Rīgas pašvaldība sadarbībā ar privātajiem investoriem nākamo gadu laikā ievērojami labiekārtos Skanstes apkaimi. Līdz 2024. gadam papildus jau ieguldītajiem miljoniem investīcijas sasniegs 800 miljonus eiro, piektdien projekta attīstības ieceres prezentācijas pasākumā uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

«Mēs šo teritoriju attīstīsim visi kopā – pašvaldība un uzņēmēji, piesaistot ES finansējumu, iegūstot jaunu un modernu Rīgas apkaimi. Jau tagad uzņēmēji Skanstes apkaimē veikuši lielus ieguldījumus – 245 miljonus eiro - ir uzbūvēta arēna Rīga, Olimpiskais sporta centrs, vairākas biroju un dzīvojamās ēkas. Līdz 2024.gadam papildus jau ieguldītajiem miljoniem investīcijas sasniegs 800 miljonus eiro, tiks uzbūvēta koncertzāle, konferenču centrs, laikmetīgās mākslas muzejs, kā arī daudz biroju un dzīvokļu,» norādīja N.Ušakovs.

Savukārt pašvaldība, izmantojot ES naudu, palīdzēs sakārtot infrastruktūru – būvēs ielas, tramvaja līniju, komunikācijas, līdz ar to te izveidosies jauns Rīgas centrs, kas turklāt būs zaļākā un skaistākā apkaime pilsētā, pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs.

#Līdz šim Skanstes rajonā investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru, norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

M.Vanags informē, ka tiek turpināts iesāktais, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. «Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,» norāda M.Vanags.

Biznesa centrs “Skanstes City” un apdrošināšanas sabiedrība ERGO noslēguši jaunu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz moderna ERGO galvenā biroja un klientu apkalpošanas filiāles izveidi. Telpas tiks iekārtotas vairāk nekā 1800 m2 platībā atbilstoši mūsdienu telpu risinājumu tendencēm un ERGO ikdienas vajadzībām.

“ERGO ir mūsu ilggadējs sadarbības partneris, kā arī viens no lielākajiem un redzamākajiem nomniekiem, tāpēc esam pagodināti, ka, izvēloties šo sadarbību turpināt ilgtermiņā, tiek pozitīvi novērtēta “Skanstes City” attīstība un realizētās investīcijas biroju centra renovācijā. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot pirmklasīgas un modernas ERGO biroja un jaunas filiāles telpas, ievērojot aktuālākās darba telpas izveides un ilgtspējas standartus. Projektēšanas gaitā ir plānots sasniegt būtiskus funkcionālus un efektivitātes uzlabojumus gan birojam paredzētajā platībā, darba vides komfortā, gan arī telpu funkciju daudzveidībā. Paralēli šim, esam ieplānojuši pārbūvēt arī ieejas halles, izveidot jaunu konferenču centru un būtiski uzlabot ārtelpas kvalitāti, kas jau 2025. gada laikā pārtaps par ērtu, drošu un daudzveidīgu darba vidi arī ERGO un citu nomnieku darbiniekiem,” stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Pirmajos sešos mēnešos šogad reģistrētas vairākas kapitālsabiedrības ar daudzmiljonu kapitālu, starp kurām līderos ir Lipmanu ģimenei piederošā SIA «Liplat Holding», liecina Lursoft dati.

Aprīļa vidū reģistrētajai kapitālsabiedrībai patlaban reģistrētas jau 5 komercķīlas. Šī uzņēmuma pamatkapitālu veido 33,44 milj.EUR, kamēr uzņēmēja Aigara Kesenfelda jaunreģistrētās SIA «100x Ventures» pamatkapitāls ir 4 milj.EUR.

Tikpat liels pamatkapitāls ir arī SIA «Gustava parks projekti» un SIA «Brīvības parks projekti», kuru patiesais labuma guvējs ir lietuviešu miljonārs Nerijus Numavičs, paredzot tuvāko septiņu gadu laikā ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro un attīstīt biroju un dzīvojamo ēku kompleksus.

TOP 10: lielākās 2019.gada pirmajā pusgadā reģistrētās kapitālsabiedrības:

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments maijā sāks labiekārtot Skanstes apkaimi, izveidojot jaunas ielas, publiski pieejamu parku un citu infrastrukūru, kā arī iestādot ap 1000 koku, informē pašvaldībā.

Projekta "Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārta" gaitā tiks veikta Lapeņu ielas, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa, Jāņa Daliņa ielu izbūve un inženierkomunikāciju (ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas un ielu apgaismojuma) izbūve. Tāpat projekta gaitā plānots izbūvēt lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu un labiekārtot projekta teritoriju, izveidojot ar citām pilsētas daļām labi savienotu apkaimi, veicinot uzņēmējdarbības attīstību Skanstes apkaimē.

"Skanstes revitalizācijas projekts paredz izbūvēt jaunas ielas un inženiertīklu infrastruktūru, kā arī izveidot pilsētniekiem pieejamu zaļo zonu, kurā atradīsies gan parks, gan kanālu sistēma. Tādā veidā attīstīsim un sakārtosim šo pilsētas tuvējā centra teritoriju, kas patlaban ir visai nolaista un aizaugusi. Infrastruktūras attīstība nesīs sev līdzi privātās investīcijas jaunu biroju projektos un jaunās darbavietās, kas ir iemesls, kādēļ Eiropas Savienība atbalsta šo revitalizācijas projektu. Būvniecības laikā būs nodarbināti vairāk nekā 70 cilvēki, tādā veidā stimulējot Rīgas ekonomiku koronavīrusa izraisītās lejupslīdes apstākļos," norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora p.i. Ilze Purmale.

Radušies sarežģījumi ar vairākus miljonus vērto Skanstes revitalizācijas projektu, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domē.

Kā informēja opozīcijā esošās "Gods kalpot Rīgai" deputāts Juris Radzevičs, 13.maijā būvinspektors apturējis Skanstes revitalizācijas projekta pirmo kārtu. Apturēšanas iemesls esot jaunizbūvēto ceļu kvalitāte. Ceļi grimstot un jau pašlaik esot nosēdušies.

Rīgas domē skaidro, ka pašvaldības līgums ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru (CFLA) par Skanstes revitalizācijas pirmo kārtu tika noslēgts 2020.gada 16.janvārī. Savukārt 2020.gada 18.martā tika noslēgts līgums par projekta būvdarbu izpildi starp Pilsētas attīstības departamentu un personu apvienību "RR-Eko", kurā ietilpst SIA "Riga rent", SIA "Eko osta" un SIA "Baltijas būve".

17 miljonus eiro vērtās revitalizācijas ietvaros Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana 

Topošā parka teritorijā Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana, informē Rīgas domē....

Problēmas, kas radušās projekta īstenošanas gaitā ar neatbilstošu grunti, neesot jaunums pašvaldībai. Situāciju pašvaldībā risinot no pagājušā gada otrās puses. Projekta autoram ticis uzdots novērst nepilnības, kas pakāpeniski tiek darīts. Par esošo situāciju esot informēta arī CFLA.

Pašvaldības vadības vērtējumā, šī esot vēl viena no problēmām, ko pašreizējais domes sasaukums saņēmis "mantojumā" no iepriekšējās varas, jo būvdarbi minētajā vietā sākās vēl pirms šis domes sasaukuma sanākšanas.

Saistībā ar šī projekta apturēšanu esot izraisījušās nesaskaņas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Pēc Radzeviča paustā, departamenta direktora vietnieks Jānis Belkovskis aizstāvējis amatpersonas, kas apturēja projektu un tādēļ esot spiests aiziet no amata.

Saistībā ar šo situāciju departamenta darbinieki nosūtījuši vēstuli Rīgas domes vadībai, aizstāvot Belkovski. Rīgas domē apgalvoja, ka Belkovska aiziešana notiekot pēc paša darbinieka vēlēšanās.

Minētā projekta mērķis esot nodrošināt iepriekš degradētas teritorijas revitalizāciju un izveidot plaši pieejamu un daudzfunkcionālu publisko ārtelpu, kurā tiek integrēta Skanstes apkaimei un Rīgai vitāli svarīgā lietus ūdens savākšanas sistēma dīķu un kanālu veidā. Ap to tiek veidota mūsdienīga sabiedrībai brīvi pieejama daudzfunkcionālā zaļā zona, kas ikdienā Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem dos iespēju pasīvai un aktīvai atpūtai.

Plānota arī vērienīga inženierkomunikāciju izbūve, lai ierīkotu ūdensvadu, sadzīves kanalizāciju, lietusūdens kanalizāciju un ielu apgaismojumu, kā arī ielu lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmu.

Teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu koncepcija ir balstīta uz Skanstes lokālplānojumā izstrādātiem atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas un vienotas publiskās ārtelpas labiekārtojuma principiāliem risinājumiem.

Skanstes revitalizācijas projekta 1. kārtas darbus plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām.

Sākotnēji tika lēsts, ka projekta kopējās izmaksas varētu sasniegt 19,9 miljonus eiro, piesaistot ERAF finansējumu. Kā liecina Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta vienošanās ar "RR-Eko", kas tika noslēgta 2020.gada decembrī, līguma kopējā summa ir 15 261 388 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Savukārt līguma summa par papildus darbiem teritorijas piesārņotās grunts sanācijas darbu veikšanai ir 1 464 268 eiro.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja otrdien atbalstīja lēmumprojektu par pašvaldības un SIA Rīgas satiksme sadarbību jaunās tramvaja līnijas projekta realizēšanā Skanstes apkaimē, informē Rīgas dome.

Kā uzsvēra komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks, šāds lēmums nepieciešams, lai Rīgas satiksme varētu pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu. «Šis nav lēmums par plānotās jaunās tramvaja līnijas trasi un nepieciešamajiem zemesgabaliem, bet tikai par iespēju saņemt finansējumu,» norādīja V.Baraņņiks.

Projektā paredzēts izbūvēt jaunu 3,6 km garu tramvaja līnijas posmu Skanstes apkaimē, kas savienos 6.tramvaja maršrutu ar 5. un 9.tramvaja maršrutu. Plānots, ka tramvaja līnija sāksies no K.Barona ielas pa Pērnavas ielu, Senču ielu, Zirņu ielu, Skanstes ielu un Sporta ielu posmā no Skanstes ielas līdz savienojumam ar 5. un 9.tramvaja maršrutu Pētersalas ielā. Projekta realizēšanai izvirzīts nosacījums, ka tramvaja līnijas izbūves gaitā netiks skarts neviens apbedījums.

Skanstes teritorijas attīstības projekta ietvaros plānots izbūvēt inženiertīklus, ielas un labiekārtojot teritoriju, tostarp nocērtot 327 esošus kokus, vietā iestādot 700 jaunus kokus, informē Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

2018. gada 9. martā spēkā stājās Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojums, uz kura pamata ir izstrādāti Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārtas būvprojekta risinājumi. Būvprojektā tiek paredzēta Lapeņu, J. Dikmaņa, J. Daliņa un J. Krūmiņa ielu izbūve, vienlaikus paredzot inženiertīklu, lietus ūdens uzkrāšanas sistēmas gar Lapeņu ielu, kā arī lietus ūdens uzkrāšanās dīķa izbūvi.

Teritorijas attīstības ietvaros paredzēta jaunu dažādu sugu koku un krūmu stādījumu izvietošana gan ielu sarkanajās līnijās, gan labiekārtotajā teritorijā ap ūdenstilpēm. Plānots stādīt skābaržus, gobas, kļavas, kalnu priedes un citu sugu kokus un krūmus. Kopā paredzēts iestādīt vairāk kā 700 jaunu koku un 1000 krūmu.

Topošā parka teritorijā Skanstes apkaimē sākta koku stādīšana, informē Rīgas domē.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt iepriekš degradētas teritorijas revitalizāciju un izveidot plaši pieejamu un daudzfunkcionālu publisko ārtelpu, kurā tiek integrēta Skanstes apkaimei un Rīgai vitāli svarīgā lietus ūdens savākšanas sistēma dīķu un kanālu veidā. Ap to šobrīd tiek veidota mūsdienīga sabiedrībai brīvi pieejama daudzfunkcionālā zaļā zona, kas ikdienā Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem dos iespēju pasīvai un aktīvai atpūtai,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītāja Oksana Dumpe.

Kopumā parka teritorijā un ielu sarkano līniju trasēs plānots iestādīt ap 1000 koku, no kuriem 284 koki ir ar stumbra apkārtmēru 25-30 cm jeb dižstādi. Plānota liela koku un krūmu koku dažādība – parkā tiks iestādīti turpat 30 veidu lapu un skuju koki, kā arī vairāk nekā 20 veidu 755 lapu krūmi. Tāpat tiks iestādītas vairāk nekā 10 000 ziemcietes un citi augi.

Apvienojot biroju ēkas Skanstes ielā (iepriekš zināmas kā «SWH biroju centrs») un Duntes ielā (iepriekš «Duntes nami») nekustamā īpašuma fonds «SG Capital» izveidojis darījumu apkaimi «Skanstes City».

Biroju ēku rekonstrukcijā un modernizēšanā investēti 13,6 milj. eiro. «Skanstes City» izīrējamo telpu kopējā platība sasniedz teju 50 000 m². Nomai pieejamas A un B klases biroju telpas platībās no 130 m².

«Ņemot vērā mūsu nomnieku darbības specifiku un vēlmes, pielāgojam telpas viņu vajadzībām un domu lidojumiem. Šobrīd esam noslēguši nomas līgumus par 90% platību un mūsu telpas jau tagad apdzīvo vietēja un starptautiska mēroga uzņēmumi, piemēram, «Krassky», «Mintos», «Bayer», «Containerships», «Kapitel», «Moller Baltic Import», Latvijas Republikas Valsts kontrole un citi,» norāda «SG Capital» valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu, informē CFLA pārstāve Daiga Reihmane.

Paziņojums par lēmumu 2.maijā nosūtīts RS.

CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par projekta ieviešanas riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA «Ernst & Young Baltic» ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.

«Pamatojumā savam lēmumam norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju realizēt projektu atbilstoši plānam un projekta izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai (EK). Pašreiz jau vairs nav iespējams nodrošināt visu projektā paredzēto darbību veikšanu – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir «nulles tolerance». Rezumējot - viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,» skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Rīgā no 1.novembra tiks aizliegta kravas transporta tranzīta satiksme Pērnavas ielā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Līdz ar to no novembra Grīziņkalna, Brasas un Skanstes apkaimē tiks veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, aizliedzot kravas transporta tranzīta satiksmi cauri šīm apkaimēm.

Plānots, ka nepieciešamo ceļa zīmju uzstādīšana tiks sākta 28.oktobrī un pabeigta līdz 1.novembrim.

Pirmo nedēļu Rīgas pašvaldības policija noteikumu pārkāpējus brīdinās, bet pēc tam sāks administratīvā pārkāpuma procesus ar sodu piemērošanu.

No minētā datuma kravas transporta kustība būs aizliegta Augusta Deglava ielas posmā no Pērnavas ielas līdz Braslas ielai, ieskaitot Deglava tiltu, Pērnavas ielas posmā no Deglava ielas līdz Brīvības ielai, uz Jorģa Zemitāna tilta, Senču ielas posmā no Brīvības ielas līdz Miera ielai, Zirņu ielas posmā no Miera ielas līdz Skanstes ielai, Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Zirņu ielas līdz Skanstes ielai.

Rīgā, Skanstes rajonā topošās biroju ēkas "Elemental Skanste” pamatos iemūrēta laika kapsula. Būvi paredzēts pabeigt jau nākamā gada vasarā.

Būve projektēta pēc starptautiskiem ilgtspējīgas būvniecības standartiem un tajā tiks izmantots zemes siltums gan apsildei, gan kondicionēšanai, izmantojot ģeotermālos pāļus.

Projekta attīstītājs un īpašnieks ir pieredzējušais nekustamo īpašumu attīstītājs "Kapitel", bet būvnieks - ģenerāluzņēmējs "Merks".

“Kapitel” kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz apmēram 60 miljonus eiro. Pērn septembrī “Kapitel” un “Merks” parakstīja teju 49 miljonu eiro vērtu līgumu par “Elemental Skanste” celtniecību Skanstes ielas rajonā Rīgā.

Elemental Skanste biroju ēku par 49 miljoniem eiro būvēs Merks  

Igaunijas uzņēmums “Kapitel” un Latvijas būvkompānija “Merks” parakstījuši teju 49 miljonu...

“Mūsdienās attīstot projektus, energoefektivitātes faktors kļuvis par arvien būtiskāku sastāvdaļu, taču īpaši pēdējos gados aktualizējusies nepieciešamība pēc arvien jaunām inovācijām. Gan no telpu izīrētāju, gan pilsētvides plānošanas viedokļa, ir svarīgi, lai projekti ietveru tādas vērtības kā ilgtspēja, inovācijas, funkcionalitāte, pieejamība (cenas ziņā). Būtiski, lai ēka būtu videi draudzīga, taču vienlaikus spētu sniegt visu, kas nepieciešams mūsdienu ātrajā dzīves ritmā. “Kapitel” ir saņēmis ilgtspēju apliecinošus sertifikātus lielākajai daļai savu attīstīto projektu, un visus savus aktuālos projektus attīsta saskaņā ar BREEAM sertifikāciju," komentē Kapitel izpilddirektors Taavi Ojala.

Biroju ēka projektēta pēc paaugstinātas energoefektivitātes metodes un ieguvusi gandrīz nulles enerģijas ēkas (Nearly Zero Energy Building) sertifikātu. Projekts ir ieguvis BREEAM ilgtspējības sertifikāta Excellent līmeni.

Paredzēts, ka savienoto ēku kopējā platība būs 33 500 m², no kuriem 21 000 m² plānoti kā A klases nomas biroji. Papildu darba telpām paredzēts arī konferenču centrs, co-working zona, velosipēdu novietne ar 400 vietām, dušas, ģērbtuves, kā arī dažādas ēdināšanas un apkalpošanas zonas. Būs pieejamas arī aptuveni 500 autostāvvietas, tostarp 200 no tām stāvos zem ēkām.

"Skanstes apkaime veidojas par Rīgas centra modernāko daļu un esam gandarīti jau daudzu gadu garumā piedalīties šīs apkaimes attīstībā. Biroju ēkas “Elemental Skanste” pievilcīgā arhitektūra lieliski papildinās Rīgas pilsētvidi un tā būs īpaši piemērota mūsdienu progresīvajiem cilvēkiem, kam ir svarīgas globālās tendences un zaļās politikas ievērošana. “Merks” komanda intensīvi strādā, lai visi būvniecības darbi norisinātos plānotajos termiņos, un lai jau pēc gada – 2023. gada otrajā ceturksnī mēs varētu tikties jaunajās “Elemental Skanste” biroju ēkas telpās," saka SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

“Šī būs pirmā publiskā ēka Rīgā, kuras apsildīšanai izmantos zemes siltumu, ēkas pamatos iebūvējot ģeotermālos siltumsūkņus. Krievijas īstenotais karš Ukrainā pierāda, ka energoefektivitāte ir svarīga ne tikai klimata un ekonomikas, bet arī drošības aspektā. Rīgas pilsētas pašvaldība turpinās samazināt liekus birokrātiskus šķēršļus un aktīvi sadarbosies ar attīstītājiem, investoriem un ražotājiem, lai celtu Rīgas kopējo ekonomisko spēku visā Baltijas reģionā,” uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Šim Skanstes attīstības projekta posmam sekos arī trīs papildu biroju ēku un daudzstāvu autostāvvietas realizācija.

"Kapitel" ir viena no lielākajām nekustamā īpašuma kompānijām Baltijā, kas attīsta un pārvalda tirdzniecības centrus, viesnīcas un biroju ēkas. Grupas nekustamo īpašumu portfelī ir vairāk nekā 244 000 kvadrātmetru īres telpu. Uzņēmumam pieder četras biroju ēkas (Delta Plaza un Sõpruse Ärimaja Tallinā, Narbuto 5 Viļņā un I.P.Pavlova 5 Prāgā) un pieder akcijas četros tirdzniecības centros ("Spice" un "Spice Home" Rīgā, Panorama Viļņā un Viru Keskus Tallinā). Uzņēmumam pieder Nordic Hotel Forum (pārvalda OÜ Nordic Hotels) un 50% no Tallink City viesnīcas, ko pārvalda “Tallink Hotels”. Uzņēmumam pieder 50% akciju OÜ Kapitel Logistics, kam pieder divi loģistikas centri uz Tallinas apvedceļa.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja otrdien, 20. augustā, atbalstījusi trīs zemesgabalu, kas nepieciešami Skanstes apkaimes atjaunošanas projekta realizācijai, piespiedu atsavināšanu.

Atsavināt paredzēts AS «Projekts B10» un uzņēmējam Mārim Sprūdam piederošus nekustamos īpašumus, kuriem prokuratūra uzlikusi arestu.

Komitejā atbalstītie lēmumprojekti paredz piespiedu kārtā atsavināt 5660 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Bukultu ielā par 366 550 eiro, 782 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Bukultu ielā par 70 340 eiro un 49 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Lapeņu ielā par 7015 eiro. Minētie zemesgabali paredzēti Lapeņu un J.Krūmiņa ielu izbūvei.

Lēmums par zemesgabalu piespiedu atsavināšanu vēl būs jāpieņem domes sēdē, bet pēc tam galīgo lēmumu pieņems Saeima.

Projekts «Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārta» paredz, ka Skanstes apkaimei līdz 2022. gadam kardināli jāpārveidojas. Aizaugušu pamesto zemes gabalu un purvu vietā tur būs mūsdienīgs pilsētas rajons. Tiks atjaunota degradētā teritorija apmēram 18,7 ha platībā, kā arī izbūvēti un rekonstruēti Skanstes ielas un Ganību dambja posmi ar kopējo garumu 1,95 km.

Fizioterapijas un rehabilitācijas klīnika “Fiziocentrs” atvērusi savu otro filiāli Skanstes apkaimē – biroju nomas kompleksā “Elemental Business Centre”.

Līdz tam vienīgā uzņēmuma filiāle atradās Bruņinieku ielā. Investīcijas otrās filiāles biroju nomas kompleksā “Elemental Business Centre” ir aptuveni 400 tūkstoši eiro.

“Fiziocentrs” ir fizioterapijas klīnika, kas kopš 2010. gada piedāvā plaša spektra pakalpojumus, lai uzlabotu fizisko veselību, attīstību un sasniegumus gan ikdienas darbos, gan arī sportiskās gaitās. Jaunākā klīnikas filiāle atrodas “Elemental Blue” ēkas otrajā stāvā, aizņemot 400 m2 platību. Telpu interjera dizainu izstrādāja Zane Jākobsone-Pelse un Marta Kabatiņa.

SIA "FIZIOCENTRS" valdes loceklis Mareks Voļskis norāda, ka uzņēmuma vērtību augšgalā ir kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšana ikvienam un jaunās filiāles atrašanās progresīvā rajonā, kas piedāvā aktīvas atpūtas iespējas, ļauj klīnikai būt vēl pieejamākai gan esošajiem, gan arī potenciālajiem klientiem. Līdztekus tam viņš uzsver, ka būtisks priekšnosacījums filiāles atvēršanā tieši “Elemental Business Centre” bija attīstītāja pretimnākšana telpu pielāgošanā atbilstoši klīnikas vajadzībām un vēlmēm.

Investējot 60 miljonus eiro, lietuviešu ieguldījumu pārvaldības sabiedrība Capitalica Asset Management sāk divu A klases darījumu centru Verde celtniecību Skanstes apkaimē Rīgā.

Darījumu centrus projektējis arhitekts Andris Kronbergs. Celtniecību paredzēts uzsākt šā gada rudenī, bet ekspluatācijā nodot 2021. gadā.

«Uzņēmumu biroju tirgum Rīgā ir izcils potenciāls. Pieprasījums pēc augsta līmeņa darījumu centriem nepārtraukti palielinās. Ņemot vērā šo tendenci, mēs nolēmām ieguldīt un izveidot ekskluzīvu darījumu centru kompleksu. Mēs uzskatām, ka ar draudzīgumu videi un lietotājiem, inovatīviem inženiertehniskajiem risinājumiem un tehnoloģijām Verde noteiks jaunu standartu augošajā Skanstes apkaimē un visā Latvijas galvaspilsētā,» norāda Capitalica Asset Management vadītājs Andrjus Barštis.

A klases darījumu centru Verde kopējā platība kopā ar pazemes garāžu būs 45 tūkstoši kvadrātmetru. Tādējādi tā būs viena no ievērojamākajām biroju ēkām Latvijas galvaspilsētā. Būvatļauja ir saņemta 14. jūnijā, un konkurss būvuzņēmējiem ir plānots vasaras beigās.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Vastint Latvia, noslēdzot līgumu ar SIA PK Serviss par nulles cikla darbiem, sāk pirmās kārtas būvniecības darbus dzīvojamo ēku kompleksam Lindenholma. Tajā pilsētai raksturīgās daudzdzīvokļu ēkas būs veidotas ar piepilsētas privātmājām raksturīgajiem elementiem.

Lindenholma atrodas vienā no Rīgas pierobežas rajoniem – Mārupē, kvartālā starp Kārļa Ulmaņa gatvi Rīgā un Daibes un Lielo ielu Mārupē. Pirmās kārtas ietvaros tiks uzbūvētas sešas ēkas, piedāvājot 209 dažādas konfigurācijas dzīvokļus, kas topošajiem iemītniekiem tiks piedāvāti ar pilnu apdari vairākos dizaina stilos. Projektā paredzētas plašas privātās ārtelpas ar terasēm vai balkoniem katram dzīvoklim. Tiks iekārtots arī plašs iekšpagalms tikai kājāmgājējiem.

Kopumā Lindenholmā būs vairāk nekā 650 dzīvokļi un daudzstāvu autostāvvieta. «Dzīvokļu pārdošanas procesu Vastint Latvia sāks pēc ēku nodošanas ekspluatācijā. Tas ļaus jaunajiem īpašniekiem klātienē aplūkot un iejusties sevis izvēlētajā dzīvoklī,» nākamos soļus komentē Romāns Astahovs, Vastint Latvia rīkotājdirektors.

Darījumu centrs un dzīvojamais kvartāls New Hanza patlaban tiek attīstīts kā līdz šim, preses konferencē sacīja AS ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Ilgtermiņā šo projektu varētu pārskatīt, viņš atzina.

New Hanza ir jaunattīstāma darījumu un dzīvojamā teritorija, kas atradīsies Skanstes apkaimē starp Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un Sporta ielām bijušās dzelzceļa preču stacijas vietā. Nākotnē tajā atradīsies AS ABLV Bankadministratīvā ēka, nekustamo īpašumu kompānijas Pillar un citu uzņēmumu biroji, kā arī tirdzniecības platības, jauna viesnīca, konferenču centrs, eleganti dzīvojamie nami un parks.

Projektu plānots pabeigt līdz 2033. gadam.

SIA "Hanzas 14", kas pieder SBA investīciju pārvaldes uzņēmumam "Capitalica Asset Management", parakstījusi līgumu ar būvkompāniju "Merks" par darījumu kompleksa "Verde" būvniecību.

Noslēgtā līguma vērtība divām būvniecības kārtām pārsniedz 48 miljonus eiro.

FOTO: Divu biroju centru izveidē Skanstes apkaimē investēs 60 miljonus eiro 

Investējot 60 miljonus eiro, lietuviešu ieguldījumu pārvaldības sabiedrība Capitalica Asset Management...

"Starptautiskais ģenerāluzņēmuma konkurss, ko izsludinājām gada sākumā, piesaistīja lielu būvniecības tirgus dalībnieku uzmanību. Konkursa dalībniekiem izvirzījām ļoti augstas kvalitātes prasības un rūpīgi vērtējām visus iesniegtos piedāvājumus, ņemot vērā unikālos darījumu centra arhitektūras, tehniskos un inženiertehniskos risinājumus. Ticam, ka izvēloties SIA "Merks", kam ir liela pieredze ekskluzīvu ēku būvniecībā, projekta īstenošana notiks raiti un kvalitatīvi," saka "Verde" projekta attīstītāja, SBA investīciju pārvaldes uzņēmuma "Capitalica Asset Management", vadītājs Andrjus Barštis.

Viņš informē, ka "Verde" būvniecība sāksies jūlijā. Pirmajā kārtā ietilpst biroju ēkas un pazemes autostāvvietas būvniecība ar kopējo platību 29,5 tūkstoši kvadrātmetru. Pirmās kārtas darbus plānots pabeigt 2022. gadā. Par otrās kārtas būvniecības uzsākšanu tiks lemts 12 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas. Otrajā kārtā ietilpst biroju ēkas būvniecība ar kopējo platību 15,6 tūkstoši kvadrātmetru. Visu kompleksu plānots pabeigt 2023. gadā. Kopā projektā tiks investēti vairāk nekā 65 miljoni eiro.

A klases divu darījumu centru komplekss "Verde" atradīsies Rīgas centrā uz 1,3 ha platības zemes gabala perspektīvajā Skanstes rajonā. Mantojuma aizsardzības prasības jaunbūvējamām ēkām, īpaši augstceltnēm, ir ļoti stingras. Jaunais darījumu centra komplekss ir projektēts un tiks būvēts atbilstoši šīm prasībām, vienlaikus apvienojot modernus arhitektūras risinājumus, enerģētisko ilgtspēju un inženiertehniskas inovācijas.

Lietuvieši dod impulsu Latvijas nekustamo īpašumu tirgum 

Ja tirgus nav, tāds ir jāveido. Šādu stratēģiju Rīgā ir izvēlējusies Lietuvas...

"Rīgā pašlaik nav bagātīgs augstākās klases darījumu centru piedāvājums. Tāpēc iespēju piedalīties šī iespaidīgā projekta īstenošanā uzskatām par augstāko mūsu kompetences un pieredzes novērtējumu. Mūsu uzņēmuma vīzija ir uzticami risinājumi un kvalitatīva ideju realizēšana, ko varēsim īstenot, būvējot šo unikālo un ilgtspējīgo "Verde" darījumu centru kompleksu. Sagatavošanas darbus uzsāksim tuvākajā laikā," stāsta "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Darījumu centru projektējis slavenais Latvijas arhitekts Andris Kronbergs, tehnisko projektu sagatavojis arhitektu birojs "Arhis Arhitekti".

"Capitalica Asset Management" pārvalda "Capitalica Baltic Real Estate Fund I", kas ir vienīgais SIA "Hanzas 14" īpašnieks.

Saskaņā ar auditētiem datiem, "Capitalica Baltic Real Estate Fund I" 2019. gada peļņa bija 4,4 miljoni eiro.

Rīgā, Vesetas ielā nodota ekspluatācijā jauna dzīvojamā ēka "Renaissance", informē projekta attīstītājs SIA "LNK Properties".

"Šis ir unikāls projekts – mūsdienīga, ilgtspējīga ēka pašā pilsētas centrā, apkaimē, kas strauji attīstās. Vienlaicīgi katra "Rennaissance" dzīvokļa iemītniekam ir iespēja sajusties kā privātmājā", stāsta Aleksandra Strode, SIA "LNK Properties", kas ir projekta attīstītājs, valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja.

"Ir milzīgs gandarījums par sadarbību ar arhitektiem un nepārtrauktu sinerģiju projekta attīstības gaitā. Ēka ir īsts arhitektūras mākslas un augstākās raudzes minimālisma piemērs. Liela uzmanība pievērsta detaļām, arī materiālu kvalitātei un risinājumu ilgtspējai. Projekts tiešām nevienu neatstāj vienaldzīgu. Fasādes risinājumi pat pārsniedza sākotnējās gaidas, ēka papildina vēsturiskā centra pilsētvidi un harmoniski sasaucas ar jauno Skanstes apkaimi. Liels paldies visai projekta komandai – arhitektiem, būvniekiem, kolēģiem attīstītājiem," uzsver A.Strode.

Sporta ielas atjaunošanā Rīgā, posmā no Valdemāra ielas līdz Skanstes ielai, pirmo reizi Latvijā izmantots zils krustojumu marķējums, pārņemot šo praksi no Skandināvijas valstīm.

Pēc atjaunošanas ieviesti arī mūsdienīgi satiksmes risinājumi - divvirzienu velo satiksme, kā arī satiksmes drošības nolūkos maksimālais braukšanas ātrums ir samazināts līdz 30 km/h, informē pašvaldībā.

“Sporta iela pēc seguma atjaunošanas ir atdzimusi jaunā un modernā veidolā, veiksmīgi apvienojot dažādas mobilitātes iespējas un vairāku grupu intereses. Šī iela ir paraugs tam, kā savienot apkaimi ar pilsētas centru, lietderīgi izmantojot pilsētas telpu. Turklāt ir svarīgi, ka šie ielas seguma atjaunošanas un labiekārtošanas darbi notiek tieši tagad, kad Skanstes apkaimē ir novērojama strauja izaugsme un dažādu nozīmīgu projektu īstenošana,” norādīja Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics.

Pavasarī Skanstes apkaimē sāks būvēt lielāko privāto klīniku Latvijā, kurā tiks investēti 36 miljoni eiro; tirgus dalībnieki saskata draudus Latvijas medicīnas sistēmai

Klīniku būvēs SIA LS Medical Property, kuru ir izveidojis Krievijas uzņēmējs, medicīnas doktors Boriss Aizikovičs, Signet bank un baņķieris Igors Rapoports.

SIA LS Medical Property Skanstes ielā 17 par 1,45 miljoniem eiro ir iegādājusies zemes gabalu 0,5 ha platībā. Arhitektu birojs Ozola & Bula ir izstrādājis deviņstāvu ēkas projektu, šobrīd ir izsludināts starptautisks konkurss būvniecības kompānijām.

Jaunajā klīnikā stādās aptuveni 200 ārsti, kopumā būs 700 darba vietas.

Aptuveni puse no investīcijām jeb 15 miljoni eiro tiks ieguldīti modernā medicīnas aprīkojumā. «Jaunajā klīnikā būs Latvijā pirmā robotu sistēma Da Vinci, ar kuras palīdzību var veikt vissarežģītākās ķirurģiskās operācijas. Šāds robots maksā 2 miljonus eiro,» stāsta B. Aizikovičs. Viņš prognozē, ka jaunajā slimnīcā gada laikā tiks pieņemtas aptuveni 1000 dzemdības, veiktas līdz 7000 operācijas un 1200 mākslīgās apaugļošanas procedūras. «Pakalpojumu cenas būs lētākas nekā Skandināvijā un Vācijā, taču kvalitāte būs tāda pati, varbūt pat labāka,» teic uzņēmējs.

Lai gan sabiedrībā pastāv uzskats, ka iedzīvotāju skaits Rīgas centrā samazinās, un galvaspilsētas centru mēdz dēvēt par „izmirušu”, tomēr CSP dati rāda pavisam citu ainu – centrā dzīvo septītā daļa visas Rīgas iedzīvotāju un šī gada sākumā vairumā centra apkaimju iedzīvotāju skaits bija audzis, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2024. gada sākumā Rīgas centrā, ieskaitot tādas apkaimes kā Avoti, Brasa, Centrs, Grīziņkalns, Pētersala-Andrejsala, Skanste un Vecpilsēta, dzīvoja gandrīz 83 tūkstoši cilvēku, kas ir apmēram septītā daļa no visas Rīgas iedzīvotāju skaita. Pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits šeit ir pieaudzis par 5,7 %, un vislielākais pieaugums, salīdzinājumā ar 2014. gadu, novērots Skanstē (109,8 % pieaugums), Centra (10,6 %) un Pētersalas-Andrejsalas (11,5 %) apkaimē. Turklāt iedzīvotāju skaita pieaugus Skanstes apkaimē ir visdinamiskākais visā Rīgas teritorijā.

Pretstatā ierastajai notikumu gaitai, kad vasarā nekustamā īpašuma darījumu aktivitāte palēninās, šogad 3.ceturksnis biroju tirgū raksturojams ar spēcīgu pieprasījumu. Tiesa, jaunu darījumu ziņā tas bijis pieticīgāks par pērnā gada attiecīgo laika posmu, šādus datus apkopojusi nekustamā īpašuma kompānija CBRE.

No jauna noslēgto biroju platību nomas/pirkumu darījumu kopējais apjoms bijis 10.8 tūkst. m², vidējais darījums noslēgts par 540 m². Pieprasījums bijis pēc telpām Skanstē un centrā, galvenokārt to nodrošināja starptautiskas kompānijas. Aktīvākie nomnieki pārstāv farmācijas un veselības biznesu, mediju un reklāmas jomu, juridisko pakalpojumu segmentu un IT sfēru.

Pēdējos gados Skanstes apkaime sāk iezīmēties kā jaunais biznesa rajons Rīgā; tās attīstību varētu veicināt arī paredzētā jauna tramvaja līnija. Pašlaik mūsdienīgu biroju telpu apjoms šajā apkaimē sasniedz 109 tūkst. m² jeb 18% no kopējā piedāvājuma. Šis rajons pēc modernu telpu apjoma atpaliek tikai no pilsētas aktīvā centra (kur koncentrējas 26% biroju platību), lēš CBRE.

Vietējie iedzīvotāji par jaunu dzīvokli ir gatavi maksāt 80-120 tūkstošus eiro, lēš lietuviešu nekustamā īpašuma attīstīšanas kompānijas Hanner vadītājs Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas).

Tieši uz šo mērķauditoriju uzņēmums orientējas, būvējot dzīvojamās mājas Jaunās Teikas kvartālā. Līdz šim šajā rajonā jau ir tapuši 400 dzīvokļi, no kuriem nav pārdoti vien pāris augšējos stāvos.

Līdz 2018.gadam Jaunajā Teikā taps vēl trīs 10 stāvu dzīvojamās mājas, katrā būs ap 120 dzīvokļiem. Pirmo Hanner plāno pabeigt jau nākamgad. «Pabeigsim vienu ēku, tad nākamo un tad pēdējo, gar Ropažu ielu. Plānojam, ka visas trīs ēkas varētu pabeigt 2018.gadā. Tajās plānojam kompaktus, bet racionāla plānojuma dzīvokļus. Līdz šim šī koncepcija ir sevi attaisnojusi - dzīvokļi ir pārdoti,» saka M. Valucks.