Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Starptautiskās ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās. Karš Ukrainā būtiski ietekmējis pasaules ekonomikas un drošības politikas attīstību. Jauni COVID-19 uzliesmojumi Ķīnā pasliktina situāciju, jo varasiestādes atsakās atvieglot īstenoto stratēģiju.

Tādējādi drīzu risinājumu globālās piegādes ķēdes traucējumiem nav, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”.

Sagaidāms, ka globālais IKP šogad pieaugs par 3%, kas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu mazāk kā janvārī prognozētais, saglabājot nemainīgus 3.4% 2023. gadam. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2.6%, bet nākamgad par 1.7%, savukārt eirozonā attiecīgi par 2.1% un 2.8%.

ASV ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās pakāpeniski, kas licis turpināt Federālajām rezervēm īstenot stingrāku monetāro politiku. Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz inflāciju, neskatoties uz zemākām izaugsmes perspektīvām. Cenu kāpums ir paplašinājies, jo uzņēmumi nodod pieaugošās izmaksas tālāk patērētājiem. Šobrīd redzamas pārkaršanas pazīmes gan preču, gan darba tirgos. Ja centrālās bankas nerīkosies, pastāv riski, ka pieaugs arī ilgtermiņa inflācijas gaidas. Atalgojuma pieaugums ASV un Apvienotajā Karalistē palielinās, kamēr Vācijā un Ziemeļvalstīs tas joprojām ir salīdzinoši neliels. Algu veidošanos diktē tirgus un ASV ir pazīmes, ka tas ir tuvu virsotnei, jo darbaspēka trūkuma aktualitāte un mazo uzņēmumu plānotie algu palielinājumi ir samazinājušies.

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi bezatbildīgāko naudas drukāšanu modernās pasaules vēsturē, kā ietekmē pasaule ir iedzīta vēl dziļākos parādos, nekā tā bija 2008. gada krīzes laikā. Tas novedis pie pēdējos gadu desmitos nepieredzētas divciparu inflācijas, kuras slāpēšana izraisīs recesiju, kā arī valstu un korporāciju maksātnespēju.

To intervijā Dienas Biznesam saka Einars Repše, kurš no 1991. līdz 2001. gadam bija Latvijas Bankas prezidents, no 2002. līdz 2004. gadam – Ministru prezidents, pēcāk gadu – aizsardzības ministrs, bet no 2009. līdz 2010. gadam arī finanšu ministrs. Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti eksistenciālas dabas jautājums: vai nu Eiropas Centrālā banka beidzot izpildīs savu tiešo pienākumu un nodrošinās stabilu eiro, vai arī eiro vienkārši izzudīs un eirozona izjuks, tās vietā nākot kaut kam labākam.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat pašreizējo situāciju – augsta inflācija, karš Ukrainā, neprognozējama rītdiena, kas daudzus vedina uz 1991. gada notikumiem?

Septembrī gada inflācija pirmo reizi 13 mēnešu laikā pārsniedza 3%. Tiesa, jau otro gadu pēc kārtas patēriņa cenu kāpums Latvijā ir nedaudz augstāks nekā vidēji eirozonā.

Šajā rakstā – vērtējums, kādi faktori to nosaka un kāpēc inflācija tuvu 3% šobrīd ir Latvijas tautsaimniecības veselīguma pazīme.

Pirmkārt, inflācija Latvijā ir maksa par ienākumu pieaugumu. Bagātajās valstīs cenas ir augstākas nekā nabadzīgajās valstīs – īpaši tas attiecas uz tādām netirgojamām precēm kā kafijas tasīte, frizētava vai taksometrs. Cieša pozitīva sakarība starp ienākumu līmeni un cenām pastāv arī starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Visās valstīs, kur ienākumi pieaug ātrāk nekā ES vidēji, straujāk pieaug arī cenas. Latvija ir viens no šādiem piemēriem.

Visas prognozes rāda, ka arī nākamajos gados Latvijas tautsaimniecība attīstīsies straujāk par ES vidējo rādītāju. Tas ļaus vēl vairāk mazināt Latvijas ienākumu atpalicību no Rietumeiropas.Tomēr sasniegt Vācijas labklājību ar Rumānijas cenām nav iespējams – pieaugot ienākumiem, pieaugs arī cenas.

Pēdējo 12 mēnešu laikā patēriņa cenas Eiropā pieaugušas tādos tempos kā iepriekšējos astoņos pirms-pandēmijas gados kopā. Tas liek Eiropas Centrālai bankai (ECB) domāt risinājumus, kā cīnīties ar inflāciju, kāda mūsu monetārās savienības vēsturē vēl nav piedzīvota.

Cik agresīvi ir ECB plāni inflācijas apkarošanai, un vai šo plānu dēļ jau drīzumā Latvijā par mājokļa kredītiem būsim spiesti maksāt vairāk?

Inflācija sit pušu rekordus

Kopš 2012. gada un līdz pat pandēmijas sākumam eirozonas iedzīvotāji ir pieraduši dzīvot bez manāmas inflācijas. Minētajā periodā, proti, 8 gadu laikā patēriņa cenas pieauga par nepilniem 9 %. Tas ir gandrīz tikpat cik pēdējo 12 mēnešu laikā. Maijā patēriņa cenu pieaugums eirozonā gada griezumā pārsniedza 8%, uzstādot jaunu inflācijas rekordu monetārās savienības vēsturē. Vācijā inflācija maijā ir bijusi augstākā kopš 70. gadiem.

ASV mājokļu tirgus sāk nopietni atdzist. Kādas var būt sekas? 

Viens no ASV un pasaules ekonomikas dzīvības indikatoriem – ASV mājokļu tirgus...

Kaut arī energoresursu un pārtikas cenas joprojām ir galvenais inflācijas dzinējspēks eirozonas valstīs, pēdējo mēnešu laikā straujāk aug cenu spiediens arī citās, no resursu cenām tieši neatkarīgās preču un pakalpojumu kategorijās. Inflācija kā parādība var iesakņoties ekonomikā un cilvēku prātos. Neko nedarot, tas savukārt draud ar noturīgāku inflāciju nākotnē un dzīves līmeņa kritumu.

Pirmā likmju celšana vairāk nekā 10 gadu laikā

Eiropas Centrālā banka (turpmāk – ECB) pēdējā desmitgadē ir pieradusi cīnīties ar izteikti zemu, nevis augstu inflāciju. Tādēļ tā līdz pēdējām ignorēja inflācijas draudu nozīmīgumu ekonomikai. Karadarbības sākums Ukrainā un atbilstošs resursu cenu lēciens pastiprināja pēc-pandēmijas inflācijas spiedienu, un lika arī ECB sākt skatīties ierobežojošās monetārās politikas virzienā. Lai apkārotu rekordaugsto inflāciju, ECB sākusi gatavot augsni pirmajai likmju pacelšanai vairāk nekā 10 gadu laikā pat par spīti prognozētai ekonomikas bremzēšanai reģionā.

Spriežot pēc ECB pārstāvju atziņām, pirmās divas eiro likmju pacelšanas varētu notikt jau šā gada jūlijā un septembrī. Ar to negatīvo likmju ēra eirozonas vēsturē varētu noslēgties. Kopā ar ECB bāzes likmēm, augs arī citas likmes, kas tieši ietekmē privātos aizņēmējus monetārajā savienībā, tostarp arī Euribor – starpbanku procentu likme, kas veido daudzu kredītu mainīgo daļu. Kredīti kopumā kļūs dārgāki, ierobežojot pieprasījumu un caur to arī inflāciju. Valdībām, lai aizņemtos naudu finanšu tirgū, jau tagad ir jāmaksā vairāk.

Ikmēneša mājokļa kredītu maksājums varētu pieaugt līdz pat 10 - 20 %

Kopumā eirozonā vairāk nekā puse no komercbanku izsniegtajiem kredītiem iekļauj mainīgo daļu, kas ir tieši atkarīga no ECB monetārās politikas virziena. Taču hipotekārajiem kredītiem šādu kredītu īpatsvars eirozonā ir daudz zemāks, turklāt pēdējos gados tas veidoja ne vairāk kā 15-20% no jaunajiem kredītiem. Eirozonas Ziemeļvalstīs, tostarp Baltijā un Somijā, situācija ir citādāka – pārsvarā visi hipotekārie kredīti iekļauj arī mainīgo daļu. Ja Euribor likme kļūs pozitīva, kredītu apkalpošanas izmaksas šajās valstīs varētu augt net tikai jaunajiem hipotekāriem aizņēmējiem, bet arī esošajiem.

Kamēr Euribor likme kopš 2015. gada pēdējo 10 gadu laikā turējās negatīvajā zonā, arī aizņēmēji mainīgajai likmes daļai varēja nepievērst uzmanību. Tā tika pielīdzināta nullei. Ja Euribor likme pieaugs līdz 1%, ikmēneša maksājums par hipotekāro kredītu ar atlikušo termiņu ap 20 gadiem varētu pieaugt par vidēji 10 %, ar termiņu ap 10 gadiem – par vidēji 5 %. Pēc paredzamās ECB depozīta likmes pacelšanas līdz 0 % apgabalam no -0.5 % patlaban, ECB monetārā kursa tālākā trajektorija pagaidām nav skaidra. ECB pie paveiktā varētu neapstāsties. Finanšu tirgus dalībnieki patlaban prognozē, ka ECB turpinās celt likmes un 3 mēnešu Euribor likme šā gada beigās varētu pietuvoties 1%, bet tuvāko divu gadu laikā nostabilizēsies 1.5 - 2.0 % līmenī.

Eirozonas inflācija jūnijā patiešām nedaudz atkāpusies, apstiprinājuši Eurostat dati. Proti, pagājušajā mēnesī patēriņa cenas, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, pieauga par 1,9%.

Vēl mēnesi pirms tam eirozonas inflācija atzīmējās pie apaļās 2% atzīmes. Tādējādi jūnijā fiksēta pirmā inflācijas palēnināšanās kopš pagājušā gada septembra.

Reģiona cenu stabilitātes sargi no Eiropas Centrālās bankas (ECB) runā par to, ka inflācijai pēc zināmas patrakošanas vajadzētu nomierināties. Pagaidām lielāka daļa tam tic, un arī ekonomisti pārsvarā runā līdzīgi - ka inflācijas spiedienam nākamgad vajadzētu mazināties. Ir gan arī zināmi izņēmumi. Piemēram, Deutsche Bank ekonomisti brīdinājuši, ka inflācija var vien maldīgi izskatīties kā tāda problēma, kas atkāpsies, lai gan nākamajos gados tas varot novest pie krīzes. Bankas pārstāvji liek noprast, ka augstākas inflācijas materializēšanās var prasīt ilgāku laiku, bet, sabiedrībā materializējoties augstāku cenu gaidām, tas notikšot.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Nemitīgi augošās energoresursu, izejmateriālu, transporta un arī darbaspēka izmaksas arvien vairāk uzņēmumu Latvijā nostāda smagas dilemmas priekšā - censties atrast veidus, kā ietaupīt, lai samazinātu izdevumus, vai celt produkcijas cenas, tādējādi riskējot ar noieta samazināšanos un ienākumu sarukumu.

Energorsursu cenas būtiski ietekmē 68% uzņēmumu

Energoresursu cenu kāpums aizsākās jau pērn, šogad turpinot sasniegt arvien jaunas virsotnes. Pēdējie publiski izskanējušie un šoku patērētājiem radījušie “triecieni” ir iespaidīgais dabasgāzes tarifu paaugstinājums 2022. gada 2. pusgadam, kas gāzes cenu mājsaimniecību patēriņam, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, paaugstinās pat līdz četrām reizēm.

Uzņēmumiem gāzes tarifi tiek pārrēķināti katru mēnesi no jauna, bet nav pamata domāt, ka arī tie nepieaugs tikpat strauji. Tāpat izskanējušas ziņas par ievērojamu elektroenerģijas cenu kāpumu no 1. septembra, kas varētu sasniegt ap 67% (citiem vārdiem, augt par divām trešdaļām). Strauji augošās energoresursu cenas būtiski ietekmē 68% uzņēmumu (no tiem, kuru apgrozījums ir vismaz 2 miljoni eiro gadā), secināts valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” veiktā uzņēmēju aptaujā.

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī, ECB publiskotajā paziņojumā pauž ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Viņa norāda, ka procentu likmju paaugstināšana ir nozīmīgs solis ceļā uz zemāku inflāciju.

"Inflācija ir pārmērīgi augsta. Krievijas karadarbība Ukrainā izraisījusi enerģijas un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Cenas pieaug arī ar pandēmiju saistītā materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tas kaitē cilvēkiem un uzņēmumiem visā eiro zonā, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," pauž Lagarda.

Pēc viņas minētā, inflāciju lielā mērā nosaka faktori, kurus centrālās bankas nespēj ietekmēt. Taču ir iespējams nodrošināt, lai šī inflācija nesaglabātos ilgtermiņā. "Tā varētu notikt, ja cenu kāpums izplatītos tautsaimniecībā un cilvēki sāktu rēķināties ar paaugstinātu inflāciju nākotnē. Tādā gadījumā veidotos cenu un darba samaksas spirāles, kas vēstures gaitā izraisījušas nekontrolējamas inflācijas norises," atzīmē Lagarda.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Cenu inflācija rodas, kad pārāk daudz naudas “dzenas pakaļ” pārāk mazam preču un pakalpojumu klāstam. Straujš un pastāvīgs “plašās naudas” (“broad money” – nauda, kas nonāk reālajā ekonomikā) piedāvājuma pieaugums stingri korelē ar cenu inflāciju.

Arī būtiskas preču un pakalpojumu piedāvājuma izmaiņas, piemēram, lielas izmaiņas ražošanas jaudās vai produktivitātē, būtiski ietekmē cenu inflāciju.Balstoties uz Linas Oldenas Švarceras (Lyn Alden Schwartzer) rakstiem un pētījumiem – ja ar parādiem mazāk pārslogotu ekonomiku pārsteidz nozīmīgs ekonomisks satricinājums vai samazinājums, tas ir nepatīkami, bet tam var tikt pāri – ekonomikai kādu laiku stagnējot, neefektīvi biznesi bankrotēs – daži parādi tiks nesamaksāti, bet kopumā produktīvas investīcijas visas nodarītās sāpes pamazām izārstēs.

Tomēr, ja ekonomiku ar augstu aizņemto līdzekļu īpatsvaru (arī valsts parāda līmenī) skar būtisks ekonomisks šoks un recesija, tā saskarsies vai ar plašu defoltu vilni, vai ar ārkārtas naudas drukāšanu, lai finansētu parādus. Šādi notika 2020. - 2021. gadā, kad lielākajā daļā attīstīto valstu, īpaši ASV, tika radīta jaunas naudas masa triljonos eiro vai dolāru vērtībā. Šoreiz “naudas radīšana” notika ne tikai finanšu sistēmā banku rezervēs, bet arī jau pieminētās “plašās naudas” piedāvājumā, ko varēja tērēt mājsaimniecības un uzņēmumi.

Ne tikai Eiropas Centrālajai bankai (ECB), bet arī eirozonas valstu valdībām ir jāturpina strādāt, lai samazinātu inflāciju, intervijā sacīja Eirogrupas, kas apvieno eirozonas valstu finanšu ministrus, prezidents, Īrijas publisko izdevumu, valsts attīstības plāna izpildes un reformu ministrs Paskals Donohou.

Eirogrupas prezidents, kurš pagājušajā nedēļā tikās ar Baltijas valstu centrālo banku vadītājiem un finanšu ministriem, uzsvēra, ka lēmumi par procentu likmēm ir ECB kompetencē.

"Taču tas, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu samazināt inflāciju, ir izvairīties no pieprasījuma palielināšanas mūsu ekonomikās ar mūsu pieņemtajiem budžeta lēmumiem. Inflācijas mazināšana nav tikai ECB atbildība. Tā ir arī finanšu ministru atbildība. Ja mēs varam samazināt aizņemšanos un tādējādi palīdzēt samazināt inflāciju, tas savukārt varētu ļaut ECB nākotnē pieņemt citādākus lēmumus par procentu likmēm. Taču galvenais - vispirms ir jāsamazina inflācija," uzsvēra Donohou.

ASV FRS vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā saka, ka dubults neplīst, bet ASV FRS uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu “lipīgo” inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veica paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem, no 2,25%/2,50% uz 3,00%/3,25% koridoru.

75 bāzes punktu paaugstinājums trīs reizes viena gada laikā pēdējo reizi bijis tālajā 1973. gadā. Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Šogad ASV FRS aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 130 miljardiem dolāru. Centrālā banka sola turpināt cīņu ar pēdējos četrdesmit gados augstāko inflāciju.

Globālā ietekme

Pasaulē uzņēmumi un valdības ir aizņēmušās triljoniem dolāru, kas nozīmē šo parādu apkalpošanas turpmāku izmaksu pieaugumu un tas atsauksies gan uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, gan uz valstu budžeta izdevumiem. Likmju celšana noteikti bremzēs ASV ekonomikas izaugsmi un bremzējoties pasaules lielākās ekonomikas izaugsmei atskaņas būs jūtamas visā pasaulē. To mēs redzam vērtspapīru tirgū. Akciju tirgum nepatīk procentu likmju celšana un kas notiek ASV akciju tirgū, ietekmē arī Eiropas un Āzijas akciju tirgus.

Aizvadītais gads pasaulei bijis politisku, humānu un ekonomisku izaicinājumu pilns. Karam Ukrainā novedot pie inflācijas uzplaiksnījuma, šobrīd mēs piedzīvojam monetārās sistēmas pārprogrammēšanu, un šādā vidē kapitāla vērtības saglabāšana ir liels izaicinājums.

Kur pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ieguldīt, lai cīnītos ar inflāciju, un vai šobrīd finanšu tirgos ir pamats kaut nelielam optimismam?

2022. gads ir bijis pagrieziena punkts pasaules ekonomikā – gadiem ilgusī atbalstošā monetārā politika inflācijas rezultātā ir nonākusi strupceļā, izraisot centrālo banku bāzes procentu mērķtiecīgu paaugstināšanu. Šo inflācijas uzplaiksnījumu diemžēl veicināja traģēdija – karadarbība Eiropas kontinentā. Taču var teoretizēt, ka šāds monetāro notikumu pavērsiens kalpojis kā noderīgs attaisnojums centrālajām bankām beidzot izkāpt no negatīvo likmju apburtā loka.

Raugoties vidējā un ilgākā termiņā, ļoti iespējams šis ir veselīgs pavērsiens pasaules ekonomikai, kur naudai un kapitālam ir atgriezta pozitīva vērtība, un tas ir pamats veselīgai kapitāla izvietošanai un produktīvai ekonomiskai izaugsmei. Taču šogad izjutām tikai īstermiņa efektus šai pārejai no viena monetārā režīma uz citu – satricinājumus un perturbācijas, kam finanšu tirgi ir krāšņākais spogulis. Caurmērā visu finanšu aktīvu vērtības ir zemākas kā gada sākumā, īstermiņā iecenojot zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku kapitāla cenu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī", otrdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Bankas ikgadējā konferencē par monetāro politiku Lagarda norādīja, ka inflācijas kāpums ir "liels izaicinājums".

"Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas mūsu mērķrādītāja divu procentu līmenī," solīja ECB prezidente. Portugāles kūrortpilsētā Sintrā notiekošajā konferencē Lagarda atzina, ka pašreizējā inflācija rūpniecības un lauksaimniecības precēm ir straujākā kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem.

Arī enerģētikas cenu kāpums ir "augstāks nekā atsevišķi lēcieni, kas bija vērojami pagājušā gadsimta 70.gados", viņa piebilda.

Inflācijas spiediens "pastiprinās un paplašinās", brīdināja ECB prezidente, piebilstot, ka celties sācis arī nominālās algas pieaugums.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Galvenā refinansēšanas operāciju likme tiks samazināta līdz 4,25%, aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 4,5% un noguldījumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,75%, nolemts ECB padomes sēdē Frankfurtē.

Jaunās likmes stāsies spēkā 12.jūnijā.

"Pamatojoties uz aktualizētu novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks samazināt monetārās politikas ierobežojumu līmeni pēc tam, kad procentlikmes netika mainītas deviņus mēnešus," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

"Kopš padomes 2023.gada septembra sanāksmes inflācija samazinājusies par vairāk nekā 2,5 procentpunktiem un inflācijas perspektīva būtiski uzlabojusies. Pamatinflācija arī sarukusi, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas pazeminājušās. Monetārās politikas ietekmē finansēšanas nosacījumi bijuši ierobežojoši. Pieprasījuma vājināšana un stabilu inflācijas gaidu saglabāšana devusi būtisku artavu, lai atkal samazinātu inflāciju," konstatē padome.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Monetārās politikas instrumentu klāsts, ar kuru palīdzību veicināt izaugsmi un inflāciju, un jau esošo ietekme, strauji izsīkst. Arvien vairāk uzmanības tiek pievērsta konceptiem, kas pavisam nesen vēl šķita neiespējami. Nu kādu laiku ir dzirdami viedokļi par to, ka centrālās bankas varētu uzsākt «helikoptera naudas politiku» (HNP). HNP konceptu radīja ASV ekonomists Miltons Frīdmans, ko aprakstīja 1969. gadā savā grāmatā «Optimālais naudas daudzums».

HNP var uzskatīt par trešo un noslēdzošo monetārās politikas posmu pēc tradicionālās (galveno procentu likmju izmaiņas) un netradicionālās (centrālās bankas bilances audzēšana un negatīvas galvenās procentu likmes) politikas. HNP nozīmē, ka centrālā banka rada naudu, kuru valdība pēc tam novirza vienai vai vairākām sociālekonomiskajām sfērām. Būtībā HNP ir fiskālās politikas īstenošana, ko veic centrālās bankas.

Pēdējā laikā stiprinās nepieciešamība pēc jauniem politikas instrumentiem, jo sarūk ekonomikas politikas iespējas reaģēt uz pieticīgo izaugsmes tempu un zemo inflāciju. Turklāt netradicionālā monetārā politika saskaras pieaugošu kritiku. Šī politika ir palīdzējusi atvieglot finansiālos nosacījumus, bet tās ietekmes vērtējums uz pārējo ekonomiku ir neviennozīmīgs. Tās trūkumi laika gaitā pozitīvo ietekmi samazina, un kā iespējamu alternatīvu liek no jauna izvērtēt HNP potenciālu.

Inflācijas pieauguma temps uz 2017. gada beigām palēninājās, decembrī noslīdot līdz 2.2%. Savu augstāko punktu cenu kāpums sasniedza martā un aprīlī, kad inflācija turējās 3.4% līmenī. Līdz ar decembra datiem, ir noslēdzies patēriņa cenu izmaiņu posms, kas liecina, ka pērn vidējā inflācija bija 2.9%.

2018. gada perspektīvas liecina par to, ka ārējo faktoru ietekme uz inflāciju Latvijā būs ierobežota un primāri dominēs iekšējie. Ārējās vides spiediens uz inflāciju vēl kādu laiku jūtams nebūs. To vājinās joprojām darba tirgū pietiekamais brīvo resursu apjoms, kā arī tālāki ieguldījumi konkurētspējas uzlabošanā, jo īpaši eirozonā. Gada sākumā cenu līmeni nedaudz sakustinās naftas cenas kāpums. Šobrīd situācija naftas tirgū raksturojama šādi: OPEC nevēlas augstākas cenas par 60 USD, kaut tirgus virzās 70 USD virzienā politisko faktoru un spēcīgāka pieprasījuma gaidu ietekmē. Tikmēr ASV slānekļa naftas ieguve pilnā sparā dodas uz priekšu. Tomēr iespējamā kāpuma ietekme uz inflāciju būs ierobežota, jo prognozējamais eiro vērtības pieaugums šo ietekmi mazinās. Arī pārtikas cenu kāpums būs mērens un, visticamāk, izvairīsimies no pērn vērojamiem pārsteigumiem. Piena cenas jau uzrāda atkāpšanos. Tāpat ilgākā termiņā korekcijas varētu noteikt vācu zemcenu veikalu tīkla ekspansija, kas liks cenām vai nu sarukt, vai ierobežos to kāpumu.

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.