Latvija augstākās izglītības eksporta centienos Indijā ierindojas starp pasaules lielvalstīm

Latvijas augstākās izglītības centra Čennajā darbības nodrošinātājiem apsolīts – ja nākamajā gadā Rīgas Tehniskajā universitātē indiešu studentu skaits sasniegs 500, Ķīpsalā tiem būs sava indiešu virtuve, stāsta rektors Leonīds Ribickis.

Acīmredzot jūsu augstskola kopā ar vēl sešām Latvijas augstskolām esat par iemeslu, ka Indija ir izvirzījusies par šā gada Latvijas ekonomiskās ārpolitikas prioritāti.

Jau gandrīz trīs gadus RTU, LU un augstskolas Turība dibinātās Augstākās izglītības eksporta apvienības mērķis ir darboties ārpus Latvijas kopā. Tagad ar dažām citām augstskolām kopīgi finansējam šo projektu, un Čennajas pilsētā Indijā arī izveidojuši Latvijas augstākās izglītības centru. Morālais atbalsts tam ir arī no Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrijas. Pirms tam jau pāris gadus mēs aktīvi sadarbojāmies ar Ārlietu ministriju, lai Indijā vismaz goda konsuls darbotos un lai studentiem, kas grib braukt šurp studēt, nebūtu jālido kārtot vīzas uz Pekinu. Tagad mums RTU ir jau ap 150 indiešu studentu.

Tie, kas caur Pekinu?

Nē, tie, kas kopš pagājušā gada vīzas ieguvuši Ārlietu ministrijas atvērtajā konsulātā Indijā. Kopš pagājušās nedēļas Ņūdeli reāli sākusi strādāt arī Latvijas vēstniecība ar pagaidu pilnvaroto lietvedi un pirmo sekretāru. Tas noteikti paplašinās iespējas Latvijā studēt vēl vairākiem indiešiem un līdz ar to veicināt Latvijas izglītību kā eksportpreci. Sevišķi Dienvidindijā, kur atrodas arī Čennaja, sabiedrībā populāras ir inženierzinātnes – tieši tās viņi uzskata par iegūstamu vērtību, un ne tikai uzņēmējdarbības vadību vai sociālās zinātnes.

Indijas gadījumā labi ir tas, ka tur angļu valoda ir viena no valsts valodām.

Indijā izglītotie cilvēki tiešām visi runā angliski. Interese viņiem RTU galvenokārt ir par inženieriju, lai gan ir indieši, kas mācās arī Inženierekonomikas un vadības fakultātē uzņēmējdarbības vadību vai starptautiskos ekonomiskos sakarus. Tur ir kādi 20 studenti vai pat vairāk – vesela grupa.

Indiešiem šeit ir tāda problēma, ka viņi taču grib ēst, bet gaļu liela daļa kā jau veģetārieši neēd. Turklāt ēst viņi grib asu, kā jau indiešu virtuvē parasts, bet Rīgā ar to ir problēmas. Tāpēc tai starpnieku institūcijai, kas mums nodrošina centra darbu Indijā, esmu apsolījis – ja viņi mums nākamgad nodrošinās 500 Indijas studentu, mēs viņiem uztaisīsim savu ēdnīcu mūsu universitātes pilsētiņā Ķīpsalā.