Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēsēm 2014. gadā atmosfēras gaisa piesārņojums pasaulē kopumā bija aptuveni 3,7 miljonu cilvēku nāves cēlonis, savukārt kopējais nāves gadījumu skaits, ņemot vērā gan atmosfēras gaisa piesārņojumu, gan gaisa piesārņojumu telpās, sasniedz septiņus miljonus cilvēku gadā, piektdien raksta laikraksts Diena.

PVO paspārnē esošā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra uzskata, ka gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem onkoloģisko saslimšanu cēloņiem. Kā norāda nekomerciālās klimata izpētes organizācijas Berkeley Earth eksperti, visdramatiskākā situācija ir Ķīnā, kurā atmosfēras gaisa piesārņojums ik gadu kļūst par 1,6 miljonu cilvēku nāves cēloni. Tas nozīmē, ka gaisa piesārņojums izraisa aptuveni 4400 nāves gadījumu dienā jeb 17% visu nāves gadījumu Ķīnā. Jāpiebilst, ka Ķīnas varas iestādes cenzē statistisku par gaisa piesārņojuma izraisītajiem nāves gadījumiem un saslimšanām, tamdēļ dažādu organizāciju aplēses atšķiras, bet 1,6 miljoni ir vidējais rādītājs.

Ķīnas Ekoloģijas ministrijas dati liecina, ka 2014. gadā gandrīz 90% lielpilsētu (par tādām tiek uzskatītas 74 valsts pilsētas) gaisa piesārņojums pārsniedza likumā atļauto normu – 35 mikrogramus PM 2,5 (cietu daļiņu ar diametru 2,5 mikrometri vai mazāku) vienā kubikmetrā atmosfēras gaisa. Savukārt vidējais atmosfēras gaisa piesārņojuma līmenis valstī divas reizes pārsniedza pieļaujamo normu. Lai arī šā gada vidū gaisa kvalitātes standartiem atbilda jau 19 lielpilsētu, ministrija atzinusi, ka agrāk par 2030. gadu valstij kopumā neizdosies samazināt vidējo piesārņojuma līmeni līdz likumos noteiktajām prasībām.

Ņemot vērā aizvien augošo starptautisko organizāciju un iedzīvotāju neapmierinātību ar gaisa piesārņojumu, Ķīnas valdība pērn paziņoja, ka piesārņojumam piesaka karu. Šīs «karadarbības» ietvaros tiek slēgti ekoloģiskajām prasībām neatbilstošākie rūpniecības uzņēmumi, kā arī samazināta ogļu izmantošana. Ķīnā darbojas vairs tikai viena no četrām lielajām ogļu elektrostacijām, un arī to plānots slēgt jau nākamgad. Pirmā no lielajām ogļu elektrostacijām tika slēgta pērn, vēl divas – šā gada martā. Vietā paredzēts uzbūvēt četras jaunas gāzes elektrostacijas, kuru kopējā jauda 2,6 reizes pārsniegs slēgto staciju kopējo jaudu. Atbilstoši oficiālajām aplēsēm ogļu elektrostaciju masveida slēgšana jau 2017. gadā ļaus samazināt Ķīnas ogļu patēriņu par 13 miljoniem tonnu salīdzinājumā ar 2012. gadu.

Plašāk lasiet rakstā No Pekinas līdz pat Deli piektdienas, 28.augusta laikrakstā Diena (6.lpp)!

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu