Uzņēmuma un interneta vietnes Inbox.lv šobrīd cīnās ar savā vēsturē vislielāko hakeru uzbrukumu. Inbox.lv pakalpojumi šobrīd ir apgrūtināti, daudziem lietotājiem nav pieeja e-pastam, failiem, kalendāram, foto un video galerijām, informē Inbox.lv valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.

Tas ir izkliedētais pakalpojuma atteikuma uzbrukums, ko plašāk raksturo angliskais termins DDoS (Distributed denial of service), vienam mērķim uzbrūkot ar viltus pieprasījumiem no vairākiem avotiem, kas parasti ir viena uzbrucēja kontrolēti, tādējādi panākot lielāku efektivitāti.

A.Griķis precizē, ka uzbrukums sākās 16.maijā, uzreiz pēc pusnakts, viltus pieprasījumu skaita ar katru brīdi turpinot palielināties, būtiski pieaugot rīta stundās.

“Šobrīd tehniskais dienests strādā pie tā, lai apturētu datu plūsmu no ārzemēm. Senāk bija vienkāršāk, jo Latvijas datu centros varēja vienkāršāk atslēgt ārzemju plūsmu, taču tagad tas nav tik vienkārši iespējams, jo viss ir pārāk integrēts,” precizē A.Griķis.

„Katra uzņēmuma veiksmes stāsts ir citādāks, taču pašai veiksmei tajā parasti nav atvēlēta liela loma. Panākumu atslēga slēpjas mērķtiecīgā attīstībā, neatlaidībā un aizrautībā. Ir jābūt skaidrai vīzijai par to, ko vēlies sasniegt, taču nedrīkst aizmirst – ja nemīlēsi to, ko dari no visas sirds, nav lielu cerību izveidot veiksmīgu biznesu ilgtermiņā,” saka Andris Griķis, SIA Inbokss īpašnieks. Viņa lolojuma – portāla Inbox.lv panākumu receptē ir vairākas būtiskas sastāvdaļas:

Pakāpeniska, bet nepārtraukta attīstība.

SIA Inbokss, jeb Inbox.lv ir augsto tehnoloģiju uzņēmums, kas vairāk nekā 20 gadus piedāvā savus pakalpojumus interneta lietotājiem. Šo gadu laikā, Inbox e-pasta servisa aktīvo lietotāju skaits ir sasniedzis vairāk kā 1 miljonu un jau vairākus gadus pēc kārtas, Inbox.lv atrodas Latvijas mīlētāko zīmolu topa trijniekā, kas parāda darbības rezultātus ne tikai skaitliskā, bet arī tautas atzinumā.

Jāatzīst, ka uzņēmums audzis pakāpeniski – papildus e-pasta servisam ar laiku tika ieviesti arvien jauni pakalpojumi: failu un fotogrāfiju glabāšanas un koplietošanas serviss, ērts elektroniskais kalendārs, lai plānotu sapulces, tikšanās, un dažādus pasākumus un daudzi citi produkti.

Latvijas interneta pakalpojumu uzņēmums Inbox.lv šogad plāno veicināt attīstību Baltijas valstīs. Kopumā gan Latvijā, gan Igaunijā, gan Lietuvā mārketinga aktivitātēs plānots ieguldīt aptuveni pusmiljonu eiro, DB norādīja uzņēmuma pārstāvji.

«Mums ir potenciālie pārņemšanas mērķi Bulgārijā, Ungārijā. Mēs vienmēr interesējamies, ko varam nopirkt par savu vai svešu naudu, jo ielikt mākonī vēl vienu vai divus miljonus lietotāju no tehniskā viedokļa neveido nekādas problēmas. Skandināvijā mēs diemžēl nespējam neko atrast, jo tādu pakalpojumu sniedzēji kā Inbox.lv ir beiguši savu eksistenci,» norāda SIA Inbox valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.

Jāatgādina, ka 2014. gadā Tele2 Eesti pārdeva Inbox.lv e-pasta servisu Mail.ee, kas ļāva Latvijas interneta portālam izvērst savu darbību Igaunijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs piebilst, ka pavisam drīz Igaunijā ieguldītās investīcijas būs atpelnījušās. Šobrīd Mail.ee ir 121,55 tūkst. lietotāju, bet inbox.lt, kas kopš 2008. gada darbojas Lietuvā – 94,94 tūkst. lietotāju, bet Latvijā reģistrēti 857,25 tūkst. unikālo lietotāju. Latvijā Inbox sistēmā aktivizēto e-pasta kastīšu skaits pārniedz sešus miljonus. Kopumā ar grupas uzņēmumiem kaimiņvalstīs ir vairāk nekā 1,7 milj. aktīvu e-pasta lietotāju. Krasas auditorijas svārstības gan nav novērotas.

2017. gadā epasta pakalpojuma sniedzējs Inbox.lv saskāries ar diviem lieliem DDoS uzbrukumiem un daudziem mazākiem šāda tipa kiberuzbrukumiem, kas operatīvi novērsti, jo portālā izstrādātā drošības sistēma neitralizē trešo pušu piekļuvi, informē pašmāju tehnoloģiju uzņēmumā.

Tāpat pērn esot bijuši mēģinājumi uzlauzt lietotāju pastkastes, izplatītas vīrusu un pikšķerēšanas vēstules, tāpēc ieviesta «reCaptcha» programma, palielinot lietotāju aizsardzības līmeni.

SIA INBOKSS apkopotie dati par aizvadīto gadu liecina, ka DDoS uzbrukuma veids bijis viens no izplatītākajiem, ko apliecina arī nesenie uzbrukumi e-veselības sistēmai un nacionālajai informācijas aģentūrai LETA.

Viedierīču izmantošanas pieaugums un lietu interneta (IoT) straujā attīstība radot vēl plašākas kiberuzbrukumu iespējas, tāpēc arvien būtiskāka kļūstot ārvalstu notikumu padziļināta analīze. Piesardzības nolūkos nesen daļai Inbox.lv lietotāju lūgts nomainīt paroles, jo pasaulē tika nopludinātas paroles no tādām vietnēm kā LinkedIn, Yahoo u.c. Lietotāji, kas reģistrējušies gan šajos portālos, gan Inbox.lv ar vienādu paroli, bija nokļuvuši riska grupā.

Inbox.lv vērtība 15 gados ir pieaugusi vairāk nekā 100 reizes, lēš tā īpašnieks Andris Griķis

Ar viņu tiekamies Ķīpsalā, Ostas skatos, kur pēdējos stāvos mājīgi iekārtots uzņēmuma birojs.

Fragments no intervijas:

Par cik jūs nopirkāt inbox.lv?

Par 50 tūkstošiem ASV dolāru. Tolaik visi teica, ka esmu galīgi izkūkojis prātu. Pirkuma brīdī bija atvērti 100 tūkstoši kontu un bija 50–60 tūkstoši aktīvu lietotāju. Tajā laikā internetu lietoja tikai 5–6% Latvijas iedzīvotāju. Un tad 2001. gadā sākās tas maratons, kas turpinās vēl šo baltu dienu. Inbox ir daudz senāks par Gmail, par kādiem deviņiem gadiem, tāpēc varam droši lietot apzīmējumu «ārvalstu analogs».

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», uzskatot, ka darbojas tomēr nedaudz atšķirīgā nišā.

Pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm. IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Notiekošais ap sludinājumu portālu ss.lv radījis sašutuma vētru informācijas tehnoloģiju nozarē (IT), kas ir neizpratnē - «kā var ienākt prātā apturēt veiksmīgi strādājošu, priekšzīmīgu nodokļu maksātāju», šodien žurnālistiem sacīja augsto tehnoloģiju uzņēmuma SIA Inbokss īpašnieks Andris Griķis, uzsverot, ka šādā situācijā IT uzņēmumi var aiziet no Latvijas jurisdikcijas, lai pasargātu savu biznesu.

Viņš norādīja, ka IT nozare ir ārkārtīgi sensitīva, pasaulē ir vērojamas milzīgas rūpes par šādām kompānijām, bet Latvijā valdības klusēšana par notiekošo ap ss.lv izraisa neizpratni. «Sajūtot šādu valsts attieksmi, Latviju pametīs pēdējie strādājošie IT uzņēmumi,» uzsvēra Griķis.

«Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja lielu daļu datu bāzes, taču SIA Internet to apstrīdēja Administratīvajā tiesā, uzskatot to par administratīvo aktu. Šādā situācijā apturēt portāla darbību ir nepieņemami. VID rīcība ir visneiedomājamākais signāls, ko valsts var sūtīt saviem IT uzņēmējiem,» sacīja Griķis.

Savukārt SIA TV net valdes loceklis Juris Mendziņš norādīja, ka VID no Internet pieprasīja pietiekami lielu lietotāju datu bāzes daļu, taču likumā Par nodokļiem un nodevām teikts, ka jāsniedz informācija tikai un vienīgi par pašu nodokļu maksātāju.

Šā gada martā starp tehnoloģiju uzņēmumu SIA INBOKSS un portālu TVNET noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru elektroniskais pasta serviss @tvnet.lv turpmāk izmantos Inbox.lv tehnisko platformu.

Šīs izmaiņas nozīmē, ka, sākot ar 14. aprīli, Tvnet.lv e-pasta lietotājs izmantos Inbox.lv izstrādāto un pārvaldīto e-pastu.

Pēc šīm pārmaiņām Tvnet.lv e-pasta lietotājam tiks piedāvāta elektroniskā pastkastīte ar 20 reizes lielāku ietilpību nekā iepriekš, bezmaksas tehniskā atbalsta dienesta pakalpojumi, kā arī lejupielādei būs pieejama e-pasta mobilā lietotne. Tvnet.lv e-pasta lietotājs turpmāk varēs autorizēties Inbox.lv lapā ievadot savu lietotājvārdu ([email protected] un esošo paroli). Pastkastīšu saturs jau ir pārcelts un saglabāts nemainīgs, apstiprina Inbox.lv pārstāvji.

Inbox.lv e-pastu šobrīd izmanto 1 000 000 lietotāju, un tam pievienosies arī 60 000 Tvnet.lv e-pasta klientu.

Latvijā startējis moduļmāju zīmols InBoxLifestyle. Biznesa portāls db.lv vaicāja Latvijas tirgū jau sen strādājošā Inbox.lv komentāru, vai abi zīmoli un to vizuālās identitātes nav sajaucami līdzīgas.

Andris Griķis, SIA Inbokss (Inbox.lv) valdes priekšsēdētājs:

«Mums nav pretenziju pret minētā zīmola vizuālo risinājumu, jo nesaskatām, ka tas varētu ietekmēt SIA Inbokss darbību. Turklāt šā gada sākumā mainījām zīmola krāsas, kas liek Inbox.lv zīmolam vēl vairāk vizuāli atšķirties no InBoxLifestyle zīmola.»

Kā vēstīts, uzņēmums APB nodevis vērtēšanai sava projekta InBoxLifestyle pirmo mikro māju. Izstrādes process izmaksājis aptuveni 100 tūkstošus eiro. 2,5 gadu laikā ieguldīti vēl 100 tūkstoši ražotnes izveidē un aprīkojumā. Ražošana notiek Rīgā, Ventspils ielas noliktavu kompleksā. Nākamie pasūtījumi patlaban ir saskaņošanas stadijā.

Vietnes Inbox.lv īpašniece SIA Inbokss pērn par 2% audzēja apgrozījumu, sasniedzot 3,25 miljonus eiro, šodien žurnālistus informēja uzņēmuma vadība.

2015.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 3,18 miljoni eiro.

Tikmēr uzņēmuma peļņa aizvadītajā gadā sasniedza 532 500 eiro. Gadu iepriekš uzņēmums nopelnīja 380 354 eiro.

2014.gadā SIA Inbokss apgrozīja 2,81 miljonu eiro, bet nopelnīja 172 691 eiro.

Pērn nodokļos uzņēmums nomaksājis 863 643 eiro.

Kā norādīja Inbokss valdes priekšsēdētājs Andris Griķis, uzņēmuma nākotnes mērķi ir nemainīgi - turpināt būt populārākajam Latvijas interneta pakalpojumu resursam, saglabāt lietotākā e-pasta titulu Latvijas iedzīvotāju vidū un mobilo lietotņu līdera pozīcijas, kā arī saglabāt stabilu apgrozījuma pieaugumu.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Alūksnes novadā bāzētā kokogļu rūpnīca Marienburg pieņēmusi jaunu izaicinājumu un kā pirmais uzņēmums reģionā šogad uzsācis bio-ogļu (bio-char) ražošanu vietējam un starptautiskajam tirgum.

Pērn rūpnīcas tehnoloģiskajā reorganizācijā ir ieguldīti vairāk kā 600 000 eiro, kas ir radījis iespēju uzsākt zemes augsnes bagātinātāja – bio-ogles (bio-char) – tehnoloģisko ražošanu.

Atbilstoši tirgus prognozēm bio-ogļu globālā tirgus apmērs salīdzinājumā ar 2021.gadu dubultosies un sasniegs divu miljardu vērtību 2026.gadā.

Bio-ogles ir specifiski izgatavots kokogļu veids, kas visplašāk tiek izmantots lauksaimniecībā, tiešā veidā palīdzot ne vien būtiski paaugstināt ražību, bet arī sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kas iekļauti Eiropas Savienības Zaļā kursa nosacījumos. Bio-ogli kā augsnes mēslojumu šobrīd pasaulē visplašāk izmanto ASV, kas patērē līdz pat 25% globāli saražotās produkcijas, bet Eiropas Savienībā vislielākais produkcijas patēriņš ir Vācijā.

Datu apstrādes uzņēmums SIA "Inbokss", kam pieder interneta vietnes kā inbox.lt, inbox.ee, inbox.eu un inbox.lv, 2019.gadā turpināja strādāt pie mazumtirdzniecības tiešsaistes platformas izstrādes, liecina uzņēmuma gada pārskats "Lursoft".

Tāpat uzņēmums arī realizēja mārketinga plānu publicitātes, apmācības un reklāmas jomā par jauno produktu iespējām un priekšrocībām.

Pagājušajā gadā SIA "Inbokss" apgrozījums nav būtiski mainījies, tas bija 4,01 miljons eiro, savukārt peļņa palielinājusies līdz 411,11 tūkstošiem eiro, kas, attiecinot pret 2018.gadu, ir pieaugums par 29,43%. Līdz ar koronavīrusu izplatības ierobežošanu saistītajiem ierobežojumiem, arī SIA "Inbokss" izjutis ekonomikas attīstības samazināšanos, jo tā apjomi samazinājušies par aptuveni 20%.

Šogad SIA "Inbokss" darbībā paredzējis ieviest mazumtirdzniecības tiešsaistes platformu. Tā sākotnēji darbosies testa režīmā, bet pēc nepilnību novēršanas uzņēmums paredzējis gūt ieņēmumus no mazumtirdzniecības platformas.

LU studentu Biznesa inkubators uzsācis savā jomā vēl nebijušu tā saukto crowdfunding kampaņu, aicinot atbalstīt inkubatora nākamo – 2017./2018. gada sezonu. Atbalstītājiem tiek solītas dāvanas – iedvesmojoši T-krekli, inkubatorā radītu produktu komplekti, ielūgumi uz slēgtajiem Biznesa inkubatora pasākumiem.

LU studentu Biznesa inkubators darbojas piecus gadus, tas tiek finansēts no mecenātu un Latvijas Universitātes līdzekļiem, vienlaikus popularizējot filantropijas kultūru Latvijā. Kopā inkubatoram jau ir ziedojuši 95 Latvijas un ārzemju uzņēmumi un privātpersonas. Starp Latvijas lielākajiem atbalstītājiem ir inbox.lv izveidotājs Andris Griķis, BDO Latvia vadošā partnere Vita Liberte, PR aģentūras Mediju Tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis, kā arī uzņēmumi 4finance, AS SAF Tehnika, SIA Orkla Foods Latvija, SIA LMT Retail & Logistics, SIA Infinitum 8 un citi. Par inkubatora mecenātiem kļūst arī tā absolventi, «dodot atpakaļ» un atbalstot studentus, kuri, tāpat kā viņi kādreiz, tikai sāk savas gaitas uzņēmējdarbībā.

Vides simulācijas kamera, daudzfunkcionāls grāmatu plaukts, galda spēle un platforma privātstundu meklēšanai – šīs studentu idejas trešdien atbalstīja LU Biznesa ideju fonds.

Idejas tapušas trijos mēnešos, studentiem piedaloties uzlabotajā LU Ekonomikas un vadības fakultātes studiju kursā Uzņēmējdarbības ekonomika, kura dalībnieki saņem ne vien teorētisku, bet arī praktisku atbalstu sava biznesa uzsākšanai.

Trešdien, 8. jūnijā, notika kursa kulminācija – grantu konkurss, kura rezultātā četras studentu uzņēmēju komandas saņēma kopumā 11 063 eiro finansējumu no LU Biznesa ideju fonda mecenātiem biznesa idejas realizēšanai.

Žūrijas locekļi – LU Biznesa ideju fonda mecenāti - bija vienisprātis par 1600 eiro finansējuma piešķiršanu projektam Simustac. LU Fizikas un matemātikas fakultātes students Kalvis Lauberts izveidoja Vides simulācijas kameru (inkubatoru), kas ir lētāka un vairāk piemērota dabaszinātņu nodarbībām skolās. Idejas autors plāno grantu izmantot eksperimentālu iekārtu partijas ražošanai. Kā vienu no savas idejas būtiskākajiem sasniegumiem Kalvis min ieguldījumu izglītībā.

Šis uzdevums ir bijis aktuāls jau sen, un augsta servisa līmeņa nodrošināšana ir viens no izaugsmes dzinuļiem. Apmierināts klients ir laimīgs klients, un laimīgs klients ir lojāls klients! Jo vairāk lojālu klientu, jo lielāka stabilitāte un ienākumu garantija.

Būtu vērts aizdomāties, vai iegūt klientu lojalitāti bija vieglāk pirms digitālo komunikācijas kanālu rašanās vai tagad.

Senās Romas impērijas laikā, 1. gadsimtā p. m. ē., Mongoļu Impērijā 13. gadsimtā, Čingishana valdīšanas laikā, vai pirmā Krievijas cara Ivana Bargā laikā, pēc 1547. gada, šie valdnieki vai tiem tuvu stāvošas personas būtu klienti, un, visticamāk, slikta servisa gadījumā piegādātājs varētu zaudēt pat dzīvību… Otras iespējas nebija!

Mēs dzīvojam daudz labākos laikos: zaudējam klientu lojalitāti, un viņi maina pakalpojuma sniedzēju. Neapmierinātākie sūdzas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, veido melnā PR kampaņu sociālajos tīklos vai zvana uz raidījumu „Bez tabu”. Ar ko tas beidzas? Ar zaudētu klientu? Nē! Ar daudziem zaudētiem klientiem, jo darbojas likumsakarība: labu ziņu viens cilvēks pastāsta tālāk trijiem saviem paziņām, bet sliktu ziņu — vismaz 12 (!) paziņām. Ja rēķināmies, ka mūsdienās liels palīgs informācijas izplatīšanā ir sociālie tīkli un katrs no tiem 12 pastāstīs nākamajiem 12, un katrs nākamais darīs to pašu, tad slikto ziņu dažu stundu vai dienu laikā uzzinās, minimums, desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju. Kā ir labāk? Palikt bez galvas vai dzīvot ar kaunu?

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem, taču bijis jauniem izaicinājumiem pilns

Tāds ir nozares uzņēmēju skatījums uz šo gadu. Tiek prognozēts, ka 2018.gadā apgrozījums varētu saglabāties tādā pašā līmenī kā 2017.gadā vai arī būs nedaudz lielāks. Līdzšinējie apkopotie dati gan liecina, ka mēbeļu eksports deviņos mēnešos ir par 3,7% mazāks nekā analogā laikā pērn.

«Ir tādi mēbeļu ražotāji, kuri pamatīgi palielinājuši savus ienākumus ārvalstu noieta tirgū, ir tādi, kuru ienākumi šogad ir līdzvērtīgi pērn iespētajam, un ir arī tādi, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ neto apgrozījums ir mazāks,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Juris Griķis. Vienas atbildes, kāpēc ir šāda situācija, nav, jo katram mēbeļu ražotājam ir savs noieta tirgus, specifisks produktu portfelis un līdz ar to arī potenciālo pircēju loks. Tomēr viena no būtiskākajām atbildēm ir redzama – kopējais apgrozījuma pieaugums ir «sasiets» ar eksporta pieaugumu. Nenoliedzami, ka aktuālāks jautājums ir par eksporta tirgu un mēbeļu pircēju noskaņojumu. Iekšējais tirgus ir mazs, tāpēc Latvijas ražotāju lielākais noieta tirgus ir Eiropa, tieši tāpēc ražotāji tieši vai netieši izjūt Eiropas mēbeļu tirgus svārstības, un vietējo ražotāju ienākumi ir savdabīgs notiekošā spogulis. Tāpat jāņem vērā tas, ka šogad daudziem ražotājiem ir pieaugušas ražošanas izmaksas gan izejmateriālu, gan darbaspēkā jomā.

Kāds auto īpašnieks pieprasījis lauzt pirkuma līgumu ar pārdevēju - SIA Moller Auto Latvia - par 50 000 eiro vērtas automašīna iegādi, lēmumu pamatojot ar apšaubāmu auto kvalitāti izmešu skandāla dēļ, vēstīja LNT Ziņas.

«Prasījums vērsts pret Moller Auto Latvia par 50 000 eiro, jo pirkums neatbilst noteiktām kvalitātes prasībām. No pārdevēja pagaidām esam saņēmuši noraidošu atbildi, taču tas nenozīmē, ka prasību neuzturēsim,» sacīja pircēja advokāts Jānis Kucenko.

Viņš arī aicināja citus Volkswagen, kā arī Audi auto pircējus vērsties ar analogām prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu pie dīleriem, kur tika nopirktas automašīnas.

Moller Auto Latvia direktors Andris Griķis raidījumam norādīja, ka līdz šim tikai vienā gadījumā kāda kliente ir pieprasījusi atgriezt visu pirkuma summu, taču tas bijis jau jūlijā. Tas ir teju mēnesi pēc auto iegādes un vēl pirms pasauli pāršalca izmešu skandāls. Viņš neizslēdza, ka šī ir tā pati pircēja, kura tagad izmanto izmešu lietu, lai tiktu pie naudas.

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā lielākajam grillogļu ražotājam Baltijā – SIA KRK Vidzeme apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, kas tiks izmantoti krājumu izveidošanai.

SIA KRK Vidzeme ražo augstas kvalitātes kokogles, kas tiek izmantotas pārtikas grillēšanai. Uzņēmums ir saņēmis ES aizliegto ķīmisko vielu kontroles sertifikātu REACH, kas apliecina ražoto preču augsto kvalitāti. Kokogļu ražošanas iekārtu konstrukcija nodrošina dabai nekaitīgu ražošanas procesu, līdz minimumam samazinot kaitīgo izmešu nokļūšanu atmosfērā. Papildu Luminor piešķirtajam finansējumam, uzņēmums ir piesaistījis arī ALTUM kredīta garantiju.

“Lai gan vēsturiski mūsu darbība pamatā tika orientēta uz restorānu biznesu, Covid-19 pandēmijas ietekmē, kā arī grillogļu eksporta pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas rezultātā, mums izdevās veiksmīgi diversificēt noieta tirgu un klientu bāzi, tādejādi apgūstot plašu Eiropas Savienības valstu tirgus daļu. Šobrīd sadarbojamies ar ekskluzīviem dīleriem, pārdošanas ķēdēm un vairumtirgotājiem visā Eiropā. Luminor piešķirtais finansējums palīdzēs uzņēmumam palielināt apgrozāmos līdzekļus, kas ir būtisks priekšnoteikums krājumu savlaicīgai izveidošanai, lai nodrošinātu ražošanas procesus visa gada garumā un nosegtu pieprasījumu rudens un ziemas sezonā, kad mūsu ražoto preču izejmateriālu krājumus nav iespējams papildināt,” saka SIA KRK Vidzeme valdes loceklis Andris Griķis.

Ar svinīgu ceremoniju Valsts prezidenta rezidencē Melngalvju namā jau ceturto gadu pēc kārtas noslēdzies konkurss Skaistākā lauku saimniecība, kurā tika sadalīti 2015.gada skaistāko saimniecību tituli Latvijā.

Par skaistāko saimniecību šogad atzīta Saldus novada Zvārdes pagasta saimniecība Vārpas un tās saimnieki – Valdis un Ļuba Markevici, informē konkursa organizētāji.

Vārpu saimnieki zemi tiešā nozīmē atkaroja džungļiem pirms vairāk nekā divdesmit gadiem. Pirms tam tur atradās Zvārdes aviācijas mērķu poligons. Tagad Vārpas nodarbojas ar aitkopību, ganāmpulks mērāms 300 sprogaiņos. Markevici balvā saņēma goda plāksni, kas apliecina Skaistākās lauku saimniecības 2015 statusu un apmaksātu braucienu divām personām uz Berlīnes Zaļo nedēļu – pasaules lielāko starptautisko pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādi 2016.gada 15.-24.janvārī.

Administratīvajā rajona tiesā pieņemtais SIA Internet pieteikums un 31.maijā ierosinātā tiesvedība par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas pieprasījumu sniegt sludinājuma portāla ss.lv datus neaptur šī pieprasījuma darbību, tāpēc uzņēmuma Internet pienākums vēl joprojām ir sniegt prasīto informāciju, norāda VID pārstāvji.

«Pieteikuma par informācijas pieprasījumu iesniegšana tiesā neaptur tā darbību, proti, SIA Internet vēl joprojām ir pienākums to sniegt. Turklāt, ja SIA Internet sniegs VID pieprasīto informāciju, VID būs tiesisks pamats atjaunot komercsabiedrības saimniecisko darbību, jo būs novērsts pārkāpums, kas bija par pamatu tās apturēšanai,» teikts VID paziņojumā.

Kā atkārtoti skaidroja VID pārstāvji, likuma Par nodokļiem un nodevām 15.panta sestā daļa nosaka pienākumu sludinājumu portāliem. Proti, interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc VID pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumus, izvietojuši sludinājumus, un par to izvietotajiem sludinājumiem. Minētais pants arī bija VID pieprasījuma pamatojums.

Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem SMU deviņās nominācijās.

Šoreiz e – katalogu internetā apmeklēja vairāk nekā 20 000 pircēju, kurā savus izstrādājumus piedāvāja 280 skolēnu uzņēmumu no visas Latvijas. Pasākumu organizē Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

“Šajā laikā, kad visa pasaule ik mirkli domā, pārdzīvo un katrs, cik spēj, sniedz palīdzīgu roku Ukrainai, arī skolēnu mācību uzņēmumi daļu peļnas no Cits Bazārs tirgošanās pasākuma ir lēmuši novirzīt Ukrainas jauniešu atbalstam. Izglītība vienmēr ir bijusi pozitīvo pārmaiņu nesēja pasaulē, tāpēc ir svarīgi, ka jebkuros apstākļos tiek nodrošināta tās nepārtrauktība. Junior Achievement visos laikos gan sarežģīti politiskos, gan ekonomiski grūtos, ir turpinājusi savu darbību un vienmēr vērsusi palīdzīgu roku tur, kur tas visvairāk nepieciešams," skaidro “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

19. aprīlī vairāk kā 200 dalībnieki no 12 Eiropas valstīm ieradīsies Rīgā, lai pārstāvētu savus uzņēmumus Starptautiskajā skolēnu mācību festivālā un tirdziņā Cits Bazārs.

Pasākuma dienā ikviens interesents tirdzniecības centrā Domina Shopping varēs apskatīt un nopirkt produktus, kurus radījuši jaunieši no Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Lietuvas, Norvēģijas, Itālijas, Īslandes, Nīderlandes, Maltas un Latvijas. Ar Unicef projekta Uplift Youth atbalstu festivālā piedalīsies arī jaunieši no Ukrainas.

“Starptautiskais skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) festivāls ir vieta, kur Latvijas skolēniem ir iespēja paplašināt savu redzesloku, iepazīties ar līdzīgi domājošiem jauniešiem no dažādām valstīm, kurus arī aizrauj uzņēmējdarbība, iegūt kontaktus un smelties iedvesmu savu prasmju un sava produkta attīstībai,” pauž festivāla organizators, izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.