Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu, vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.

Ansips ar Ilvesu tikās plkst.11.

Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt.

Valdošajā koalīcijā ietilpstošā Tēvzemes un ResPublica apvienība (IRL) saistībā ar notikumiem Ukrainā bija aicinājusi Ilvesu nepieņemt Ansipa demisiju.

Pēc Ansipa demisijas pieņemšanas Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras.

«Tādēļ es nesaskatu šeit loģiku. Ko mēs tad darīsim? Teiksim, ka, lai gan valdībai joprojām ir visas pilnvaras, valdība nedemisionēs? Šāds signāls drīzāk izraisītu paniku,» skaidroja Igaunijas prezidents.

Otrdien Ansips par savu nolūku rakstiski informēja arī parlamentu.

Igaunijas bijušais premjerministrs un pašreizējais Eiropas Komisijas viceprezidents Andruss Ansips neplāno nākotnē kandidēt uz Igaunijas premjera vai prezidenta amatu, viņš teicis intervijā laikrakstam Eesti Paevaleht.

«Man nav tāda sapņa vai vēlmes, un es izslēdzu abus scenārijus,» Ansips sacīja. Viņš piebilda, ka ir pilnībā piepildījis savas ambīcijas Igaunijas premjerministra amatā un nevēlas vēlreiz atrasties šajā amatā.

Ansips intervijā uzstāja, ka plāno visu savu enerģiju ielikt Eiropas Savienības komisāra amata pienākumu izpildē.

Bijušais Igaunijas Reformu partijas līderis atzina, ka nav domājis par to, kas notiks nākotnē.

«Es nezināju pirms diviem gadiem, ka notiks šādi, un es nesaku, ka tāda attieksme ir pareiza vai ka ar to esmu labs piemērs jauniem cilvēkiem,» viņš teica. «Jaunam cilvēkam ir jāplāno dzīve daudz rūpīgāk, bet mana dzīve pašlaik ir kā Forestam Gampam - lietas vienkārši notiek,» Igaunijas bijušais premjers salīdzināja savu dzīvi ar Vinstona Grūma romāna galveno varoni.

«Nabadzīgajiem» igauņiem bija grūti saprast, kādēļ viņiem ir jāmaksā «bagātajiem» grieķiem, kas dzer ouzo un dejo sirtaki, intervijā amerikāņu televīzijai CNN pauda Igaunijas ministru prezidents Andruss Ansips (Andrus Ansip).

Patiesībā Grieķijā dzīvo ļoti strādīgi cilvēki, bet igauņiem ir grūti samierināties, ka viņiem kā eirozonas valstij ir jāpiedalās daudz lielākas un bagātākas valsts glābšanā, CNN piebilda A. Ansips.

Viņš norādīja, ka Grieķijai novirzītie līdzekļi bija «aizdevums», nevis «glābšana» - grieķiem parāds būs jāatdod, tāpat būs jāsamaksā arī procentu likme.

Tas, ka valstij jāsniedz ieguldījums Eiropas Fiansiālās Stabilitātes Fondā, Igaunijā bija «ļoti nepopulāri», stāsta A. Ansips. «Cilvēki vēlētos saņemt augstākas algas tūlīt pat – nekavējoties, un igauņi nesaprot, kādēļ «mums viss šis ir vajadzīgs»,» Igaunijas premjers skaidro noskaņojumu pašu mājās.

Latvijas sniegums diskusijās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu bijis viens no iespaidīgākajiem un ir grūti saprast, kāpēc Latvijas iedzīvotāji sūdzas, kamēr igauņi un lietuvieši ir vairāk nekā apmierināti, sacīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Ansips norādīja, ka lielākie ieguvēji no nākamā Eiropas Savienības budžeti ir tieši Latvija, Lietuva un Igaunija. «Mēs panācām atvieglojumus kohēzijas finansējuma griestiem. Mūsu valstis saņems 2.59% no Nacionālā kopprodukta, bet citām valstīm šie griesti ir 2,35%. Šī ir patiešām milzīga Baltijas valstīm piešķirta nauda,» sacīja Igaunijas premjers.

Viņš uzsvēra, ka lielākais pieaugums tiešmaksājumos lauksaimniekiem ir tieši Latvijā un līdz 2020. gadam visas Baltijas valstis sasniegs 75% līmeni no vidējā ES rādītāja. «Protams, mēs cerējām iegūt vēl vairāk, taču es atkal gribu atgādināt, ka lielākais pieaugums bija tieši Latvijai,» sacīja A. Ansips.

Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu sasniegt 75% apjomu no vidējā Eiropas Savienības (ES) kopprodukta jau 2020. gadā, citējot Igaunijas premjerministra Andrusa Ansipa pausto, vēsta ERR News.

Pirms vairākiem gadiem A. Ansips izteicās, ka grasās padarīt Igauniju par vienu no pārtikušākajām Eiropas valstīm. Savukārt viņa apgalvojums, ka šīs dekādes beigās Igaunijas IKP apjoms būtiski pietuvosies vidējās ES valsts IKP apjomam, tika pausts kā atbilde uz viņa koalīcijas partnera jautājuma - kad algas Igaunijā varētu sākt līdzināties algām pārējā Eiropā?

«Nākamajā plānošanas periodā mēs vēl aizvien saņemsim finansējumu, kas mums palīdzēs pietuvoties Eiropai,» norādīja A. Ansips.

Tāpat, atbildot uz kolēģa jautājumu, viņš norādīja, ka algu līmenis varētu tikt sasniegts mazāk nekā vienas paaudzes laikā.

Aizvadītajā nedēļā panāktā vienošanās par eirozonas fnanšu stabilitātes «ugunsmūra» palielināšanu līdz 800 miljardiem eiro nozīmē, ka Igaunijas garantijas parādu krīzes nomocītajām Eiropas valstīm būs 1,8 miljardu eiro apmērā, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Par to informējis Igaunijas Finanšu ministrijas Eiropas Savienības (ES) lietu padomnieks Mēlis Meigas (Meelis Meigas). Tāpat viņš pastāstīja, ka vienošanās arī nozīmē divkārt samazinātus termiņus Igaunijas iemaksām Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF). Kopumā Igaunija eirozonas aizsardzības mehānismā garantēs 1,8 miljardu eiro.

Palielināt Eiropas monetārās savienības finanšu stabilitātes fonda finansējumumu līdz 800 miljardiem eiro, eirozonas dalībvalstu finanšu ministri vienojās pagājušajā piektdienā.

Finanšu līdzekļus veidos Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) rīcībā esošais finansējums 500 miljardu eiro apmērā, kuram tiks pievienoti Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) 200 miljardi. ESM darbu uzsāks jūlijā un aizstās EFSF. Papildus 53 miljardus eiro plānots iegūt no jaunajām Grieķijas parādzīmēm, bet 49 miljardus no Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSM).

«Ir ļoti sarežģīti izskaidrot vēlētājiem, kādēļ valdības nevar atrast papildus finansējumu tādām politiski jūtīgām lietām kā skolotāju algas, bet, neskatoties uz to, atrod naudu, lai finansiāli atbalstītu Grieķiju,» apgalvo Eirozonas jaunākās dalībvalsts Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

Ansips norāda, ka eirozonas valstu vēlētāji kļūst arvien neiecietīgāki pret pieaugošajām palīdzības programmu paketēm tādām finansiālu problēmu skartām valstīm kā Grieķija, ziņo Reuters.

«Eiropas finanšu stabilitātes fonds un Eiropas stabilitātes mehānisms ir vērtējami kā solidaritātes simboli Eiropas mērogā. Tomēr, arvien uzstājīgāk sabiedrība uzdod jautājumus, kādēļ ir nepieciešams investēt tik milzīgus naudas līdzekļus šajos fondos, ja rezultātā sanāk, ka nabadzīgie Igaunijas iedzīvotāji palīdz bagātajiem Grieķiem,» norāda Ansips.

Neskatoties uz izveidojušos situāciju, Eiropas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) partneriem nāksies pārskatīt Grieķijas aizdevuma programmas nosacījumus šajā vasarā, otrdien paziņoja kāda anonīma Eiropas Savienības (ES) amatpersona. Šī nepieciešamība tiek skaidrota ekonomikas vides ir pasliktināšanoss gan Grieķijā, gan ārpus tās.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš šonedēļ iesniedza prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam demisijas rakstu, pauda, ka labākais premjera amata kandidāts ir Sīms Kallass (Siim Kallas), ziņo BBN.

A. Ansips pauda, ka S. Kallass, kurš pašlaik ir Eiropas Transporta lietu komisāra amatā, ir labākais viņa pēctecis. Viņš norādīja, ka Igaunijas kā ES prezidējošās valsts tituls 2018. gadā tikai vēlreiz pastiprina to, ka S. Kallass ir labākā izvēlē premjera amatam. Pēc viņa vārdiem, S. Kallasam darbā noderēs desmit gadu pieredze darbā Briselē.

Jau vēstīts, ka Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam iesniedzis demisijas rakstu. T. H. Ilvess pieņēmis Ansipa demisiju, norādot, ka neredz iemeslu to nedarīt. Pēc A. Ansipa demisijas pieņemšanas T. H. Ilvess preses konferencē uzsvēra, ka pašreizējā valdība saglabās visas pilnvaras. Saskaņā ar Igaunijas likumiem demisionējusī valdība turpina darbu līdz jaunas valdības apstiprināšanai.

Šodien ir pēdējā diena, kad 57 gadus vecais Andruss Ansips atrodas Igaunijas premjera amatā. Viņš bija premjerministrs gandrīz deviņus gadus, konkrēti - 8 gadus, 11 mēnešus un divas nedēļas, raksta Postimees.

Intervijā Ansips sacījis, ka viņš ir ļoti pateicīgs Igaunijas iedzīvotājiem par viņam veltīto uzticību.

«Pagājušajā nedēļā Turu-uuringute AS publicēja savu pētījumu par sabiedrības uzticību. Valdībai uzticas 46% iedzīvotāju. Tas ir ļoti augsts rādītājs, īpaši salīdzinot ar pārējo Eiropu, kur valdības parasti atbalsta aptuveni 25% iedzīvotāju. Kad Juhana Pārta valdība atkāpās, tai bija 31% atbalsts, un Marta Lāra valdībai bija 25%. Es esmu ļoti pateicīgs, ka man ir tik daudz spēcīgu atbalstītāju un tik daudz spēcīgu ienaidnieku,» skaidrojis Ansips.

«Galvenais faktors, kādēļ cilvēki izvēlas dzīvot ārzemēs, ir algas apmērs. Īstais reemigrācijas plāns, ir valsts izaugsmes plāns,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Igaunijas valdības vadītājs Andruss Ansips.

«Ja mūsu ekonomikai būs labi izaugsmes rādītāji, varēsim maksāt lielākas algas. Tā ir lielākā motivācija, lai atgrieztos Igaunijā,» viņš uzsvēris, vaicāts par daudzu igauņu izvēli strādāt kaimiņvalstī Somijā.

«Mums ir konkrēti pasākumi attiecībā uz augsti izglītotiem cilvēkiem un labākajiem zinātniekiem. Šiem cilvēkiem ir svarīga ne tikai alga, bet arī darba apstākļi, lai radītu jaunas idejas. Mēs ieguldām daudz līdzekļu izglītības jomā, pētniecībā un attīstībā,» teicis Igaunijas premjers.

«Bezdarba līmenis Igaunijā strauji samazinās. Tikai viens iemesls – iestāšanās eirozonā – padarīja Igauniju interesantu jaunām ārvalstu investīcijām, radās jaunas darba vietas. Bezdarba līmenis visstraujāk krītas Igaunijā, otrajā vietā ir Latvija.

Ekonomiskās krīzes laikā Igaunijai izdzīvot palīdzējuši Somijas investori, tikšanās laikā ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisto pauda Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.

«Esmu pateicīgs Somijai par sadarbību. Uzticamas biznesa attiecības starp divām valstīm attīstījušās pateicoties to savstarpējām draudzīgajām attiecībām,» pauda A. Ansips, izsakot cerību, ka arī nākotnē Igaunijai un Somijai būs «kopīgi sasniegumi».

Arī Somijas prezidents apliecināja, ka viņa valsts investori labprāt sadarbojas ar igauņiem un Igauniju, vēsta BBN.

Tikšanās notika Somijas jaunievēlētā prezidenta vizītes laikā Igaunijā.

Abas amatpersonas apliecināja, ka abām valstīm ir bijušas labas attiecības «gan vieglos, gan sarežģītos laikos».

Riski Lietuvas jaunās atomelektrostacijas būvniecībai, kur Latvija un Igaunija varētu kļūt par partnerēm, ir būtiski pieauguši. Tas saistīts ar Lietuvas vēlētāju pagājušajā nedēļas nogalē izdarīto izvēli, atzinis Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, ziņo bbn.ee.

Lietuvā notikušajā referendumā vairāk nekā 60 procenti vēlētāju bija pret stacijas celtniecību.

Pēc padomju laika Ignalinas reaktora slēgšanas 2009. gadā, Lietuva importē apmēram 70 procentus no elektroenerģijas. Ar šo apstākli arī skaidrojama valsts vēlme būvet jauno atomelektrostaciju.

Visagino Atomine Elektrine UAB, projekta attīstītājs, vakar paziņoja, ka turpinās sagatavošanās darbus.

«Mums ir nepieciešams segt aptuveni 300 megavatu elektroenerģijas pieprasījumu no dažiem citiem resursiem, jauniem resursiem,» teicis Ansips. «Mēs esam plānojuši piedalīties jaunajā Visaginas atomelektrostacijā un mēs gribētu iegūt 300 megavatus no turienes. Mēs ceram, ka šis projekts tomēr tiks īstenots, lai gan, ņemot vērā Lietuvas referendumu, riski, kas saistīti ar šo projektu, ir būtiski pieauguši,» skaidrojis Igaunijas premjerministrs.

Regulējumi ir itin labi Rietumeiropas valstīm, bet tie nav tik labi mazākām valstīm perifērijā. Runājot par valsts atbalstu nacionālajai lidsabiedrībai, tā situāciju raksturo Igaunijas ministru prezidents Andruss Ansips.

«Kā visiem zināms, viņi [Estonian Air] cieš zaudējumus gadiem ilgi. Tagad valdība ir devusi dažus kredītus, lai palīdzētu šai kompānijai pārstrukturēties, un es ceru, ka EK šo mūsu palīdzību pieņems kā likumīgu. Sprieduma aizvien nav,» sarunā ar DB sacīja A. Ansips.

«Tomēr mums visiem jau tagad ir skaidrs, ka pastāvošie ES regulējumi ir itin labi Rietumeiropas valstīm, bet tie nav tik labi mazākām valstīm perifērijā. Šajos regulējumos kaut kas ir jāmaina, lai dotu pamatu palīdzības sniegšanai mūsu nacionālajām kompānijām. Daudzām Eiropas mazāko valstu lidkompānijām ir grūtības,» atzina Igaunijas premjers.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips drīzumā varētu kļūt par amatā ilgāk esošo valdības vadītāju Eiropas Savienības (ES) valstīs, jo drīzumā amatu zaudēs līdzšinējais rekordists Luksemburgas premjers un bijušais Eiropgrupas vadītājs Žans Klods Junkers.

Luksemburgas premjers šajā amatā atradies jau 18 gadus. Tomēr pēc Luksemburgā notikušajām vēlēšanām oktobra sākumā, jaunās valdības veidošana uzticēta Liberālās partijas līderim Ksavjē Betelam (Xavier Bettel).

Ž. Klods Junkers izcēlies ne tikai ar savas politiskās karjeras ilgmūžību, bet arī bijis dedzīgs Eiropas vienotās valūtas aizstāvis un spējis nogludināt diplomātiskās nesaskaņas starp Vāciju un Franciju.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips savu amatu ieņem jau kopš 2005. gada 13. aprīļa. Sākotnēji, līdz 2007. gadam viņš vadīja Reformu Parijas, Centra Partijas un Tautas Savienības izveidoto koalīciju, pēc tam, līdz 2009. gadam – Reformu Partijas, apvienības Pro Patria un Res Publica (PRU) un Sociāldemokrātu valdību, bet kopš 2009. gada Igaunijas valdošo koalīciju veido Reformu Partija un PRU.

Igaunijas nacionālajai lidsabiedrībai Estonian Air draud bankrots, ja Eiropas Komisija (EK) neļaus Igaunijas valdībai sniegt valsts palīdzību finanšu grūtībās nonākušajai aviokompānijai, ceturtdien paziņoja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips un ekonomikas ministrs Juhans Partss.

Igaunijas valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz Estonian Air un Ministru kabinets pie šī jautājuma atgriezīsies pēc trim nedēļām, preses konferencē paziņoja Partss.

Ministrs skaidroja, ka Estonian Air valstij kā lidsabiedrības īpašniekam piedāvājusi divas iespējas.

«Pirmā ir izbeigt aktivitātes caur maksātnespēju. Otra iespēja ir valdības finansējums Estonian Air darbības turpināšanai,» sacīja Partss.

Ministrs skaidroja, ka pirmajā gadījumā valsts interesēs ir aizsargāt lidojumu savienojumus, kas nepieciešami valsts attīstībai. Tas nozīmē, ka valsts iegādātos savienojumus, kas ir sabiedrības interesēs.

«Pašlaik mums nav laba plāna A. Tas nozīmē, ka mums nav arī plāna B, C, D un E,» pauda Igaunijas premjers, atbildot uz parlamentā uzdotu jautājumu, vai Igaunijai ir alternatīvs plāns, ko darīt gadījumā, ja Eiropas Komisija liegs valdībai aizdot nepieciešamos līdzekļus Estonian Air.

Lai pārliecinātu Eiropas Komisiju sniegt atļauju Igaunijas valdībai dot Estonian Air 50 – 70 miljonu eiro lielu aizdevumu, lidsabiedrībai būs jāprezentē Briselei ļoti labs biznesa plāns, kura Igaunijai pašlaik nav, uzskata A. Ansips.

«Estonian Air nekad nav bijusi ļoti peļņu nesoša kompānija. Lidsabiedrība visā tās pastāvēšanas laikā allaž bijusi glābta ar injekcijām kapitālā un aizdevumiem. Problēmas aviokompānijā ir vienmēr saglabājušās, un galvenais iemesls ir mūsu nācijas izmērs,» teica A. Ansips, piebilstot, ka Estonian Air nedienās viņš nevēlas vainot vadības kļūdas.

Neilgi pēc atsevišķu Lietuvas valdības pārstāvju nosaukšanas par «muļķiem» Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts iekūlies jaunās nepatikšanās, turklāt šoreiz tās var maksāt viņam ministra krēslu, ziņo BBN.

Šoreiz J. Parts saniknojis Igaunijas premjeru Andrusu Ansipu. Viņš izpelnījās Ministru prezidenta dusmas, jo iepriešējā nedēļā tikšanās laikā ar savu Somijas kolēģi Jānu Vapāvuori (Jan Vapaavuori) ierosināja uzbūvēt divus sašķidrinātās dabasgāzes LNG termināļus iepriekš plānotā viena vietā. J. Parts rosināja vienu termināli uzcelt Somijā, bet otru – Igaunijā.

A. Ansips norādīja – iepriekš valdībā tika uzsvērts, ka J. Partam nevajagot piedāvāt somiem versiju par divu termināļu būvi.

Iespējams, ļaunāk par šāda priekšlikuma izteikšanu Somijas ekonomikas ministram bija tas, ka J. Parts labprāt šādu ideju izklāstīja arī Somijas biznesa laikrakstam Kauppalehti.

Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonian Air atteikusies no divām iepriekš pasūtītajām, bet vēl nesaņemtajām Embraer E190 lidmašīnām, kas, saskaņā ar jauniem apstākļiem aviokompānijai vairs nav vajadzīgas.

Kaimiņvalsts aviokompānija atklājusi arī, ka samaksājusi soda naudu par līguma laušanu, tomēr nav nosaukusi tās apmērus, vēsta Igaunijas raidsabiedrība ERR. Marta sākumā Estonian Air valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke izteicās, ka, lai pārtrauktu dažādu iepriekš noslēgtu līgumu darbību, lidsabiedrība paredzējusi tērēt aptuveni astoņus miljonus eiro no valdības piešķirtā kredīta.

Februārī Igaunijas valdība pieņēma lēmumu Estonian Air piešķirt papildus kredītu 16,6 miljonu eiro apmērā. Iepriekš Igaunijas valdība problēmu nomocītajai lidsabiedrībai bija piešķīrusi aizdevumu 8,3 miljonu eiro apmērā. Kopumā Igaunija plānot lidsabiedrībai piešķirt 37 miljonus eiro. Igaunijas veikto Estonian Air glābšanu izmeklē Eiropas Komisija.

Jaunais Eiropas Savienības komisārs liek saprast, ka ģenētiski modificētie organismi Eiropā tiks regulēti stingrāk

Lietuvas kandidāts uz Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisāra posteni Vītenis Povils Andrjukaitis visai sekmīgajā noklausīšanās reizē Eiropas Parlamentam cita starpā paudis stingru nostāju par pārtikas drošību un ģenētiski modificētās (ĢM) pārtikas izplatību Eiropā, liecina Eiropas Parlamenta (EP) audiovizuālie materiāli.

Varu valstīm

Lietuvas kandidātam vēl jāsaņem galīgais EP apstiprinājums kopā ar visu Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kam vajadzētu notikt nākamnedēļ. Pēc profesijas būdams ārsts un politiķa karjerā arī līdzšinējais Lietuvas veselības ministrs, V. P. Andrjukaitis ir viens no visprecīzāk «tēmētajiem» dalībvalstu kandidātiem uz ES vadošajiem amatiem, jo pārsvarā valstu izteiktās intereses par vēlamajiem EK portfeļiem bija diezgan plašas. Pēc «grilēšanas» EP kaimiņu eksministrs bija visnotaļ pārliecināts par savas kandidatūras akceptu. Par prioritāti amatā viņš deklarēja pašreizējā pārtikas drošības līmeņa nodrošināšanu Eiropā, tomēr izteiktie komentāri par politikas niansēm ļauj domāt, ka gan sevišķi importētās pārtikas kvalitātes, gan ĢMO jautājumā nākamajos piecos gados skrūves tiks pievilktas. Arī telefonsarunā ar DB V.P. Andrjukaitis apstiprināja, ka viņa pārraudzītajā sfērā tieši ĢMO jomā paredzama lielākas teikšanas piešķiršana ES dalībvalstu līmenī. Viņa šefs Žans Klods Junkers devis «ļoti skaidru mandātu sešu mēnešu laikā izvērtēt situāciju pašreizējos regulējumos», lai noteiktu to vājās vietas salīdzinājumā ar dalībvalstu pašnoteikšanās politikas pozīcijām. Par spīti tam, ka tie tika pasniegti kā stingrākie pasaulē, sevišķi Eiropas dabas aizsardzības organizācijas ir kritizējušas šogad jūnijā ES Padomes apstiprinātos noteikumus par ĢMO statusu ES. Vienošanās paredz deleģēt dalībvalstīm teikšanu, vai tās savās teritorijās aizliedz vai ierobežo ĢMO. Nevalstiskās organizācijas Zemes draugi padomes loceklis Jānis Ulme DB komentē, ka tā gan ir patiesības viena puse, jo no otras puses pašreizējā ES likumdošanas ietvarā dalībvalstīm ir vien pilnvaras uz atteikšanās iespēju.

Sīvās konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu kļūt par 5G tehnoloģiju līderi, tāpēc nepieciešami sadarbības partneri, preses konferencē par rudenī plānoto Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumu - 5G Techritory un 5G tehnoloģijām žurnālistiem sacīja VAS Elektroniskie sakari valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda.

Viņš skaidroja, ka 5G standarts ir «karsta tēma», kas ir aktuāla globālā un nacionālā mērogā. «Patlaban notiek cīņa, kurš būs 5G tehnoloģiju līderis. Konkurences dēļ Latvijai un visām Baltijas valstīm kopumā nav izredžu par tādu kļūt, tāpēc mums ir jāatrod savi partneri,» uzsvēra «Elektroniskie sakari» valdes priekšsēdētājs.

Bārda norādīja, ka septembra Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forumā «5G Techritory» plānotie galvenie akcenti būs Baltijas jūras reģiona gatavība un izaicinājumi, nozares, kurām jāsadarbojas, lai gūtu pienesumu no 5G tehnoloģijām un kā pārvērst 5G iespējas biznesa projektos. «Forumā akcentētās nozares, kas būs lielākie ieguvēji un nesīs lielākās pārmaiņas, taču forumā spriedīs arī par »spēles laukumu« jaunu biznesa modeļu veidošanai,» sacīja Bārda. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edmunds Beļskis uzsvēra, ka patlaban 4G tīkla ātrums ir 100 megabiti sekundē, taču 5G tīkls būs simts reizes ātrāks. «Atzīmēšu, ka 5G tīkls nebūs tikai mobilo sakaru operatoru ieguvums - iedzīvotājiem 5G tīkls būs kā platforma, kurā attīstīsies dažādu jomu pakalpojumi. Piemēram, transporta, medicīnas, ražošanas un robotizācijas jomās 5G tehnoloģijas nodrošinās ātrāku datu pārraidi ar robotizētām vienībām, atrodoties pat citā pasaules malā,» skaidroja Beļskis.

Pildot Igaunijas Centrālās bankas vadītāja amata pienākumus deviņdesmitajos gados Igaunijas premjera amata kandidāts Sīms Kallass izsniedzis garantiju vēstules 100 miljonu dolāru apjomā. Pats S. Kallass paudis, ka parakstījis šīs garantiju vēstules «muļķības dēļ», raksta Eesti Päevaleht.

Kopumā 1994. un 1995. gadā S. Kallass izdevis desmit garantiju vēstules, kuru kopsumma veidoja aptuveni 100 miljonus ASV dolāru. Šīs garantijas netika atspoguļotas Igaunijas Centrālās bankas gada pārskatā. Tādējādi, līdz šim brīdim valdība par dārgajiem un riskantajiem bankas solījumiem neko nav zinājusi, raksta medijs.

Tikmēr pats S. Kallass pauž, ka viņa sirdsapziņa ir tīra un ka viņš nekad nav «spēlējies» ar Igaunijas Centrālās bankas līdzekļiem. Gluži otrādi – tie viņa uzraudzībā esot allaž bijuši drošībā.

Igaunijas premjera amata kandidāts skaidro, ka iniciatīva neesot nākusi no bankas. Viņš norādīja, ka tiek izveidoti paraugi, kā varētu izskatīties darījums. Viņam lūguši parakstīt garantijas, lai visi redzētu, ka banka pret darījumu izturas nopietni. «Es [..] parakstīju, kas bija muļķīgs un neapdomīgs solis,» S. Kallass pauda intervijā Eesti Päevaleht. Premjera amata kandidāts arī skaidroja, ka, Parakstot dokumentus, esot zinājis, ka nesekos nekādi maksājumi.

Lietuvas Transporta ministra Arijanda Sliupa vietnieks nepiekrīt Igaunijas premjeram Anrusam Ansipam, kurš pirmdien pavēstījis, ka Lietuvas galvaspilsētas Viļņas iekļaušana Rail Baltica projekta tīklā ir jautājums, kas jālemj Lietuvai un Eiropas Komisijai, vēsta ERR.

Jau ziņots, ka iepriekš Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkevičs (Rimantas Sinkevičius) izteicās, ka dzelzceļam Rail Baltic būtu jāiet cauri gavlaspilsētai Viļņai, kas ir krietni vairāk uz austrumiem nekā sākotnēji paredzēts projektā. Šī ideja sadusmoja Igaunijas ekonomikas ministru Juhanu Partu, kurš savā blogā savus Lietuvas kolēģus nodēvēja par «muļķiem». Pēc tam gan J. Partam nācās taisnoties Igaunijas premjeram A. Ansipam.

Saskaņā ar A. Sliupa teikto, Viļņas iekļaušana Rail Baltic tīklā ir jautājums, kas ir jārisina visām trim Baltijas valstīm. «Tā ir kopīgā uzņēmuma, ne tikai Lietuvas jautājums,» Lietuvas laikrakstā Verslo Zinios uzsvēra transporta ministra vietnieks.

Principiālā problēma Eiropas Komisijas jauno portfeļu dalīšanā ir dažādā izpratne par to, kas tā Eiropa tāda ir; par labu nenāk arī ieilgušās «pagaidu» problēmas

Britiem Eiropas Savienība ir tirgus un nekas vairāk. Vāciešiem tā ir finansiāli disciplinētu valstu kopa, un kārtības labad vēlama to ciešāka centralizācija. Francūžiem pret centralizāciju principiālu iebilžu nav, tomēr ar to finanšu disciplīnu ir tā kā Sv. Augustīna savulaik formulētajā ironijā par liekulīgas lūgšanas tēmu: «Kungs, dari mani svētu, bet ne vēl šodien.»

Pēdējais apsvērums ir kompromitējošs Francijas pretenzijām uz ES finanšu pārvaldību Eiropas Komisijā (EK). Eiropas visādi citādi godājamā ekonomikas lielvara savu neseno ekonomikas un finanšu ministru Pjēru Moskoviči ir pieteikusi par EK portfeļa kandidātu, un viņa profesionālā kompetence acīmredzami ir attiecīgajā sfērā. Nelaime vien tā, ka Francija nu nekādi neierakstās eirozonas publisko finanšu disciplīnas rāmjos, un mesjē Moskoviči ES finanšu politikas amatā atgādinātu āzi par dārznieku, kas drīzāk būtu ieinteresēts skatīties caur pirkstiem uz Parīzes nespēju tikt galā ar valsts budžetu. Attiecīgi var šaubīties, vai tās izvirzītais kandidāts būs ar degsmi no Briseles augstumiem raudzīties, lai tiktu īstenoti pašu nolīgtie kritēriji, vai tomēr izmantot savu varu dažu pašmāju nesmukumu paslaucīšanai zem paklāja.

Baltijas lauksaimnieku protesta traktors šodien sasniedzis savu galamērķi – Briseli, lai kopīgi ar vairāk nekā 100 lauksaimniekiem piedalītos protesta akcijā pie Šūmaņa apļa, kur notiks Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju sanāksme par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam.

Kā norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), lai pasākums būtu pamanāmāks, padomju laika traktors MTZ – 80 tiks izgaismots, kā arī ar īpašas skaņu sistēmas palīdzību, atskaņos Baltijas lauksaimnieku viedokļus par ES tiešmaksājumu politiku.

Savukārt paši lauksaimnieki būs tērpušies spilgtas krāsas vestēs ar protesta kampaņas logo. Protesta akcija iecerēta laika posmā no plkst. 13:00 līdz 17:00.

Sagaidāms, ka uz brīdi protestētājiem varētu pievienoties Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis un Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips (Andrus Ansip), kā arī Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kuri šodien devušies uz Briseli, lai piedalītos nozīmīgajā ES samitā. Kopā ar protestētājiem, līdzīgi kā iepriekšējos protestos, būs arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.