Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus, lai secinātu, kuri nav pieciešami un var tikt atcelti.

"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās," norādīja premjers, "nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet, šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks, nekā pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji." Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no iemesliem tam ir daudzie cilvēki, kas vakcinējās pret Covid-19.

Kariņš norādīja, ka šo piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem tiks runāts gan par drošības situāciju, gan par Covid-19 ierobežojumiem. Latvijas premjera mērķis ir pie iespējas saskaņot to, kā visās Baltijas valstīs varētu izskatīties ierobežojumi pēc februāra beigām - šāda mērķa sasniegšanai gan būtu nepieciešams garš process.

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

No 15.jūnija publiskus pasākumus varēs apmeklēt arī cilvēki ar negatīvu Covid-19 testu. Savukārt bērniem līdz 12 gadu vecumam, lai apmeklētu pasākumus kopā ar vecākiem, tests nebūs jāveic. Šādos pasākumos būs jāievēro noteiktas drošības prasības, informē Veselības ministrija.

Jau šobrīd ir noteikti dažādi izņēmumi cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši pēdējā pusgada laikā.

Šodien, 10.jūnijā, Ministru kabinets lēma dot iespēju publiskus pasākumus apmeklēt arī cilvēkiem, kuriem ir negatīvs Covid-19 tests, un vecākiem ar bērniem.

Kas varēs no 15.jūnija apmeklēt publiskus pasākumus, piemēram, koncertus, kino, teātra izrādes u.tml?

No 15.jūnija, uzrādot digitālo Covid-19 sertifikātu, publiskus pasākumus varēs apmeklēt cilvēki, kuri:

• ir vakcinējušies pret Covid-19;

• ir pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19;

• pēdējo 48 stundu laikā ir veikuši Covid-19 testu un tas ir negatīvs;

• pēdējo 6 stundu laikā ir veikuši Covid-19 ātro antigēna testu un tas ir negatīvs;

No 15.jūnija pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie iedzīvotāji ar Covid-19 sertifikātu varēs pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem bez mājsaimniecību skaita ierobežojuma, pirmdien preses konferencē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie varēs pulcēties privātos pasākumos ārtelpās un iekštelpās, nepārsniedzot 20 cilvēku, taču mājsaimniecību skaits nav ierobežots. Pasākumos, kur pulcējas vakcinētie vai Covid-19 pārslimojošie, var neievērot drošības pasākumus, piemēram, var nelietot sejas aizsargmasku, neievērot divu metru distanci.

Pavļuts skaidroja, ka cilvēku skaits privātajos pasākumos atšķirībā no publiskajiem tiek ierobežots, jo publiskā pasākuma rīkotāji norīko atbildīgo, kas pārbauda Covid-19 sertifikātus pret Covid-19 vakcinētajiem, pārslimojošiem vai personām, kas veikušas Covid-19 testu.

Iedzīvotāji bez Covid-19 sertifikāta joprojām varēs pulcēties privātos pasākumos, līdz desmit cilvēkiem no divām mājsaimniecībām. Tāpat šīs personas var pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem ārtelpās, neierobežojot ietverto mājsaimniecību skaitu.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Veselības ministrija (VM) rosina Covid-19 testa veikšanu pirms ielidošanas prasīt arī no Spānijas, Francijas, Itālijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), liecina satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Testus arī turpmāk, tāpat kā pašlaik, plānots prasīt, valstī ieceļojot no Dānijas, Lielbritānijas un Zviedrijas.

Tikmēr obligāta testa prasību paredzēts atcelt ieceļotājiem no Beļģijas, Īrijas, Norvēģijas, Vācijas un Krievijas, vēsta Linkaits.

Ministra sniegtā informācija aģentūrai LETA liecina, ka, izvēloties konkrētās valstis, VM vērtējusi saslimstības rādītājus. Prasība par jaunajām valstīm varētu būt spēkā no 12.janvāra un visām sarakstā esošajām valstīm tikt noteikta līdz 23.janvārim.

Tāpat kā iepriekš, arī līdz 23.janvārim, VM rosina par derīgiem atzīt pēdējo 72 stundu laikā veiktu RNS testu vai pēdējo 48 stundu laikā veiktu antigēna testu, un testa rezultāts ir negatīvs, kas jāuzrāda pirms iekāpšanas transportlīdzeklī.

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Iespējamie ierobežojumi pret Covid-19 vakcinētajiem ir lieki un demotivēs jauniešus doties vakcinēties, norādīja Latvijas Bāru asociācijas (LBA) valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš skaidroja, ka lielākā daļa bāru nozarē strādājošo ir vakcinēti pret Covid-19, un arī klienti tiek pieņemti "zaļajā režīmā" jeb tad, ja tie spēj uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu.

Ikstens norādīja, ka nozare kopumā uz jauniem ierobežojumiem skatās negatīvi, jo iepriekš valdība un Veselības ministrija solīja, ka pilnībā vakcinētajiem papildus ierobežojumi netiks noteikti.

"Mēs šos ierobežojumus redzam kā liekus un demotivējošus. Turklāt tie atturēs cilvēkus, tostarp jauniešus, turpmāk vakcinēties," komentēja asociācijas pārstāvis.

Vienlaikus Ikstens pauda, ka nozare apzinās, ka situācija, kas saistīta ar Covid-19 un tā izplatību, pašlaik ir slikta. Tāpat nozare atbalsta un uzteic mediķus.

Lai gan epidemioloģiskā situācija Lietuvā neuzlabojas, pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām tiks atcelti, otrdien paziņojis veselības ministrs Arūns Duļķis.

Kā preses konferencē pastāstījis ministrs, pārvietošanās ierobežojumi, kas Covid-19 dēļ noteikti līdz šodienai ieskaitot, vairs netiks pagarināti un no pusnakts visā valsts teritorijā atkal būs atļauts brīvi pārvietoties.

Vienlaikus viņš atzinis, ka epidemioloģiskā situācija valstī nebūt neuzlabojas un situācija drīz atkal var kļūt kritiska, tomēr norādījis, ka ierobežojumi savu paveikuši un to sniegtās iespējas ir izsmeltas.

"No pusnakts var atsākties brīva kustība neatkarīgi no situācijas atsevišķās pašvaldībās," žurnālistiem sacījis ministrs.

Pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām Lietuvā tika ieviesti decembra vidū, bet no 16.marta palika spēkā tikai pašvaldībās ar vissliktāko epidemioloģisko situāciju. Tomēr nedēļu pirms Lieldienu brīvdienām valdība nolēma tos līdz 6.aprīlim atjaunot visā valstī, ņemot vērā, ka saslimstība atkal sākusi pieaugt. Tikmēr pērn 7.novembrī ieviestā karantīna pašlaik ir spēkā līdz 30.aprīlim, un valdība trešdien gatavojas lemt par iespējamajiem grozījumiem pašreizējā režīmā.

Ieviešot līdzšinējos ierobežojumus, kas pārspīlēti tiek dēvēti par “lokdaunu”, no politiķu puses tika viennozīmīgi apliecināts, ka pēc 15. novembra dzīve atkal būs, tā teikt, vecajās sliedēs.

Uz žurnālistu vaicāto, vai tiešām nebūs nekādu kritēriju, saskaņā ar kuriem kaut kādi ierobežojumi varētu saglabāties, amatpersonas atbildēja izvairīgi, sakot apmēram tā: dzīvosim, redzēsim. Nu redzam. Un ne tikai to, ka iepriekšējie ierobežojumi nav bijuši tik efektīvi, kā cerēts, bet arī to, ka arī turpmākajam laikam noteiktie tādi izskatās, jo atkal aplamību pilni un diemžēl atkal tieši motivē meklēt risinājumus, lai ierobežojumus apietu.

Kāpēc? Tam var būt vairāki pamatojumi. Pirmkārt, šī ierobežojumu apiešana tiešā veidā saistāma ar sabiedrības attieksmi pret lēmumu pieņēmējiem. Neteiksim, ka tas būtu kāds protesta veids, drīzāk vēlme šos aplamību pieņēmējus, tā teikt, neņemt pierē. Pamats tam – neuzticēšanās politiķiem, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, neticība ierobežojumu efektivitātei, jo normas daudzos gadījumos nav bijušas pamatotas un bieži vien ir pretrunā ar veselo saprātu. Kaut vai par piemēru ņemot to, ka lielie pārtikas veikali, kas bija visiem atvērti līdz 15. novembrim, nu pēkšņi kļuvuši nevakcinētajiem bīstami un tāpēc nepieejami. Ir taču katram skaidrs, ka vīrusa izplatības mazināšanai būtisks ir nevis telpas izmērs, bet gan cilvēku blīvums un ventilācijas kapacitāte. Blīvumu var regulēt, un tas tiek darīts kaut vai ar groziņu un marķējuma uz grīdas palīdzību. Savukārt ventilācijas sistēmas tirdzniecības centros ir labākas nekā lielākajā daļā, piemēram, ministriju, nemaz nerunājot par skolām.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas biznesu šokēja ministru prezidents Krišjānis Kariņš, televīzijā paužot birokrātisko vēstījumu: “Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta.”

Pēc tam gan radio taisnojās, ka esot pārprasts, atvainojās, taču, kā saka, izlietu ūdeni nesasmelsi. Ja stāsts būtu par kādu vienu teikumu, ko var izraut no konteksta, tā būtu cita lieta, taču šajā gadījumā šai tēzei bija arī pamatojums, kas atklāj domāšanas veidu.

Proti, no premjera teiktā izriet, ka tiek uzskatīts par normālu, ja kādai nozarei valsts pārvalde uzliek darbības ierobežojumus, – tas neuzliek nekādas saistības lēmumu pieņēmējiem, līdz ar to uzņēmējiem pašiem ar šo problēmu jātiek galā, un, ja netiek galā, tad paši vainīgi.

It kā valstij tās nozares, kurās Covid-19 dēļ ieviesti darbības ierobežojumi un apgrūtinājumi, nekad vairs nebūs vajadzīgas. Nav brīnums, ka tādas attieksmes dēļ ļoti daudzi ierobežotajās nozarēs nodarbinātie emigrē, uzņēmumi pārprofilējas vai pārceļ savu darbību uz valstīm, kur pret biznesu pat pandēmijas laikā saglabāta pretimnākoša attieksme.

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Jūnijs bija pēdējais mēnesis, par kuru uzņēmēji varēja saņemt ar Covid-19 saistītos pabalstus, tāpēc šis jautājums pārrunāts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītājā darba grupā, kur ministra un uzņēmēju viedokļi par atbalsta turpināšanu atšķīrušies, vēsta Latvijas Televīzija.

Ēdināšanas, tūrisma un fitnesa nozares uzskata, ka spēkā esošie ierobežojumi joprojām neļauj pilnvērtīgi strādāt, tāpēc valstij atsevišķas Covid-19 atbalsta programmas jāturpina. Savukārt finanšu ministrs uzsvēris, ka Ekonomikas ministrija vēl turpinās darbu ar priekšlikumiem uzņēmējdarbības atbalstam un tālāk tos skatīs valdība.

Reirs mudinājis uzņēmējus situācijai pielāgoties. "Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir sniegusi ļoti dāsnu atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem, lai saglabātu darbavietas un tautsaimniecības attīstību. Skaidrs, ka Covid-19 ietekmēs mūsu ikdienu arī turpmāk, un visiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai," pauda finanšu ministrs.

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

No 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Prasība attieksies uz visiem darbiniekiem - gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.

Veselības ministrija (VM) rīkojuma anotācijā norāda, ka, neskatoties uz to, ka pašlaik Latvijā ir novērojama Covid-19 gadījumu samazināšanās tendence, kā arī pakāpeniski samazinās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, joprojām pastāv augsti riski atkārtotam saslimstības pieaugumam. Tas ir saistīts ar to, ka novērojama ļoti strauja Covid-19 izplatība Eiropā, kā arī tiek prognozēta pastiprināta cilvēku mobilitāte pirmssvētku perioNo 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.