#Ir dzirdēts, ka arī Lidl ienāks Igaunijā, un ir paredzams, ka tas ieviesīs korekcijas, tiek pieļauta konsolidācija.

Igaunijas tirgotāja Coop apgrozījums 2017. gadā sasniedzis 551 miljonu eiro, mērķis ir to audzēt līdz vienam miljardam eiro 2025. gadā; pērn kompānija iegādājās banku

«Mums ir vairāk veikalu nekā visiem konkurentiem kopā,» laikrakstam Dienas Bizness apgalvo Martins Mīdo (Martin Miido), AS Coop Eesti Keskühistu komunikācijas vadītājs. Coop ir teju 350 veikali visā Igaunijā, un tā tirgus daļa ir 22%. Coop, ko agrāk sauca par kooperatīvu sabiedrību Eesti Tarbijateühistute Keskühistu, pirmsākumi meklējami 1902. gadā Igaunijas pilsētā Antslā, kur 17 zemnieki sanāca kopā un nolēma, ka vēlas nopirkt darbarīkus, izslēdzot no spēles ārzemju dīleri, tā iegūstot ievērojami zemāku cenu. Viņi šādi turpināja, pērkot un pārdodot preces saviem biedriem, padarot pieejamas preces, kas iepriekš nebija nopērkamas. Pēc tam izveidojās vēl citi kooperatīvi, un 1917. gadā tika nodibināta kooperatīvu centrālā apvienība, kas saviem biedriem nodrošina dažādus pakalpojumus. Vēlāk dažādos laika periodos Igaunijā ir bijuši vairāki simti kooperatīvu, bet tagad to ir 19 un tie ir apvienojušies Coop. Kopumā veikalu ķēdei caur šiem kooperatīviem ir vairāk nekā 80 tūkstoši īpašnieku.

Konkurences trūkums mazumtirdzniecības sektorā lielo veikalu tīklu vidū jau tagad izraisa situāciju, ka iedzīvotāju masa praktiski nejūt to cenu kritumu, kuru Krievijas ieviestā embargo dēļ bija spiesti piedāvāt pārtikas ražotāji, lai viņu produkciju iepirktu mazumtirgotāji. Lielu daļu šī pazeminājuma turpina «noēst» veikalu tīkli, kuri uz atlaides rēķina var iegūt lielāku peļņu, produkta gala cenu atstājot tādu kā iepriekš. Viss tādēļ, ka konkurences trūkuma dēļ faktiski izveidojies duopols — noteikumus diktē Maxima un Rimi. Abu uzņēmumu tirgus daļa dažādos FMCG sektoros sasniedz 50%, bet dažos gadījumos pat vairāk. Tirgū praktiski nav konkurences, valstī nav daudzu Eiropas tirgus spēlētāju, tādu kā Aldi, Lidl, Carrefour, Auchan, Metro, Kaufland, bet Maxima un Rimi konkurē tikai viena ar otru. Likums, ka divi vienmēr var vienoties, bet trīs — nekad, arī ir galvenais konkurences virzītājs, kas darbojas daudzās valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā. Latvijā savukārt lielākajai iedzīvotāju daļai nav alternatīvas, izņemot iepirkšanos Maxima vai Rimi veikalos. Mazie veikaliņi jau sen ir uz izmiršanas robežas un nevar attīstīties minēto gigantu dēļ.

Svarīgi atzīmēt, ka pat tad, ja patērētājs iepērkas citos veikalos, viņš tik un tā atrodas zem Rimi un Maxima cenu un sortimenta kontroles. Tas darbojas šādi: Rimi un Maxima pieprasa piegādātājiem, lai cenas tirgū nebūtu zemākas kā šajos divos veikalos un, ja šī prasība netiek ievērota, tad piegādātāju izslēdz no sortimenta. Protams, šīs prasības nav oficiālas un nevar būt juridiski noformētas, taču visi piegādātāji par to zina. Pati par sevi tā nav liela problēma – lielas kompānijas var prasīt piegādātājiem atbalstīt savu konkurētspēju, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņi kā lieli iepircēji veic milzīgus pirkumus. Problēma ir citviet — gan Rimi, gan Maxima ir iekšēji noteikumi par minimālo uzcenojuma līmeni dažādām preču grupām. Vidēji tie ir 40 — 50 %, bet nereti šie rādītāji sasniedz arī 100 — 120 %. Tas noved pie tā, ka patērētājs Latvijā saskaras ar situāciju, kad cenas plauktos Latvijā visos veikalos ir būtiski augstākas nekā Eiropas valstīs. Daudzi Eiropas mazumtirgotāji brīnās par tirdzniecības uzcenojumu Latvijas veikalu tīklos. 8 – 10 % tur ir normāla prakse, bet nereti, lai piesaistītu pircējus preces vispār tiek pārdotas bez uzcenojuma. Konkurence starp mazumtirgotājiem Eiropā ir tik liela, ka pie augsta uzcenojuma mazumtirgotājs vienkārši zaudēs pircējus un bankrotēs.