2023. gadā Elektrum Drive pieejamais uzlādes tīkls pieaudzis par 69 % un kļuvis par lielāko elektrouzlādes tīklu valstī, sasniedzot 571 pieslēgvietu visā Baltijā, informē AS Latvenergo.

Decembrī sasniegts jauns uzlādes apjomu rekords Baltijā – Elektrum Drive tīklā mēneša laikā uzlādētas vairāk nekā 183 MWh, un kopumā pērn Elektrum Drive tīklā veiktas vairāk nekā 53400 uzlādes sesijas, sniedzot 727 tonnu CO2 izmešu ietaupījumu. 2024. gadā plānots sasniegt 800 publisko pieslēgvietu skaitu Baltijā un izbūvēt pirmos 300 kW uzlādes lieljaudas laukumus.

Elektrum Drive uzlādes tīkla kartē 2023. gadā pievienotas tāda pilsētas kā Tallina, Viļņa, Klaipēda, Pērnava, Tartu, Narva, Sigulda un Ogre. Uzlādes iespējas paplašinātas arī Rīgā un tās apkārtnē – Līčos, Carnikavā, Ķekavā, Baložos un citviet, kā arī citās Latvijas lielākajās pilsētās.

Latvenergo koncerna meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti papildinājis saules enerģijas ražošanas portfeli ar saules parku Kūsalu (Kuusalu).

Parka jauda ir 17,4 MW un tas aizņem aptuveni 22 hektārus Kūsalu pašvaldībā Igaunijā. Nākotnē parku iespējams papildināt ar enerģijas uzkrāšanas sistēmu un elektroauto uzlādi.

Latvenergo koncerna mērķis ir līdz 2030. gadam attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3GW apmērā visā Baltijā. Ambiciozi virzoties uz mērķi, meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti ir papildinājis saules enerģijas ražošanas portfeli ar saules parku Kūsalu (Kuusalu). Šovasar tas ir jau otrais lielais projekts, kas palielina uzņēmuma atjaunīgo ražošanas jaudu portfeli Igaunijā.

Ar Kūsalu parku Elektrum Eesti saules enerģijas ražošanas jauda vairāk nekā trīskāršosies, 27 000 paneļu ražojot elektroenerģiju ar 17,4MW jaudu. Kūsalu saules parkā nākotnē iespējams uzstādīt enerģijas uzkrāšanas sistēmas un izbūvēt Elektrum Drive elektroauto uzlādes staciju netālu no Tallinas-Narvas šosejas.

Latvenergo koncerna meitasuzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti atklājis saules enerģijas parku Lūganusē (Lüganuse), Ida-Viru apriņķī.

Šis saules enerģijas parks ar kopējo jaudu 7 MW ir Elektrum Eesti pirmais liela mēroga saules enerģijas projekts. Tuvākajos gados Elektrum Eesti izaugsmes plānu ietvaros gaidāma būtiska paplašināšanās. Latvenergo stratēģija paredz stabilu atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugumu Baltijas valstīs.

"Šis ir neliels, bet ļoti nozīmīgs solis, jo esam izveidojuši saules elektrostaciju Igaunijā, kur mums šobrīd ir jau vairāk nekā 80 000 klientu. Mēs būvēsim vēl, un mūsu zaļās enerģijas projektiem pievienosies vēja un saules elektrostacijas, un tuvāko gadu laikā Igaunijā sasniegsim 400 MW ražošanas jaudu. Baltija ir mūsu mājas tirgus, un ir loģiski, ka tajā ne vien tirgojam elektrību, bet to arī ražojam videi draudzīgā veidā, kas ļauj mazināt reģiona enerģijas deficītu, stacijas atklāšanā teica Mārtiņš Čakste, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Veiktas izmaiņas AS Latvenergo meitassabiedrību UAB Elektrum Lietuva un OU Elektrum Eesti valdes sastāvā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

2014.gada 1.decembrī darbu Elektrum Lietuva valdē sācis Vilius Juraitis, no šā gada 28. februāra valdei pievienosies AS Latvenergo Elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Ulda Mucinieka iepriekšējā darba vieta ir AS DNB banka, kur pildīti Pārdošanas vadības pārvaldes vadītāja pienākumi. Līdz tam darbojies starptautiskā apdrošināšanas un investīciju uzņēmumā Mandatum Life, bijis Latvijas filiāles vadītājs un valdes loceklis ar atbildību par pārdošanas un klientu apkalpošanas jomām Baltijas tirgos.

Līdz ar augstāk minētājām izmaiņām, Elektrum Lietuva, UAB valdē būs trīs valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs Vilius Juraitis, Gatis Junghāns un Uldis Mucinieks.

Latvijas energokompānijas Latvenergo elektroenerģijas pārdošanas uzņēmums Igaunijā Elektrum Eesti uzsāk dabasgāzes tirdzniecību biznesa klientiem Igaunijā, informē AS Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

«Kā lielākajam elektroenerģijas tirgotājam Baltijā, mūsu ieiešana dabasgāzes tirgū ir likumsakarīgs turpmākas attīstības solis. Atveroties dabasgāzes tirgum, uzsākām dabasgāzes tirdzniecību Latvijā un šobrīd to pašu darām arī Igaunijā. Līdz ar pilnveidojumiem pārvades tarifos, ir uzlabojušās dabasgāzes transportēšanas iespējas starp valstīm, paplašinot tirdzniecības iespējas arī kaimiņvalstu tirgos,» saka AS Latvenergo Elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Elektrum Eesti ir otrais lielākais elektroenerģijas tirgotājs Igaunijā un šobrīd, papildus elektroenerģijai, saviem klientiem piedāvā arī dabasgāzes iegādes iespējas, tādējādi paplašinot savu piedāvājumu klāstu. Sākotnēji kompānija piedāvās dabasgāzi par fiksētu cenu, sniedzot klientiem stabilitāti un paredzamību visa līguma darbības periodā. Ņemot vērā līdzšinējos panākumus un pieredzi Igaunijas elektroenerģijas tirgū, tiks veidots arī vienots elektroenerģijas un dabasgāzes piedāvājums.

Lai nodrošinātu inovatīvu elektroenerģijas pakalpojumu izveidi un pieejamību tirgū, Latvenergo grupas uzņēmums Elektrum Eesti ir iegādājies vairākus mikrotīkla pakalpojuma uzņēmumus Igaunijā, informē Latvenergo.

Tādējādi uzņēmums papildina savu biznesa portfeli un ir gatavs izstrādāt jaunus pakalpojumus Baltijas tirgū.

Elektrum Eesti 30. jūnijā parakstīja līgumu par kapitāla daļu iegādi ar trim vietējiem Igaunijas uzņēmumiem, ar to turpinot ekspansiju Baltijas valstu tirgū. Iegādājoties Igaunijas mikrotīklu uzņēmumus, Elektrum Eesti plāno ne tikai turpināt to darbību, bet galvenokārt izmantot kā bāzi jaunu produktu un pakalpojumu izveidei mikroģenerācijas un elektromobilitātes jomā. Mikrotīklu uzņēmumi, kuru īpašumā ir patstāvīgas apakšstacijas ar savu klientu loku, šobrīd pārvalda elektroenerģijas savienojumus 53 MW apjomā, pārvadot gandrīz 80 GWh elektroenerģijas gadā.

AS Latvenergo pārtrauks līdzdalību AS Nordic Energy Link, kas veic Igaunijas un Somijas savienojošā elektroenerģijas pārvades kabeļa darījumu operācijas, paredz šodien valdībā pieņemtais lēmums.

2004.gadā starp Fingrid Oyj, Eesti Energia AS, Latvenergo, Lietuvos Energija, Powest Oy un Helsinku pilsētu tika parakstīts vispārīgais līgums, kas paredzēja nodibināt īpaša mērķa kompāniju Nordic Energy Link un izbūvēt 350 megavatu līdzstrāvas savienojumu starp Somiju un Igauniju un nākotnē noslēgt līgumu par aktīvu pārdošanu pārvades sistēmas operatoram.

2013.gadā starp Somijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Fingrid Oyj un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Elering AS kā pircējiem un Nordic Energy Link un tās Somijā reģistrēto meitassabiedrību N.E.L. Finland Oy kā pārdevējiem tika noslēgts līgums par Estlink kabeļa aktīvu pārdošanu, kā rezultātā īpašā mērķa kompānijas Nordic Energy Link plānotās aktivitātes tika izpildītas un saimniecisko darbību tā neturpinās.

AS Latvenergo akcionāru sapulcē apstiprināts lēmums par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, informēja uzņēmuma Finanšu un kredītu vadības direktors Jānis Irbe.

Izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrētas šā gada 30.oktobrī.

Līdz ar to AS Latvenergo pamatkapitāls ir palielināts par 435 760 EUR, apmaksājot jaunās emisijas akcijas ar mantisko ieguldījumu, valsts īpašumu ar kopējo vērtību 435 760 EUR. Tādejādi AS Latvenergo pamatkapitāls sasniedzis 1 288 446 357 EUR.

Akcionāru sapulcē tika apstiprināti AS Latvenergo pamatkapitāla palielināšanas noteikumi un AS Latvenergo statūti jaunā redakcijā. Pamatkapitālā tika ieguldītas 330 zemes vienības un 4 zemes vienību domājamās daļas ar kopējo platību 9.0140 ha, kas ir līdz šim AS Latvenergo izmantoti valsts īpašuma objekti.

Latvenergo koncerna ieņēmumi 2014.gada 9 mēnešos ir 748,9 miljoni eiro un peļņa - 30,0 miljoni eiro (2013. gada 9 mēnešos attiecīgi - 819,1 miljons eiro un 32,9 miljoni eiro), liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Negatīvi koncerna rezultātus galvenokārt ietekmēja mazāka Daugavas HES izstrāde, savukārt Latvenergo koncerna negūtie ieņēmumi no elektroenerģijas pārdošanas par regulēto tarifu Latvijā 2014. gada 9 mēnešos veido 37,6 miljonus eiro (2013.gadā kopumā - 44,2 miljoni eiro).

2014. gada 9 mēnešos veiktas investīcijas 114,6 miljonu eiro apmērā. Gandrīz 10 miljoni eiro 2014. gada 9 mēnešos ir ieguldīti Daugavas hidroagregātu rekonstrukcijā.

No 2014. gada vidus Latvenergo koncerns visu saražoto elektroenerģiju piedāvā Nord Pool Spot biržā, tādējādi vairākas reizes palielinot elektroenerģijas piedāvājumu un likviditāti Latvijas tirdzniecības apgabalā. Kopumā 2014. gada 9 mēnešos Latvenergo koncerna elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms ir 2 688 GWh, kas ir par 29% mazāk nekā 2013.gada 9 mēnešos. 2014. gads Daugavas ūdens pieteces ziņā ir zemākais, kāds novērots pēdējo 10 gadu laikā. Līdz ar to šajā gadā izstrāde DHES ir 1 597 GWh, kas ir par 33% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

AS Latvenergo izsludinājusi iepirkumu 150 miljonu eiro (105 miljonu latu) aizdevuma piesaistei, informēja uzņēmuma preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Finansējums paredzēts 2014.-2016.gada investīciju programmas finansēšanai un refinansēšanas vajadzībām. Galvenie investīciju projekti, kas pašlaik tiek īstenoti, ir pārvades sistēmas izbūves projekts Kurzemes loks un vērienīgas sadales tīklu sistēmas programmas, kā arī Daugavas hidroelektrostacijas hidroagregātu atjaunošanas programma.

Kā informē uzņēmums, iepirkuma priekšmets ir sadalīts divās pasūtījuma daļās. Pirmā pasūtījuma daļa ir par aizdevuma līguma slēgšanu 100 miljoniem eiro ar aizdevuma atmaksas termiņu pieci gadi un iespēju aizdevuma atmaksas termiņu pagarināt par diviem gadiem. Otrā pasūtījuma daļa ir par aizdevuma līguma slēgšanu līdz 50 miljoniem eiro ar aizdevuma atmaksas termiņu - septiņi gadi.

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

Turpinot izaugsmi jaunos tirgos, AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmols Elektrum ir sācis arī saules parku izbūvi Klaipēdas rajonā Lietuvā un Marjamā, Igaunijā, informē uzņēmumā.

Lietuvā, Klaipēdas rajonā vairāk nekā 4 hektāru platībā tiks īstenots saules paneļu parka projekts ar 1,5 MW jaudu. Šajā parkā tiks izvietoti 4410 saules paneļi, un to saražotā enerģija būs pietiekama, lai varētu nodrošināt ar elektroenerģiju aptuveni 600 mājsaimniecību.

Elektrum divu gadu laikā Baltijā uzstādījis vairāk nekā 300 saules paneļu komplektus 

AS «Latvenergo» ar zīmolu Elektrum divu gadu laikā Baltijas valstīs uzstādījis 319...

Savukārt Igaunijā, Marjamā pašvaldībā tiks uzbūvēta 250 kW saules elektrostacija, kurā būs izvietoti 1000 paneļi. Abos projektos jau ir uzsākti būvlaukumu sagatavošanas darbi, un abus parkus ir plānots nodot ekspluatācijā 2021. gada 1. ceturksnī.

Šos projektus īsteno koncerna meitasuzņēmumi Elektrum Lietuva un Elektrum Eesti, un tajos saražoto elektroenerģiju ir paredzēts pārdot galapatērētājiem abos šajos tirgos.

"Straujais saules paneļu tirdzniecības progress ļauj mums sevi saukt par vienu no vadošajiem saules paneļu tirgotājiem Baltijas tirgū, un šī ir pozīcija, kuru vēlamies ne tikai saglabāt, bet arī stiprināt nākotnē. Lai to sasniegtu, mēs ieguldām daudz darba gan klientu izglītošanā par saules enerģijas izmantošanu, gan arī pastāvīgi pilnveidojam savu piedāvāto produktu klāstu. Likumsakarīgi ir pienācis brīdis, kad nepieciešams padarīt daudzveidīgāku mūsu saules enerģijas pakalpojumu, lai nākotnē līdzas hidroelektrostaciju zaļās enerģijas apjomam varētu lepoties arī ar savos saules parkos saražoto elektrību," saka Uldis Mucinieks, AS "Latvenergo" Pārdošanas direktors.

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

AS "Latvenergo" padome par uzņēmuma pagaidu valdes locekli iecēlusi Uldi Mucinieku, kurš darbu sāks š.g. 1. februārī un šī amata pienākumus pildīs līdz valdes pastāvīga sastāva izveidei, informē uzņēmums.

Līdz ar to AS "Latvenergo" valde strādās šādā sastāvā - AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns, valdes locekļi Kaspars Cikmačs, Arnis Kurgs un Uldis Mucinieks.

U.Mucinieks ir ieguvis uzņēmējdarbības vadības maģistra grādu Rīgas Ekonomikas Augstskolā, kā arī jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Kopš 2015. gada U.Mucinieks ir pievienojies "Latvenergo" komandai kā Pārdošanas direktors, savukārt kopš 2020. gada novembra veic AS "Latvenergo" Komercdirektora pienākumus. U.Mucinieks veic arī meitas uzņēmumu "Elektrum Lietuva" UAB un "Elektrum Eesti" OU padomes priekšsēdētāja pienākumus. Viņa vadībā ir īstenota koncerna darbības uzsākšana vairākos jaunos biznesa segmentos - dabasgāzes tirgū, saules paneļu un citu energotehnoloģiju tirdzniecībā, kā arī Lietuvas elektroenerģijas mājsaimniecību tirgū, kas nodrošina Latvenergo koncerna darbības izaugsmi Baltijā.

AS "Latvijas gāze" klientiem mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, dabasgāzes cena no 1.maija samazināsies par 37%, bet apkurei - par 24%.

Kā informēja "Latvijas gāzes" pārstāvji, universālais pakalpojums paredz fiksētu dabasgāzes cenu sešiem mēnešiem.

Mājokļa apkurei dabasgāzes cena būs 0,05985 eiro par kilovatstundu (kWh), bet ar akcīzes un pievienotās vērtības nodokli (PVN) - 0,07442 eiro par kWh.

Savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai, dabasgāzes cena būs 0,08312 eiro par kWh, un ar akcīzes nodokli un PVN - 0,10257 eiro par kWh.

Uzņēmumā skaidro, ka, piemēram, mājsaimniecībai, kas izmanto dabasgāzi ēdiena gatavošanai un patērē četrus kubikmetrus mēnesī, vidējais ikmēneša maksājums būs aptuveni 9,58 eiro, līdzšinējā 12,10 eiro vietā, un ietaupījums sešos mēnešos būs ap 15 eiro.

Latvijas energokompānija «Latvenergo», kas pašlaik nodarbina 4000 darbinieku, plāno strādājošo skaitu samazināt par vienu ceturto daļu jeb 1000 darbiniekiem, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Darbinieku skaitu plānots samazināt, efektivizējot kompānijas darbību. Lielākais samazinājums - 800 strādājošo - skars «Latvenergo» koncerna uzņēmumu «Sadales tīkls», kura pārziņā ir elektroenerģijas sadale.

Žīgurs skaidroja, ka darbinieku skaitu plānots samazināt, automatizējot procesus, uzraugot elektrotīklu kā vienotu veselumu un optimizējot tehniskas resursu ģeogrāfiskās atrašanās vietas. No pašreizējām 50 «Sadales tīkla» bāzes stacijām tiks uzturētas vien 27.

«Elektroinženieri dodas uz šīm bāzēm, saņem darba uzdevumu, iekāpj automašīnā un dodas uz objektu. Šo bāzes staciju tīkla optimizācijas rezultātā būtiski pieaugs mobilitāte. Tāpat mēs ceram, ka uzlabosies ceļu stāvoklis, un bojājuma vietā būs iespējams nokļūt ātri. Katrā ziņā mūsu mērķis ir bojājuma vietā nokļūt ne ilgāk kā stundas laikā,» sacīja A. Žīgurs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien nolēma ierosināt administratīvo lietu pret AS Latvijas Gāze (LG).

SPRK informēja, ka šā gada 11.janvārī LG saņēma AS Latvenergo vēstuli, kurā Latvenergo izteica lūgumu LG nodrošināt dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu Rīgas otrajai termoelektrocentrālei (TEC2). 29.janvārī arī SPRK lūdza LG nodrošināt Latvenergo pieeju attiecīgajām dabasgāzes sistēmām vai atteikuma gadījumā pamatot - kāpēc atteikts.

Savukārt 2.martā SPRK un Latvenergo saņēma LG vēstuli, kurā gāzes koncerns norāda, ka, ja gadījumā šogad pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā paredz gāzes tirgus atvēršanu pirms 2017.gada aprīļa, tiek pārkāpti LG izsniegtajā dabasgāzes tirdzniecības licencē noteiktie principi. SPRK ieskatā, LG vēstule būtībā ir atteikums Latvenergo lūgumam.

Igaunijas valstij piederošā Eesti Energia un pārvades sistēmas operators Elering pieteicis karu Latvenergo. Saskaņā ar igauņu uzņēmumu pausto, Latvenergo izmanto negodīgas tirdzniecības praksi, citējot laikrakstu Postimees, raksta BBN.

Saskaņā ar Igaunijas uzņēmumu pausto, Latvenergo importē lētu subsidēto enerģiju Igaunijā un pārdod to klientiem tā vietā, lai pārdotu to elektroenerģijas biržā.

Eesti Energi un Elering pārstāvji norāda, ka Latvenergo saražo mazāk enerģijas nekā nodod tālāk klientiem, savukārt Igaunijas uzņēmums, gluži pretēji, saražo vairāk enerģijas nekā nepieciešams. Tādējādi, importējot lētāku enerģiju Igaunijā, Latverngo bloķē daļu no pārvades jaudas, ko varētu izlietot, lai segtu nepieciešamību pēc elektroenerģijas Latvijā.

Igauņi norāda, ka, negodīgi tirgojoties, Latvenergo meitas uzņēmums Igaunijā Elektrum ir ievērojami uzaudzējis savu tirgus daļu.

AS "Latvenergo" valdes loceklis, komercdirektors Uldis Bariss nolēmis neturpināt darbu uzņēmuma valdē pēc esošo pilnvaru termiņa beigām 2020.gada 15.novembrī.

No 16.novembra U.Bariss sāks pildīt AS "Conexus" valdes priekšsēdētāja pienākumus.

U.Bariss darbu "Latvenergo" sāka kā Ekonomikas departamenta direktors 2002.gadā. Latvenergo valdes locekļa pienākumus U.Bariss pilda kopš 2005.gada, no 2013.gada viņš ir uzņēmuma komercdirektors, šobrīd arī "Elektrum Eesti" OU Padomes priekšsēdētājs un "Elektrum Lietuva" UAB Padomes priekšsēdētājs.

Kā komercdirektors U.Bariss bija atbildīgs par enerģijas vairumtirdzniecību, mārketingu un klientu apkalpošanu, norēķiniem, regulācijas jautājumiem. Kopš 2018.gada viņa pārraudzībā bija arī enerģijas ražošanas plānošana, HES un TEC tehniskā vadība, kā arī ražošanas projekti.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

AS "Latvenergo" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 1,842 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 72,9% vairāk nekā 2021.gadā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,6 reizes - līdz 183,417 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 208,812 miljoni eiro, kas ir pieaugums 2,6 reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022.gadā Eiropa pakāpeniski atteicās no Krievijas gāzes, kas ietekmēja ne vien dabasgāzes, bet arī citu energoresursu piegādes, veicinot to cenu kāpumu.

Pērn "Nord Pool" sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija 2,2 reizes augstāka un sasniedza 136 eiro par megavatstundu (MWh). Tas notika, ņemot vērā, ka dabasgāzes cena 2022.gadā bija gandrīz trīs reizes augstāka, pārsniedzot 132 eiro par MWh. Latvijā elektroenerģijas cena pieauga 2,5 reizes, augustā sasniedzot vēsturisko mēneša vidējās cenas rekordu un pārsniedzot 467 eiro par MWh. Savukārt emisiju kvotu vidējā cena bija 81 eiro par tonnu, kas ir par 53% augstāka nekā 2021.gadā.

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.