Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apgrozījums 2020.gadā sarucis par 9,2% un bija 53,9 miljonu eiro apmērā iepretim 59,5 miljoniem eiro gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa bija 13,112 miljoni eiro, kas ir par 26,9% mazāk nekā 2019.gadā, kad peļņa bija 17,9 miljoni eiro.

Savukārt EBITDA sasniedza 30 miljonus eiro. Kā norāda Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss, lai gan pērn uzņēmuma apgrozījums ir nedaudz samazinājies, ko ietekmējuši vairāki faktori, tostarp ziemai neraksturīgi siltie laikapstākļi, svarīgākais uzņēmuma stabilitātes rādītājs ir tieši pārvadītās un uzglabātās dabasgāzes apjoms.

Conexus kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms pērn sasniedzis 37.4 TWh, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaudzis par 10%, norāda uzņēmumā. Vienlaikus pērn Conexus ieguldījis vienas no lielākajām investīcijām dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas modernizācijā pēdējo gadu laikā, tām sasniedzot 21,9 miljonus eiro.

Par vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārvaldībā esošās Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītāju ir iecelts līdzšinējais krātuves vadītāja vietnieks Mārtiņš Makars, informē uzņēmumā.

"Šobrīd svarīgākais uzdevums ir turpināt iesāktos darbus, nodrošinot dabasgāzes infrastruktūras drošību un dabasgāzes piegādes nepārtrauktību," norāda M. Makars.

Noslēgumam tuvojas viens no pēdējo gadu laikā lielākajiem krātuves modernizācijas projektiem, kas pilnībā tiks pabeigts 2025.gadā. "Līdz ar to vēl šogad projekta sekmīga vadība ir viena no manām prioritātēm," akcentē M. Makars.

M.Makaram ir teju 20 gadu pieredze gāzes nozarē, strādājot Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. 2004.gadā viņš sāka darbu kā kontrolmēraparātu tehniķis Gāzes kompresoru dienestā, vēlāk vairāku gadu garumā turpinot darbu kā inženieris. No 2014.gada līdz 2021.gadam viņš bija Gāzes atradnes dienesta vadītājs, bet no 2022.gada janvāra bija Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītāja vietnieks.

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

Lai veicinātu gāzes nozares attīstību un specifisko zināšanu apguvi, kā arī studentu iesaisti zinātniskajā darbībā par gāzes industrijas tematiem, vienotais dabasgāzes un pārvades sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslēgusi sadarbības līgumu par vairāku mācību programmu izstrādi un ieviešanu universitātē.

Paredzēts, ka Conexus kopējās investīcijas mācību satura izveidē un apmācību īstenošanā 3 gadu laikā sasniegs aptuveni 155 tūkstošus eiro.

Sadarbības ietvaros kopā ar RTU Būvniecības Inženierzinātņu fakultātes Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedru tiks izstrādāti 2 studiju kursi studentiem un 3 apmācību programmas Conexus darbiniekiem mūžizglītības programmas ietvaros. Šobrīd norit aktīvs darbs pie mācību programmu izstrādes, lai jau šajā rudenī, uzsākot jauno 2020./2021. mācību gadu, studiju kursi un mācības mūžizglītības programmā būtu pieejamas.

Conexus valdes priekšsēdētājs Jānis Eisaks: "Gāzes apgādes nozare ir ļoti specifiska un pieprasa īpašu zināšanu bāzi gan mūsu uzņēmuma, gan visas nozares vajadzībām. Esmu patiesi gandarīts par noslēgto sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti, jo kopīgiem spēkiem, izstrādājot jaunus mācību kursus specializētajās izglītības programmās, mēs spēsim pacelt specializēto zināšanu apguvi jaunā līmenī un stiprināt to kvalitāti, lai jaunos speciālistus sagatavotu atbilstoši darba tirgum. Ņemot vērā, ka nozare nemitīgi mainās un attīstās, izstrādātās mūžizglītības apmācību programmas ļaus arī mūsu darbiniekiem vēl plašāk pilnveidot savas esošās kompetences. Īpaši vēlos uzteikt mūsu darbinieku uzņēmību šīs sadarbības īstenošanā, kas jau drīzumā rezultēsies taustāmā iznākumā."

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) neto apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, audzis par 6%, sasniedzot 29,4 miljonus eiro, liecina nerevidēto finanšu pārskatu dati.

Uzņēmumā norāda, ka izaugsmi sekmējis gan kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms 2021. gada pirmajos sešos mēnešos, par 31% pārsniedzot iepriekšējā gada attiecīgo periodu, gan arī pieprasījuma pieaugums pēc dabasgāzes vietējā tirgū, ko tiešā veidā ietekmēja aukstie laikapstākļi gada sākumā.

2021. gada pirmajos sešos mēnešos Conexus nodrošināja dabasgāzes piegādi Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Krievijas vajadzībām, sasniedzot 22,2 TWh pārvadītās dabasgāzes, kas ir par 31% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

No Inčukalna pazemes gāzes krātuves izņemtais dabasgāzes apjoms sasniedza 12,1 TWh, kas ir par 68% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. 58% no tiem tika piegādāti Latvijas lietotāju vajadzībām, sasniedzot 7 TWh, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš.

SEB banka parakstījusi garantijas līgumu 16 miljonu eiro apmērā ar vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru Latvijā - AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"), lai uzņēmums ar līdzfinansējumu varētu piedalīties Lietuvas – Polijas gāzes starpsavienojuma (GIPL) izveidē.

Gāzes vads, kas savienos Lietuvu un Poliju, būs pirmais gāzes starpsavienojums starp Baltijas jūras reģiona austrumu daļu un kontinentālo Eiropu.

Tādējādi, līdz ar projekta īstenošanu, visām projektā iesaistītajām valstīm būs pieeja Eiropas Savienības gāzes tīklam, nodrošinot, ka dabasgāzes lietotājiem būs iespēja izmantot dažādus-alternatīvus dabasgāzes avotus.

"Atbalstot šī projekta īstenošanu, kā rezultātā Baltijas valstīs tiks attīstīta vienota, neatkarīga gāzes infrastruktūra, tādējādi palielinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas enerģētisko stabilitāti, mēs kā banka apliecinām, ka mums ir svarīgi, lai tiktu realizēti ilgtspējīgi, valstiski nozīmīgi projekti. Turklāt laikā, kad ir tik mainīga ekonomiskā situācija, atbalstīt stratēģiski nozīmīgu valsts uzņēmumu, kuram ambīcijas nav mazinājušās, ir ne tikai likumsakarīgs, bet uz nākotni balstīts solis," komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" (Conexus) apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī bija 29,7 miljoni eiro, kas ir teju divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina apkopotie dati par uzņēmuma darbības rezultātiem 2024. gada pirmajos trīs mēnešos.

Ieņēmumu pieaugumu sekmējis augstais pieprasījums pēc Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma.

Pārskata perioda beigās 2024. gada 31.martā - Inčukalna PGK bija noglabāta dabasgāze 11,1 TWh apjomā (ieskaitot energoapgādes drošuma rezerves 1,8 TWh), kas ir par 37 % vairāk nekā pērn šajā laikā.

Dabasgāzes patēriņa apjoms Latvijas lietotāju vajadzībām 2024. gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 4,2 TWh, kas ir par 27% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Dabasgāzes patēriņa palielinājumu ietekmēja gan klimatiskie apstākļi, kas ziemas mēnešos bija bargāki nekā 2023. gadā, kā rezultātā lietotāju nepieciešamība pēc apkures dabasgāzes bija lielāka nekā iepriekšējā gadā, gan arī dabasgāzes cenas pakāpenisks samazinājums, kas lietotājiem ļāva palielināt dabasgāzes patēriņu. Tikmēr kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā pārskata periodā sasniedza 7,3 TWh, kas ir par 6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Vienotā gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sasniedzis 70,9 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma apkopotie dati par darbības rezultātiem 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos.

Pārskata periodā par 19 % kāpis dabasgāzes patēriņš Latvijas lietotāju vajadzībām, tam sasniedzot 6,3 TWh.

Pārskata perioda beigās – 2024. gada 30. septembrī – Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) bija noglabāta dabasgāze 19,3 TWh apjomā (ieskaitot energoapgādes drošuma rezerves 1,8 TWh). Sākot oficiālo dabasgāzes izņemšanas sezonu 2024. gada 15. oktobrī, Inčukalna PGK bija uzkrātas 19,5 TWh dabasgāzes, kas veidoja teju 80% no krātuves kopējās ietilpības.

Dabasgāzes iesūknēšanas sezonā no kopējā gāzes apjoma, kas nonāca Latvijas un Igaunijas gāzes tīklā, 52,8 % tika piegādāti no Somijas, 46,9 % – no Lietuvas, bet 0,3 % veidoja Latvijā ražots biometāns. Biometāna ražošana un ievadīšana tīklā sākās 2024. gadā, un pārskata periodā tika saražots 0,04 TWh biometāna.

AS "Latvijas gāze" piederošais gāzes krājumu apmērs Inčukalnā ir 0,2946 teravatstundas (TWh), teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tādējādi "Latvijas gāze" norāda, ka tai nepietiek dabasgāzes mājsaimniecību nodrošināšanai, un tā nespēj izpildīt Enerģētikas likumā noteikto par konkrētām rezervēm, kam 31.augustā bija jāsasniedz 1,15 TWh.

Vienlaikus, neskatoties uz minēto "Latvijas gāzei" piederošo gāzes krājumu apmēru Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un ierobežotajām dabasgāzes piegādes iespējām, kompānija kā publiskais tirgotājs turpina darbu pie risinājumiem par saistīto lietotāju nodrošināšanu ar gāzapgādi 2022./2023.gada apkures sezonai.

Latvijas gāzes peļņa pirmajā pusgadā - 84,55 miljoni eiro  

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pirmajā pusgadā bija 433,398 miljoni eiro,...

Jau ziņots, ka dabasgāzes apmērs saistīto lietotāju apgādei apkures sezonā veido 1,15 TWh, tādējādi ar valdības lēmumu "Latvijas gāzei" ir uzlikts pienākums līdz 30.septembrim minēto dabasgāzes apmēru uzglabāt Inčukalna krātuvē. Savukārt no 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim uz katra mēneša pirmo datumu krātuvē jābūt vismaz tādam dabasgāzes apmēram, kas atbilst starpībai starp 1,15 TWh un saistītajiem lietotājiem faktiski piegādāto apmēru no 2022.gada 1.oktobra līdz iepriekšējā mēneša pēdējam datumam. Publiskajam tirgotājam nav tiesību šos krājumus nodot citiem sistēmas lietotājiem.

EM iepriekš izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka uz "Latvijas gāzes" vārda Inčukalna gāzes krātuvē tiek glabāta dabasgāze lielākā apmērā nekā nepieciešams mājsaimniecību nodrošināšanai.

Arī vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apliecināja, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Pretēji "Latvijas gāzes" apgalvojumiem, ka kompānijai piederošās dabasgāzes apmērs Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir mazāks, nekā valdības rezervētās 1,15 TWh, "Conexus" norāda, ka "Latvijas gāzes" dabasgāzes krājumu apmērs patlaban ir lielāks, nekā to pieprasa Ministru kabinetā pieņemtie noteikumi par enerģijas lietotāju apgādi agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

"Conexus" gan piebilst, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē glabātās gāzes īpašumtiesību jautājumi ir sistēmas lietotāju kompetencē, un "Conexus" ir pienākums nodrošināt ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru "Conexus" ir saņēmis no sistēmas lietotājiem, un nav tiesīgs to izpaust.

Savukārt "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis trešdien, 31.augustā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" norādīja, ka minētā dabasgāze pieder citiem komersantiem. Vairāki komersanti, redzot gāzes cenas, uzdeva "Latvijas gāzei" iegādāties dabasgāzi jau pavasarī, lai glabātu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

"Tā dabasgāze, kas visa mums šobrīd pieder, ir rezervēta citiem komersantiem," uzsvēra Kalvītis, paužot, ka atlikušās apmēram 0,3 TWh ir brīvā apgrozībā, ar ko uzņēmums var rīkoties.

"Latvijas gāzes" ielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju Eiropā, 2022.gada pirmajā ceturksnī noglabāts rekordliels dabasgāzes daudzums - 7,6 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, teikts vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") šā gada pirmā ceturkšņa pārskatā.

Dabasgāzes krājumi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 2022.gada pirmajā ceturksnī veidojušies vairāku faktoru dēļ, tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos bija mazāks dabasgāzes patēriņš, kā arī "Conexus", reaģējot uz ģeopolitisko situāciju Eiropā, krātuves izņemšanas sezonas laikā 27.februārī, sāka dabasgāzes iesūknēšanu.

“Mūsu prioritāte šajā laikā ir enerģētiskās drošības paaugstināšana, lai minimizētu riskus dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas nodrošināšanas jomās. Tāpēc, reaģējot uz ģeopolitiskās situācijas izmaiņām, operatīvi pieņēmām lēmumus, lai veicinātu ātrāku dabasgāzes krājumu veidošanos Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tai skaitā uzsākot fizisku gāzes iesūknēšanu jau februāra beigās,” norāda Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

AS "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

Lielajiem uzņēmumiem - tirgotājiem un ražotājiem - ir svarīgi līgumus par dabasgāzi noslēgt jau vasarā, negaidot iespējami lētāku cenu tirgū gada vēlākajos mēnešos, norādīja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Viņš minēja, ka saprot, ka no vienas puses ir ļoti grūti pieņemt lēmumus, jo visi energoresursi, tostarp dabasgāze šajā brīdī ir ļoti dārga, salīdzinot ar to, kādas cenas bija pirms dažiem gadiem vai pat pērn. Taču ir svarīgi, lai par vajadzīgo apjomu līgumi būtu noslēgti.

"Mēs esam pieraduši dzīvot ar attieksmi, ka par gāzi kāds parūpēsies. Taču lielajiem patērētājiem īsti tā nevajadzētu dzīvot. Ja tu būsi nopircis, tad gāze tev būs, ja tu nebūsi nopircis.... Mēs nezinām, vai vajadzīgajā brīdī tirgū būs lieka gāze," pauda "Conexus" vadītājs.

Viņš sacīja, ka mājsaimniecībām dabasgāze ziemā būs pieejama, tomēr šis jautājums, iespējams, nav tik vienkāršs, jo uz mājsaimniecībām atsauksies arī lielo kompāniju, piemēram, "Latvenergo", "Rīgas siltuma", "Daugavpils siltumtīklu" vai "Rēzeknes siltumtīklu" lēmumi par dabasgāzes iegādi vai attiecīgi šo lēmumu atlikšana.

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) atklātas iepirkumu procedūras rezultātā noslēdzis līgumu ar SIA “Derex” par saules paneļu parka izbūvi, tai skaitā aprīkojuma iegādi Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorijā. Projektu plānots īstenot līdz nākamā gada pavasarim, tajā ieguldot 989 000 eiro.

Darbu ietvaros Inčukalna PGK teritorijā plānots uzstādīt saules paneļus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu līdz 1 MW. Paredzams, ka saules enerģijas izmantošana ļaus saražot apmēram 1 000 000 kWh gadā un šī brīža prognozes liecina, ka tas nodrošinās 25% no kopējā elektrības patēriņa krātuvē.

Šobrīd ir pabeigta būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde un saņemta Ekonomikas ministrijas atļauja par saules parka izbūvi. Tāpat saņemti tehniskie noteikumi no AS "Sadales tīkls" un jau drīzumā tiks uzsākti būvniecības darbi Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorijā.

“Energoefektivitāte un atjaunojamās enerģijas izmantošana, kur tas ir tehniski pamatoti Conexus infrastruktūras uzturēšanā, ir viens no veidiem, kā varam rūpēties par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Conexus darbībā būtiskākie energoresursi tiek patērēti tehnoloģisko procesu nodrošināšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, līdz ar to saules paneļu parka izbūve ļaus ne vien optimizēt izdevumus par elektroenerģiju, bet arī kopumā mazinās ietekmi uz vidi. Aplēses liecina, ka uzstādītais saules parks ļaus samazināt CO2 emisiju nonākšanu atmosfērā līdz 300 tonnām gadā,” skaidro Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ieņēmumi 2020. gadā bija 147 milj. eiro (2019. gadā – 185 milj. eiro), bet peļņa – 10 milj. eiro (2019. gadā – 7 milj. eiro), informē uzņēmumā.

Augstsprieguma tīkls koncerna (AST koncerns) ieņēmumi bija 145 milj. eiro, bet pārskata gada pelņa – 65 milj. eiro, liecina AST akcionāru pilnsapulces apstiprinātais AST koncerna 2020. gada pārskats. AST peļņas pieaugums galvenokārt saistāms ar pārvades sistēmas aktīvu pārņemšanu AST īpašumā, un no peļņas 8 milj. eiro tiks izmaksāti valstij dividendēs, savukārt AST koncerna konsolidētā peļņa dividendēs netiek sadalīta.

"Koncerna augstā peļņa attiecībā pret ieņēmumiem skaidrojama ar to, ka pērn AST ieguva izšķirošu ietekmi gāzes pārvades sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus), par valstij izdevīgu cenu iegādājoties 68,46% uzņēmuma akciju. Lielāko daļu koncerna pelņas veido starpība starp akciju iegādes cenu un aktīvu bilances vērtību, kas bija jāatspoguļo AST koncerna grāmatvedībā. Tāpat koncerna rādītājus iespaidoja apstāklis, ka 2020. jūnijā AST savā īpašumā pārņēma pārvades sistēmas aktīvus, pievienojot sev to īpašnieku - AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET). Tas AST ļaus dividendēs valstij par pērno gadu izmaksāt 8 milj. EUR, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā sākotnēji valsts budžetā bija plānots iemaksāt. Savukārt ieņēmumi no elektroenerģijas pārvades, ko reglamentē apstiprinātais pārvades tarifs, 2020. gadā nav būtiski mainījušies un tie ir atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai kapitāla atdeves likmei", norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētāja amatā uz vēl vienu termiņu iecelts Uldis Bariss, teikts kompānijas lielākā akcionāra AS "Augstsprieguma tīkls" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Nākamais piecu gadu pilnvaru termiņš U.Barisam "Conexus Baltic Grid" valdes priekšsēdētāja amatā sāksies 2023.gada 16.novembrī un ilgs līdz 2028.gada 15.novembrim.

"Conexus Baltic Grid" valdē strādā arī Gints Freibergs, kura pilnvaru termiņš ir līdz 2023.gada 31.decembrim, kā arī Mārtiņš Gode, kura pilnvaru termiņš arī ir līdz 2023.gada 31.decembrim.

"Conexus" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 15,739 miljoni eiro, kas ir par 0,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 5% - līdz 5,164 miljoniem eiro.

"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.

No 2023.gada 1.janvāra ar likumu apturētās dabasgāzes piegādes no Krievijas neietekmēs dabasgāzes apgādi Latvijā, jo tirgus ir jau pārorientējies, norāda vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji.

"Conexus" pārstāvji skaidro, ka jau šobrīd dabasgāzes piegādes pamatā tiek organizētas no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa (LNG), savukārt no nākamā gada reģionā jau būs divi šādi avoti, darbu sākot Somijas Inkoo LNG terminālim.

Uzņēmumā arī uzsver, ka gan Latvijas dabasgāzes infrastruktūra, gan sistēmas lietotāji ir gatavi Enerģētikas likuma prasībai par dabasgāzes piegāžu no Krievijas aizliegumu.

"Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norāda, ka jau šogad tirgus dalībnieki ir apzinājušies riskus un atbildīgi veikuši piegādes avotu diversifikāciju, nepaļaujoties uz dabasgāzes plūsmām no Krievijas. "Tikmēr no 2023.gada infrastruktūras uzlabojumi, Inčukalna pazemes gāzes krātuve un divi LNG termināļi mūsu reģionā dabasgāzes apgādi padarīs drošāku, nekā līdz šim," viņš uzsver.

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē līdz 2025.gadam plānots investēt 99,5 miljonus eiro četru projektu īstenošanai, piektdien žurnālistiem sacīja Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš.

Viņš norādīja, ka četru projektu īstenošanu aptuveni 50% apmērā finansē Eiropas Savienība.

Līdz 2025.gadam plānota 36 urbumu modernizācija - pašreiz modernizēta lielākā daļa urbumu un ir palikuši septiņi, kuriem vēl jāveic modernizācija. Tāpat plānota trešā jeb lielākā gāzes savākšanas punkta rekonstrukcija. Dimiņš sacīja, ka modernizācijas process jau ir sācies un tas sadalīts divos posmos, lai neietekmētu krātuves darbību. Pirmā posma darbus plānots pabeigt 2024.gada jūlijā, bet otrā posma - 2025.gada augustā.

Tāpat 2025.gada augustā plānots pabeigt jaunu gāzes pārsūknēšanas agregātu uzstādīšanu, ar mērķi nodrošināt lielāku iesūknēšanas jaudu rezervi. Savukārt ceturtā plānotā aktivitāte ir esošo gāzes kompresoru agregātu modernizācija. Dimiņš norādīja, ka galvenais izaicinājums ir bijis tas, ka šie agregāti strādā salīdzinoši ilgu laiku un tie bija jāpielāgo vides prasībām. Pašreiz ir samazināta ietekme uz vidi un pagarināts kompresoru darba mūžs.

AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir spēris nozīmīgu soli ūdeņraža tehnoloģijas integrācijas izpētei pašreizējā gāzes infrastruktūrā.

Apvienojoties Latvijas, Igaunijas, Somijas un Lietuvas gāzes pārvades sistēmas operatoriem, izveidota Ūdeņraža Baltijas koordinācijas grupa (Hydrogen Baltic Coordination group (H2BCG)), kuras viens no pirmajiem uzdevumiem būs kopīga pētījuma veikšana ūdeņraža ievadīšanai un transportēšanai esošajā gāzes pārvades sistēmā.

Izveidotās darba grupas ietvaros, kuru veido četru valstu gāzes pārvades sistēmas operatori - Conexus Baltic Grid (Latvija), Elering AS (Igaunija), Amber Grid (Lietuva) un Gasgrid Finland (Somija), ir tapusi vienošanās par kopīgiem principiem ilgtspējīgu gāzu attīstībā un tiks veikts kopīgs pētījums, lai noskaidrotu un novērtētu Latvijas, Igaunijas, Somijas un Lietuvas gāzes pārvades sistēmu tehniskās iespējas tajās ievadīt un transportēt ūdeņradi, kā arī identificētu tam nepieciešamos infrastruktūras uzlabojumus un aplēstu ar tiem saistīto investīciju apmērus.

Izsludinot atklātu konkursu par saules parka izbūvi un aprīkojuma iegādi, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) teritorijā plāno uzstādīt saules paneļus vairāk nekā 16 000 kvadrātmetru platībā ar kopējo jaudu līdz 1 MW.

Prognozes liecina, ka saules paneļa parka izbūve nodrošinās 25% no kopējā elektrības patēriņa krātuvē.

Klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu enerģijas risinājumu ieviešana ir viens no Conexus stratēģiskajiem virzieniem. Būtiskākie energoresursi tiek patērēti tehnoloģisko procesu nodrošināšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Lai pēc iespējas samazinātu energoresursu patēriņu krātuves tehnoloģisko procesu nodrošināšanai un mazinātu tās ietekmi uz apkārtējo vidi, jau šobrīd krātuvē tiek īstenoti nozīmīgi tehnoloģisko iekārtu uzlabošanas darbi krātuves modernizācijas projektu ietvaros, savukārt saules paneļa parka izbūve ļaus optimizēt izdevumus par elektroenerģiju, kā ari mazinās ietekmi uz vidi.

Pārvades gāzesvadā Izborska – Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) līdz decembrim tiks veikti remontdarbi 16.1 km garā posmā, informē vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus).

Projekta kopējās realizācijas izmaksas veido vairāk nekā 3,6 milj. eiro.

Pārvades gāzesvada Izborska – Inčukalna PGK remontdarbu projektu ir paredzēts īstenot vairākos posmos, veicot ārējās pretkorozijas izolācijas atjaunošanas darbus, diagnostiku un konstatēto cauruļvada defektu remontu, kā arī nomainot piecas gāzesvada šķērsošanas vietas ar autoceļiem. Vienlaikus, tiek informēts, ka šobrīd aktīvie izolācijas atjaunošanas un remontu darbi, kas norit 16.1 km garā posmā, nekādi neietekmēs autoceļu satiksmes plūsmu.

Conexus Gāzes pārvades vadītājs Ivars Cibuļskis atzīst, ka būtiski ir remontdarbus veikt preventīvi, vēl pirms tiek konstatēti kritiski defekti: “Dabasgāzes pārvades infrastruktūras drošība ir mūsu prioritāte. Tās drošai uzturēšanai un ekspluatācijai, ir nepieciešama preventīva sistēmas pārbaude, līdz ar to regulāri sekojam līdzi visu pārvades gāzesvadu darbībai un, konstatējot nepilnības, lemjam par to novēršanu. Vienlaikus, tā kā šobrīd remontētais posms ir viens no cauruļvadiem, kas savieno Conexus pārvades gāzesvadu ar kaimiņvalsts dabasgāzes sistēmu, tas ļāvis mums darbus plānot tā, lai sistēmas lietotāji nesaskartos ar dabasgāzes padeves problēmām.”

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) noteicis piecas jaunas tiešā pieslēgumu vietas dabasgāzes pārvades sistēmai, tā paplašinot reģionālo pārklājumu vietām, kur patērētājiem ekonomiski izdevīgi iespējams pieslēgties pie dabasgāzes pārvades sistēmas.

Turpmāk sistēmas lietotājiem būs iespēja izveidot tiešos pieslēgumus pie pārvades gāzesvadu sistēmas arī Bikstu, Džūkstes, Krimuldas, Bebru un Rožupes pagastos.

Tiešo pieslēgumu ierīkošanas mērķis ir atbilstoši SPRK noteikumiem ļaut biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem pašiem izvērtēt, plānot un īstenot pieslēgšanos dabasgāzes pārvades sistēmai, tā sniedzot ērtāku risinājumu, kas rada ieguvumus to uzņēmējdarbībai, piemēram, nodrošinot enerģijas patēriņa ekonomiju un zemāku pašizmaksu.

Līdz šim Latvijā bija noteiktas 14 vietas, kur Conexus piedāvāja izbūvēt tiešos pieslēgumus pie pārvades gāzesvadu sistēmas. Pirmā tiešā pieslēguma izbūve un nodošana ekspluatācijā, kas kalpojis kā veiksmīgs pilotprojekta paraugs citiem, tika noslēgta šī gada maijā. Pieslēgums izbūvēts Priekuļos un tā izbūvi veica saspiestās dabasgāzes ražotājs SIA "GasOn".

Pašreiz ir kritiski svarīgi daudz lielāku uzmanību pievērst enerģijas apgādes drošībai, intervijā sacīja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Runājot par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, Bariss sacīja, ka "Conexus" aktīvi piedalās publiskajā apspriešanā, ko Klimata un enerģētikas ministrija ir uzsākusi ar visām ieinteresētajām pusēm.

"Protams, mēs kā komersants esam ļoti ieinteresēti savu pakalpojumu tālākā attīstībā. Taču, no otras puses, mēs esam arī sistēmas operators, un tas nozīmē, ka mums ir jārūpējas, lai enerģijas apgāde nākotnē būtu droša," norādīja Bariss, uzsverot, ka tad, kad daudz vairāk tiks izmantoti atjaunojamie energoresursi, enerģijas ražošanā būs vērojamas daudz lielākas svārstības nekā pašlaik.

Bariss norādīja, ka līdz šim problēmu ar enerģijas apgādes drošību nav bijis - elektrostacijas varēja iedarbināt tad, kad vajadzēja, tādēļ "mūsu uzmanība varbūt nedaudz mākslīgi ir iemidzināta". Savukārt ar vēja un saules enerģiju nav šāda situācija un to ir nepieciešams apzināties.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvjus dara bažīgus dabasgāzes tirgotāju rīcība, izņemot gāzi no Inčukalna pazemes krātuves, jo pastāv iespēja, ka tā tiks iztukšota jau līdz nākamā gada janvārim.

To otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā atzina "Conexus" Korporatīvās stratēģijas daļas vadītājs Jānis Eisaks.

Viņš teica, ka izaicinājumu šogad sagādā ziemas un nākamā gada pavasara cenu atšķirība. Pašreiz cena ir 30 eiro par megavatstundu.

"Tas nozīmē, ka jebkura megavatsunda, ko tirgotājs iegādāsies lieki un noglabās Inčukalnā, draud ar potenciālu 30 eiro zaudējumu nākamā gada pavasarī," skaidroja Eisaks.

Līdz ar to tirgotāji šogad ir ļoti piesardzīgi krājumu veidošanā.

Vienlaikus viņš atzina, ka "Conexus" dara piesardzīgus gaidāmā ziema un tirgotāju rīcība, izņemot gāzi no krātuves.

"Pieņemsim, ka šī ziema izrādās līdzīga pagājušajai. Ņemot vērā lielo cenu risku jeb cenu starpību risku, var būt arī situācija, ka Inčukalns ir iztukšots līdz janvārim," teica Eisaks.

Noslēdzoties 2020./2021.gada Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) izņemšanas sezonai, no krātuves izņemtais dabasgāzes apjoms sasniedzis 17,6 teravatstundas (TWh), kas ir par 56% vairāk nekā iepriekšējā krātuves sezonā.

Tā liecina vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") operatīvie dati.

Izņemtais apjoms pieaudzis, ņemot vērā aukstos laikapstākļus šajā ziemas sezonā, pērn izveidoto Latvijas, Igaunijas un Somijas vienoto dabasgāzes tirgu, kā arī zemo dabasgāzes cenu 2020.gada vasarā. Sākot sezonu, krātuvē tika iesūknēts lielākais aktīvās dabasgāzes apjoms pēdējo gadu laikā - 13,6 TWh. Kopumā sistēmas lietotāji Inčukalna PGK kopumā uzglabāja aktīvo dabasgāzi 21,3 TWh apjomā.

Lielākais diennakts dabasgāzes apjoms 208,3 gigavatstundas (GWh) apmērā šosezon izņemts šā gada februārī, gada otrajā mēnesī kopumā izņemtas 4,6 TWh, kas bija lielākais rādītājs vienā mēnesī šajā sezonā. Ņemot vērā šīs sezonas rezultātus, prognozējams, ka pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas Inčukalna PGK saglabāsies augsts arī nākamajam - 2021./2022.gada iesūknēšanas ciklam.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) akcionāru sapulcē, kas 12.maijā notika attālināti, ievēlēta sabiedrības padome ar izmaiņām tās līdzšinējā sastāvā.

Uz trīs gadu termiņu padomes locekļu amatā apstiprināti 7 padomes locekļi.

Padomes locekļu amatā ievēlēti 7 padomes locekļi: Ilmārs Šņucins, Normunds Šuksts, Ilze Aleksandroviča, Zane Āboliņa un Tomohide Goto, kuri padomē strādājuši līdz šim, kā arī Takumi Sasaki un Viktors Sentuhovskis, kuri pārstāv akcionāru “MM Infrastructure Investments Europe Limited”.

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Ilmārs Šņucins, kurš amata pienākumus pildījis arī iepriekšējā padomes sastāvā, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu arī turpmāk pildīs Tomohide Goto.

Līdzās padomes locekļu ievēlēšanai, akcionāru sapulcē izvērtēts un apstiprināts sabiedrības 2020. gada pārskats, atkarības pārskats un nefinanšu ziņojums, sabiedrības statūtu jaunā redakcija, kā arī pieņemts lēmums par sabiedrības peļņas izlietošanu.