Covid-19 vakcīna visa cita starpā ir arī bizness. Nupat, informējot par savu šā gada otrā ceturkšņa sniegumu, savus finansiālos guvumus no Covid-19 pārdošanas ieskicēja viens no šīs vakcīnas izstrādātājiem un pārdevējiem ASV farmācijas nozares milzis Pfizer.

Kompānija paaugstināja savu šā gada ieņēmumu prognozi no Covid-19 vakcīnu pārdošanas līdz 33,5 miljardiem ASV dolāriem, kur iepriekš tika lēsts, ka šādu vakcīnu pārdošana tai šogad nozīmēs 26 miljardu ASV dolāru ieņēmumus (prognoze paaugstināta gandrīz par 30%.).

Pfizer arī atklāja, ka Covid-19 vakcīnu pārdošana tai šā gada otrajā ceturksnī nozīmējusi teju astoņus miljardus dolāru lielus ieņēmumus. Jānorāda, ka Pfizer Covid-19 vakcīnas gadījumā peļņa no tās pārdošanas šim uzņēmumam uz pusēm jādala ar citu kompāniju – Vācijas BioNTech.

Šobrīd, šķiet, izkristalizējies, ka pasaulē populārākās ir tieši Pfizer un Moderna radītās vakcīnas, kuras valstis sevišķi centīgi turpina pasūtīt uz lipīgā Covid-19 delta varianta izplatīšanas fona. Savukārt, piemēram, AstraZeneca un Johnson & Johnson vakcīnas lielākā mērā aptver dažādas bažas par blakusefektiem. Tāpat lielākā mērā vērojamas šo vakcīnu piegādes problēmas, raksta, piemēram, Financial Times.

No Latvijas iepirktajām vakcīnām pret Covid-19 augstākā cena ir "Moderna" ražotajai potei, kurai ar dažu eiro starpību seko "Pfizer/BioNTech", liecina Veselības ministrijas (VM) sniegtā informācija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

14.janvārī valdības sēdē tika atbalstīts "Moderna" vakcīnu iepirkums, kur bija divas cenas par vienu devu - 19,41 eiro un 26,21 eiro. Savukārt 28.janvārī valdības sēdē tika atbalstīts "Moderna" vakcīnu iepirkums, kur viena pote maksāja 24,96 eiro, bet 5.februārī iepirktas šī ražotāja vakcīnas, kur vienas devas cena bija 19,70 eiro.

VM norādīja, ka Latvijai iezīmētas 336 566 "Moderna" vakcīnas devas, kas maksā 19,41 eiro, un par tām saņemts priekšapmaksas rēķins 1,71 miljona eiro apmērā. Vienlaikus no 14.janvārī atbalstītajām 210 353 Latvijai iezīmētajām "Moderna" devām, kuras maksāja 26,21 eiro, Latvija ir saņēmusi priekšapmaksas rēķinu 1,97 miljonu eiro apmērā.

Latvijā svētdienas vakarā saņemtas vēl 2400 devas ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19, informē Nacionālais veselības dienests.

Saskaņā ar vakcinācijas plānu, kas ceturtdien guva valdības atbalstu, šī gada pirmajā ceturksnī Latvija varētu saņemt kopumā 42 182 šī ražotāja vakcīnas devas.

Vadoties pēc iepriekš Veselības ministrijas (VM) ziņotā, līdz šim vakaram kopējais Latvijā saņemto vakcīnu devu skaits ir 31 425. No tām "Pfizer" un "BioNTech" kopīgi ražotās vakcīnas devas ir 30 225, savukārt līdz šim no ražotāja "Moderna" bija saņemtas 1200 vakcīnas devas.

Kopš piektdienas Eiropas Savienībā ir reģistrētas trīs vakcīnas - "Moderna", "BioNTech" un "Pfizer" kopīgi ražotā, kā arī "AstraZeneca" vakcīna. Tiek prognozēts, ka februārī Latvija varētu saņemt vairāk nekā 72 874 "AstraZeneca" vakcīnu devas.

Saistībā ar vairākiem "BioNTech-Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kur Latvija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) rosinājis disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta (NVD) Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.

Vaicāts, vai rezultātā abas amatpersonas zaudēs amatu, viņš teica, ka ierēdņu atbildība vēl tiks vērtēta, norādot, ka iznākumi citu starpā var iekļaut pazemināšanu amatā vai arī atbrīvošanu no amata.

Lai gan dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," sacīja ministrs.

Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu - tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. "Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis," piebilda politiķis.

Valdība šodien ir atbalstījusi ieceri iegādāties papildu 420 000 ražotāja "Moderna" vakcīnu devu, kuras Latviju varētu sasniegt gada otrajā pusē, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

"Mēs uzskatām to par nepieciešamu lēmumu, lai, ja gadījumā kādu citu ražotāju vakcīnas kavēsies, mēs justos droši, ka mums vakcīnas netrūks," sacīja ministrs.

Tāpat Latvija pieteikusies potenciālo vakcīnu iegādei no diviem citiem ražotājiem - "NovaVax" vakcīnām, kas varētu būt pieejamas gada vidū, un "Valneva" vakcīnām, par kuru nonākšanu ražošanā gan nav skaidru prognožu, pavēstīja ministrs.

Jau ziņots, ka šobrīd Latvijā ir saņemtas vien 31 425 vakcīnas pret Covid-19. No tām ražotāja "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu devas ir 30 225, savukārt ražotāja "Moderna" - 1200.

Vadoties pēc ministrijas informatīvā ziņojuma, kas pagājušajā nedēļā tika skatīts valdībā, šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvija varētu saņemt 497 827 vakcīnas pret Covid-19 devas, kas ļautu sapotēt 248 914 cilvēkus.

Farmācijas uzņēmumi "Pfizer", "BioNTech" un "Moderna", pateicoties to izstrādātajām Covid-19 vakcīnām, kopumā ik sekundi nopelna vairāk nekā 1000 dolāru (874 eiro), kamēr pasaules nabadzīgajās valstīs vakcinācijas aptvere joprojām saglabājas zema, liecina organizācijas "People's Vaccine Alliance" veikts pētījums.

Organizācija lēš, ka šie trīs uzņēmumi šogad kopumā strādās ar 34 miljardu dolāru pirmsnodokļu peļņu, kas ir līdzvērtīgi vairāk nekā 1000 dolāru ik sekundi, 65 000 dolāru ik minūti vai 93,5 miljoniem dolāru dienā.

Pētījumā teikts, ka uzņēmumi vairumu izstrādāto Covid-19 vakcīnu pārdevuši bagātām valstīm, kamēr zemu ienākumu valstis atstātas novārtā.

"Tas ir absurds, ka tikai daži uzņēmumi ik stundu nopelna miljoniem dolāru, kamēr zemu ienākumu valstīs pret koronavīrusu pilnībā vakcinējušies tikai 2% cilvēku," norāda "People's Vaccine Alliance".

Organizācija vēsta, ka "Pfizer" un "BioNTech" zemu ienākumu valstīm nodrošinājuši mazāk nekā 1% no to kopējām vakcīnu piegādēm, bet "Moderna" piegādājusi vien 0,2%.

Farmācijas kompānijas "Pfizer" un "Moderna" paaugstinājušas Eiropas Savienībai (ES) cenas par savām Covid-19 vakcīnām, vēsta laikraksts "Financial Times".Farmācijas

giganti veikuši jaunas sarunas ar ES par vakcīnu piegādes līgumiem, kā cenu celšanas iemeslus minot inflāciju, sastrēgumu piegādes ķēdēs un augsto pieprasījumu pēc vakcīnām. Līdzīgs cenu kāpums gaidāms arī citos tirgos.

Kā vēsta "Financial Times", tagad "Pfizer-BioNTech" Covid-19 vakcīnas cena ir 19,50 eiro, salīdzinot ar 15,50 eiro iepriekš, bet "Moderna" vakcīnas cena tagad ir 21,49 eiro.

Vakcīnu piegādes līgumi grozīti pēc tam, kad klīnisko izmēģinājumu trešā fāze parādīja, ka abu kompāniju vakcīnas ir efektīvākas nekā konkurentiem.

Pētījumi parādīja, ka "Pfizer-BioNTech" Covid-19 vakcīnas efektivitāte ir 95%, bet "Moderna" - 94,1%.

Nākamnedēļ Latvija varētu saņemt divas piegādes kopumā 25 170 vakcīnas pret Covid-19 devu apmērā, liecina Vakcinācijas biroja otrdienas valdības sēdē sniegtā informācija.

Pirmā "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde 1170 devu apmērā varētu sasniegt Latviju 8.martā, savukārt otrā - ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu piegāde 24 000 devu apmērā - Latvijā varētu nonākt 9.martā.

Kopumā no 8.marta līdz 4.aprīlim paredzētas desmit vakcīnu piegādes, kā rezultātā Latvija varētu saņemt 164 448 vakcīnas devu. Tas nozīmē, ka nākamajā nedēļā Latvija varētu saņemt kopumā 15% no šajā laika periodā - no 8.marta līdz 4.aprīlim - paredzētajām vakcīnu devām.

Pēc abām minētajām piegādēm, nākamā, ko Latvija varētu saņemt, tiek plānota 15.martā, kad Latvijā varētu pienākt 1170 devu "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde. Savukārt ievērojami lielāka piegāde varētu nonākt Latvijā 17.martā, kad plānots saņemt 15 412 vakcīnas devu no "AstraZeneca".

Farmācijas kompānija "Moderna" lūgusi ASV regulatoram apstiprināt izmantošanai savas Covid-19 vakcīnas otro balstdevu.

ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei lūgta atļauja izmantot "Moderna" vakcīnu "Spikevax" otrajai balstdevai, ja saņemta jebkuras ASV apstiprinātās vakcīnas pirmā balstdeva, paziņojusi "Moderna".

Tā norādījusi, ka lūgums pamatots arī ar datiem no ASV un Izraēlā veiktajiem pētījumiem par "Moderna" vakcīnas iedarbīgumu pret Covid-19 omikrona paveidu.

Pirms vairākām dienām arī farmācijas uzņēmumi "Pfizer" un "BioNTech" lūdza ASV regulatoram apstiprināt savas Covid-19 vakcīnas "Comirnaty" izmantošanu otrajai balstdevai, bet tikai cilvēkiem vecumā no 65 gadiem.

Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.

Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.

Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.

Šīs nedēļas ceturtajā dienā poti pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 2392 cilvēki, no kuriem vakcīnas pirmā deva injicēta 2382 cilvēkiem, bet otrā - desmit cilvēkiem, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.

Līdz ar to vakcinēšanas intensitāte šajā ceturtdienā, salīdzinot ar trešdienu, ir palielinājusies vien par 69 cilvēkiem, lai gan pagājušās nedēļas ceturtdienā vakcinācijas intensitāte, salīdzinot ar trešdienu, pieauga par 1857 cilvēkiem, sasniedzot 5942 sapotētas personas.

Vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā par 11.martu gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šai nedēļai izvirzījis mērķi ik dienu sapotēt vismaz 2500 cilvēku, kas ir par 500 cilvēkiem dienā vairāk, nekā bija pagājušās nedēļas mērķis. Faktiski gan pagājušajā nedēļā vidēji ik dienu vakcīnu pret Covid-19 saņēma 2789 cilvēki, bet šonedēļ vēl nevienu dienu vakcinēto skaits nav sasniedzis 2500, liecina NVD dati.

Balstvakcinācija pret Covid-19 no 21.decembra pieejama trīs mēnešus pēc pirmreizējās vakcinēšanās, informē Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Ievērojot SARSCoV-2 vīrusa omikrona varianta straujo izplatību Eiropā un, lai mazinātu plašas Covid-19 infekcijas izplatības risku Latvijā, Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi balstvakcinācijas saņemšanas intervālu. Tagad to var saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.

NVD norāda, ka balstvakcinācija ir viens no efektīvākajiem risinājumiem cīņā pret augstu saslimstību ar omikron variantu, kas mazina transmisiju īstermiņā un, iespējams, arī ilgtermiņā. To apliecinot pirmie Lielbritānijā analizētie dati par omikrona vīrusa izplatību, kur jaunatklāto gadījumu skaits divkāršojās ik pēc divām dienām.

Balstvakcīnu trīs mēnešus pēc otrās potes vakcinācijas varēs saņemt, sākot no 21.decembra.

Otrdien pret Covid-19 vakcīnas pirmo devu saņemot vismaz 5538 cilvēkiem, ar vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu sapotēto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā pārsniedzis 21%, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Otrdien Latvijā poti pret Covid-19 kopumā saņēmuši 11 485 cilvēki, apmēram puse jeb 5538 no tiem vakar saņēmuši pirmo vakcīnas devu. Otro poti, noslēdzot vakcinācijas gaitu, saņēmuši 5173 cilvēki, savukārt 774 cilvēki aizvadītajā diennaktī sapotēti ar "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Līdz otrdienai ieskaitot vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā ir saņēmuši vismaz 401 945 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēgušas 129 396 personas. Par vakcinācijas procesu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" ražotās potes abas devas vai "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

Ceturtdien pret Covid-19 pirmo poti saņēmuši 3347 cilvēki, līdz ar to vakcīnas pret koronavīrusa izraisīto slimību Latvijā saņēmuši jau divi procenti valsts iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) šorīt apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī pret koronavīrusu vakcinētas kopumā 3383 personas.

Vakar vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts. Piemēram, šodien aktualizētajā statistikā trešdien vakcinēto personu skaits ir pieaudzis par 174 cilvēkiem - no 3993 kā tika ziņots vakar, līdz 4167.

Kopumā pēdējās septiņās dienās vakcīnas pirmo vai otro devu kopumā saņēma 14 426 personas, kas ir vidēji 2060 cilvēki dienā, kas atbilst veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) iepriekš publiski noteiktajam mērķim šonedēļ diennaktī vakcinēt vidēji 2000 cilvēku. Jaunnedēļ paredzēts dienā vidēji potēt 3000 cilvēkus.

Kopš vakcinācijas procesa sākuma Latvijā izlietotas jau vairāk nekā miljons vakcīnu pret Covid-19 devas, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Pirmo poti pirmdien saņēma tikai 25% no aizvadītajā diennaktī kopumā vakcinētajiem. Pārējie saņēmuši vai nu vakcīnas pret Covid-19 otro devu, vai "Johnson & Johnson" (J&J) meitasuzņēmuma vakcīnu, tādējādi noslēdzot vakcinācijas procesu.

Aizvadītajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši kopumā 13 186 cilvēki, no kuriem pirmo vakcīnas devu saņēmuši 3408 cilvēki, bet 8423 - vakcīnas otro devu. Vēl 1355 personas aizvadītajā dienā saņēmušas J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Tā kā vakcinētājiem dati par potēšanas faktu sistēmā jāievada trīs dienu laikā, kopumā vakcinēto iedzīvotāju skaits vēl var pieaugt.

Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji tiešsaistes akciju tirdzniecības platformā "freedom24.com" visbiežāk iegādājušies tehnoloģiju uzņēmuma "Apple" akcijas.

Privāto investoru uzmanības lokā ir bijušas arī uzņēmumu "Virgin Galactic" un "Ford Motor" akcijas, kas popularitātes ziņā attiecīgi ierindojas otrajā un trešajā vietā starp pirktākajām akcijām.

Akciju tirdzniecības platforma "freedom24.com" eiropiešiem piedāvā tiešu piekļuvi Amerikas akciju tirgum un ir vienīgais "Nasdaq" biržā kotētais Eiropas brokeris.

Desmit uzņēmumu akcijas, kuras visvairāk 2021.gadā iegādājušies Latvijas privātie investori, bija "Apple", "Virgin Galactic", "Ford Motor", "Tesla", "Pfizer", "Palantir Technologies", "PayPal", AMD, "Roku" un "Coca-Cola".

Savukārt visvairāk Latvijas iedzīvotāji ir pārdevuši "Activision Blizzard", "Spirit AeroSystems", "Apple", "Ford Motor", "Salesforce", "Pfizer", "Bed Bath & Beyond", "Meta Platforms", "Virgin Galactic" un "Inovio Pharmaceuticals" akcijas.

Nākamnedēļ, no 17.maija, varētu sākt pusaudžu no 16 gadiem vakcinēšanu pret Covid-19, liecina Veselības ministrijas (VM) ceturtdienas valdības sēdei iesniegtā prezentācija.

Potes saņemšanai jaunieši no 16 gadiem varēs pieteikties vietnē "manavakcina.lv" vai, zvanot pa tālruni 8989 vai sazinoties ar vakcinācijas kabinetu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē skaidroja, ka "manavakcina.lv" var pierakstīties tie jaunieši, kuriem ir iespēja vietnē autentificēties. Taču iespējams zvanīt arī pa tālruni 8989 un arī savam ģimenes ārstam, ja speciālists vakcinēšanas pakalpojumu nodrošina.

Primāri jauniešu no 16 līdz 18 gadiem vakcinēšana tiks nodrošināta masu vakcinēšanas centros, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ministrs. Jaunieši tiks potēti ar "Pfizer/Biontech" vakcīnu.

Saskaņā ar ministrijas datiem pašlaik lielāko vakcinēšanas aptveri nodrošina ārstniecības iestādes - 52% no visiem vakcinēšanas faktiem. 35% gadījumu potes tiek saņemtas ģimenes ārstu praksēs, bet 13% nodrošina klīniskās universitāšu slimnīcas.

ASV farmācijas kompānija "Pfizer" piektdien paziņoja, ka tās zāles Covid-19 ārstēšanai klīniskajos izmēģinājumos uzrādījušas 89% efektivitāti hospitalizācijas vai nāves riska novēršanā.

Kompānijas izstrādātais medikaments pret Covid-19 "Paxlovid" par 89% samazinājis hospitalizācijas vai nāves risku ar Covid-19 slimiem pacientiem, kuriem bijis augsts risks slimības progresēšanai smagā formā, paziņoja "Pfizer".

Pētījumā piedalījās 775 nevakcinēti pieaugušie, kuriem Covid-19 bija vieglā vai vidēji smagā formā un kuriem bija augsts risks nonākt slimnīcā vai nomirt tādu veselības problēmu kā aptaukošanās, diabēts vai sirds slimības dēļ.

Ārstēšana tika sākta trīs līdz piecas dienas pēc sākotnējiem simptomiem un ilga piecas dienas. Mazāk nekā 1% zāles saņēmušo pacientu bija nepieciešama hospitalizācija un neviens nenomira.

"Pfizer" savas zāles sāka izstrādāt 2020.gada martā un plāno iespējami drīz iesniegt datus ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei (FDA).

Farmācijas uzņēmums "Moderna" ceturtdien paziņojis, ka plāno 2022.gadā tā izstrādātās Covid-19 vakcīnas globālo ražošanas apjomu palielināt līdz trim miljardiem devu.

Uzņēmuma paziņojumā teikts, ka tas uzņemsies jaunas finansiālās saistības, lai palielinātu savu ražotņu produkciju Eiropā un ASV.

Investīcijas dubultos vakcīnas ražošanu "Moderna" šveiciešu partneruzņēmumā "Lonza", bet "Rovi" rūpnīcā Spānijā produkcijas apjoms tiks vairāk nekā dubultots.

"Moderna" ražotnēs ASV produkcijas apjomu iecerēts palielināt par 50%.

Uzņēmums arī paziņojis, ka šī gada produkcijas apjomu plānots palielināt, sasniedzot 800 miljonus līdz miljardam dozu.

Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Koronavīrusa pandēmija izraisījusi krīzi visā pasaulē, taču vienlaikus tā ļāvusi vairākiem cilvēkiem kļūt par miljardieriem, liecina organizācijas "People's Vaccines Alliance" veikts pētījums.

Tajā norādīts, ka pasaulē pieaug "vakcīnu miljardieru" skaits, jo palielinās farmācijas uzņēmumu akciju cenas saistībā ar prognozēm par Covid-19 vakcīnu pārdošanas izraisītu ienākumu kāpumu.

"People's Vaccines Alliance" vēsta, ka kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma vairāki cilvēki kļuvuši par miljardieriem, pateicoties ar vakcīnām saistītu ienākumu un peļņas pieaugumam farmācijas uzņēmumos.

Kopš pandēmijas sākuma par miljardieriem kļuvuši vismaz deviņi cilvēki, viņu turības kopējai vērtībai veidojot 19,3 miljardus ASV dolāru (15,8 miljardus eiro).

Farmācijas kompānijas "Moderna" vadītājs Stefans Bansels un "BioNTech" izpilddirektors Ūgurs Šahins iekļuvuši miljardieru sarakstā, viņu turībai veidojot attiecīgi 4,3 miljardus dolāru un četrus miljardus dolāru.

Latvija trešdien saņēmusi "AstraZeneca" vakcīnu piegādi 43 200 devu apmērā, aģentūru LETA informēja Vakcinācijas projekta birojā.

Pēc piegādes veiktas visas nepieciešamās kontroles, un vakcīnas tiks nogādātas tālāk uz vakcinācijas vietām, lai tuvākajās dienās turpinātu vakcināciju. Saņemtās vakcīnas tiks izmantotas visu pašlaik atvērto prioritāro grupu vakcinācijai.

Patlaban Covid-19 vakcīnu noliktavas un loģistikas pakalpojumus "AstraZeneca" un "Moderna" vakcīnām veic divas vakcīnu loģistikas kompānijas - AS "Recipe Plus" un SIA "Magnum Medical". "Pfizer" vakcīnu loģistiku no to uzglabāšanas vietas Valsts Asinsdonoru centrā līdz saņēmējiem Latvijā nodrošina AS "Recipe Plus".

Jau ziņots, ka šonedēļ bija plānots saņemt divas piegādes, no kurām viena - "Moderna" vakcīnas piegāde 25 200 devu apmērā - saņemta jau otrdien, lai gan iepriekš tika plānots šo piegādi saņemt vien svētdien. Arī šo "AstraZeneca" piegādi sākotnēji bija plānots saņemt piektdien, 2.aprīlī.

Lai arī pēdējā laikā vērojams, ka daudzi vakcinējamie atsakās no "AstraZeneca" vakcīnām pret Covid-19, valsts pašlaik tomēr neapsver iespēju ļaut cilvēkiem izvēlēties, kādu vakcīnu viņi vēlētos saņemt, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, bet principiāli atsakās to darīt ar "AstraZeneca" vakcīnām, premjers tieši neatbildēja, sakot, ka pats ir potējies ar "AstraZeneca" vakcīnu un komplikāciju risks no tās ir ļoti niecīgs.

Es līdz šim šādos jautājumos esmu ieklausījies speciālistos, kuri saka, ka ir daudz drošāk potēties ar jebkuru poti nekā saslimt ar Covid-19, sacīja politiķis. Premjers uzsvēra, ka Latvijas valdība joprojām paļaujas uz Eiropas Zāļu aģentūras un vietējo ekspertu vērtējumu, ka šī vakcīna ir laba.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka šajā ceturksnī "AstraZeneca" Latvijā nav plānota kā plašāk lietotā vakcīna pret Covid-19, jo maijā ir gaidāmas "Pfizer" palielinātās piegādes, turklāt ienāksies arī "Moderna" un "Janssen" vakcīnas.

Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus likumā, kas pavērtu zaļo gaismu vakcīnu pret Covid-19 pārdošanai ārvalstīm.

Ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka līdz šim iegādātās vakcīnas var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Lēmumu par vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanu katrā konkrētā gadījumā pieņemtu Ministru kabinets.

Vakcīnu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitītu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

Patlaban Latvijas regulējumā nav atbilstoša regulējuma vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanai uz ārvalstīm, ņemot vērā arī to, ka vakcīnu atsavināšanai ir piemērojami arī noslēgtajos līgumos ar vakcīnu ražotājiem un ar Eiropas Komisiju iekļautie nosacījumi.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien brīdinājusi farmācijas uzņēmumus, ka tā izmantos visus legālos līdzekļus vai pat bloķēs eksportu, kamēr uzņēmumi nepiekritīs piegādāt Covid-19 vakcīnas, kā tika solīts.

ES, kuras dalībvalstis vakcinācijas procesā krietni atpaliek no Izraēlas, Lielbritānijas un ASV, cīnās par vakcīnu piegādēm, kamēr farmācijas uzņēmumi palēninājuši piegādes procesu ražošanas problēmu dēļ.

Eiropas Savienība līdz šim ir apstiprinājusi divas Covid-19 vakcīnas, no kurām vienu izstrādāja ASV kompānija "Pfizer" un Vācijas uzņēmums "BioNTech", bet otru - ASV uzņēmums "Moderna".

Gaidāms, ka piektdien Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) apstiprinās arī "AstraZeneca" vakcīnu.

Taču "Pfizer" un "AstraZeneca" paziņojuši, ka vakcīnas devu piegādes kavēsies.

ES ir publiski nosodījusi "AstraZeneca" par kavēšanos ar piegādēm un pat jautājusi, vai uzņēmums nevar piegādāt ES vakcīnas no Lielbritānijas.