Covid-19 vakcīna visa cita starpā ir arī bizness. Nupat, informējot par savu šā gada otrā ceturkšņa sniegumu, savus finansiālos guvumus no Covid-19 pārdošanas ieskicēja viens no šīs vakcīnas izstrādātājiem un pārdevējiem ASV farmācijas nozares milzis Pfizer.

Kompānija paaugstināja savu šā gada ieņēmumu prognozi no Covid-19 vakcīnu pārdošanas līdz 33,5 miljardiem ASV dolāriem, kur iepriekš tika lēsts, ka šādu vakcīnu pārdošana tai šogad nozīmēs 26 miljardu ASV dolāru ieņēmumus (prognoze paaugstināta gandrīz par 30%.).

Pfizer arī atklāja, ka Covid-19 vakcīnu pārdošana tai šā gada otrajā ceturksnī nozīmējusi teju astoņus miljardus dolāru lielus ieņēmumus. Jānorāda, ka Pfizer Covid-19 vakcīnas gadījumā peļņa no tās pārdošanas šim uzņēmumam uz pusēm jādala ar citu kompāniju – Vācijas BioNTech.

Šobrīd, šķiet, izkristalizējies, ka pasaulē populārākās ir tieši Pfizer un Moderna radītās vakcīnas, kuras valstis sevišķi centīgi turpina pasūtīt uz lipīgā Covid-19 delta varianta izplatīšanas fona. Savukārt, piemēram, AstraZeneca un Johnson & Johnson vakcīnas lielākā mērā aptver dažādas bažas par blakusefektiem. Tāpat lielākā mērā vērojamas šo vakcīnu piegādes problēmas, raksta, piemēram, Financial Times.

No Latvijas iepirktajām vakcīnām pret Covid-19 augstākā cena ir "Moderna" ražotajai potei, kurai ar dažu eiro starpību seko "Pfizer/BioNTech", liecina Veselības ministrijas (VM) sniegtā informācija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai.

14.janvārī valdības sēdē tika atbalstīts "Moderna" vakcīnu iepirkums, kur bija divas cenas par vienu devu - 19,41 eiro un 26,21 eiro. Savukārt 28.janvārī valdības sēdē tika atbalstīts "Moderna" vakcīnu iepirkums, kur viena pote maksāja 24,96 eiro, bet 5.februārī iepirktas šī ražotāja vakcīnas, kur vienas devas cena bija 19,70 eiro.

VM norādīja, ka Latvijai iezīmētas 336 566 "Moderna" vakcīnas devas, kas maksā 19,41 eiro, un par tām saņemts priekšapmaksas rēķins 1,71 miljona eiro apmērā. Vienlaikus no 14.janvārī atbalstītajām 210 353 Latvijai iezīmētajām "Moderna" devām, kuras maksāja 26,21 eiro, Latvija ir saņēmusi priekšapmaksas rēķinu 1,97 miljonu eiro apmērā.

Nākamnedēļ Latvija varētu saņemt divas piegādes kopumā 25 170 vakcīnas pret Covid-19 devu apmērā, liecina Vakcinācijas biroja otrdienas valdības sēdē sniegtā informācija.

Pirmā "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde 1170 devu apmērā varētu sasniegt Latviju 8.martā, savukārt otrā - ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu piegāde 24 000 devu apmērā - Latvijā varētu nonākt 9.martā.

Kopumā no 8.marta līdz 4.aprīlim paredzētas desmit vakcīnu piegādes, kā rezultātā Latvija varētu saņemt 164 448 vakcīnas devu. Tas nozīmē, ka nākamajā nedēļā Latvija varētu saņemt kopumā 15% no šajā laika periodā - no 8.marta līdz 4.aprīlim - paredzētajām vakcīnu devām.

Pēc abām minētajām piegādēm, nākamā, ko Latvija varētu saņemt, tiek plānota 15.martā, kad Latvijā varētu pienākt 1170 devu "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu piegāde. Savukārt ievērojami lielāka piegāde varētu nonākt Latvijā 17.martā, kad plānots saņemt 15 412 vakcīnas devu no "AstraZeneca".

Nākamnedēļ, no 17.maija, varētu sākt pusaudžu no 16 gadiem vakcinēšanu pret Covid-19, liecina Veselības ministrijas (VM) ceturtdienas valdības sēdei iesniegtā prezentācija.

Potes saņemšanai jaunieši no 16 gadiem varēs pieteikties vietnē "manavakcina.lv" vai, zvanot pa tālruni 8989 vai sazinoties ar vakcinācijas kabinetu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē skaidroja, ka "manavakcina.lv" var pierakstīties tie jaunieši, kuriem ir iespēja vietnē autentificēties. Taču iespējams zvanīt arī pa tālruni 8989 un arī savam ģimenes ārstam, ja speciālists vakcinēšanas pakalpojumu nodrošina.

Primāri jauniešu no 16 līdz 18 gadiem vakcinēšana tiks nodrošināta masu vakcinēšanas centros, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ministrs. Jaunieši tiks potēti ar "Pfizer/Biontech" vakcīnu.

Saskaņā ar ministrijas datiem pašlaik lielāko vakcinēšanas aptveri nodrošina ārstniecības iestādes - 52% no visiem vakcinēšanas faktiem. 35% gadījumu potes tiek saņemtas ģimenes ārstu praksēs, bet 13% nodrošina klīniskās universitāšu slimnīcas.

ASV farmācijas kompānija "Pfizer" piektdien paziņoja, ka tās zāles Covid-19 ārstēšanai klīniskajos izmēģinājumos uzrādījušas 89% efektivitāti hospitalizācijas vai nāves riska novēršanā.

Kompānijas izstrādātais medikaments pret Covid-19 "Paxlovid" par 89% samazinājis hospitalizācijas vai nāves risku ar Covid-19 slimiem pacientiem, kuriem bijis augsts risks slimības progresēšanai smagā formā, paziņoja "Pfizer".

Pētījumā piedalījās 775 nevakcinēti pieaugušie, kuriem Covid-19 bija vieglā vai vidēji smagā formā un kuriem bija augsts risks nonākt slimnīcā vai nomirt tādu veselības problēmu kā aptaukošanās, diabēts vai sirds slimības dēļ.

Ārstēšana tika sākta trīs līdz piecas dienas pēc sākotnējiem simptomiem un ilga piecas dienas. Mazāk nekā 1% zāles saņēmušo pacientu bija nepieciešama hospitalizācija un neviens nenomira.

"Pfizer" savas zāles sāka izstrādāt 2020.gada martā un plāno iespējami drīz iesniegt datus ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei (FDA).

Farmācijas uzņēmumi "Pfizer", "BioNTech" un "Moderna", pateicoties to izstrādātajām Covid-19 vakcīnām, kopumā ik sekundi nopelna vairāk nekā 1000 dolāru (874 eiro), kamēr pasaules nabadzīgajās valstīs vakcinācijas aptvere joprojām saglabājas zema, liecina organizācijas "People's Vaccine Alliance" veikts pētījums.

Organizācija lēš, ka šie trīs uzņēmumi šogad kopumā strādās ar 34 miljardu dolāru pirmsnodokļu peļņu, kas ir līdzvērtīgi vairāk nekā 1000 dolāru ik sekundi, 65 000 dolāru ik minūti vai 93,5 miljoniem dolāru dienā.

Pētījumā teikts, ka uzņēmumi vairumu izstrādāto Covid-19 vakcīnu pārdevuši bagātām valstīm, kamēr zemu ienākumu valstis atstātas novārtā.

"Tas ir absurds, ka tikai daži uzņēmumi ik stundu nopelna miljoniem dolāru, kamēr zemu ienākumu valstīs pret koronavīrusu pilnībā vakcinējušies tikai 2% cilvēku," norāda "People's Vaccine Alliance".

Organizācija vēsta, ka "Pfizer" un "BioNTech" zemu ienākumu valstīm nodrošinājuši mazāk nekā 1% no to kopējām vakcīnu piegādēm, bet "Moderna" piegādājusi vien 0,2%.

Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.

Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.

Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.

Šīs nedēļas ceturtajā dienā poti pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 2392 cilvēki, no kuriem vakcīnas pirmā deva injicēta 2382 cilvēkiem, bet otrā - desmit cilvēkiem, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie jaunākie dati.

Līdz ar to vakcinēšanas intensitāte šajā ceturtdienā, salīdzinot ar trešdienu, ir palielinājusies vien par 69 cilvēkiem, lai gan pagājušās nedēļas ceturtdienā vakcinācijas intensitāte, salīdzinot ar trešdienu, pieauga par 1857 cilvēkiem, sasniedzot 5942 sapotētas personas.

Vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā par 11.martu gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šai nedēļai izvirzījis mērķi ik dienu sapotēt vismaz 2500 cilvēku, kas ir par 500 cilvēkiem dienā vairāk, nekā bija pagājušās nedēļas mērķis. Faktiski gan pagājušajā nedēļā vidēji ik dienu vakcīnu pret Covid-19 saņēma 2789 cilvēki, bet šonedēļ vēl nevienu dienu vakcinēto skaits nav sasniedzis 2500, liecina NVD dati.

Pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāji tiešsaistes akciju tirdzniecības platformā "freedom24.com" visbiežāk iegādājušies tehnoloģiju uzņēmuma "Apple" akcijas.

Privāto investoru uzmanības lokā ir bijušas arī uzņēmumu "Virgin Galactic" un "Ford Motor" akcijas, kas popularitātes ziņā attiecīgi ierindojas otrajā un trešajā vietā starp pirktākajām akcijām.

Akciju tirdzniecības platforma "freedom24.com" eiropiešiem piedāvā tiešu piekļuvi Amerikas akciju tirgum un ir vienīgais "Nasdaq" biržā kotētais Eiropas brokeris.

Desmit uzņēmumu akcijas, kuras visvairāk 2021.gadā iegādājušies Latvijas privātie investori, bija "Apple", "Virgin Galactic", "Ford Motor", "Tesla", "Pfizer", "Palantir Technologies", "PayPal", AMD, "Roku" un "Coca-Cola".

Savukārt visvairāk Latvijas iedzīvotāji ir pārdevuši "Activision Blizzard", "Spirit AeroSystems", "Apple", "Ford Motor", "Salesforce", "Pfizer", "Bed Bath & Beyond", "Meta Platforms", "Virgin Galactic" un "Inovio Pharmaceuticals" akcijas.

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Saldēti flakoni ar ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" Covid-19 vakcīnām var tikt uzglabāti tādās temperatūrās, kādas parasti ir farmācijas produktu saldētavās, uz laiku līdz divām nedēļām, ceturtdien paziņoja ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA).

Šis lēmums mīkstina iepriekšējo prasību, ka šī vakcīna ir jāuzglabā ultrazemās temperatūrās no mīnus 80 līdz mīnus 60 grādiem pēc Celsija.

"Alternatīvā temperatūra transportēšanai un uzglabāšanai palīdzēs atvieglot slogu, ko radīja prasība nodrošināt ultrazema aukstuma uzglabāšanas iekārtas vakcinācijas vietām, un tai vajadzētu palīdzēt nogādāt vakcīnu uz lielāku skaitu [vakcinācijas] vietu," sacīja FDA Bioloģiskās novērtēšanas un pētījumu centra direktors Pīters Markss.

FDA paziņoja, ka tā atbilstoši atjauninās faktu sarakstu veselības aprūpes sniedzējiem.

Temperatūra farmācijas produktu saldētavās parasti ir apmēram mīnus 20 grādi pēc Celsija.

Jaunnedēļ, 20.aprīlī, darbu Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra amatā sāks Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika, paredz veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) virzītais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Minēto rīkojuma projektu Pavļuts virzīs izskatīšanai tuvākajā valdības sēdē.

Vakcīnu iepirkumu dēļ amatu zaudē VM valsts sekretāre  

Saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem,...

Nepieciešamība iecelt jaunu VM valsts sekretāru radās pēc ministra lēmuma zemākā amatā pārcelt līdzšinējo valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško. Šāds lēmums pieņemts pēc pārbaudes un disciplinārlietas saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem, veicot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus.

Rīkojumu par Mūrmanes-Umbraško pārcelšanu zemākā amatā Pavļuts parakstījis trešdien. Iepriekš Pavļuts paziņoja, ka Mūrmane-Umbraško saņems arī rājienu.

Dreikai ir ilggadēja pieredze valsts un pašvaldības iestāžu darbā. Pavļuta ieskatā viņas kompetences un prasmes ir būtiskas, lai sasniegtu VM stratēģiskos mērķus sabiedrības veselības labā, savukārt Dreikas juridiskās zināšanas palīdzēšot arī uzlabot un sakārtot lēmumu pieņemšanu ministrijā.

Dreika pauda, ka veselības nozares cilvēki jau vairāk nekā gadu strādā ārkārtējā situācijā. Saspringtajā darbā stratēģisku lēmumu pieņemšanu atvieglotu skaidra un visiem saprotama sistēma, pie kuras viņa sola stingri pieturēties, krīzes risināšanā iesaistot visus ministrijas resursus.

Līdz tiks apstiprināts jauns Veselības inspekcijas vadītājs, šos pienākumus pildīs Veselības inspekcijas vadītāja vietniece veselības aprūpē Anita Slokenberga.

Mūrmane-Umbraško līdz ar Pavļuta parakstīto rīkojumu no 20.aprīļa tiks pārcelta uz vakanto Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka amatu.

Dreika Veselības inspekciju vadījusi kopš 2017.gada 1.novembra. Viņai ir pieredze vadošos amatos starptautiskās kapitālsabiedrībās, kā arī valsts un pašvaldību iestādēs, piemēram, Nacionālajā veselības dienestā, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā, Jūrmalas pilsētas domē, AAS "ERGO Latvija". Dreika absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot diplomu tiesību zinātņu specialitātē. Viņai ir arī maģistra grāds sabiedrības vadībā un uzņēmējdarbības vadībā.

Kā ziņots, Pavļuts bija rosinājis pārbaudi saistībā ar vairākiem pirmajiem "BioNTech/Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kuros Latvija bija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams.

Ministrija par šo jautājumu bija rosinājusi pārbaudi, pēc kuras Pavļuts rosināja disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un VM valsts sekretāri Mūrmani-Umbraško.

Disciplinārlietā pret Lācbergu netika konstatētas viņa prettiesiskas darbības, lemjot par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkšanu Latvijai.

Lai gan pirmajā dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," iepriekš sacīja ministrs.

Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu - tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. "Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis," piebilda politiķis.

Vēlāk martā intervijā Latvijas Televīzijai Pavļuts pavēstīja, ka ir nolēmis rosināt jaunu dienesta pārbaudi par visiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, veidojot vakcīnu portfeli kopš pagājušā gada rudens.

Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020.gada 19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.

Kopš vakcinācijas procesa sākuma Latvijā izlietotas jau vairāk nekā miljons vakcīnu pret Covid-19 devas, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Pirmo poti pirmdien saņēma tikai 25% no aizvadītajā diennaktī kopumā vakcinētajiem. Pārējie saņēmuši vai nu vakcīnas pret Covid-19 otro devu, vai "Johnson & Johnson" (J&J) meitasuzņēmuma vakcīnu, tādējādi noslēdzot vakcinācijas procesu.

Aizvadītajā diennaktī vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši kopumā 13 186 cilvēki, no kuriem pirmo vakcīnas devu saņēmuši 3408 cilvēki, bet 8423 - vakcīnas otro devu. Vēl 1355 personas aizvadītajā dienā saņēmušas J&J meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Tā kā vakcinētājiem dati par potēšanas faktu sistēmā jāievada trīs dienu laikā, kopumā vakcinēto iedzīvotāju skaits vēl var pieaugt.

Balstvakcinācija pret Covid-19 no 21.decembra pieejama trīs mēnešus pēc pirmreizējās vakcinēšanās, informē Nacionālajā veselības dienestā (NVD).

Ievērojot SARSCoV-2 vīrusa omikrona varianta straujo izplatību Eiropā un, lai mazinātu plašas Covid-19 infekcijas izplatības risku Latvijā, Imunizācijas valsts padome ir saīsinājusi balstvakcinācijas saņemšanas intervālu. Tagad to var saņemt jau trīs mēnešus pēc primārās vakcinācijas pabeigšanas.

NVD norāda, ka balstvakcinācija ir viens no efektīvākajiem risinājumiem cīņā pret augstu saslimstību ar omikron variantu, kas mazina transmisiju īstermiņā un, iespējams, arī ilgtermiņā. To apliecinot pirmie Lielbritānijā analizētie dati par omikrona vīrusa izplatību, kur jaunatklāto gadījumu skaits divkāršojās ik pēc divām dienām.

Balstvakcīnu trīs mēnešus pēc otrās potes vakcinācijas varēs saņemt, sākot no 21.decembra.

Otrdien pret Covid-19 vakcīnas pirmo devu saņemot vismaz 5538 cilvēkiem, ar vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu sapotēto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā pārsniedzis 21%, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati.

Otrdien Latvijā poti pret Covid-19 kopumā saņēmuši 11 485 cilvēki, apmēram puse jeb 5538 no tiem vakar saņēmuši pirmo vakcīnas devu. Otro poti, noslēdzot vakcinācijas gaitu, saņēmuši 5173 cilvēki, savukārt 774 cilvēki aizvadītajā diennaktī sapotēti ar "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.

Līdz otrdienai ieskaitot vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā ir saņēmuši vismaz 401 945 cilvēki, bet vakcinācijas procesu noslēgušas 129 396 personas. Par vakcinācijas procesu noslēgušiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri saņēmuši "AstraZeneca", "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" ražotās potes abas devas vai "Johnson & Johnson" meitasuzņēmuma vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas gan iestājas atšķirīgos laikos.

Ceturtdien pret Covid-19 pirmo poti saņēmuši 3347 cilvēki, līdz ar to vakcīnas pret koronavīrusa izraisīto slimību Latvijā saņēmuši jau divi procenti valsts iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) šorīt apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī pret koronavīrusu vakcinētas kopumā 3383 personas.

Vakar vakcinēto cilvēku skaits NVD statistikā gan vēl varētu pieaugt, jo ne visi mediķi datus "E-veselības" sistēmā ievada tajā pašā dienā, kad pacients tiek sapotēts. Piemēram, šodien aktualizētajā statistikā trešdien vakcinēto personu skaits ir pieaudzis par 174 cilvēkiem - no 3993 kā tika ziņots vakar, līdz 4167.

Kopumā pēdējās septiņās dienās vakcīnas pirmo vai otro devu kopumā saņēma 14 426 personas, kas ir vidēji 2060 cilvēki dienā, kas atbilst veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) iepriekš publiski noteiktajam mērķim šonedēļ diennaktī vakcinēt vidēji 2000 cilvēku. Jaunnedēļ paredzēts dienā vidēji potēt 3000 cilvēkus.

Lai arī pēdējā laikā vērojams, ka daudzi vakcinējamie atsakās no "AstraZeneca" vakcīnām pret Covid-19, valsts pašlaik tomēr neapsver iespēju ļaut cilvēkiem izvēlēties, kādu vakcīnu viņi vēlētos saņemt, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, bet principiāli atsakās to darīt ar "AstraZeneca" vakcīnām, premjers tieši neatbildēja, sakot, ka pats ir potējies ar "AstraZeneca" vakcīnu un komplikāciju risks no tās ir ļoti niecīgs.

Es līdz šim šādos jautājumos esmu ieklausījies speciālistos, kuri saka, ka ir daudz drošāk potēties ar jebkuru poti nekā saslimt ar Covid-19, sacīja politiķis. Premjers uzsvēra, ka Latvijas valdība joprojām paļaujas uz Eiropas Zāļu aģentūras un vietējo ekspertu vērtējumu, ka šī vakcīna ir laba.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka šajā ceturksnī "AstraZeneca" Latvijā nav plānota kā plašāk lietotā vakcīna pret Covid-19, jo maijā ir gaidāmas "Pfizer" palielinātās piegādes, turklāt ienāksies arī "Moderna" un "Janssen" vakcīnas.

Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus likumā, kas pavērtu zaļo gaismu vakcīnu pret Covid-19 pārdošanai ārvalstīm.

Ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka līdz šim iegādātās vakcīnas var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Lēmumu par vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanu katrā konkrētā gadījumā pieņemtu Ministru kabinets.

Vakcīnu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitītu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

Patlaban Latvijas regulējumā nav atbilstoša regulējuma vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanai uz ārvalstīm, ņemot vērā arī to, ka vakcīnu atsavināšanai ir piemērojami arī noslēgtajos līgumos ar vakcīnu ražotājiem un ar Eiropas Komisiju iekļautie nosacījumi.

Akciju cenas ASV un Eiropā ceturtdien pārsvarā pieauga, jo jauni dati liecināja par spēcīgu ASV ekonomikas atkopšanos no Covid-19 pandēmijas.

Vakcīnu ražotāju akciju cenas turpināja kristies pēc tam, kad ASV, vairākas Eiropas valstis un Krievija atbalstīja patentu atcelšanu Covid-19 vakcīnām, tomēr šis kritums bija mazāks nekā trešdien.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" sasniedza jaunu rekordu, un ievērojami pieauga arī indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite".

ASV Nodarbinātības ministrijas apkopoti dati liecināja, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 92 000 līdz 498 000, kas ir jauns zemākais līmenis kopš 2020.gada marta, turklāt pieprasījumu skaits sarucis ceturto nedēļu pēc kārtas.

Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 540 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 553 000.

Izraēla par Covid-19 vakcīnu iegādi iztērējusi 662 miljonus eiro, Finanšu ministrijas amatpersona otrdien apliecināja parlamenta komitejai.

Valsts kopumā iegādājusies 15 miljonus devu, vēsta tīmekļa medijs "Ynet". Tiesa gan, Veselības ministrijas pārstāvis sakariem ar presi atteicās šo skaitli apstiprināt, aizbildinoties ar konfidencialitātes nosacījumiem.

Amatpersonas iztērējušas 2,6 miljardus šekeļu (662 miljonus eiro) vakcīnu iegādei no vairākiem ražotājiem, tika pausts parlamenta komitejai.

Izraēla līdz šim izmantojusi teju vienīgi "Pfizer/BioNTech" vakcīnu.

Izraēla vidēji par vienu vakcīnas devu samaksājusi aptuveni 44 eiro, un tas ir krietni vairāk nekā samaksājušas daudzas Eiropas valstis.

Beļģijas budžeta valsts sekretāre Eva De Blēkere nejauši tviterī publicēja dažu vakcīnu cenas, atklājot, ka viena "Moderna" vakcīnas deva maksā 15 eiro, bet viena "Pfizer/BioNTech" vakcīnas deva - 12 eiro.

Farmācijas kompānija "Moderna" lūgusi ASV regulatoram apstiprināt izmantošanai savas Covid-19 vakcīnas otro balstdevu.

ASV Pārtikas un zāļu pārvaldei lūgta atļauja izmantot "Moderna" vakcīnu "Spikevax" otrajai balstdevai, ja saņemta jebkuras ASV apstiprinātās vakcīnas pirmā balstdeva, paziņojusi "Moderna".

Tā norādījusi, ka lūgums pamatots arī ar datiem no ASV un Izraēlā veiktajiem pētījumiem par "Moderna" vakcīnas iedarbīgumu pret Covid-19 omikrona paveidu.

Pirms vairākām dienām arī farmācijas uzņēmumi "Pfizer" un "BioNTech" lūdza ASV regulatoram apstiprināt savas Covid-19 vakcīnas "Comirnaty" izmantošanu otrajai balstdevai, bet tikai cilvēkiem vecumā no 65 gadiem.

Izraēla plāno noteikt stingrākus ierobežojumus, lai cīnītos pret Covid-19 gadījumu skaita palielināšanos, izplatoties jaunā koronavīrusa delta paveidam, ceturtdien paziņoja premjerministra birojs.

Ja šos jaunos plānus apstiprinās parlaments, tad iekštelpu pasākumos ar vairāk nekā 100 cilvēkiem būs ļauts piedalīties tikai tiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19 vai ir to pārslimojuši.

Viņiem arī vajadzēs valkāt sejas maskas, izņemot ēšanas un dzeršanas reizes.

Šo plānu kopīgi izstrādāja premjera birojs, Veselības ministrija un Ekonomikas ministrija.

Veselības ministrija ir paziņojusi, ka tā samazinātu karantīnas laiku tiem, kas kontaktējušies ar inficētiem cilvēkiem, un nevakcinētiem iedzīvotājiem, kas atgriežas valstī, no 10 dienām līdz septiņām dienām, ja ir negatīvs Covid-19 tests.

Izraēla kļuva par pionieri vakcinācijā pret Covid-19, kad tā ieguva miljoniem vakcīnas devu no ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" apmaiņā pret dalīšanos ar plašiem medicīniskiem datiem par šīs vakcīnas ietekmi.

Vācijas vakcīnu ražotājs "BioNTech" un tā ASV partneri "Pfizer" piegādās Eiropas Savienībai (ES) papildus 200 miljonus Covid-19 vakcīnas devu, otrdien pavēstīja abi uzņēmumi.

Eiropas Komisija (EK), kas pasūta Covid-19 vakcīnas ES 27 dalībvalstu vārdā un tās izplata, janvārī jau palielināja 2021.gada iespējamo pasūtījumu maksimumu līdz 600 miljoniem devu.

Līdz ar pabeigto vienošanos, kas tika izziņota trešdien, ES stingri apņemas pasūtīt kopumā 500 miljonus devu, ar iespēju EK pieprasīt vēl 100 miljonus.

"Mēs nepagurstoši strādājam, lai atbalstītu tālāku vakcinācijas kampaņu izvēršanu Eiropā un pasaulē, paplašinot ražošanas jaudas," norādīja "Pfizer" vadītājs Alberts Burla.

Vienošanās ļauj līdz gada beigām ar šīm vakcīnām potēt vismaz 250 miljonus eiropiešu, viņš piebilda.

EK izpelnījusies pārmetumus par vakcīnu iepirkumu stratēģiju, vakcinācijas kampaņām dalībvalstīs notiekot smagnēji, kamēr Lielbritānijā un Izraēlā šis process notiek ievērojami raitāk.

Saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem, veicot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško saņems rājienu un viņa tiks pārcelta uz zemāku amatu, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Lai nodrošinātu raitu pēctecību un neatstātu VM šajā krīzes laikā bez administratīvā vadītāja, Pavļuts šobrīd sliecas drīzāk pārcelt amatā par valsts sekretāru kādu civildienesta ierēdni ar atbilstošu kompetenci, tomēr ministrs kādu konkrētu kandidātu neminēja.

Vienlaikus par amata pienākumu konkrētu uzdevumu nepildīšanu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktoru Svenu Henkuzenu sākta disciplinārlieta, kuru izmeklēs līdz aprīļa beigām. Pārbaudē secināts, ka Henkuzens ir kļūdaini informējis valdības pārstāvjus saistībā ar pieejamo vakcīnu apjomu.

Dienesta pārbaudi Pavļuts sāka 5.martā, un to veica specifiski izveidota vairāku iestāžu pārstāvju komisija, kas patlaban jau ir sniegusi ziņojumu par pārbaudes rezultātiem.

ASV farmācijas kompānija "Pfizer" un Vācijas biotehnoloģiju uzņēmums "BioNTech" ceturtdien paziņoja, ka mēģinās panākt apstiprinājumu to izstrādātās Covid-19 vakcīnas trešās devas izmantošanai, lai palielinātu šīs vakcīnas efektivitāti laikā, kad izplatās jaunā koronavīrusa delta paveids un atsāk strauji pieaugt infekcijas gadījumu skaits Eiropā un ASV.

Delta paveids ir infekciozākais šī vīrusa paveids kopš globālās pandēmijas sākuma 2020.gada sākumā. Pirms vairākiem mēnešiem tas pirmoreiz tika konstatēts Indijā, bet ir strauji izplatījies un veicina Covid-19 gadījumu skaita straujāku kāpumu pat valstīs, kur ļoti aktīvi norit vakcinācija.

"Pfizer" un "BioNTech" paziņoja, ka paredz trešās devas augstu efektivitāti pret delta paveidu un tuvāko nedēļu laikā mēģinās panākt tās apstiprinājumu ASV, Eiropā un citos reģionos.

Notiekoša izmēģinājuma sākotnējie dati rāda, ka pēc trešās devas saņemšanas antivielu līmenis pret sākotnējo koronavīrusa variantu un beta paveidu, kas pirmoreiz konstatēts Dienvidāfrikā, palielinājies par piecām līdz 10 reizēm salīdzinājumā ar pirmo divu devu saņemšanu.