Dāņu uzņēmējs Stēns Lorenss, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, attīsta biznesu ASV, Jaunorleānā. Tur pirms aptuveni gada atvērts klubs Fontaine Palace un drīzumā tiks atvērts arī ātrās ēdināšanas uzņēmums Fontaine Delisnack.

«Stīnam vienmēr ir bijis sapnis par Ameriku, tieši Jaunorleānu, un tagad viņš to var īstenot. Mums ir jūrnieku dzīve - es esmu Liepājas patriote un man šeit šķiet paradīze zemes virsū, es nevēlos pārcelties uz ASV,» biznesa portālam Db.lv stāsta uzņēmēja sieva Ivonna Kalita.

Viņa uzskata, ka Jaunorleāna ir burvīga pilsēta, kurā dzīvo ļoti daudz mūziķu un atvērti daudzi klubi. «Pasaule jau ir maza, un ASV ir tepat. Viņš kā radošs cilvēks aizbrauca tur arī mūzikas dēļ. Tur ir vairāk iespēju nodarboties ar mūziku, kā arī viņu tur labāk saprot, jo viņš spēlē amerikāņiem tuvāku mūziku,» stāsta uzņēmēja sieva.

Pirms pārcelšanās uz Latviju dāņu uzņēmējs ar sievu aptuveni četrus gadus dzīvoja Kopenhāgenā, Dānijā. Pēc tam abi pirmo reizi brauca uz ASV, lai uzsāktu biznesu, taču tas neizdevās. «Atbraucām uz Latviju un sākām izvērsties šeit. Tagad šis ir loģisks turpinājums - jāaizbrauc pabeigt to, kas ir iesākts,» teic I.Kalita.

Liepājas domes deputāts un uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Fonteins izsūtījis atklātu vēstuli pašvaldībai un plašsaziņas līdzekļiem, kurā apgalvo, ka «kakas peld gar promenādi», un pieprasa zaudējumu kompensāciju saistībā ar kanalizācijas problēmām, ko viņam radījusi, viņaprāt, PSIA Liepājas ūdens nolaidība.

Laika posmā no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam SIA Fontaine Ent. pārstāvji vairākas reizes sazinājušies ar PSIA Liepājas ūdens, lai informētu par notekūdeņu sistēmas darbības traucējumiem kanalizācijas sistēmā, kas savieno pilsētas kanalizāciju ar SIA Fontaine Ent. piederošajiem īpašumiem Fontaine Royal Hotel, Fontaine Palace un Deli Snack. Taču ūdens un kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas uzņēmumā norādīts, ka promenāde nav viņu atbildības lokā.

Turpināt viesnīcas darbu, ja no grīdas smeļas kanalizācija, nav bijis iespējams, tāpēc nācies noalgot kādu uzņēmumu no Grobiņas, lai tas atklātu un novērstu radušos problēmu. Tīrot kanalizācijas caurules, kļuvis skaidrs, ka problēma ir pilsētas kanalizācijā, apgalvots vēstulē. S.Lorenss norāda, ka problēma slēpjas caurulēs, kuras, izbūvējot promenādi, it kā esot nomainītas. Tomēr notekūdeņu kolektori esot pilni ar veciem ķieģeļiem, kas drūp un krīt, jo tie ir 100 gadus veci un pilni ar cementu, smiltīm un «vēl velns sazin ko».

Dāņu uzņēmēja Stēna Lorensa, kurš plašāk pazīstams kā Luijs Fonteins, sieva Ivonna Kalita Liepājā attīsta ģimenes biznesu un rūpējas par viesu uzņemšanu kafejnīcā Valhalla Wine&Coffee.

Namu, kurā kādreiz bija izvietoti vairāki dzīvokļi, pirms vairākiem gadiem uzņēmēji atjaunoja, lai izveidotu viesnīcu Fontaine Hotel, bet vēlāk nama pirmajā stāvā, viesnīcas recepcijas vietā, tika atvērts krāmu veikaliņš. Savukārt, pirms aptuveni diviem gadiem izveidota kafejnīca Valhalla Wine&Coffee.

Sākotnēji dāņu uzņēmējs Liepājā atvēra viesnīcu Fontaine Hotel, kura darbojas vēl šodien, un tās pirmajā stāvā atrodas kafejnīca Valhalla. Pēc pirmās viesnīcas atvēršanas tika atvērts arī klubs Fontaine Palace un vēlāk arī viesnīca Fontaine Royal, kas pirms dažiem gadiem tika pārdota, bet klubs izīrēts.

Liepājas festivāls Fontaine Festival šogad ieguvis nosaukumu Back in hell, un tas notiks no 12. līdz 14. augustam, šogad pagarinot tā norises laiku par vienu dienu.

šogad mūziķi uzstāsies uz sešām skatuvēm. Festivāla galvenā skatuve, tāpat kā iepriekš, būs Gypsy camp pagalmā, kurā vietas pietiek līdz 3500 cilvēkiem. Divas skatuves tiks nodrošinātas klubā Fontaine palace un mūzika skanēs arī bāros Fire bar un Prison bar. Jauna – Acropolis skatuve, tiks izveidota blakus Fontaine palace klubam un visus festivāla vakarus to pieskandinās 20 Barselonas jam skolas mūziķi. Viņu priekšnesums tiks filmēts un ierakstīts, lai vēlāk to izdotu diskā, sola festivāla organizatori. Fontaine Festival trešās dienas – 14. augusta - programma tiks izziņota tikai festivāla laikā un iecerēta kā pārsteigums.

Jau septīto reizi no 10. līdz 12. augustam Liepājas centrā mūziķis un uzņēmējs Stīns Lorenss jeb Louie Fontaine rīko rokmūzikas festivālu Fontaine Festival.

Katru gadu festivālam ir sava devīze jeb sauklis, šogad tas skan Cool in Hell jeb Ellē ir forši, informē festivāla rīkotājs. Trīs dienās festivālā uzstāsies ap 30 ārzemju un Latvijas grupas. Koncertu norišu vietu skaits paliks nemainīgs, mūziķi kāps uz Gypsy Camp, kluba Fontaine Palace, Fire Bar, Prison un Acropolis skatuvēm.

Lielāks uzsvars tiks likts uz pasākuma teritorijas labiekartojumu, sola S. Lorenss. Jau pērn festivālu eksperts Latvijā – radio dīdžejs Toms Grēviņš – atzina, ka Fontaine Festival ir labākās un tīrākās tualetes, kādas jebkad līdzīgos pasākumos būtu redzējis. Šogad būs ierīkotas arī dušas ar siltu ūdeni, telšu pilsētiņa jeb kempings un iekārtota vieta autotreileriem. Pirmās 200 biļetes uz visām festivāla dienām varēs iegādāties par sešiem latiem vai septiņiem latiem ar iekļautu telts vietu.

Mūziķa Luija Fonteina (Stīna Lorensa) rīkotajā mūzikas festivālā Back in hell (Atpakaļ ellē) iekļauts Nila Īles priekšnesums uz, iespējams, pasaulē lielākās pašdarinātās ritma mašīnas.

Ritma mašīnu jeb beatmachine uzbūvēja pats uzņēmējs un mūziķis Luijs Fonteins pirms vairākiem gadiem, ievietojot videoklipu ar tās demonstrējumu youtube.com un apgalvojot, ka tā ir lielākā pasaulē. Festivāls šogad notiks no 12.līdz 14.augustam, un tā organizatori tikko izsludinājuši biļešu pārdošanu un grupu sarakstu. Pirmās 100 biļetes tiks pārdotas par sešiem latiem, pēc tam – par astoņiem latiem.

Grupu sarakstā ir pārstāvēti gandrīz vairāki kontinenti - Torture Squad (Brazīlija); Mozes Hazy (Somija); Rebel Riot (Latvija); Inokentijs Mārpls (Latvija); Pienvedēja piedzīvojumi (Latvija); Louie Fontaine & Starlight Seachers (internacionāls projekts); Argies (Argetīna); Zig Zag (Latvija); SIA (Latvija); Gaujarts(Latvija) ; Tor Peders Kapell (Zviedrija); Phonomik (Dānija); Langfinger (Zviedrija); Transwagon (Zviedrija); Folke Westside (Somija); Faith of Merchants (Lielbritānija); Evil One (Francija) Impo & the Tents(Zviedrija); Fab Twins (Latvija) ; Mirta & the Hot Accoustic(Latvija); Black Apple Market (Latvija); Laime Pilnīga (Latvija) Rūsa (Latvija); Nils Īle (Dānija,Latvija); Alis P(Latvija); VIPP Basbočka(Latvija); Skurkarna (Zviedrija). Mūziķi uzstāsies uz kopumā sešām skatuvēm. Festivāla galvenā skatuve, tāpat kā iepriekš, būs Gypsy camp pagalmā. Divas skatuves tiks nodrošinātas klubā Fontaine palace un mūzika skanēs arī bāros Fire bar un Prison bar. Jauna – Acropolis skatuve, tiks izveidota blakus Fontaine palace klubam un visus festivāla vakarus to pieskandinās 20 Barselonas jam skolas mūziķi.

Uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Luī Fonteins uzaicinājis pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītāju Andi Dejus uz makšķerēšanas sestdienu Liepājas Tirdzniecības kanālā.

Savu aicinājumu viņš izteicis portālā irliepaja.lv, atbildot uz iepriekš publiskoto SIA Liepājas ūdens vadītāja Anda Dejus vēstuli, kurā apgalvots, ka problēmas Vecliepājas promenādē ir novērstas. A.Dejus norāda arī, ka 2007.gadā, slēdzot līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, S.Lorenss piekritis ekspluatēt esošos (t.i. vecos) kanalizācijas tīklus un inženiertehniskās būves savas piederības robežās.

Savulaik, projektējot Promenādes inženierkomunikācijas, bija paredzēts tās izcelt ārā no Promenādes un novirzīt kanalizācijas notekūdeņus uz Jūras ielu, tādējādi pilnībā atrisinot kanalizācijas notekūdeņu novadīšanas problēmas. «Uzņēmēji, kā, piemēram, Ivars Kesenfelda kungs, kuri uzskatīja, ka, uzsākot biznesu un samaksājot nedaudz vairāk – tā ir investīcija nākotnē – tā arī izdarīja, un šodien Promenāde Hotel nezina bēdu,» pauž Liepājas ūdens vadītājs.

Pāvilostā, Sakas upes kreisajā krastā, pusgrimis stāv uzņēmēja un mūziķa, kādreizējā Liepājas deputāta Luija Fonteina (Stēns Lorenss) kuģis «Spurn».

Kuģis Pāvilostas ostā nogrimis jau aizvadītā gada rudens izskaņā un pašvaldība organizējusi tā izcelšanu un nogādāšanu citviet.

Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova skaidroja, ka šobrīd Fonteina kuģis joprojām pusgrimis, bet nostiprināts stāv Sakas upes kreisajā krastā.

Pāvilostas novada dome novembra beigās lēma segt Sakas upē nogrimušā kuģa «Spurn» izcelšanas darbu izmaksas pakalpojuma sniedzējam, lēšot aptuvenās izmaksas 5445 eiro apmērā. Tāpat dome šajā sēdē lēma uzdot pašvaldības juristēm sagatavot prasību iesniegšanai tiesā par izdevumu piedziņu no SIA «Fontaine. Ent.».

«Lai gan šobrīd vides piesārņojuma draudi nepastāv, tomēr pašvaldības mērķis un nostāja ir pēc iespējas ātrāk izcelt kuģi no Sakas upes un piedzīt no kuģa īpašnieka visus pašvaldībai un ostas pārvaldei līdz šim radušos izdevumus,» uzsvēra pašvaldības pārstāve.

Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus neatsaucās uzņēmēja Stīna Lorensa jeb mūziķa Luī Fonteina aicinājumam un neieradās uz «no kakām tīro zivju» makšķerēšanu pasākumu. Pats Fonteins secināja, ka tas ir gana loģiski, ka aicinātais viesis nav ieradies «jo ir taču saprotami, ka neēdīs zivis, kas dzīvo netīrā ūdenī». Tādejādi L. Fonteins arī netika pie loma, ko pagatavot.

Dienas Bizness jau vēstīja, ka uzņēmējs Stīns Lorenss jeb mūziķis Luī Fonteins uzaicinājis pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītāju Andi Dejus uz makšķerēšanas sestdienu Liepājas Tirdzniecības kanālā. Savu aicinājumu viņš izteicis portālā irliepaja.lv, atbildot uz iepriekš publiskoto SIA Liepājas ūdensvadītāja Anda Dejus vēstuli, kurā apgalvots, ka problēmas Vecliepājas promenādē ir novērstas. A.Dejus norāda arī, ka 2007.gadā, slēdzot līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, S.Lorenss piekritis ekspluatēt esošos (t.i. vecos) kanalizācijas tīklus un inženiertehniskās būves savas piederības robežās.

Senajā Olimpijā ceturtdien svinīgā ceremonijā tika iedegta Riodežaneiro XXXI Vasaras olimpisko spēļu uguns.

Jau tradicionāli olimpiskās uguns iedegšana notika teatralizētā ceremonijā antīkā Olimpijas stadiona drupās, kur 776.gadā pirms mūsu ēras pirmoreiz notika olimpiskās spēles. Uguns tika iedegta no saules stariem ar paraboliska spoguļa palīdzību.

Ceremonijā piedalījās Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs, kurš uzsvēra, ka Riodežaneiro spēles notiks, par spīti tam, ka pasauli ir satricinājušas dažādas krīzes. «Šīs olimpiskās spēles būs cerību vēstījums nemierīgajā laikā, un olimpiskā uguns nesīs šo vēstījumu visos Brazīlijas stūros un visā pasaulē,» sacīja SOK vadītājs.

Pēc uguns iedegšanas ceremonijas sākās olimpiskās lāpas stafete, kura vispirms virzīsies pa Grieķijas reģioniem, savukārt Riodežaneiro olimpisko spēļu rīkotājiem uguns tiks nodota 27.aprīlī svinīgā ceremonijā Panathenaic stadionā Atēnās, kur 1896.gadā notika pirmās modernās olimpiskās spēles.

Latvijas simtgades ietvaros radītu vides instalāciju UGUNS, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas Kārsavas, pamanījuši prestižā mākslas festivāla Ansī Ainavas (Annecy Paysages) organizatori, un patlaban instalācijas kopija tiek izrādīta festivālā līdzās pasaulē pazīstamu mākslinieku darbiem.

Oriģinālais vides objekts UGUNS tapa Latvijas simtgades pasākumu ietvaros, sadarbojoties Rugāju, Balvu, Viļakas, Baltinavas un Kārsavas pašvaldībām, īstenojot projektu «Loba doba Zīmeļlatgolā jeb atklāj dabas pētnieku sevī!». Vides instalācijas UGUNS autors ir arhitekts Didzis Jaunzems.

Objekts UGUNS un tā kopija, kas tagad izstādīts Eiropas dārzos Ansī pilsētā, ir veidots kā paviljons, kā meditācijas un sarunu vieta. Paviljona formu valoda rada atsauci ar uguns liesmu dinamiku, mainību, un nokrāsu. Koka brusu krāvums ir būvēts, sarotējot katru nākamo elementu 2,5 grādu leņķī pret iepriekšējo, kopā veidojot deviņas simboliskas liesmas. «Sēdvietu izkārtojums paviljona iekšpusē aizgūts no ugunskura vietas principa, kur sēdēšana aplī ap to vieno un saliedē cilvēkus,» skaidro D. Jaunzems.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko izlēmis nepagarināt uguns pārtraukšanas termiņu un atsākt uzbrukumu Krievijas atbalstītajiem separātistiem, kas darbojas valsts austrumdaļā.

«Pēc situācijas izvērtēšanas kā bruņoto spēku virspavēlnieks esmu izlēmis nepagarināt vienpusējo uguns pārtraukšanu,» vēlu pirmdienas vakarā uzrunājot pilsoņus, paziņoja Porošenko. «Mēs uzbruksim un atbrīvosim savu zemi.»

«Lēmums nepagarināt uguns pārtraukšanu ir mūsu atbilde teroristiem, kaujiniekiem un marodieriem,» norādīja prezidents.

Piektdien Kijevas varasiestādes nolēma pagarināt vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu uz 72 stundām līdz pirmdienai plkst.22, lai dotu iespēju turpināt sarunas ar prokrieviskajiem separātistiem, kurās piedalījās bijušais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji, kā arī Krievijas vēstnieks Kijevā.

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

12. jūnijā atklās latviešu uzņēmuma Dd studio izveidoto ekspozīciju senajā uguns templī Atašgahs, kas atrodas Baku, Azerbaidžānā. Aprīļa beigās šajā templī tika aizdedzināta 1. Eiropas Spēļu olimpiskā lāpa, un jaunā ekspozīcija papildina kultūras notikumu klāstu, kas pavada Eiropas Spēles, kuras 12. – 28. jūnijā notiks Baku.

Atašgahs ir sena uguns pielūdzēju svētvieta. Azerbaidžāņu valodā «atašgah» nozīmē «uguns māja». Sākotnēji tas ir uzcelts teritorijā, kur bija novērojama neparasta dabas parādība – «degošā zeme». Tā rodas vietās, kur caur augsni no pazemes pastāvīgi sūcas dabasgāze. Šobrīd nav zināms, kad Atašgahā apmetušies pirmie uguns pielūdzēji, bet 17. gadsimtā templis tika atjaunots, un to izmantoja dažādu reliģiju pārstāvji, tai skaitā zoroastrieši un hinduisti. Līdz 19. gadsimta beigām templī mitinājās askēti, kuri Azerbaidžānā ieradās no Indijas. Atašgahu savās ceļojumu piezīmēs aprakstījis Aleksandrs Dimā un citi pazīstami Kaukāza apceļotāji, stāsta Dd studio.

Biļešu tirdzniecības apjomi liecina, ka šogad būs apmeklētākais Summer Sound festivāls, informē festivāla rīkotāji.

Pērn uz festivālu Liepājā tika pārdoti aptuveni 25 tūkstoši biļešu.

Reģionālais portāls ReKurZeme iemūžinājis, kā tiek iekārtota pasākuma teritorija (fotogrāfijas raksta galerijā).

Festivāla pirmās dienas kulminācija būs grupas Prāta vētra koncerts - īpašs ar to, ka šī būs vienīgā grupas uzstāšanās festivālos Latvijā šovasar, tāpēc festivāla organizatori lielo publikas atsaucību skaidro arī ar šo faktu.

Organizatori brīdina, ka piektdien, 12.jūlijā, uz Rīgas - Liepājas šosejas gaidāma liela automašīnu plūsma un sastrēgumi. Turklāt ceļu uz Liepāju paildzina remonts posmā starp Skrundu un Liepāju, tāpēc festivāla rīkotāji iesaka ceļu caur Aizputi, lai ietaupītu aptuveni vienu stundu laika.

Pasaules dzejas dienā, 21. martā, vairāk nekā 1000 kafejnīcās, viesnīcās un restorānos visā pasaulē par kafiju vai tēju var norēķināties ar dzejoli, informē akcijas organizatori.

Latvijā akcijā «Maksā ar dzejoli» piedalīsies vairākas kafejnīcas Rīgā, Liepājā un citur Latvijā.

Akcijā iespējams piedalīties, apmeklējot kādu no vietām un apmainot paša sacerētu, ar roku rakstītu dzejoli pret kafiju vai tēju.

Šogad, nofotografējot savu dzejoli un ievietojot foto «Instagramā» ar mirkļbirku #PayWithAPoem, iespējams laimēt ielūgumu uz dziedātāja Toma Odela koncertu Lielbritānijā un «Meet&Greet» ar mūziķi.

Akciju 2014. gadā aizsāka austriešu kafijas uzņēmums «Julius Meinl». «Ideja bija tāda, ka iedvesmai un dzejai ir jāuzvar komercija,» stāsta Julius Meinl oficiālā izplatītāja Latvijā, SIA Cafe Art direktore Darja Šahova.

Dāņu izcelsmes Liepājas uzņēmējs un mūziķis, kādreizējais Liepājas domes deputāts Stēns Lorenss, kurš labāk pazīstams kā Luijs Fonteins, nopircis zvejas kuģi.

Fonteins apstiprināja, ka Dānijā veicis šādu pirkumu. Aptuvenā pirkuma summa esot virs 1000 eiro. Pagājušā gadsimta 40.gadu sākumā būvētais kuģis Spurn pašlaik pietauvots Liepājas Tirdniecības kanālā iepretim klubam Fontaine Palace.

Savulaik kuģis izmantots zvejošanai, bet pašlaik zvejošanas aprīkojuma uz tā vairs neesot. Fonteins atzina, ka kuģi viņš, protams, neizmantos zvejošanai, bet gan izklaides braucieniem un, iespējams, tālākiem ceļojumiem. Vispirms gan plānots veikt kuģa remontu.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko devis pavēli spēka struktūru vadītājiem atklāt uguni uz Ukrainas drošības spēku apšaudīšanu un neizslēdz iespēju priekšlaicīgi atcelt uguns pārtraukšanas režīmu.

Kā ziņo valsts vadītāja preses dienests, Porošenko tādu pavēli devis otrdienas vakarā, tiekoties ar drošības dienestu vadītājiem.

«24.jūnijā kaujinieki, pretēji saviem solījumiem ievērot uguns pārtraukšanas režīmu, notrieca Ukrainas bruņoto spēku helikopteru, kā rezultātā gāja bojā deviņi cilvēki. Kopš prezidenta miera plāna izsludināšanas teroristi 35 reizes atklājuši uguni uz ukraiņu militārpersonām,» teikts paziņojumā.

Porošenko devis pavēli «bez šaubīšanās atklāt uguni».

«Prezidents neizslēdz, ka uguns pārtraukšanas režīms var tikt atcelts priekšlaicīgi,» norādīts paziņojumā.

Lai gan pavasaris šogad solījās būt vēss un lietains, laiks izvērties sauss un karsts, un ir pagājuši jau vairāk nekā četri mēneši kopš fiksēta pirmā ugunsnelaime valsts mežā, informē VAS Latvijas Valsts meži.

Šogad reģistrēti jau 89 meža ugunsgrēki, un uguns skartā valsts meža platība ir vairāk nekā 70 hektāri, tajā skaitā degušas jaunaudzes vairāk nekā 30 hektāru platībā. Tas nozīmē, ka vidējā degusī platībā ir 0,8 hektāri.

Visvairāk meža ugunsgrēku fiksēti Dienvidlatgales mežsaimniecībā, kur 36 ugunsgrēkos uguns skārusi 19 hektārus meža, savukārt Zemgales mežsaimniecībā fiksēti 17 meža ugunsgrēki, kuros uguns skartā meža platība ir 23,5 hektāru liela.

Šogad no visiem valsts mežā fiksētajiem meža ugunsgrēkiem Valsts meža dienests (VMD) fiksējis ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes 34 gadījumos, kur nopostīti 17 hektāri meža.

Ugunsgrēks Rīgas pilī sākās pils neizmantotajā šautuvē, kas atrodas ārpus būvnieku pilnsabiedrības SBRE pārvaldītās Rīgas pils daļas, secinājis britu eksperts Pīteres Mansi (Peter Mansi), Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents.

Uguns izcēlusies un vispirms pārņēmusi Rīgas pils neizmantoto šautuvi ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumos, un tikai tad izplatījās virs kāpņu telpas jumta zonā augšup pa sijām, kur pirmo reizi no ēkas ārpuses varēja redzēt atklātu liesmu, pauda eksperts.

Atbildot uz jautājumu par Valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) algoto igauņu ekspertu norādīto potenciālo ugunsgrēka izcelsmes vietu, P. Mansi skaidroja, ka tas nekādā gadījumā nevar būt nelaimes izcelsmes sākuma punkts. Eksperts jau iepriekš izplatītajā paziņojumā skaidrojis, ka laikā, kamēr uguns izplatījās pa spārēm, tā izlauzās cauri sienai blakus kāpņu laukumam, no kura ugunsdzēsējiem bija piekļuve jumta telpas dienvidu daļai. Turklāt Svētku zālē veiktie izrakumi atklāja uguns neskartas sienas koka karnīzes paliekas, kas apgāž apgalvojumus, ka ugunsgrēks ir izcēlies no gruzdēšanas šajā zonā.

Ugunsgrēkā visvairāk cietusi Rīgas pils daļa, kurā atradās Prezidenta kanceleja. Tas ir arī pēdējo laiku sarežģītākais un lielākais ugunsgrēks, kas noticis Rīgā, sacīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Intervijā raidījumam Labrīt, Latvija! viņš norādīja, ka dienestam dzēšanas laikā nācies saskarties ar tehniskām grūtībām, jo glābējiem ir novecojusi tehnika, bet pils uzbūve ir sarežģīta. Tāpat viņš atzina, ka lielās uguns izplatības dēļ esot grūti prognozēt tā izcelšanās iemeslus.

Savukārt kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende sarunā ar Labrīt, Latvija! sacīja, ka vismazāk ir cietusi rakstniecības muzeja daļa, tāpat naktī izdevies pārvietot uz drošāku vietu Nacionālā vēstures muzeja 100 nacionālos dārgumus.

Otrdien Aglonas novada Kastuļinas pagastā, iespējams, kūlas dedzināšanas rezultātā nodega apdzīvota dzīvojamā māja un saimniecības ēka, kas dega 100m2 platībā. Glābēji pieļauj, ka nelaime notikusi kūlas dedzināšanas rezultātā.

Uguns liesmas bija arī aizgājušas līdz mežam, kas dega pushektāra platībā.

Savukārt Līvānos, Meža ielā, vakar kūlas dedzināšanas rezultātā nodega šķūnis, kurā atradās malka un kokmateriāli. Šķūņa degšanas platība bija 80 m2. Blakus šķūnim arī atradās dzīvojamā māja, kuru ugunsdzēsējiem glābējiem izdevās pasargāt no liesmām. Sausās zāles degšanas platība bija 300m2, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji.

Aizvadītajā diennaktī kopumā reģistrēti 104 kūlas ugunsgrēki. Viens no lielākajiem kūlas ugunsgrēkiem bija Daugavpils novada Grīvas lidlaukā, kur dega sausā zāle 25 ha platībā. Savukārt Viļānu novada Sokolku pagastā uguns plosījās 17 ha platībā, bet Rugāju novada Lazdukalna pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā liesmas bija pārņēmušas 15 ha platību. Uguns plosījās arī citviet Latvijā.