Šā gada augustā atbalsts Latvijas pārejai no lata uz eiro sasniedzis rekordzemu līmeni – kopumā to atbalstījuši tikai 13% iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Atbalsts eiro ieviešanai ir zemākais kopš 2004. gada, kad pētījumu centrs SKDS uzsācis mērīt iedzīvotāju attieksmi šajā jautājumā.

Saskaņā ar aptaujas datiem pilnībā pāreju uz eiro augustā atbalstīja tikai trīs procenti iedzīvotāju. Savukārt 10% to vērtējuši kā drīzāk atbalstāmu.

Pāreju no lata uz eiro augustā neatbalstīja 59% iedzīvotāju. No tiem 36% to nemaz neatbalsta, bet 24% - drīzāk neatbalsta. Neitrālu attieksmi pret šo jautājumu izvēlējušies paust 20% iedzīvotāju.

Tas liecinot, ka viņiem, iespējams, ir pieņemams jebkurš no šiem iespējamiem iznākumiem, norāda SKDS.

Biežāk nekā caurmērā pārēju no latiem uz eiro atbalstījuši gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji (vecuma grupa no 18 līdz 24 gadiem – 18%), iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (18%), kā arī Latgalē dzīvojošie (19%).

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Lai noteiktu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) klientu apmierinātību ar iestādes sniegtajiem pakalpojumiem, aptaujas veikšanai pieaicināts pētnieciskais uzņēmums - sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, informē VID.

SKDS šī gada novembrī un decembrī aptaujās vismaz 1700 nodokļu maksātājus. Aptauja tiks veikta gan klātienē atsevišķos klientu apkalpošanas centros un personu dzīves vietās visā Latvijā, gan elektroniski.

Tādējādi šī gada novembrī un decembrī nejauši izvēlētas juridiskās personas saņems savā e-pastā pētījumu centra SKDS izsūtītu uzaicinājumu piedalīties VID klientu apkalpošanas kvalitātes pētījumā un saiti uz aptaujas anketu.

2014.gada novembrī un decembrī SKDS veiks arī VID muitas iestāžu klientu apkalpošanas kvalitātes pētījumu, aptaujājot klientus atsevišķos muitas kontroles punktos un elektroniski, nosūtot uzaicinājumus piedalīties aptaujā nejauši izvēlētiem juridisko personu

Kā liecina 2014. gada pētījums par kontrabandas cigarešu tirgu Eiropas Savienībā (ES), Latvijā no kopumā pērn izsmēķētajām cigaretēm 760 miljoni bijušas kontrabandas cigaretes. Tie ir 29,3% no kopējā patērēto cigarešu apjoma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Savukārt tikko kā SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 73% smēķētāju pēdējā gada laikā paši ir pirkuši, vai zina kādu, kurš ir pircis kontrabandas cigaretes. Lai cīņa pret šo rūpalu kļūtu vēl efektīvāka, šodien, 2015. gada 6. oktobrī, VID un Latvijas Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija (TIRNA) ir parakstījusi vienošanos ar mērķi mazināt tabakas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un negodīgas konkurences iespējas, kā arī, lai veicinātu sadarbību īpaši tabakas nelegālā tirgus samazināšanā.

Paplašinot līdzšinējo sadarbību, VID un TIRNA noslēgtā vienošanās paredz sadarbību normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā, informācijas apmaiņu nodokļu administrēšanas, tabakas aprites uzraudzības un nelegālā tirgus apkarošanas jomā, kā arī nelegālā tabakas izstrādājumu tirgus izpētē un samazināšanā.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” un “SKDS” veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja liecina, ka viens neatbildēts klienta jautājums izmaksā aptuveni 123 eiro.

Pirms diviem gadiem uzņēmēji atzina, ka neatbildēts klienta jautājums tiem izmaksā aptuveni 60 eiro.

Pandēmijas laikā klientu apkalpošanas loma ir būtiski pieaugusi, it īpaši ņemot vērā, ka daudzas preces un pakalpojumus klienti var iegādāties tikai attālināti. “Tele2” un “SKDS” veiktās uzņēmēju aptaujas dati rāda, ka visbiežāk uzņēmumi klientu jautājumus saņem telefoniski (76,6%), e-pastā (60,6%) un sociālajos tīklos (23,6%).

“Līdzīgu uzņēmēju aptauju mēs veicām pirms diviem gadiem. Tas, ko varam šo gadu laikā novērot – klienti ir kļuvuši uzņēmumiem daudz vērtīgāki. Protams, ka lielu iespaidu ir atstājusi pandēmija un tās radītie ierobežojumi, kas likuši vairāk apzināt katra klienta iespējamo pienesumu vai tieši pretēji – zaudējumu,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Kā redzams no pētījuma, tad attīstījušies arī uzņēmumi, jo šobrīd jau 18% uzņēmumu ieviesta ienākošo klientu jautājumu uzskaite un attiecīgi ir pieejami dati par to, vai konkrēto klientu ir izdevies apkalpot. Pirms diviem gadiem šādu uzņēmumu bija tikai 13%.”

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Latvijas iedzīvotāji eiro ieviešanai gatavojas samērā pasīvi un pagaidām ir veikuši vien nelielus priekšdarbus, gandrīz piektdaļa jeb 19% iedzīvotāju vēl tikai plāno apzināt savus dažādās vietās atliktos skaidras naudas uzkrājumus, liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Tajā pašā laikā gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju jau atlikuši piemiņai latu monētas un banknotes.

Gatavojoties pārejai uz eiro, vairāk nekā trešdaļa jeb 36% respondentu pievērš pastiprinātu uzmanību produktu cenām eiro valūtā un to izmaiņām. Gandrīz tikpat liela uzmanība tiek veltīta arī līdzcilvēku informēšanai par eiro ieviešanas procesu. Vecāka gada gājuma ģimenes locekļiem nacionālās valūtas maiņu ir izskaidrojuši 34%, savukārt ar bērniem šo tēmu pārrunājuši 31% respondentu.

«Līdz eiro ieviešanai iedzīvotāji vairāk koncentrējas uz dažādu praktisku lietu sakārtošanu, nevis finanšu jautājumu risināšanu. Iedzīvotājiem daudz svarīgāka šķiet savu ienākumu un izdevumu aprēķināšana eiro valūtā (33%) un vecā naudas maka nomaiņa pret jaunu (22%). Vien neliela daļa ir paspējuši apkopot savus matračos vai zeķēs noslēptos skaidras naudas līdzekļus. Savukārt savu uzkrājumu un ieguldījumu pārskatīšanu plāno veikt tikai 14% iedzīvotāju. Šī tendence liecina, ka sabiedrība eiro ieviešanas procesu uztver kā samērā vienkāršu norisi, kurā nav nepieciešama aktīva iesaiste,» norāda pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Kamēr Eiropā 40 % mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) jau pašlaik izmanto mākoņskaitļošanas pakalpojumus, Latvijā tos lieto tikai 13 %, liecina izpētes kompānijas Ipsos Mori šā gada sākumā veiktā aptauja un SKDS apkopotās atbildes. Liela daļa Eiropas MVU aktīvi lieto attālās darba virsmas (44 %), datu apmaiņu mākonī (21 %) un citus pakalpojumus.

Starptautiskās izpētes kompānijas Ipsos Mori veiktajā Eiropas mēroga MVU aptaujā par IT risinājumu ietekmi uz biznesa problēmu risināšanu un darba vidi uzņēmumu iekšienē atklājās, ka 91 % darbinieku ir pieeja darba informācijai arī privātajā e-pastā vai ar datu apmaiņas risinājumu starpniecību. Biznesa informācijas pieejamība ārpus darbavietas kopā ar mobilo ierīču lielo popularitāti izskaidro to, ka 23 % darbinieku regulāri izmanto iespēju strādāt ārpus ierastajām darba stundām un vēl 31 % to dara neregulāri. Kopā 83 % darbinieku norādīja, ka ir sasniedzami ārpus darba stundām.

Tomēr Ipsos Mori aptaujā vairums darbinieku atzina, ka viņi ir labi sabalansējuši darbu un privāto dzīvi (65 %), nedaudz vairāk nekā pusei norādot, ka viņiem ir gana daudz laika, ko veltīt ģimenei un ārpus darba aktivitātēm.

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

Mazāk nekā desmitā daļa jeb 8% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir cietuši no noziedzības, savukārt trešā daļa no cietušajiem nav informējuši par to policiju, liecina pētījumu centra SKDS šā gada novembrī veiktais pētījums.

Atbildot uz jautājumu, «Vai pēdējā gada laikā Jūs vai kāds cits Jūsu ģimenes loceklis ir kļuvis par kāda nozieguma upuri?» 91% aptaujāto atbildējis noraidoši, bet 1% norādījis atbildes variantu «grūti pateikt».

Vienlaikus divas trešdaļas no tiem, kuri apgalvoja, ka pēdējā gada laikā ir saskārušies ar noziedzību, atzina, ka par to ir tikusi informēta policija (68%). Savukārt gandrīz katrs trešais (31%) apgalvoja, ka policija par to nav tikusi informēta. Var pieņemt, ka šis rādītājs atklāj aptuvenu nereģistrētās noziedzības līmeni Latvijā, norāda SKDS pārstāvji.

Vērtējot dažādu sociālo un demogrāfisko grupu pārstāvju saskarsmi ar noziedzību, pētījumā atklājies, ka pēdējā gada laikā biežāk kā vidēji ar noziedzību ir saskārušies iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem (10%), privātajā sektorā strādājošie (10%) un Rīgas iedzīvotāji (10%). Savukārt mazliet retāk nekā vidēji ar noziedzību ir saskārušies gados vecākie Latvijas iedzīvotāji (vecuma grupā 55 līdz 74 gadi: 6%), publiskajā sektorā strādājošie (4%), kā arī ārpus Rīgas dzīvojošie (7%).

Sākot ar šo nedēļu visi Latvijas mazie un mikro uzņēmumi, kuri Uzņēmumu reģistram ir norādījuši savas e-pasta adreses, saņems uzaicinājumu piedalīties aptaujā un paust savu viedokli par vairākiem mikrouzņēmumu nodokļa alternatīvu variantiem un uzņēmuma darbību apgrūtinošajiem faktoriem, informē Ekonomikas ministrijā.

Uzņēmēju viedoklis būs viens no kritērijiem, nosakot piemērotākos nodokļa modeļus mazajam biznesam (ar mazu apgrozījumu) un uzņēmējdarbības uzsācējiem. Aptauju veic Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

«Šī ir jauna pieredze Latvijā, jo normatīvā regulējuma modeļa izvēle tiek balstīta plašā, tostarp uzņēmēju vajadzību izpētē. Šī ir iecerēta kā ļoti apjomīga aptauja. Tajā iespēja paust savu viedokli par piemērotāko nodokļu modeli būs 71 tūkstotim Latvijas mazo uzņēmēju, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro,» saka SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Uzticības kritums valdībai, nākotnes cerību līmeņa samazinājums, gatavība agresijai, lai kaut ko mainītu, – tie ir 2020. gada rādītāji, ko pēdējā laikā pētījis Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs (SKDS), un, lai arī tie ir labāki nekā iepriekšējā krīzē, tie ir sliktāki nekā 2019. gadā, kas savukārt bija sliktāks nekā gads iepriekš.

Skaidrot pēdējo mēnešu pētījumu rezultātus un izdarīt secinājumus Dienas Bizness aicināja SKDS direktoru Arni Kaktiņu.

Fragments no intervijas

Starptautiskā pētījumu kompānija Edelman Trust Barometer secina, ka pandēmija izgaismojusi vēl vienu krīzi. Pasaules sabiedrības ticība valdību līderiem sarukusi līdz 41%, žurnālistiem – līdz 45% un biznesa līderiem – līdz 48%. Vēl aizvien ir augsta uzticība zinātniekiem. Arī SKDS Latvijas Barometra par valdības darbību vērtējuma rādītājs krītas. Jūsu aptaujās tikai 19% sabiedrības uzskata, ka vara respektē viņu viedokli. Cik kritiski jāvērtē šis skaitlis, ja starptautiski pat 41% tiek vērtēts kā zems rādītājs?

Mobilo sakaru operatora "Tele2" un pētījuma centra "SKDS" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja atklāj, ka 36% iedzīvotāju pēdējā gada laikā no kāda uzņēmuma nav iegādājušies preces vai pakalpojumus, jo nav varējuši ar to sazināties vai nav saņēmuši savlaicīgu atbildi uz uzdoto jautājumu.

Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju šādu situāciju ir pieredzējuši vairākas reizes.

Aptaujātie atzīst, ka ļoti novērtētu, ja nesazvanītā uzņēmuma pārstāvis vēlāk sazinātos ar klientu, lai noskaidrotu viņa vēlmes un vajadzības. Pozitīvi šādu uzņēmuma rīcību vērtētu gandrīz 82% Latvijas iedzīvotāju.

"Aptaujas dati spilgti parāda, cik būtiska loma ir labai klientu apkalpošanai, jo tas tiešā veidā var ietekmēt uzņēmuma ienākumus. Proti, katrs trešais Latvijas iedzīvotājs meklēs citu konkrētās preces pārdevēju vai kāda pakalpojuma sniedzēju, ja nevarēs ātri un ērti sazināties ar sākotnēji nolūkoto uzņēmumu," stāsta "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts. "Ikvienam uzņēmumam arī ir jāapzinās, ka viens neatbildēts potenciālā klienta zvans vai uzdotais jautājumus e-pastā tam izmaksās aptuveni 120 eiro, kā liecina "SKDS" veiktā uzņēmēju aptauja. Diemžēl daudzi uzņēmumi šos jautājumus palaiž garām, jo tikai 18% Latvijas uzņēmumu pastāv ienākošo klientu jautājumu uzskaite."

Neskatoties uz valsts ekonomikas attīstību un pieejamo banku finansējumu, uzņēmēju noskaņojumā nav vērojami uzlabojumi, liecina jaunākais bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uzņēmēju noskaņojums sasniedzis 50,65 punktu robežu, kas ir tikai nedaudz virs optimisma un pesimisma robežšķirtnes.

Lai arī uzņēmēju optimisms turpina kristies jau ceturto ceturksni, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējo divu gadu laikā, tomēr tas vēl aizvien saglabājas piesardzīga optimisma līmenī. 2014. gada pirmajā ceturksnī Citadele Index vērtība samazinājās par 0,61 punktu. Indeksa vērtība, kas pārsniedz 50 punktus, liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt par uzņēmēju pesimismu var runāt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu.

Lai arī šī gada pirmajā ceturksnī tagadnes indeksa vērtība ir piedzīvojusi vidēji lielu vērtības samazinājumu, noslīdot zem 50 punktu robežas, un šobrīd sasniedz 48,82 punktus, nākamā pusgada prognozes liecina par uzņēmēju piesardzīgu optimismu. Nākotnes indeksa vērtība ir pieaugusi par 0,84 punktiem un šobrīd ir 52,48 punkti.

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Saeima šodien noraidīja nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) rosinātus likuma grozījumus par deputātu algu iesaldēšanu nākamajā gadā.

VL-TB/LNNK rosinātie grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz nākamgad saglabāt Saeimas deputātu algas 2015.gada līmenī.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likuma izmaiņas veicinās sabiedrības uzticību likumdevējam, kā arī sniegs ietaupījumu nākamā gada valsts budžetā 700 000 eiro apmērā.

Kā ziņots, mainoties valstī strādājošo vidējai darba samaksai, nākamgad tiks pārskatīts valsts amatpersonu atalgojums. Amatpersonu algas apmērs ir piesaistīts valstī strādājošo vidējās darba samaksas izmaiņām. Atalgojums tām tiek pārskatīts katru gadu un saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā minēto amatpersonu atalgojums. Savukārt, ja samazinātos strādājošo vidējais atalgojums, attiecīgi tiktu samazināta arī amatpersonu amatalga. Šis princips nostiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Pieaugot vidējai algai, nākamgad pieaugs arī deputātu atalgojums, kam 2020.gada Saeimas budžetā plānoti papildu 268 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Plānots, ka deputāta mēnešalga nākamgad pieaugs no 2963 līdz 3125 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb par 5,5%. Attiecīgā summa aprēķināta atbilstoši likumam par deputātu bāzes mēnešalgu, aktuālo vidējo algu 976 eiro apmērā reizinot ar koeficientu 3,2.

Parlamentāriešu nākamā gada atalgojuma aprēķināšanai pirmo reizi tiks piemērota jauna likumā noteikta formula. Līdz ar to deputātu atalgojums pieaugs mazāk nekā pēc iepriekšējās formulas, saskaņā ar kuru deputātu atalgojums būtu pieaudzis līdz 3213 eiro jeb par 8,4% - tik liels pieaugums parlamentāriešiem ies secen.

Tāpat atbilstoši likumā noteiktajiem koeficientiem pieaugs papildu mēnešalgas daļa, kas tiek izmaksāta Saeimas priekšsēdētājai, pārējiem Prezidija locekļiem un frakciju un komisiju vadībai.

Pērnā gada decembrī uzņēmēju noskaņojums arvien saglabājies optimisma līmenī – 51,26 indeksa punkti, lai arī līdzīgi kā pirmajos trīs ceturkšņos, arī pēdējā ceturksnī uzņēmēju optimisms kritās un indekss samazinājās par 0,54 punktiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Indeksa vērtības, kas pārsniedz 50 punktu robežu, liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt par uzņēmēju pesimismu var runāt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu.

Drīzāk pesimistiski noskaņoti joprojām ir Latgales uzņēmēji – 49,59 punkti. Pēc apgrozījuma līdzīgi noskaņoti ir arī mikro un mazo uzņēmumu vadītāji - attiecīgi 49,30 un 49,56 punkti. Tāpat mikrouzņēmumi ar 1 līdz 9 darbiniekiem – 49,68 punkti. Pēc optimisma zonā pavadītiem teju diviem gadiem drīzāk pesimistiski 2013. gada nogalē jutušies arī Pierīgas uzņēmēji – 49,85 punkti.

Piesardzīgāki kļuvuši arī uzņēmēji ar ārvalstu kapitālu. Ja 2012. gadā uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu optimisms turējās tuvāk 60 punktu robežai, tad pērn vērojama tendence optimismam mazināties, un gada pēdējā ceturksnī tas, noslīdot vēl par 1,7 punktiem, bija 56,92 punkti.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju paredz, ka vecumdienās viņi saņems no 100 līdz 200 Ls lielu pensiju, tomēr vēlētos, lai viņu pensija būtu virs 500 Ls.

Šādu ainu atklāj sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas veiktā pētījuma rezultāti.

Sievietes daudz biežāk nekā vīrieši norādījuši, ka no valsts paredz saņemt pensiju, kuras apjoms nepārsniedz 300 Ls, turklāt vairāk nekā ceturtā daļa no aptaujātajām sievietēm norādīja, ka savās vecumdienās no valsts paredz saņemt pensiju, kuras apmērs būs robežās no 101 līdz 200 Ls mēnesī.

Savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes norādīja, ka vecumdienās no valsts paredz saņemt pensiju, kas ir lielāka par 300 Ls, bet nepārsniedz 400 Ls mēnesī.

Pētījumā tika uzdots arī jautājums, cik lielu pensiju (no visiem pensiju līmeņiem) respondenti vēlētos saņemt savās vecumdienās, lai justos pilnībā nodrošināti. Kopumā sev vēlamās pensijas apmērs vecumdienās norādīts plašā amplitūdā. Zemāko pensijas apmēru iedzīvotāji ir norādījuši 150 latu, savukārt lielāko - 4000 latu mēnesī.

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Nonākot finansiālās grūtībās, no darba devēja būtu gatavs zagt katrs trešais, noskaidrots SKDS un drošības kompānijas Grifs AG pētījumā. Grūtos ekonomiskos apstākļos uzņēmuma resursus piesavinātos vairāk nekā puse aptaujāto ar pamatizglītību, teju 34 % iedzīvotāju ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību un 27,3 % ar augstāko izglītību.

Biežāk ekonomiskās situācijas pasliktināšanās negodīgai rīcībai pamudinātu vīriešus nekā sievietes – darba devēja mantu piesavinātos 36,6% vīriešu un 26,4% sieviešu.

Salīdzinot rādītājus starp iedzīvotājiem pēc nodarbošanās veida, nonākot ekonomiski sarežģītā situācijā, visnelojālākie pret darba devēju būtu iedzīvotāji, kas veic fizisku darbu (44,2 %) un bezdarbnieki (gandrīz 40 %). Savukārt salīdzinoši godīgākās grupas ir pensionāri un jaunās māmiņas bērna kopšanas atvaļinājumā, no šīs grupas tikai katrs piektais izšķirtos par darba devēja mantas piesavināšanos.

«Šī tendence parāda, ka iedzīvotāji nav gatavi jauniem ekonomiskiem triecieniem, un valdības virsuzdevumam ir jābūt tautas labklājība,» pārliecināts drošības kompānijas Grifs AG valdes loceklis Ainars Bundulis.

Latvijā kopumā 81% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi ir par augstu, liecina pētījumu kompānijas SKDS jūlijā veiktās aptaujas dati.

Tostarp 38% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi, kurus maksā viņi paši, ir stipri par augstu. Vēl 43% aptaujāto uzskata, ka nodokļi ir vienkārši par augstu. Kopumā 81% iedzīvotāju uzskata, ka nodokļi ir par augstu.

Tikai 12% aptaujāto uzskata, ka nodokļi Latvijā ir apmēram atbilstoši.

Nodokļu slogu kopumā par pārāk augstu uzskata 46% aptaujāto, vienkārši par augstu - 41%, bet 10% aptaujāto šķiet, ka nodokļu slogs ir atbilstošs.

Starp cilvēkiem ar lieliem ienākumiem nodokļu slogs stipri par augstu šķiet 16% aptaujāto, bet vienkārši par augstu - 20%.

Vienlaikus starp cilvēkiem ar augstiem ienākumiem 18% aptaujāto norādījuši, ka nodokļu slogs ir par zemu, bet 9% - stipri par zemu. 23% uzskata, ka nodokļu slogs ir atbilstošs.

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē - pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju, kas ļautu viņiem Rīgas domē iegūt 29 mandātus no 60.

Vēlētāju aptauju pie iecirkņiem veica Latvijas Televīzija (LTV), nacionālā informācijas aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts ieguva 58,54% vēlētāju balsu. Togad veiktā aptauja pie iecirkņiem liecināja, ka attiecīgais politiskais spēks bija guvis 52,6% balsu.

Vēlētāju aptauja liecina, ka otrs populārākais šogad bija Latvijas Reģionu apvienības un partijas Latvijas attīstībai kopīgais saraksts, kura līderis ir Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) un kas ieguvis 17,01% balsu, savukārt trešajā vietā ierindojas Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,57% balsu. JKP saraksta «lokomotīve» ir bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Juta Strīķe. Abi šie politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā nekandidēja.