Naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra Latvijā ir būtiski uzlabojusies, taču progress naudas atmazgāšanas gadījumu izmeklēšanā un iztiesāšanā ir mazāks, sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.
«Ja runājam par valsti kopumā, tad naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra ir būtiski uzlabojusies. Taču ir jomas, kur progress ir mazāks, piemēram, uzskatu, ka mums pamatoti tiek pārmests, par to, ka nav spriedumu, kad kāds tiktu notiesāts par naudas atmazgāšanu. Pat līdz tiesām šie gadījumi nenonāk,» sacīja Idelsons.
Viņš arī atzīmēja, ka šajā jautājumā, vismaz savulaik, ir bijis zināms kompetences trūkums. «Šajā ziņā ar novērojumiem ir grūtāk, jo mēs kā banka šajās ikdienas darbībās neesam īsti iesaistīti. Teiksim tā - tur, vismaz savulaik, ir bijis zināms kompetences trūkums. Gan Kontroles dienestā, gan policijā. Tagad mēs redzam, ka Kontroles dienesta kapacitāte un kompetence stipri ir uzlabojusies. Valstij tā ir svarīga tēma, jo no tā lielā mērā būs atkarīgs, kā mūs vērtēs starptautiskie partneri,» teica Idelsons.
Savukārt, jautāts, kā kopumā vērtējams progress «Moneyval» rekomendāciju ieviešanā, viņš norādīja - kā ikvienā jautājumā, kuru nevar precīzi izmērīt, ir diezgan plašas interpretācijas iespējas, proti, vērtētāji uz vienu un to pašu faktoru var paskatīties no dažādiem leņķiem. «Tas turklāt ir diezgan svarīgs jautājums, jo «Moneyval» novērtējums nav tikai tehnisks vingrinājums - tur ir diezgan daudz politikas,» piebilda Idelsons.
Tajā pašā laikā viņš arī atzīmēja, ja tiek vērtēta tehniskā puse, Latvijas finanšu sektorā ir izdarīts ļoti daudz. «Es varu droši apgalvot, ka tie standarti, pēc kuriem pašlaik darbojas Latvijas banku sektors, atbilst labākajai praksei ne tikai Eiropā, bet arī starptautiski, tostarp visām ASV rekomendācijām,» teica Idelsons.
Tāpat viņš atzina, ka Latvijas iekļaušana tā dēvētajā «pelēkajā sarakstā» banku sektoram būtu ļoti smags trieciens. «Jau tagad starptautiskā sadarbība ar korespondējošām bankām, depozitārijiem, brokeriem, auditorkompānijām ir diezgan sarežģīta. Ikviens starptautiskais partneris uz šo faktu skatās, un es pieļauju, ka daudziem no tiem ir pat formāls kritērijs nesadarboties ar valstīm no šī saraksta. Ja tas notiks - tas bankām būs jauns trieciens un nozīmēs, ka būs daudz jāskaidro situācija un jācer, ka tas tiks sadzirdēts no starptautisko sadarbības partneru puses,» sacīja Idelsons.
Viņš arī norādīja, ka savukārt uzņēmumiem tiešas ietekmes no Latvijas iekļaušanas tā dēvētajā «pelēkajā sarakstā» varētu nebūt tik daudz, bet tā var būt pastarpināta banku dēļ, jo būs vēl stingrāki naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumi, būs vēl vairāk gadījumu, kad bankas atteiks sadarbību, naudas cena palielināsies. «Taču tie stāsti, ka nestrādās maksājumu kartes… Nu, nebūs nekā tamlīdzīga! Mēs tomēr esam Eiropas Savienībā un eirozonā, un tas būtu pavisam neticams scenārijs,» piebilda Idelsons.
Savukārt, runājot par īstenoto finanšu sektora «kapitālo remontu», Idelsons pauda - tas, kas ir nepieciešams, ir svītras pavilkšana kādā brīdī, pasakot, ka mēs esam tikuši galā ar vēsturiskajām problēmām. «Ja «kapitālais remonts» nozīmē to, ka mēs pavelkam šo svītru, izlīdzinām spēles noteikumus vietējā kapitāla un skandināvu un ASV kapitālam piederošajām bankām, ļaujam bankām strādāt un finansēt vietējo uzņēmējdarbību, tad ļoti labi,» viņš sacīja.