Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulce par Turības jauno rektoru vienbalsīgi ievēlēja Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni, asociēto profesori Zani Driņķi, kura jaunos amata pienākumus sāks pildīt no šī gada 1. jūlija.

Savukārt līdzšinējais, ilggadējais rektors Aldis Baumanis turpmāk savus spēkus veltīs stratēģiskajiem un pārstāvniecības jautājumiem, darbojoties kā Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Atsaucoties Biznesa augstskolas Turība rektora Alda Baumaņa lūgumam, augstskolas valde Satversmes sapulcei kā atbilstošāko kandidāti rektora amatam ieteica Uzņēmējdarbības fakultātes dekāni, Ph.D, asociēto profesori, Biznesa augstskolas Turība Goda profesori Zani Driņķi.

“Ar Turību profesore Z. Driņķe ir saistīta jau 20 gadus, un šajos gados viņa ir apliecinājusi savas zināšanas, pieredzi, profesionalitāti un stratēģisko redzējumu, kas ir ļoti svarīgi elementi, lai veiksmīgi varētu pildītu augstskolas rektora pienākumus un mērķtiecīgi virzītu augstskolu tālāk uz sasniegumiem. Papildu racionālām lietām būtiska ir arī emocionālā piederība Turības kolektīvam, un profesorei tāda noteikti piemīt, esot vienai no Turības līderiem,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

No 1. jūnija Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubators ir pāraudzis jaunā kapacitātē - Turība Business HUB, radot kopā strādāšanas (co-working) vidi, kurā ir iespēja darboties dažāda mēroga uzņēmumiem: no jaunizveidotiem līdz stabiliem uzņēmumiem, kas meklē ērtu un labi aprīkotu biznesa atbalsta mehānismu, vēsta augstskola.

Turība Business HUB Latvijā turpina ārvalstīs jau popularitāti iemantojušo biznesa koncepciju un filozofiju, piedāvājot vietu, kurā gan jaundibināts, gan jau tirgū nostiprinājies uzņēmums var iegūt ērtu, pilnībā aprīkotu darba vietu un iespēju ikdienā darboties radošā vidē kopā ar citiem uz biznesu orientētiem profesionāļiem. Šāda darba vide sniedz iespēju būt sociāli aktīvam, piedāvā mijiedarbību ar citiem uzņēmējiem, paplašina kontaktu loku. Turība Business HUB priekšrocības novērtējusi arī Mārupes uzņēmēju biedrība, ar kuriem noslēgts sadarbības memorands.

«Biznesa inkubators jaunā kvalitātē nozīmē ne tikai orientēšanos uz uzņēmējdarbības vidi, biznesa kontaktu pasākumiem, semināriem un radošām izpausmēm gan studentiem, gan arī uzņēmējiem. Turības Business HUB komanda, organizējot kvalitatīvus biznesa kontaktu apmaiņas pasākumus, nodrošinās klientus ar plašiem, biznesā noderīgiem resursiem. Savukārt klientiem būs iespēja atrast spējīgus, zinošus sadarbības partnerus, iespējams arī no to studentu loka, kuri šeit rada un attīsta savas idejas, kā arī labprāt iesaistās pieredzējušu uzņēmēju projektos. Ar mūsu prasmēm biznesa vadībā, mārketingā, tehnoloģijās un finansēs varam palīdzēt veidot partnerību ar visdažādākajām kompānijām - no start-up līdz TOP 500 Latvijas uzņēmumiem,» stāsta Turība Business HUB idejas līdzautors Ralfs Minkevičs.

Pirmajā vietā ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs.

Vienlaikus viņš norāda, ka tai ir specifiskas mācību programmas (medicīna un zobārstniecība), kādas citas augstskolas nepiedāvā.

Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Trešajā vietā šobrīd ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA), kurai pērn bija nozīmīgs lēciens, jo ārzemju studentu skaits dubultojās, stāsta I. Bergs.

Ceturtajā vietā ir Biznesa augstskola Turība, bet piektajā – Latvijas Universitāte (LU). Vēl aktīvi pie ārvalstu studentu piesaistes strādā Transporta un sakaru institūts, RISEBA un Rīgas Ekonomikas augstskola (SSE Riga).

«Katrai augstskolai ir savs «lauciņš». Turībā tas ir tūrisms un mazā un vidējā biznesa menedžments, RTU – tehniskās programmas. Lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus, augstskolām ir jāsadarbojas, jāiet kopā ar plašu piedāvājumu – sākot ar biznesu un beidzot ar medicīnu. 2011. gadā tika nodibināta Augstākās izglītības eksporta apvienība, kuru dibināja trīs augstskolas – Turība, RTU un LU. Viens no šīs organizācijas izveidošanas mērķiem bija radīt lobiju valsts institūcijās, otrs – veidot kopīgas mārketinga aktivitātes ārzemēs. Tādas ir notikušas Indijā, šobrīd tiek veiktas Ukrainā. Sadarbība ir izveidojusies cieša, attiecībās nav nekādas greizsirdības, jo visi saprot, ka tikai kopā var sasniegt labākus rezultātus, nekā, strādājot atsevišķi,» skaidro I. Bergs.

SIA “Biznesa augstskola Turība” vienīgais īpašnieks Aigars Rostovskis ieķīlājis sev piederošās augstskolas kapitāldaļas, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS “Citadele banka”, bet parādnieks - SIA “Biznesa augstskola Turība”. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,925 miljoni eiro.

Komercķīla reģistrēta 22. novembrī.

SIA “Biznesa augstskola Turība” dibināta 1993. gadā, un tās pamatdarbība ir augstākās izglītības pakalpojumu sniegšana.

Finanšu gadā no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam SIA “Biznesa augstskola Turība” strādāja ar neto apgrozījumu 5,140 miljoni eiro un tās pārskata gada peļņa sasniedza 447 tūkstošus eiro. Uzņēmums nodarbināja 306 darbiniekus.

Pagājušajā nedēļā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš tika iecelts par vienu no Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ECTAA) vēstnešiem.

Šīs programmas vēstneši ir vadošie nozares pārstāvji Eiropā, kurus organizācija izvirza kā viedokļu līderus Eiropas mērogā.

“Esmu gandarīts par šo atzinību un domāju, ka šī ir lieliska iespēja runāt Eiropas mērogā par tūrisma nozares attīstības izaicinājumiem un uzdevumiem Latvijā, gūt un dalīties ar pieredzi ar kolēģiem no visas Eiropas, veidot labāku tūrisma pārvaldību, radīt tūrisma inovācijas un mērķtiecīgi virzīties uz tūrisma nozares mērķiem Latvijā. Esmu gandarīts, ka man ir bijusi iespēja strādāt kopā ar nozares kolēģiem, kuri ir dalījušies ar savām zināšanām un pieredzi, lai tās varētu izmantot, veidojot Eiropas tūrisma nozares politiku. Savukārt padziļināts skats uz nozares aktualitātēm Eiropā sniegs jaunas iespējas veidot mūsdienīgu un aizraujošu tūrisma izglītības saturu,” uzsver Ē. Lingebērziņš.

Pirmo gadu Latvijā 11. un 12. klašu skolēniem ir iespēja kārtot starptautisku uzņēmējdarbības prasmju eksāmenu (ESP - entrepreneurial skills pass) un iegūt Eiropā atzītu sertifikātu, kas apliecina uzņēmējspēju kompetences apguvi.

Sertifikātu ir atzinušas arī Latvijas augstskolas, un tas skolēniem sniegs dažādas priekšrocības, stājoties augstskolā un izvēloties ekonomikas un biznesa virziena studiju programmas.

"Uzņēmējspēju attīstīšana līdz šim nav bijusi iekļauta obligātajā mācību saturā, un tādēļ skolēnu uzņēmējspējas nekad nav vērtētas. Tās ietver radošumu, attapību, neatlaidību, darbu komandā, iniciatīvu un citas prasmes. Šo prasmju attīstība ir kritiski svarīga, lai jaunieši spētu veiksmīgi darboties jebkurā profesijā, ko viņi izvēlēsies, skolu pabeidzot. Šis mums ir pirmais pilota gads, kura laikā mēs turpinām stiprināt sadarbību ar augstskolām, biznesa organizācijām un inkubatoriem, lai šis sertifikāts skolēniem sniegtu iespējami plašākas karjeras iespējas," saka izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia vadītājs Jānis Krievāns.

Biznesa augstskola Turība atklājusi jauna koncepta mācību biznesa inkubatoru, kā arī iepazīstinājusi ar augstskolas jauno vizuālo identitāti.

«Augstskolas logo attēlots kā jauns ķīmiskais elements – «Tu», šādi akcentējot, ka arī biznesā, lai gūtu panākumus, nepieciešama «pareizā ķīmija», kuras vissvarīgākais elements esi Tu pats,» skaidro Turības Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Jaunais logo raksturojot augstskolas pieeju un iespējas, ko saviem studentiem šobrīd, 20 gadus pēc dibināšanas, piedāvā Turība.

Zīmola atklāšanas pasākums notika ar Swedbank atbalstu veidotā Turības Biznesa inkubatora telpās. Paplašinātais un modernizētais biznesa inkubators ir vieta, kurā studenti var reģistrēt ne tikai sava uzņēmumu juridisko adresi, tajā strādāt, organizēt tikšanās un glabāt dokumentus, bet arī pilnveidot sava uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus, ciešāk sasaistīt uzņēmējdarbību ar studiju procesu un attīstīt mārketinga un publicitātes aktivitātes.

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Neraugoties uz to, ka vairākās augstskolās paaugstināta studiju maksa 2019./2020. akadēmiskajam gadam, Biznesa augstskola Turība ir viena no tām augstākās izglītības iestādēm, kas nolēmusi nepievienoties kopējai tendencei un saglabāt studiju maksu nemainīgu.

Liecina tās šorīt izplatīts paziņojums.

Vairākas augstākās izglītības iestādes, pārskatot valsts budžeta finansējumu un plānotos ieguldījumus vai arī izvērtējot studiju pašizmaksu, nolēmušas paaugstināt maksu. Biznesa augstskolā Turība 2019./2020. akadēmiskajā gadā nav plānots paaugstināt studiju maksu, informē augstskolas finanšu daļas vadītājs Jānis Zeibots

«Pēdējo reizi Turība studiju maksu paaugstināja 2017./2018. akadēmiskajā gadā. Mācības kļuva dārgākas par 11-14% visos studiju līmeņos. Biznesa augstskolā par maksu mācās 99% studentu. 2018./2019. studiju gadā 42% studentu izmantoja kādu no piedāvātajām studiju maksas atlaidēm, ko iespējams iegūt gan uzsākot studijas, gan studiju laikā. Augstskolas ienākumi no maksas studentiem 2017./2018. studiju gadā bija 4,18 miljoni eiro,» viņš skaidro.

Biznesa augstskola Turība 29.novembrī tiešsaistē organizē starptautisku konferenci par uzņēmējdarbības līmeņa paaugstināšanu augstākajā izglītībā, pulcējot uz diskusiju augstākās izglītības ekspertus, topošos uzņēmējus un jaunuzņēmumus no Latvijas, Spānijas, Itālijas, Austrijas un Horvātijas.

Konferences laikā dalībnieki varēs uzzināt, kā atbalstīt uzņēmējdarbību savā augstskolā, iegūt mācību materiālus, lai apmācītu savus studentus un pētniekus, gūt ieskatu par pievienošanos uzņēmējdarbības atbalsta ekosistēmām, kā arī saņemt padomus un rīkus veiksmīgai mentoringam un starptautiskai sadarbībai.

“Augstākās izglītības iestādes ir nozīmīgs uzņēmējdarbības ekosistēmas dalībnieks, jo tām ir pieejams talants, inovācijas un potenciāls, lai radītu, veicinātu un atbalstītu uzņēmējdarbību. Kā zināšanu centri tās nodrošina vidi, kas veicina jaunu ideju un inovāciju radīšanu, kas var novest pie jauniem uzņēmumiem un ekonomiskās izaugsmes,“ uzsver Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes lektore, SPINTeams projekta eksperte Ieva Bruksle.

Vidējā 2017. gada privāto augstskolu absolventu – bakalaura līmeņa diploma saņēmēju –alga 2019. gadā bija 1374 eiro, kas bija lielāka par vidējo valsts augstskolu – bakalauru absolventu algu. Datorzinātņu programmu bakalaura 2017. gada absolventa vidējā alga, pabeidzot privāto augstskolu, 2019. gadā bija 2405 eiro mēnesī.

Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu sasniegumi programmu vai programmu grupu līmenī atbilstoši augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem. Atgādināšu, ka monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Koledžas un augstskolas

Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī 1. līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžās, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas – iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (otrā līmeņa augstākās izglītības programmas) un šajā jomā nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām. Pilnīgi visas valsts augstskolas un koledžas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai, bet privātās augstākās izglītības iestādes valsts dotāciju nesaņem, bet to ienākumu noteicošo daļu (vidēji virs 85%) veido studiju maksa. Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija. Bez tam Latvijā darbojas divas ar katoļu baznīcu cieši saistītas ārvalstu augstskolu filiāles – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts. Privāto augstskolu absolventu rezultāti institucionālā līmenī tika aplūkoti 14. februāra DB rakstā Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību.

Uzņēmējdarbība ir garš process ar saviem kāpumiem un kritumiem, kur zemākos punktus var pārvarēt tikai tad, ja apkārt ir jaudīgi un uzticami cilvēki, pauž Aigars Rostovskis, Biznesa augstskolas Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.

Ar lielākajiem izaicinājumiem, vadot uzņēmumus un organizācijas, parasti nākas saskarties krīzes situācijās – nereti tie arī ir izšķirošie brīži, kas liek saprast, kuri cilvēki ir gatavi rakt un kapāt, bet kuri ne, stāsta A. Rostovskis. Viņš sevi uzskata par komandas cilvēku, atzīstot, ka ļoti uzticas saviem kolēģiem un sadarbības partneriem, ar kuriem izgājis caur uguni un ūdeni.

Skaidra vīzija

Uzņēmējdarbības virzienā A. Rostovskis sācis raudzīties jau pusaudža gados, kad, mācoties Rīgas Celtniecības tehnikumā, kopā ar savu kursa biedru Armandu Lūžnieku sāka tirgot televizorus. "Tas nebija sistemātiski veidots bizness, taču tas noteikti lika saprast, ka, lai nopelnītu naudu, nav jāiet strādāt pie kāda cita – visu var izdarīt pats. Kad smadzenes sāk strādāt biznesa virzienā, parādās arī izdevības. Vēlāk tirgojām lietussargus, valūtu un citas lietas, pēc kurām bija pieprasījums. Padomju laikos mans tēvs un krusttēvs piepelnījās, remontējot dzīvokļus. Šo arodu apguvu arī es. Sākumā strādājām kopā, pēc tam pasūtījumus sāku pieņemt pats. Principā šie bija mana biznesa stūrakmeņi," atminas A. Rostovskis.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Latvijas Pasta padome no 2016.gada 1.augusta uz piecu gadu pilnvaru termiņu iecēlusi uzņēmuma valdi, kurā strādās līdzšinējais pagaidu valdes vadītājs Mārcis Vilcāns, Dairis Kārkliņš, Kristaps Krūmiņš un Anda Ozola, informē uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

M.Vilcāns un K. Krūmiņš kopš šā gada 22.aprīļa darbojās Latvijas Pasta pagaidu valdē, kas tika iecelta pēc iepriekšējās valdes atlūgumu iesniegšanas un tās darbā atklātajiem pārkāpumiem. M.Vilcāns, kurš vadīja pagaidu valdes darbu, iecelts arī pastāvīgās Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja amatā.

Trīs no valdes jaunajiem locekļiem ir vadoši Latvijas Pasta darbinieki. M.Vilcāns ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Banku augstskolā, un viņam ir būtiska darba pieredze pasta nozarē, organizējot un vadot reformu un modernizācijas procesus, ieviešot aktuālus IT un vadības risinājumus pārvaldāmajās struktūrvienībās, kā arī īstenojot pārrobežu sadarbības projektus un vadot skaita ziņā lielus darba kolektīvus. Vadījis loģistikas kursu biznesa augstskolas Turība studentiem un kā eksperts darbojies dažādās nozares padomēs saistībā ar loģistiku. M.Vilcāns Latvijas Pastā strādā kopš 2005.gada, iepriekš vadījis Latvijas Pasta Tirdzniecības, Sūtījumu apstrādes un piegādes un Eksprespasta departamentu.

Valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par stipendijām paredz, ka atbalsts studentiem, kuriem Covid-19 pandēmijas ietekmē samazinājušies ieņēmumi, tiek attiecināts tikai uz budžeta vietās studējošajiem, tā diskriminējot pārējos valsts un privāto augstskolu studentus, uzskata biznesa augstskola "Turība".

Augstskola aicina valdību domāt par visu Latvijas studentu interesēm un minēto grozījumu vietā veidot atbilstošu normatīvo aktu, nodrošinot visiem studējošajiem vienlīdzīgas tiesības uz atbalstu.

Grozījumu realizēšanai paredzēts izmantot 2. jūnija valdības sēdē skatītā Finanšu ministrijas Informatīvā ziņojuma "Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai" pielikumā minēto papildus finansējumu zinātnei, augstskolām un citiem IZM vienreizējiem, terminētiem pasākumiem. Nedz minētajā ziņojumā, nedz tā pielikumā netika paredzēts, ka atbalsts piešķirams tikai vienai studentu grupai, ignorējot pārējos valsts un privāto augstskolu studentus.

Gadījums, kad privātā biznesa augstskola "Turība" paudusi neizpratni par to, kāpēc Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) ekskluzīvi piešķirta nauda augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, norāda uz nepieciešamību atvērt diskusiju par to, kurām augstākās izglītības iestādēm ir iespējas saņemt konkrētus valsts pasūtījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Komentējot raidījumā "Nekā personīga" izskanējušo informāciju, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdība pērn turpmākajiem trīs gadiem RTU ekskluzīvi piešķīrusi kopumā 2,4 miljonus eiro augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, Čakša uzsvēra, ka vispirms ir jāņem vērā, ka "šis finansējums nāk jau no iepriekšējā gada budžeta, kad tika izvērtēta vajadzība par digitālo prasmju attīstību, tas ir līgums, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar RTU par pārvaldības digitālo prasmju uzlabošanu".

Vienlaikus esot svarīgi, lai universitātē attīstās prasme vairāk dot sabiedrībai. Konkrētajā gadījumā tas ir skaidrs pasūtījums no valsts puses, kuru šobrīd realizē RTU, skaidroja Čakša.

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Lai veicinātu studentu sadarbību ar potenciālajiem darba devējiem, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera turpina aizsākto sadarbību ar Biznesa augstskolu Turība un arī šogad piedāvā atlaidi – Uzņēmuma rekomendācija.

Saņemot rekomendācijas vēstuli no uzņēmuma, kas ir LDDK vai LTRK biedrs, topošais students iegūs 15% atlaidi pirmajam studiju gadam Biznesa augstskolā Turība.

Atlaide attiecas uz koledžas, bakalaura, maģistra un doktora studiju programmām Rīgā.

Biznesa augstskolā Turība ir četras fakultātes – Uzņēmējdarbības vadības fakultāte, Juridiskā fakultāte, Starptautiskā tūrisma fakultāte un Komunikācijas fakultāte, kurās iespējams apgūt 25 studiju programmas.

Biznesa augstskolas Turība īpašnieku sastāvā notikušas izmaiņas - par tās 100% kapitāldaļu turētāju kļuvis augstskolas Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, kurš augstskolā darbojas kopš tās dibināšanas, tostarp ilgstoši ieņemot arī valdes priekšsēdētāja amatu, informē Turībā.

«Šis augstskolai ir jubilejas gads, vasaras vidū atzīmējām 25. darbības gadadienu, un šādas nozīmīgas jubilejas bieži vien pavada arī izmaiņas un jauns sākums. Esam apņēmības pilni sekmīgi turpināt iesākto ceļu, piedāvājot praktiski pielietojamas, darba tirgū pieprasītas zināšanas ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu studentiem. Uzņemšanas rādītāji jaunā studiju gada priekšvakarā apliecina, ka arī studenti to novērtē. Turpināsim arī sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm Latvijā un pasaulē, kā arī aktīvu darbu augstākās izglītības eksporta nozarē – gan kuplinot augstskolas ārvalstu studentu pulku, gan popularizējot Latvijas piedāvājumu daudzviet pasaulē kopā ar citām pašmāju augstskolām» nākotne plānos dalās Aigars Rostovskis.

Lai izvairītos no ilgstošā darbinieku meklēšanas procesa, kurā jāveido amatu apraksti, jāgaida potenciālo darbinieku iesūtītie CV un jāorganizē darba intervijas, Turības Biznesa inkubatorā 16. oktobrī plkst. 14.00 notiks «Ātrais randiņš ar uzņēmēju», kas sniedz iespēju atrast darbinieku dažu minūšu laikā, informē augstskolā.

«Randiņā ar uzņēmēju» ikvienam uzņēmumam tiks atvēlētas piecas minūtes, lai pastāstītu par piedāvātajām vakancēm, nepieciešamajām darbinieka prasmēm un iespējamajiem ieguvumiem, strādājot uzņēmumā. Uz randiņu tiek aicināti visi studenti un absolventi, kā arī ikviens interesents, kas vēlas atrast darbu. Katrs pasākuma dalībnieks jau iepriekš būs sagatavojis trīs līdz piecu minūšu garu runu jeb pitch par sevi un savām kompetencēm, kas ļaus uzņēmējiem izvairīties no garo motivācijas vēstuļu vai CV lasīšanas. Pasākuma ietvaros ikvienam dalībniekam pēc ātro randiņu principa būs iespēja doties pie kāda no uzņēmuma pārstāvjiem un trīs minūšu laikā pastāstīt, kāpēc tieši viņš ir piemērots darbam attiecīgajā kompānijā.

Liela daļa uzņēmēju Latvijā, īpaši vidējie un lielie uzņēmumi, ir saskārušies ar darbaspēka trūkumu, tāpēc uzņēmēji nolēmuši paši doties pie potenciālajiem darbiniekiem.

Lai izvairītos no ilgā darba meklēšanas procesa, kurā potenciālajam darbiniekam ir jāizpēta vakances, jāsagatavo un jāizsūta CV, jāsagaida atbilde no darba devēja un tad, pozitīva rezultāta gadījumā, jādodas uz interviju, Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatorā tiek organizēts Ātrais randiņš ar uzņēmēju, kas sniedz iespēju atrast darbu dažās minūtēs.

Uz randiņu ar uzņēmēju tiek aicināti visi jaunieši, kuri vēlas atrast darbu. Nav jāraksta garas motivācijas vēstules vai CV, tikai jāpiesakās pasākumam un jāsagatavo divas minūtes garš pitch (prezentācija) par sevi un savām kompetencēm. Pasākuma ietvaros ikvienam jaunietim pēc ātro randiņu principa būs iespēja doties pie kāda no uzņēmuma pārstāvjiem un divu minūšu laikā pastāstīt, kāpēc tieši viņš ir piemērots darbam attiecīgajā kompānijā.

Līdz šim Erasmus projektos galvenokārt piedalījās studenti, šobrīd RISEBA piedāvā ārvalstīs skoloties arī jaunajiem uzņēmējiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Augstskola RISEBA ir veiksmīgi startējusi projektu konkursā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem ar projektu Business opportunities for European Young Entrepreneurs (Biz4EYE), kā rezultātā divu gadu garumā Latvijas topošajiem uzņēmējiem būs iespēja mācīties pie pieredzējušiem uzņēmumu vadītājiem ES valstīs un iegūt nepieciešamās zināšanas sava biznesa izveidei un attīstībai. Līdzīgu programmu Latvijā pirms vairākiem gadiem ir īstenojusi vien Biznesa augstskola Turība.

Piecas valstis

Lai īstenotu projekta programmu Erasmus Jaunajiem uzņēmējiem no 2015. līdz 2017. gadam, 2015. gadā Eiropas Komisija (EK) apstiprināja 10 projektu pieteikumus 6,5 miljonu eiro apjomā. Projektā Biz4EYE, kuru īstenos RISEBA, ir iesaistītas piecas valstis – Itāliju pārstāv uzņēmējdarbības attīstības organizācija Value Services, Portugāli – radošo industriju aģentūra Addict, Poliju – nodibinājums Mobile Open Society Through Wireless Technology, Somiju – augstskola AALTO University, bet Latviju – augstskola RISEBA. Kopējais Biz4EYE programmas finansējums ir aptuveni 0,5 miljoni eiro, no tiem 90% finansē Eiropas Komisija, bet 10% ir katras valsts līdzfinansējums. Projekts tiks īstenots līdz 2017. gada janvārim, un tā ietvaros paredzēts pieredzes apmaiņā uz ārvalstīm nosūtīt aptuveni 20 jauno uzņēmēju, kuru mobilitātei tiks piešķirti aptuveni 60 tūkstoši eiro, pārējie līdzekļi paredzēti projekta administrēšanai, informē RISEBA Projektu daļas vadītājs Reinis Budriķis. Projekta iet- varos jauno uzņēmēju mobilitāte paredzēta no viena līdz sešiem mēnešiem, bet viesošanās pie ārvalstu partneriem ir iespējama arī ar pārtraukumiem, stāsta R. Budriķis.

No pusmiljona eiro peļņas līdz tikpat lieliem zaudējumiem - šāda ir amplitūda, kuras ietvaros strādā Latvijā reģistrētās privātās augstskolas. No 14 privātajām augstākās izglītības iestādēm, par kurām ir pieejami jaunākie dati, deviņas strādā ar peļņu, kamēr piecām augstskolām 2013. gadā bijuši samērā lieli zaudējumi. Kopējā situācija gan liek domāt par to, ka augstākā izglītība ir niša biznesam. Par to ir pārliecināti arī pašu augstskolu pārstāvji, lai gan ienākumus pēdējā laikā ietekmē rūkošais studentu skaits, trešdien raksta laikraksts Diena.

Rīgas Aeronavigācijas institūtam (RAI) pērn izdevies peļņu palielināt apmēram divas reizes, sasniedzot 581 687 eiro. Līdz ar to patlaban tā ir pelnošākā privātā augstskola Latvijā. Lai gan augstskolas vārds, iespējams, ne visiem zināms, iespēju pelnīt nodrošina tieši šaurā niša. RAI rektors Olafs Brinkmanis Dienai skaidro, ka augstskola darbojas uz tīriem biznesa principiem, no valsts nekādas dotācijas nesaņemot. Peļņu nodrošina augstskolas specializācija un ciešā sadarbība ar citām valstīm. Piemēram, līgumi noslēgti ar Kazahstānu, Gruziju, Albāniju, Armēniju un citām valstīm. Tur tiek apmācīti gan studenti, gan nodrošināti specializēti kursi gaisa satiksmes kontrolētājiem, mehāniķiem un pilotiem, ļaujot augstskolai gūt samērā labus rezultātus arī finansiāli.