Lai gan vēl nepieņemta, valdības deklarācijā ierakstītā atbalsta programma jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei jau apdraudēta, jo nav īstas skaidrības par tās finansējuma avotu. Turklāt bankas jau sākušas draudēt, ka Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā krasi augs pirmā iemaksa hipotekārā kredīta saņemšanai, kas liktu mainīt iecerēto programmas vērienu, vēsta laikraksts Diena.
Atbalsta programmu bija iecerēts finansēt no Imigrācijas likuma grozījumos paredzētā līdzfinansējuma par katru izsniegto termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret nekustamo īpašumu. Līdzfinansējums bija noteikts 25 000 eiro apmērā. Taču Saeimā pieņemtos grozījumus Valsts prezidents Andris Bērziņš nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Tā kā jautājums par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kvotām un līdzfinansējuma apmēra noteikšanu jau līdz šim izraisījis karstas diskusijas, paredzams, ka par šo jautājumu vēl gaidāmas cīņas, kuru iznākums nav prognozējams, un līdz ar to arī atbalsta programmas jaunajām ģimenēm nākotne «karājas gaisā», informē laikraksts.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilona Platonova skaidrojusi - ja grozījumi Imigrācijas likumā tiks būtiski pārskatīti un līdzfinansējums vairs netiks paredzēts vai būs neliels, arī atbalsta programmu īstenot nevarēs. Tā paredzēja garantēt jaunajām ģimenēm hipotekāra kredīta pirmo iemaksu - iecerētais galvojums bija 10-20% no kredīta summas, kas ir aptuvens ekvivalents banku pašreiz noteiktajai pirmajai iemaksai.
Taču, pat ja finansējums programmai tiks atrasts, tās ceļā stāvot otrs šķērslis - Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) jau paziņojusi, ka Saeimā izskatāmo Maksātnespējas likuma grozījumu, kas ietver «nolikto atslēgu» principu, pieņemšanas gadījumā hipotekārā kredīta pirmā iemaksa no pašreizējiem 20% tiks pacelta līdz 40%. Un tādā gadījumā paredzētais valsts galvojums jaunajām ģimenēm tik un tā var īsti nepalīdzēt.