Apgāds «Dienas grāmata» izdevis pirmā Čehijas prezidenta, rakstnieka un dramaturga Vāclava Havela «Vēstules Olgai».
Vēstules reizi nedēļā rakstnieks raksta savai dzīvesbiedrei, sēžot cietumā laikā no 1979. gada 4. jūnija līdz 1982. gada 4. septembrim. Sodu V. Havels izcieš «par republikas pamatu graušanu», proti, tā tika vērtēta viņa dalība «Hartā-77», kurā domubiedri aicināja Čehoslovākijas valdību pildīt valsts konstitūciju un ievērot pašas parakstītās ANO cilvēktiesību normas.
Šīs, brīžiem ļoti intīmās, vēstules ir spēcīgas personības cīņa par pašsaglabāšanos. Tās atklāj morāli ārkārtīgi drosmīgu cilvēku, kurš atsakās pakļauties izmisumam. Havels spēj triumfēt pār izolāciju un bezspēcību, pateicoties skaidrībai, ko dziļā un atvērtā meditācijā par pasauli sasniedz šajās vēstulēs.
Vēstules pierāda, ka Havels joprojām ir iesaistīts sabiedriskajā dzīvē un savas tautas liktenī. Stāstot par sevi, savu pagātni, noskaņojumu, neveiksmēm, teātri un paša lugām, Havels mēģina izteikt to, kas viņam ir vissvarīgākais. Brīžam abstraktā, brīžam ironiskā stilā, paralēli apzināti primitīvam cilvēka dienišķo vajadzību un pārdzīvojumu izklāstam viscaur vēstulēs risinās neparasta saruna (kura apbrīnojamā kārtā paslīdējusi garām «modrajām» cenzoru acīm) par ticības dabu un «esamību» pasaulē, kurā valda ideoloģijas kārdinājums un mūsu pašu aklā ticība tehnoloģijai un progresam. Atkal un atkal savās pārdomās Havels atgriežas pie soda, ko izcieš, analizējot individuālās atbildības dziļākos slāņus.