«Pēdējās ziņas par finanšu institūciju stāvokli Eiropā nav pārāk iepriecinošas – 28 Spānijas bankām ir samazināts kredītreitings un arī pašai Spānijai aģentūra Moody’s nesen par trim pakāpēm samazinājusi kredītreitingu. Nākotnes perspektīvas visai finanšu sistēmai arī ir visai drūmas,» uzskata Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.
«Kredītreitingu samazināšana praktiskā ziņā nozīmē to, ka Spānijai būs grūtāk aizņemties finanšu līdzekļus un ka aizņēmumi būs dārgāki. Protams, uz šo brīdi «ugunsgrēks» Spānijā ir novērsts – panākta vienošanās, ka šīs bankas tiek kapitalizētas un tām būs iespējas aizņemties lielus finanšu līdzekļus no Eiropas strukturālajām institūcijām. Šī ir vienīgā iespējamā pieeja, jo, pakļaujot bankas maksātnespējas riskam, faktiski riskam tiek pakļauta gan visa ekonomika, gan iedzīvotāji. Neskatoties uz regulāru banku stutēšanu, Eiropai tuvākajos gados jātiek galā ar izaicinājumiem, kas, iespējams, ir daudz lielāki nekā esošie un bijušie,» skaidro V. Gustsons.
Viņš norāda, ka Eiropas ekonomikas rādītāji jau pēdējos divus ceturkšņus nav pozitīvi – 2011.gada ceturtajā ceturksnī kopprodukta pieaugums bija negatīvs (-0,3%), bet 2012.gada pirmajā ceturksnī tas bija 0%. «Principā Eiropa netiek ārā no savām problēmām, kas visdrīzāk aizsākās jau pirms 30 gadiem, kad Eiropas uzņēmumi lielu daļu savu ražotņu pārcēla uz Āziju. Protams, šobrīd lielākās ekonomikas mēģina darīt visu iespējamo, lai atgrieztu ekonomiku pie augšupejas, taču pēdējos divos gados spertie soļi nav bijuši pietiekami efektīvi,» norāda pieredzes bagātais eksperts.
Līdz ar to arī Eiropas finanšu tirgum tuvākie gadi būšot ar lielu «kapitāla nepieciešamības slodzi», jo gan bankām, gan apdrošināšanas sabiedrībām būs jānodrošina attiecīgi Bāzele III un Solvency II kritēriju izpilde attiecībā uz pašu kapitālu, ieguldījumu drošību u.c.
Apdrošināšanas sabiedrībām Solvency II kritēriju izpilde ir jānodrošina jau līdz 2013.gada beigām. «Ko tas nozīmē praktiski? Ja aplūkojam tikai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kas ir Eiropas Savienībā, tad 2010.gadā to kopējās investīcijas (Eiropas apdrošinātāju asociācijas - CEA dati) sasniedza gandrīz 6 triljonus eiro. Pēc jaunajiem standartiem šīm sabiedrībām nepieciešamais kapitāls būs apmēram 9 – 15% apmērā (atkarībā no ieguldījumu riska pakāpes) no aktīviem, kas ir aptuveni tikpat lieli, kā ieguldījumi – tātad 6 triljoni. Ja ieguldījuma riska apmērs būs vidējs (12%), tad nepieciešamā summa ir gandrīz 720 miljardi eiro. Esošie kapitāli šobrīd veido apmēram pusi no šīs summas, bet puse būs jāpalielina pēc pusotra gada. Kopā ar nedzīvības sabiedrībām kapitāla palielinājums var sasniegt vairāk nekā triljonu eiro,» stāstīja Gustsons.
Savukārt bankām, atbilstoši globālajam banku darbību regulējošajam standartam par kapitāla pietiekamību, stresa testiem un tirgus likviditātei (Bāzele III), arī būs jāpalielina savs kapitāls līdz 2015. gadam. Šajā gadījumā kapitāla palielināšanai nepieciešamais apjoms būšot lielā mērā atkarīgs no tā, ar cik riskantiem finanšu instrumentiem bankas strādā. Kopējie banku aktīvi, kas šobrīd ir vairāk nekā 32 triljoni eiro, prasīs kapitāla palielinājumu par vairāk nekā 2 triljoniem eiro, klāstīja eksperts.
Tātad kopumā tuvāko gadu laikā Eiropas finanšu sektorā vien vajadzēšot ieguldīt vairāk nekā trīs triljonus eiro, lai nodrošinātu piesaistīto līdzekļu augstāku drošību. Būtiskākais jautājums esot par to, vai Eiropai vispār būs pieejami šādi finanšu resursu apjomi, lai nodrošinātu divu lielo finanšu sistēmas pīlāru – dzīvības apdrošinātāju (ilgtermiņā uzkrājumi) un banku (īstermiņa resursu turētāji) – kapitāla pietiekamību. Šobrīd finanšu tirgos šādi līdzekļi neesot pieejami.
Analizējot situāciju Latvijā, šobrīd Latvijas banku kopējie aktīvi ir apmēram 29 miljardi eiro un to kopējais kapitāls ir ap 2,1 miljardu eiro, kas attiecīgi veido 8% ko kopējiem aktīviem. «Tātad, ieviešot jaunās prasības, kapitālam pret kopējiem aktīviem vidēji būs jābūt aptuveni 11-12% (mērena riska darbības apstākļos). Tas kopumā prasīs papildus kapitāla palielinājumu par vairāk nekā 1 miljardu eiro. Savukārt, Latvijas apdrošināšanas sabiedrībām kapitāls būs jāpalielina par vairākiem desmitiem miljonu eiro,» sacīja Gustsons.
Pašreizējā tirgus situācija esot tāda, ka investori nav ieinteresēti investēt līdzekļus finanšu institūcijās, pat neskatoties uz to, ka tās nodrošina pietiekami pievilcīgus ieguldījumu procentus. Tā spilgtākais apliecinājums esot nesenie notikumi Kiprā, kad bankas nespēja piesaistīt līdzekļus no privātiem investoriem un valdība bija spiesta vērsties pie Eiropas Savienības institūcijām ar lūgumu pēc finanšu palīdzības. Līdz ar to tuvākajos gados finanšu institūciju problēmas piesaistīt sev nepieciešamo kapitālu kļūšot arvien aktuālākas. Turklāt Eiropas Savienības zemās IKP pieauguma tendences slodzi uz finanšu institūcijām palielinot vēl vairāk.
«Eiropa ir izvēlējusies, manuprāt, pareizo virzienu, kā šīs problēmas risināt – proti, stimulējot ekonomiku, veidojot centralizētu banku uzraudzības institūciju, ieviešot striktus fiskālās disciplīnas pasākumus – taču šo darbību efekti vēl nenes augļus. Taču līdzekļus būs jāatrod ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā strādājošajām bankām un apdrošināšanas sabiedrībām,» rezumēja Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs.