«Latvijā tradicionāli neticība valsts pārvaldei un politiķiem ir ļoti augstā līmenī. Cilvēki bieži izvairās no nodokļu maksāšanas tāpēc, ka neredz, kur nodokļos samaksātā nauda aiziet,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons.
«Savukārt darba devēji darba ņēmējiem saka: «Nav tev vērts maksāt nodokļus, tāpat jau tev sociālā aizsardzība vai pensija nekāda lielā nebūs, labāk ņem nopelnīto algu aploksnē. Darīsim tā, par 200 latiem es nomaksāšu nodokļus, bet vēl 300 ik mēnesi iedošu aploksnē.» Darba ņēmēji piekrīt,» skaidrojis V. Gustsons.
Taču piebildis: «Bet tam ir ļoti daudz mīnusu, un tad, kad darba ņēmējs kļūst vecāks, tad aptver, ka ne pirmajā, ne otrajā pensiju līmenī nav nekādu būtisku uzkrājumu, rezultātā pensija sanāk ļoti zema, par to nevar pat izdzīvot. Daudzi šobrīd to sāk apzināties un meklē darba devēju, kas maksātu nodokļus no algas pilnā apjomā.»
«Jāsaka, ļoti svarīga ir tieši iedzīvotāju domāšana, jo kontrolējošas, represīvas metodes – un Latvijā Valsts Ieņēmumu dienests bieži strādā kā represīvs instruments – nekad nav efektīvas, tas jau ir daudzkārt un daudzviet pasaulē pārbaudīts,» akcentējis eksperts.
«Ar kontrolējošām, represīvām metodēm neko nevar panākt, jo, izjūtot jebkādu represiju draudus cilvēks vienmēr centīsies izvairīties tieši no tā, ko no viņa ar represīvām metodēm pieprasa. Problēma jau nav pašā VID, jo VID izpilda to, kas politiķu lēmējvaras līmenī pieņemts. Bet diemžēl tieši politiķu un lēmējvaras līmenī Latvijā efektīvs instruments ēnu ekonomikas mazināšanai vēl nav atrasts,» viņš skaidrojis Dienai.
Runājot par reemigrāciju, viņš paudis viedokli, ka «panākt aizbraukušo atgriešanos nav tik vienkārši, un cilvēki, kuri dzīvo, piemēram, Īrijā, masveidā neatgriezīsies».
«Ne tikai, lai sāktos reemigrācija, bet arī lai apturētu emigrāciju, ir jārada darbavietas. Jāatceras, arī, ka Latvijas vēsturē ir bijuši vairāki periodi, kad no šejienes izbraukuši daudzi iedzīvotāji un lielākā daļa aizbraucēju nav atgriezušies. Ir jāsaprot, ka aizbraukušie savā mītnes zemē iesakņojas. Man arī ir paziņas, kas aizbraukuši un nedomā atgriezties, lai kādi plāni te tiktu rakstīti,» Dienai stāstījis V. Gustsons.