Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis vēl vienu kriminālprocesu pret šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, šodien žurnālistiem apliecināja Krapsis.

LETA jau rakstīja, ka viens no kriminālprocesiem sākts par 2018.gadā organizētu policistu formas tērpu iepirkumu. Krapsim un toreizējai VP priekšnieka vietniecei, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniecei Renātei Filai-Roķei IDB sākotnēji piemēroja personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu. Fila-Roķe gan šogad janvārī iecelta par minētās pārvaldes priekšnieka vietnieci.

Krapsis šodien žurnālistiem atklāja, ka pirmdien viņam šajā kriminālprocesā piemērots aizdomās turētā statuss. Tāpat IDB ir sācis kriminālprocesu par 2018.gadā organizētu iepirkumu par rokas videoradaru iegādi. Arī šajā kriminālprocesā pirmdien viņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Pieaugot energoresursu cenām un komunālajiem maksājumiem, kā arī nepieciešamībai pēc moderniem un elastīgiem birojiem, tuvākajā laikā būtiski palielināsies interese par jaunbūvētiem vai topošiem A klases birojiem.

Meklējot iespējas ietaupīt un vienlaikus izmantot augstākās kvalitātes darba telpas, aktīvākie varētu būt tie nomnieki, kuri šobrīd nomā B klases vai pirms ilgāka laika būvētus A klases birojus, Dienas Biznesam prognozē nekustamā īpašuma attīstības uzņēmums Pillar Capital.

Kā norāda uzņēmuma attīstības direktors, valdes loceklis Pēteris Guļāns, jaunās A klases biroju ēkas izceļas ar augstu energoefektivitāti un mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas izmantoti šo biroju būvniecībā.

"Sagaidāms, ka augstas energoefektivitātes un mūsdienīgu tehnisku risinājumu dēļ kopējās nomas un komunālo pakalpojumu izmaksas jaunajos A klases birojos būs līdzīgas ar kopējām nomnieku izmaksām B klases birojos. Tas ir būtisks arguments, lai pieņemtu lēmumu par telpu nomu jaunā A klases ēkā," stāsta P.Guļāns, atsaucoties uz uzņēmuma pieredzi un sarunām ar potenciālajiem nomniekiem topošajā biroju ēkā New Hanza teritorijā (skatīt galeriju).

Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns pildīs senatora pienākumus Senāta Administratīvo lietu departamentā.

Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa uzskata, ka A. Guļāna pieredze, zināšanas un profesionālā kvalifikācija ir atbilstoša darbam Senātā un tā būs noderīga un vērtīga Administratīvo lietu departamentā.

Pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča iesnieguma pozitīvu atzinumu šādam lēmumam 27. jūnijā deva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Savukārt 30. jūnijā vienbalsīgu lēmumu par Guļāna iecelšanu Administratīvo lietu departamenta senatora amatā pieņēma Administratīvo lietu departamenta senatoru kopsapulce.

Pirms ievēlēšanas Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā A. Guļāns bija Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis, taču četrpadsmit gadus viņš ir bijis ne tikai tiesnesis, bet iestādes vadītājs, iepazinis valsts pārvaldes darbu, kam atbilstošāka ir administratīvo tiesību nozare. Jauno amatu bijušais priekšsēdētājs uzņem kā jaunu, interesantu izaicinājumu un ir gandarīts par iespēju pievienoties radoša un zinoša kolektīva darbam.

Vairs nav nozīmes tam, cik lielu summu iztrūkumu prokuratūra vēl var konstatēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tā intervijā Db pauž biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs.

Šonedēļ paiet četri gadi, kopš jūs vadat KNAB. Kādi ir būtiskākie sasniegumi šo gadu laikā?

Atbildot uz šo jautājumu pa pusei nopietni, jāteic tā — galvenais sasniegums ir tas, ka birojs šodien vispār pastāv. Man ir pārliecība, ka tas ir pierādījis savas pastāvēšanas nepieciešamību, lai cik labi arī nestrādātu mūsu kolēģi citās tiesībaizsardzības iestādēs. Mēs esam pierādījuši sabiedrībai, ka pastāv korupcijas Latvijas tiesu sistēmā, novedot līdz galam konkrētas krimināllietas, tāpat esam parādījuši politisko korupciju — te runa ir par Jūrmalgeitu. Ar aizturēšanām esam demonstrējuši sabiedrībai, ka bažas par korupciju Rīgas domē ir pamatotas. Pateicoties ar vien aktībvākam tiesu darbam, mēs jau varam runāt par rezultātiem. Prokuratūra strādā ar aptuveni 130 mūsu ierosinātām lietām, bet vismaz pirmajā tiesu instancē nonākušas 80 lietas. Protams, katrā medus mucā ir arī pa darbas karotei.

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Vairākām partijām (Latviešu partija, Sieviešu partija, Sporta partija) darbība izbeigta ar tiesas spriedumu. 11 politiskajām organizācijām (partijām), kuras neiesniedza dokumentus pārreģistrācijai un kuras uzskatāmas par darbību izbeigušām, ir pieteikušies kreditori, Db.lv informē Līga Brice Uzņēmumu reģistra Preses sekretāre.

Trīs politiskās organizācijas, kuras bija pieteiktas pārreģistrācijai, pēc pārreģistrācijas atlikšanas trūkumus dokumentos nenovērsa, tāpēc pēc trūkumu novēršanas termiņa izbeigšanās uzskatāmas par darbību izbeigušām. Tās ir Māras zeme, Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija un Politiskā patriotiskā apvienība Dzimtene.

Tādējādi saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības 21. pantu Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir pieņēmis lēmumu atteikt ierakstīt politiskās organizācijas (partijas) politisko partiju reģistrā.

Pašlaik politisko partiju reģistrā Uzņēmumu reģistrs reģistrējis 43 partijas un to apvienības (kopā). Atgādinām, ka 2007. gada 1. janvārī stājās spēkā Politisko partiju likums un Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums. Uzņēmumu reģistrs sāka Politisko partiju reformu, kas paredzēja pārreģistrēties esošām politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām no politisko organizāciju (partiju) reģistra uz politisko partiju reģistru.

Tiesnešu ētikas komisija, ko uz pirmo sēdi 7. maijā sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs, par jaunizveidotās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas priekšsēdētāju ievēlēja Visvaldi Sprudzānu, Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, bet par vietnieci – Augstākās tiesas senatori Daci Mitu.

Ētikas komisijas locekļi, savstarpēji iepazīstoties un ieskicējot turpmāko Ētikas komisijas darbu, atzina, ka saprot lielo atbildību un cerības, ko tiesneši un arī sabiedrība likusi uz viņu darbu. Taču pieredzes, kā organizēt šādas komisijas darbu, Latvijā nav, un šobrīd vēl nav skaidras koncepcijas, kādā veidā komisija darbosies. Komisijas locekļi apzinās, ka tas darbs, ko viņi darīs, būs smags un publisks. Taču Dace Mita, ētikas komisijas priekšsēdētāja vietniece, uzskata, ka komisijas mērķim nav jābūt parādīt sabiedrībai, ka tiesneši kaut ko dara, svarīgāk, lai tiesneši savā darbā izmantotu komisijas sniegtās atziņas. Andris Guļāns, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Ētikas komisijai vēlēja tikt galā ar tām problēmām, kuras nav izdevies atrisināt citām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām. Viņaprāt no Ētikas komisijas tiesneši gaida palīdzību un atbalstu, bet sabiedrība – skaidrojumu par situācijām, kas rada nesapratni. A. Guļāns Ētikas komisijas locekļus salīdzināja ar celmlaužiem, kas Latvijā sāk jaunu lietu. No tā, kā jaunievēlētajai Ētikas komisijai izdosies iesākt darbu, veidosies šīs institūcijas autoritāte.

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena apgalvojums, ka tuvāko triju gadu laikā varētu atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), ir bezatbildīgs solījums, to intervijā DB norāda enerģētikas eksperts un OIK darba grupas loceklis Juris Ozoliņš.

Viņš atklāj, ka sākotnēji uz darba grupas locekļiem mēģināts izdarīt politisko spiedienu, taču kopumā gala ziņojumā iekļautie priekšlikumi varēja būt arī sliktāki. Eksperts uzsver, ka šobrīd ir grūti paredzēt, kāda būs darba grupas priekšlikumu tālākā virzība, taču, visticamāk, OIK likvidēts netiks.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar darba grupas priekšlikumiem par OIK maksājuma atcelšanu. Kā vērtējat šos priekšlikumus?

Tie varēja būt arī sliktāki, jo darba grupa iesākās katastrofāli. Sākumā darba grupas locekļi tika iepazīstināti ar SKDS pētījumu, kurā atklāts, ka visa Latvijas sabiedrība ir pret OIK. Tas nozīmē, ka jau pašā sākumā uz darba grupas locekļiem tika mēģināts izdarīt politisko spiedienu. Uz vienu no sēdēm tika uzaicināts arī prokurors, kurš stāstīja par prokuratūras iesniegumu Satversmes tiesā, kas atkal radīja spiedienu. Dažam varbūt tas bija interesanti, bet es uzskatu, ka nopietnam darbam tas traucēja. Izskanēja arī dažādi revolucionāri priekšlikumi, piemēram, ka labāk maksāsim Eiropas Komisijai soda naudas, nekā izpildīsim atjaunojamo energoresursu (AER) mērķi. Tas radīja ļoti nomācošu iespaidu. Ja pēc būtības tiktu izskatīti visi darba grupas locekļu rakstiskie priekšlikumi, rezultāts varēja būt labāks, taču būsim reālisti – labi, ka vēl tā.

No neoficiāliem avotiem zināms, ka ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) interesējies arī par bijušā Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna iespējamo kandidēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatam, raksta Latvijas Avīze.

Instrukcijas projekts Kārtība, kādā ierosina ieteikt iecelšanai amatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku piektdien nosūtīts premjera birojam, bet premjers vēl ar to neesot paspējis iepazīties. Ja valdība pieņems instrukciju, kandidāta izvēle būs premjera rokās un nekāds konkurss netiks rīkots. Tieši ministru prezidents izvēlēsies to personu, kurai piedāvāt augsto amatu. Tālāk premjerministrs lūgs izvērtēt kandidātu Valsts prezidenta vadītajai Nacionālās drošības padomei un ģenerālprokuroram.

Sabiedrība par atklātību Delna jau izplatījusi paziņojumu, kurā teikts, ka instrukcija pieļaujot slepenu un politiski motivētu atlasi, jo izvirzīšanas procesā nav paredzēta caurredzama kandidātu salīdzināšana un vērtēšana.

Augstākā tiesa nākotnē pārvāksies uz bijušajām Ārlietu ministrijas telpām, preses konferencē informēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Tā tikšot risināta telpu šaurības problēma pašreizējā Augstākās tiesas ēkā, kas liedz pieņemt darbā papildu tiesnešus. Savukārt tiesnešu trūkums palielina neizskatīto lietu procentu.

Pašlaik augstākajā tiesā strādā 47 tiesneši. Diemžēl nav zināms, kad Augstākā tiesa varētu pārvākties uz bijušajām Ārlietu ministrijas telpām, kas atrodas blakus Ministru kabinetam. «Neziņa par nākotni apgrūtina ne vien personāla, bet arī budžeta plānošanu,» uzsvēra A. Guļāns.

Ieguldot vismaz 18,3 miljonus eiro, akciju sabiedrība "Pillar Capital" (iepriekš "New Hanza Capital, AS") uzsākusi A klases noliktavu un loģistikas parka "A6" būvniecību Rīgā, Maskavas ielā 462.

"Pillar Capital" īpašumā esošajā Maskavas ielas zemes gabalā šobrīd atrodas vairākas noliktavas ēkas, no kurām lielākā daļa būvēta pirms aptuveni 10 gadiem. Lai pilnībā izmantotu īpašuma potenciālu un brīvo zemes platību, tiek veidots vienots loģistikas un noliktavu parks. Pēc celtniecības darbu pabeigšanas kopējā ēku platība pārsniegs 50 000 kvadrātmetrus, ierindojot jaunizveidoto loģistikas parku starp lielākajiem Rīgas teritorijā.

Sildot ekonomiku, NHC būvēs 18,3 miljonus vērtu loģistikas parku 

"New Hanza Capital" valde un padome pieņēmusi lēmumu par vērienīga investīciju objekta īstenošanu,...

Loģistikas parka kapsulas svinīgajā iecementēšanas pasākumā 8.jūlijā piedalījās "Pillar Capital" padomes priekšsēdētājs Ernests Bernis, "Pillar Capital" valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns, "Pillar Capital" valdes loceklis Pēteris Guļāns, "Pillar Contractor" izpilddirektors Jānis Lāčaunieks un "Pillar Contractor" izpilddirektora vietnieks Rūdolfs Legzdiņš.

"Celtniecība ir viens no būtiskiem sektoriem, kas ekonomikas lejupslīdes laikā var veicināt tās atlabšanu. Lēmumu par investīcijām pieņēmām tieši Covid krīzes laikā, jo mums ir svarīgi ieguldīt arī savu artavu, lai Latvija no krīzes izietu pēc iespējas ātrāk. Protams, loģistikas parks ir arī būtisks investīciju objekts "Pillar Capital" mērķu izpildei, stiprinot uzņēmumu kā vienu no lielākajiem un efektīvākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem Latvijā," norāda Edgars Miļūns.

Maskavas ielas loģistikas parka būvniecības laikā "Pillar Capital" piesaistīs ap 20 apakšuzņēmēju, savukārt celtniecības un citu darbu veikšanai nodarbinās apmēram 180 cilvēku. Ģenerāluzņēmējs ir uzņēmums "Pillar Contractor", savukārt projektēšanu veic "Pillar Architekten".

Paredzams, ka celtniecības darbi tiks pabeigti līdz 2021.gada 31.jūlijam. Jaunajām ēkām paredzēts iegūt BREEAM sertifikātu, kas apliecinās to augsto kvalitāti, energoefektivitāti un atbilstību pasaules standartiem, turklāt tās būs pirmās noliktavas ēkās Latvijā ar BREEAM sertifikātu.

"Uzsākot ēku plānošanu un projektēšanu, lielu vērību pievērsām efektivitātei un energoefektivitātei. Sadarbībā ar noliktavu plauktu sistēmu ekspertiem izdevās uzprojektēt ēkas ar nestandarta kolonnu soli, kas ļauj efektīvāk izvietot plauktu sistēmas, tādejādi mazākā platībā izvietot vairāk preču. Esam gandarīti, ka modernās telpas būs pieejamas arī mazākiem uzņēmumiem, jo nomniekiem platības būs pieejamas sākot no aptuveni 800 kvadrātmetriem," norāda Pēteris Guļāns.

Piesaistot ilgtermiņa sadarbības partneri - investoru, vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar uzsācis jaunu darbības virzienu, attīstot un būvējot energoefektīvas daudzdzīvokļu mājas Rīgā.

Pillar pirmais jaunais daudzdzīvokļu projekts jau tiek būvēts Mežciemā, vēlāk plānots attīstīt mājas arī citos Rīgas rajonos – Pļavniekos, Dārzciemā, Čiekurkalnā un citviet.

“Piedāvājums ar moderniem un energoefektīviem mājokļiem Rīgā un tās apkārtnē joprojām ir nepietiekams. Lai gan šobrīd ekonomikā ir virkne izaicinājumu, pieaugušas būvniecības izmaksas, kredīti mājsaimniecībām kļuvusi dārgāki, mums ir pārliecība, ka pieprasījums pēc moderniem un energoefektīviem mājokļiem saglabāsies un pieaugs,” norāda Pillar Capital, AS, Attīstības direktors Pēteris Guļāns.

Būtisks faktors, kas šobrīd palielina interesi par jaunu un mūsdienīgu mājokļu iegādi, ir augstās energoresursu cenas. Pillar dati rāda, ka visstraujāk uzturēšanas izmaksas kāpušas pirmskara un padomju laikā būvētos namos. Šodien mājas tiek celtas ievērojami citādi. Augstākas energoefektivitātes prasības jaunbūvētajām ēkām ir noteiktas arī būvnormatīvos, turklāt īpašumu attīstītāji nereti būvē vēl energoefektīvākus mājokļus nekā likumā noteikts.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij!) nolēmis vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latvijas valsti, jo, pēc viņa domām, valsts liegusi viņam Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētās tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu.

Par to šodien Lembergs paziņoja preses konferencē.

«Esmu sagatavojis iesniegumu ECT. Iesniegums ir par to, ka, pēc manām domām, Latvija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pantu - [tiesības] uz taisnīgu un objektīvu tiesu,» informēja Ventspils mērs.

Lemberga iesniegums ECT saistīts ar Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta šā gada gada 24.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts Lemberga lūgums izdot viņam vēl labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu sakarā ar Ventspils mēra izdevumiem advokātu finansēšanai tā saucamajā Grinberga lietā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) no 150 štata vietām patlaban vakantas ir 29, tomēr izmeklētāju pietiek, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja biroja priekšnieks Jēkabs Straume.

Viņš gan uzsvēra, ka daudz cilvēku patlaban birojā darbojas uz nosacītu pārbaudes laiku, jo visiem ir nepieciešama speciāla atļauja darbam ar valsts noslēpumu. «Līdz ar to process no sarunu uzsākšanas līdz darba sākšanai KNAB aizņem salīdzinoši ilgu laiku - 3-4 mēnešus, dažreiz pat ilgāk,» norādīja Straume.

KNAB priekšnieks atzina, ka nevienā biroja struktūrvienībā vakanču trūkums nav būtiski izteiktāks kā citās, bet tieši izmeklētāju vidū iztrūkums nav gandrīz nemaz.

Uz jautājumu, kāda ir birojā valdošā atmosfēra pēc reorganizācijas, Straume atbildēja, ka «morālais klimats» iestādes iekšienē ir samērā labs - komanda ir saliedēta un visiem ir saprotami mērķi, «kāpēc mēs šo darbiņu darām».

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens ticies ar Krievijas amatpersonām un lūdzis politisko patvērumu, kurš varētu tikt piešķirts, ja viņš pārtrauktu izplatīt konfidenciālu ASV informāciju, pavēstījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

E. Snoudens Maskavas lidostā pavadījis jau vairāk nekā nedēļu, un tā, kā viņam ir anulēta ASV pase, bijušais specdienesta aģents nevar lidostu pamest un meklēt politisko patvērumu citās valstīs. ASV atzinusi, ka aizvadījusi augsta līmeņa sarunas ar Krieviju par E. Snoudena tālāko likteni.

E. Snoudens arī Krievijas amatpersonām iesniedzis sarakstu ar 21 valsti, kurām lūdz politisko patvērumu, gadījumā, ja Krievija atteiksies to piešķirt. Krievijas amatpersonām patvēruma pieprasījumi jānogādā attiecīgo valstu vēstniecībās. Starp šīm valstīm ir Ķīna, Francija, Īrija, Venecuēla u. c.

Tāpat E. Snoudens apsūdzējis ASV prezidentu Baraku Obamu par neļaušanu izmantot patvēruma lūgšanas tiesības. B. Obamas administrācija izdarot spiedienu uz tām valstīm, kurās E. Snoudens pieprasījis politisko patvērumu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Aon prezentējis ikgadēji atjaunojamās politisko un ekonomisko risku pasaules kartes jaunāko versiju, Latvija tajā atrodas zema riska zonā un kā vienīgais risks kartē atzīmēta Latvijas ekonomika. Tā pat riski novērtēti arī Igaunijā un Lietuvā, Db.lv informēja apdrošināšanas brokeru un risku vadības konsultantu uzņēmuma Aon Latvia vadītāja Ņina Kukuškina.

Kompānija Aon ir izvērtējusi politiskos un ekonomiskos riskus 209 valstīs un teritorijās, izmērot šādus riskus: valūtas nekonvertējamība un naudas līdzekļu pārvedumi; streiki, protesti un sabiedriskās nekārtības; kari, terorisms; maksājumu neizpilde no valsts puses; politiska iejaukšanās; piegādes kanālu iziršana; riski, kas saistīti ar tirgus likumdošanu un regulēšanu. Katrā valstī risks tiek raksturots pēc šādas skalas: zems, zemāks par vidējo, vidējs, vidēji augsts vai augsts. Par valsti ar paaugstinātu risku tiek uzskatīta ikviena valsts, ja tās risks novērtēts kā zemāks par vidējo, vidējs, virs vidējā vai augsts.

25 no 50 valstīm ar lielāko pasaules ekonomiku daudznacionālās kompānijas saskaras ar paaugstinātiem politiskajiem un ekonomiskajiem riskiem, starp kuriem ir tādi, kas saistīti ar biznesa pārtraukšanu kara darbības rezultātā, terora aktiem un politisko iejaukšanos. Pie šādiem secinājumiem, veidojot jaunāko ikgadēji atjaunojamās politisko un ekonomisko risku pasaules kartes versiju, nonākuši korporācijas Aon, pasaulē lielākā apdrošināšanas brokera un risku vadības konsultanta, eksperti.

Lai samazinātu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) slogu, nepieciešams veikt reālās situācijas analīzi, kurā iekļauts objektīvs OIK sistēmas tiesiskais izvērtējums, jāpievēršas arī stingrākai sistēmas dalībnieku kontrolei, šodien preses konferencē pauda Saeimas deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa).

«Šīs ir lietas, ko var darīt tagad un tūlīt, turklāt šie pasākumi OIK slogu būtiski samazinātu uz visiem laikiem un ar minimāliem tiesvedību riskiem,» uzskata I.Zariņš. Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar paziņojumu, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli OIK maksājumu atcelšanai līdz 2022.gadam, kā arī aicinājusi jautājuma risināšanā iesaistīties citus deputātus. «Ja kolēģiem ir kompetents rīcības plāns, kā to paveikt ātrāk, aicinu to iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) jau nekavējoties – es noteikti atbalstīšu. Katrā ziņā, nepieļaušu, ka OIK atcelšana tiek pārvērsta vienīgi par politisko retoriku, kam neseko rīcība,» uzsvēra A.Ašeradens.

Sagaidāmais eiro procentu likmju kāpums būtiski palielinās kredītu maksājumus, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Saistībā ar augošo inflāciju pasaulē eksperti izsaka pieļāvumu, ka iepriekšējais eiro bāzes procentu likmes pieaugums līdz 1,25% ir tikai sākums un iespējams, ka šogad eiro bāzes procentu likmes var pieaugt līdz 2%. Neapšaubāmi, inflācijas dinamika, eiro bāzes likmes palielinājums un to pavadošais Euribor likmju kāpums tiešā veidā ietekmē arī Latvijas ekonomiku, palielinot ikmēneša maksājumus esošajiem kredītņēmējiem un pastiprinot arī potenciālo kredītņēmēju piesardzību attiecībā uz kredītsaistību uzņemšanos, norāda Latvijas krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova. Salīdzinājumā ar zemāko punktu pagājušā gada martā Euribor likme pieaugusi vairāk nekā divas reizes un patlaban sasniedz 1,395%.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Politiskajām partijām turpmāk katru gadu līdz 1. martam būs jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā partijas biedru reģistrs. Šis noteikums gan neattieksies uz politisko partiju apvienībām.

To paredz Politisko partiju likuma grozījumi, kurus otrdien akceptēja valdība.

Šādi plānots novērst situāciju, ka Latvijā var pastāvēt reģistrētas politiskās partijas, kas reālu politisko darbību neveic. Drošības policija ir konstatējusi, ka personas, kas nepietiekama dibinātāju skaita dēļ nevar nodibināt politisko partiju, izmanto iespēju pārņemt varu jau esošās politiskās partijās, kas reālu politisko darbību neveic.

Lai nodibinātu politisku partiju, tās dibināšanā ir jāpiedalās vismaz 200 pilngadīgiem Latvijas pilsoņiem.

Politisko partiju likuma grozījumi stāsies spēkā pēc to pieņemšanas Saeimā.

Lai pievērstu autobraucēju uzmanību braukšanas drošībai un riepu stāvoklim, jau otro gadu Bridgestone veica drošības kampaņu Baltijas valstīs, kurā atklājās, ka lielākā daļa autovadītāju pārāk vieglprātīgi attiecas pret savu un apkārtējo drošību.

2009.gada pavasara akcijas Domā pirms brauc laikā tika pārbaudīts riepu stāvoklis autobraucēju automašīnām un izskaidroti pavisam vienkārši, bet svarīgi noteikumi, kas mazina braukšanas risku un var pat glābt autobraucēja dzīvību.

Akcijas rezultāti rāda, ka 57% autovadītāju brauc ar pazeminātu gaisa spiedienu riepās, nekā to noteicis autoražotājs vai riepu ražotājs. Vēl papildus katrs trešais vadītājs pārlieku pārcenšas ar spiedienu, pārpumpējot riepas. Kopumā 78% autovadītāju brauc ar nepareizu spiedienu riepās, tādējādi pakļaujot gan sevi un pasažierus, gan arī citus satiksmes dalībniekus papildus riskam.

Pie kā tas noved? Braucot ar pazemināta spiediena riepām, palielinās bremzēšanas ceļš, pastāv slīdēšanas risks, riepas nodilst ātrāk, un palielinās degvielas patēriņš. Turpretī pārpumpētu riepu gadījumā, samazinās stabilitāte bremzēšanas laikā, saķere ar ceļu, kā arī automašīnas vadāmība.

Lai arī sievietēm Latvijā ir pozitīvāka attieksme pret uzņēmējdarbību nekā vīriešiem, tomēr tieši viņi ir apņēmīgāki savu plānu īstenošanā, noskaidrots septītajā Amway globālajā uzņēmējdarbības pētījumā AGER 2016, ko ceturtdien prezentēja Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas.

Vienlaikus ir ievērojami pieaugusi sieviešu noturība pret sociālo spiedienu – pusi dāmu neatturētu tuvinieku iebildumi, realizējot mērķi par sava uzņēmuma dibināšanu.

Kopumā Latvijā 87% sieviešu un 82% vīriešu ir pozitīva attieksme pret uzņēmējdarbību, taču vien 40% dāmu un 60% kungu var sevi iedomāties uzņēmēju lomā. Līdzīgas atšķirības abu dzimumu attieksmē pret savu biznesu ir arī citviet pasaulē. Mainīgs vien ir pašu sieviešu viedoklis par uzņēmējdarbību – Dānijā pat 95% sieviešu pret to attiecas pozitīvi, kamēr Turcijā līdzīgi domā vien 40% aptaujāto.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektors un profesors Anderss Pālzovs (Anders Paalzow) konferencē Sieviete uzņēmējdarbībā – izaicinājumi un iespējas secināja, ka izaicinājums un iespēja vienlaikus ir lielā starpība starp sieviešu vispārīgi pozitīvo attieksmi pret uzņēmējdarbību un salīdzinoši nelielo daļu, kuras spēj sevi iedomāties kā uzņēmējas. Tāpēc izaicinājums ir iedrošināt pozitīvo attieksmi pārvērst rīcībā. Zinot, ka Latvija ir starp valstīm, kur vadītāju amatos ir salīdzinoši daudz sieviešu, redzu, ka sieviešu-uzņēmēju jomā Latvijai ir liels, nerealizēts potenciāls.