Pagājušajā naktī, iespējams, nošāvies pazīstamais advokāts Andris Grūtups.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, advokāta mirstīgās atliekas esot atrastas dzīvoklī namā Rīgā, Vaļņu ielā 11, kurā mitinās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Par ticamāko nāves iemeslu sākotnēji tiek uzskatīta pašnāvība, jo pie mirušā esot atrasta pirmsnāves vēstule. Traģiskā notikuma apstākļus izmeklēšanā skaidro Valsts policija.

Izsaukums uz notikuma vietu saņemts vakar īsi pirms pusnakts.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V/RP) telekanālam LNT apstiprināja, ka Grūtups ir miris. Arī viņš atzina, ka netiek izslēgta pašnāvības iespēja.

Grūtups dzimis 1949.gada 5.maijā Dobelē. 1977.gadā ar izcilību beidzis Latvijas Valsts universitātes juridisko fakultāti. Pirms Atmodas Grūtups strādājis LPSR Prokuratūrā par nodaļas prokuroru, bet no 1980.gada bijis Siguldas juridiskās konsultācijas advokāts.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Šodien publiskotais tiesībsarga Jura Jansona atzinums, kurā norādīts uz nelikumīgu piekļuvi slepkavas un izvarotāja Staņislava Rogaļova krimināllietas materiāliem, no juridiskā viedokļa ir «tukšs papīrs» bez atsauces uz jebkādiem likumiem, uzskata advokāts Andris Grūtups, kurš grāmatā Maniaks aprakstījis Rogaļova tiesas prāvu, atsevišķu upuru vārdus atstājot nemainītus.

Grūtups pauda neizpratni par to, kāpēc šāds atzinums parādījies tieši tagad. Advokātam esot aizdomas, ka tas saistāms ar viņa principiālo pozīciju ebreju jautājumā. Tomēr Grūtups atturējās konkretizēt, kurš tajā varētu būt ieinteresēts. Viņš teica, lai lasītājs pats par to spriež.

Vaicāts, vai tiešām Rogaļova lietas materiāliem piekļuvis nelikumīgi, kā uz to atzinumā norādījis tiesībsargs, Grūtups atbildēja: «Kas par niekiem!» Advokāts sacīja, ka visu savu vēsturisko grāmatu tapšanas gaitā ir rakstījis vairākus pieprasījumus iestādēm, vēloties iegūt informāciju un izziņas no dažādiem arhīviem, un grāmatu rakstīšanas laikā viņš pabijis pat Federālā drošības dienesta arhīvā Krievijā.

Atkārtoti veiktas izmaiņas atpūtas parka "Rāmkalni" pārvaldītāja SIA "Rāmkalni serviss" īpašnieku sastāvā, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Saskaņā ar izmaiņām, turpmāk 39,05% kompānijas kapitāldaļu piederēs Kasparam Timermanim.

Tādējādi Viktoram Grūtupam "Rāmkalni serviss" kapitāldaļas tiešā veidā vairs nepieder. Vienlaikus pastarpinātā veidā Grūtups turpina būt kompānijas lielākais kapitāldaļu turētājs.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 19.maijā.

LETA jau vēstīja, ka aprīlī par "Rāmkalni serviss" lielāko īpašnieku tiešā un pastarpinātā veidā kļuva Grūtups, tostarp tiešā veidā Grūtups ieguva 39,05% kompānijas kapitāldaļu.

Vienlaikus kompānijas kapitālā 36,89% īpašnieks ir SIA "Parking Services", kuras vienīgais īpašnieks pastarpināti arī ir Grūtups.

Tāpat kompānijas kapitālā 11,87% šobrīd pieder SIA "Rāmkalni Nordeco", kuras īpašnieki ir Grūtups (80%) un Liene Ozoliņa (20%).

Latvijai par svētību nāks prezidentāla pārvaldes forma, kurā valsts prezidentam ir pakļauta arī valdība. Savukārt juristi būtu pēdējie, kas laižami pie Satversmes reformas īstenošanas, uzskata advokāts, publicists un sabiedrisko procesu vērtētājs Andris Grūtups.

«Latviešu nācija nav nobriedusi tādam valsts pārvaldes modelim, kāds ir pašlaik. Sabiedrībā ir tik daudz naida un muļķības, ka šāda pārvaldes forma nestrādā. Mēs redzam pie kā tas ir novedis – pie katastrofālas iedzīvotāju skaita samazināšanās, nabadzības un bezdarba. Prezidentāla pārvaldes forma nāks Latvijai par svētību. Protams, ar nosacījumu, ka varam ievēlēt kārtīgu veci,» sarunā ar laikrakstu Diena sacīja A. Grūtups.

A. Grūtups atzina, ka citu ceļu neredz un ir jāvirzās uz prezidentālu – turklāt tīri prezidentālu – iekārtu, kurā valsts prezidentam ir pakļauta arī valdība. «Tad būs reāla varas dalīšana, jo parlamentārais būs nodalīts no izpildvaras. Pašlaik varas nodalījums ir ir formāls, jo tās pašas parlamenta partijas, tie paši cilvēki veido valdību,» norādīja advokāts.

Latvijai jāuzmanās no lielkrievu nacionālistiem un viņiem jāliek strādāt, lai neatliktu laika nodarboties ar muļķībām un staigāt pa mītiņiem kopā ar biedrības Dzimtā valoda līderi Vladimiru Lindermanu, saka jurists un publicists Andris Grūtups.

Runājot par aizvadīto valodas referendumu, Grūtups atzīst, ka tajā bijis daudz vairāk pozitīvā nekā negatīvā. «Pirmkārt, tas daudziem latviešiem parādīja, cik trausla ir Latvijas valsts un latviešu valoda. Visi tie, kuri bezatbildīgi aizskrēja pēc naudas uz ārzemēm, to pārdomās, jo bez viņiem valsts kļuvusi vājāka. Tā ir vērtīga mācība,» intervijā žurnālam Klubs norāda jurists.

Pēc viņa teiktā, otra pozitīvā lieta ir pieredzētais, ka nācija var konsolidēties divās nedēļās. «Krievi necerēja, ka tik daudz nokonsolidēsies,» saka Grūtups, gan piebilstot, ka mācība esot arī tajā, ka mēs redzējām, kā krievi konsolidējās.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotāja «Rāmkalni Nordeco» šogad plāno sākt realizēt produkciju jaunos tirgos Āzijā un Eiropā, aģentūrai LETA sacīja kompānijas īpašnieks Viktors Grūtups.

«Ir pāris eksporta tirgi, kuros mums drīzumā vajadzētu startēt. Tie ir Āzija, Eiropa, tajā skaitā Skandināvijas valstis, un mazliet Tuvie Austrumi, kur mēs ceram un gaidām piesaistīt jaunus tirgus. Esam par visu jau vienojušies, bet atlicis nokārtot pēdējās formalitātes,» sacīja Grūtups, piebilstot, ka viens no jaunajiem eksporta tirgiem būs Ķīna. Līdz ar jauno eksporta tirgu piesaisti produkcijas eksporta īpatsvars augs.

Viņš piebilda, ka jaunajos tirgos iecerēts realizēt sukādes, tostarp arī glazētas sukādes šokolādē jaunos iepakojumus, kas jau pieejamas vietējā tirgū.

Grūtups atgādināja, ka uzņēmums esošie realizācijas tirgi ir Lietuva, Igaunija, Beļģija, Nīderlande, Vācija, Norvēģija, kā arī uzņēmums eksportē arī uz Japānu. Līdz ar to Āzijas kā reģiona apguve uzsākta jau iepriekš.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājai SIA Rāmkalni Nordeco notikušas izmaiņas valdē un vienlaikus ir pieņemts darbā arī jauns kompānijas direktors, sacīja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Pēc viņa teiktā, līdzšinējais valdes loceklis Andris Kikusts kopš šīs dienas vairs nav Rāmkalnu Nordeco valdē, savukārt viņa vietā uzņēmuma valdē šodien ir iecelts Kaspars Timermanis. Tāpat kompānijai ir iecelta arī jauna direktore Sigrija Bernsone, kurai ir atbilstoša pārtikas tehnologa izglītība un pieredze. «Līdz šim direktors mums bija arī valdes loceklis, tagad mēs veicām nelielas izmaiņas, valdē ieceļot atsevišķu cilvēku, kas ir vairāk formāli, savukārt direktora amata pienākumus pilda cits cilvēks,» paskaidroja Grūtups.

Rāmkalnu Nordeco īpašnieks teica, ka attiecīgās izmaiņas bijušas labu nodomu vadītas, pieņemot darbā direktoru ar pieredzi attiecīgajā jomā, kurš ir gatavs īstenot Rāmkalnu Nordeco uzstādītos mērķus. «Tā kā mēs augam un aktīvi apgūstam arī eksporta tirgus, tad mēs skatāmies, ka mums vajag stiprināt savu komandu, un tieši tāpēc mēs to izdarījām. Tā ka izmaiņas viennozīmīgi ir pozitīvas,» teica Grūtups, piebilstot, ka kompānija šogad ir sākusi eksportu uz vairākiem jauniem tirgiem un aktīvi turpinās ārvalstu tirgu apguvi.

Saistībā ar advokāta Andra Grūtupa nāvi tiks veiktas vairākas ekspertīzes, šodien informēja Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Ģirts Mundurs.

Paredzēts veikt tiesu medicīnisko un ballistisko ekspertīzi, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

Izmeklēšanas ilgumu Mundurs atturējās prognozēt, norādot, ka tiesu medicīniskajai ekspertīzei varētu būt nepieciešams vismaz mēnesis.

Sākotnējā informācija liecina, ka traģēdijas brīdī Grūtups dzīvoklī atradies viens pats. Policiju par notikušo informēja Grūtupam tuvi cilvēki, kuri kopā ar viņu dzīvojuši. Kopš izsaukuma un paša notikuma pagājušas minūtes. Dzīvoklī atrastais ierocis esot Grūtupa.

Mundura rīcībā nav informācijas, ka Grūtups būtu, piemēram, vērsies policijā par viņam izteiktiem draudiem.

«Lai atdotu ebrejiem tā saucamos viņu īpašumus, vajag pieņemt jaunu likumu, kas paredz, ka ebreji ir izredzētā tauta un ka viņiem ir lielākas tiesības nekā latviešiem, krieviem vai jebkurai citai tautai, kas te dzīvo,» laikrakstam Neatkarīgā pauda advokāts Andris Grūtups.

«Ebrejiem jāsamierinās ar vēsturiskiem zaudējumiem. Nedrīkst sevi nostādīt ārpus valsts un likuma,» viņš pauž.

Tāpat A. Grūtups izteic izbrīnu, ka ebreju organizācijām jau ir atdoti aptuveni 30 īpašumi. «Lai tagad ebrejiem sāktu atdot kaut ko izņēmuma kārtā, Saeimai ir jāatceļ vismaz kādi 30 pašas pieņemtie īpašumu reformas likumi, kas pieņemti laikā no 1990. līdz 1993. gadam ieskaitot, sākot ar likumu par valsts īpašuma konversijas principiem,» stāsta A. Grūtups, kura vadībā savulaik izstrādāta denacionalizācijas likumprojektu pakete un kurš pret restitūciju publiski iestājās arī 2006. gadā.

«Negribu vainot vai aizskart nevienu prombraucēju, kas, mūsu ekonomiskās vadības kļūdu nomocīts un pakļāvies paša mazvērtības izjūtām, pametis Latviju, bet kādam jau būs jāatbild Dieva vai vēstures priekšā par tiem vairāk nekā 200 000 cilvēku, kas tagad, miera laikā, ir devušies trimdā,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis advokāts Andris Grūtups.

«Tie lielākoties ir gados jauni cilvēki, un tas ir milzīgs zaudējums mūsu tautai. Kad šis zaudējums taps novērtēts, tad kaut kāda dažu aprindu šodienas cīņa ar oligarhiem izskatīsies vienkārši smieklīga,» viņš paudis.

«Bet visiem un katram aizbraucējam tomēr vajadzētu padomāt: kā Latvija iztiks bez manis? Un kā es iztikšu bez Latvijas? Un kas es tur, svešumā, būšu? Salašņa! Nevajag domāt, ka angļi, vācieši vai norvēģi, kas ir dziļas kultūras tautas ar senām tradīcijām, neatšķirs, kurš ir auslanders un kurš – pamatiedzīvotājs. Nekad – nekad! – ieceļotāji nekļūs par pamatiedzīvotājiem, jo vienīgā vieta, kur latvietis ir vajadzīgs, ir Latvija. Lai arī cik te dažkārt būtu grūti un pat neiespējami,» uz atgriešanos mudinājis Grūtups.

«Jānis Stradiņš man reiz izmeta frāzi, ka Krišjānis Valdemārs latviešu pastāvēšanu esot aprēķinājis līdz 2042.gadam. Protams, tā gada tuvošanās un tendences dara bažīgu. Paskaitiet — ja saglabājas līdzšinējie izbraukšanas tempi, nav grūti izrēķināt, kas te līdz 2042.gadam būs palicis,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījis pensionētais advokāts Andris Grūtups.

«Nepilni 30 gadi, un viss. Nācija beidz pastāvēt, ja samazinās zem miljona,» viņš uzsvēris.

Uz norādi, ka islandiešu ir daudz mazāk, bet nekur nav izzuduši, advokāts atbildējis: «Lai Dievs dod! Katrā ziņā pagaidām nākotne izskatās slikti. Sāk ienākties pēdējo 10–15 gadu augļi, kad esam sabiedrība bez īstas nacionālās ideoloģijas. Kurš vainīgs? Gan vecāki, gan skolotāji, kas paši nezina, ko māca, gan žurnālisti.»

Runājot par to, ko ar savu šodienas pieredzi 90.gadu sākumā darītu citādāk, A. Grūtups stāstījis: «Pirmkārt, milzīga nelaime bija rūpnīcu klapēšana ciet lielos kvantumos. Protams, visas saglabāt nevarēja, bet toreiz tas balstījās uz principiāli aplamu Godmaņa ekonomiskās politikas tēzi, ka mēs dzīvosim no lauksaimniecības, transporta un bankām. Viņš toreiz to visur teica ar lielu apsēstību, un valdība ar vieglu roku to palaida. Liberālās ekonomikas pieredze Latvijā ir cietusi ārkārtīgi dziļu krahu. Man pie šīs ekonomiskās ideoloģijas nav nekādu nopelnu.

«Domāju, ka es nepārspīlēju. Manuprāt, referenduma pamats ir nežēlīgā taisnvirziena konsolidācija, kas cilvēkus iedzinusi nabadzībā,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis advokāts un rakstnieks Andris Grūtups.

«Un tagad, kad vismaz 100 000 cilvēku pametuši Latviju, palikušajiem dzīve kļūst daudz grūtāka. Šādā situācijā atliek uzšķilties vismazākajai dzirkstelei – un ekonomiskā krīze pārvērtīsies etniskajā krīzē. Cilvēks meklē izeju, meklē atbildi uz jautājumu: kāpēc krievu laikā bija labāk? Un kāpēc viņam tik grūti klājas tagad: kas vainīgi – latvieši, valdība? Nabadzība, kuru izsaukusi varnešu veiktā bezatbildīgā konsolidācija, ir draudoši pāraugusi vēl lielākās briesmās,» klāstījis Grūtups.

«Un ko es te redzu? Vienu ebreju revolucionāru Lindermanu, kurš tagad tuvina degošu sērkociņu benzīna mucai. Atceros, pirms kaut kādiem gadiem Latvijas TV bija sižets ar Lindermanu galvenajā lomā. Viņš jau sēdēja Latvijas cietumā, apsargu pavadībā viņu veda uz apgabaltiesu, un kāds žurnālists Lindermanam tobrīd uzdeva dažus ekspresjautājumus. Lindermans ar izbolītām acīm un mežonīgu pārliecību apgalvoja, ka pienāks brīdis, kad Latvijā līs asinis, un to būs daudz. Izskatās, ka šis cilvēks, pravietodams un pareģodams, virzās uz priekšu pēc kaut kāda sava plāna, un es baidos, ka, redzot, kā tas konflikts eskalējas, tāda situācija vasarā var nobriest...,» viņš stāstījis.

«Pēdējā laikā nopietni apsveru iespēju pamest Latviju. Negribu bez mitas bērniem skaidrot, kāpēc apkārt ir tik daudz neprofesionālu, negodīgu cilvēku – gan žurnālistu, gan politiķu, gan to, kas tieši vai pastarpināti atrodas pie valdīšanas,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs.

«Latvijas kuģi gremdē politiskie intriganti, un daudzi cilvēki man saka: Bislan, ja tu aizbrauksi, tas būs pēdējais signāls, lai no šejienes bēgtu prom visi pārējie,» viņš sacījis.

«Politiķi diemžēl bāž savu degunu, kur pagadās. Politiķi aizmirst, ka viņi ir tautas priekšstāvji un ka viņiem jāstrādā likumdošanā tik gudri un intensīvi, lai viņu radītie likumi būtu maksimāli labvēlīgi Latvijas cilvēkiem, nevis tādi, kas neļauj elpot. Likumiem jābūt tādiem, kas ir maksimāli izdevīgi investīcijām un biznesam, tādiem, kas ļauj attīstīties cilvēkiem kā ekonomiski radošām personībām. Bet ja politiķiem tik vien intereses kā stiprināt specdienestu darbu vai prātot, kas ir un kas nav oligarhi, kuri ir slikti un kuri ir labi Latvijas pilsoņi, tad man jāsaka: nav ko meklēt skabargu svešā acī, ja jums pašiem abās acīs pa satrupējušam baļķim! Neviens okulists jums nepalīdzēs!» teicis Abdulmuslimovs.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Ziemas prieki bija īsi. Tikai vienu dienu - 24. decembrī - izdevās darboties Žagarkalna slēpošanas trasei. Mājaslapā esošā informācija liecina - tā atkal slēgta. Slēgta ir Reiņa trase, un arī Rāmkalnu trases mājaslapas termometrā redzamais skaitlis ar pluszīmi neko labu slēpot gribētājiem neliecina, vēsta laikraksts Diena.

Žagarkalna īpašnieks Juris Žagars stāstījis, ka neko tādu pēdējo 11 gadu laikā nav piedzīvojis: «Šoziem esam bijuši vaļā vienu dienu - kad pirms Ziemassvētkiem vienu nakti bija neliels mīnusiņš. Mums jau dabiskā sniega kupenas nevajag, galvenais, lai ir vismaz trīs grādi zem nulles, jo tad var sākt strādāt sniega pūtējs. Tomēr tā kā šoziem nekad nav gājis.»

J. Žagars prognozē, ka siltās ziemas dēļ ieņēmumi no slēpošanas būs par 30% mazāki nekā ierasts. Viņš cer, ka biznesu siltā ziema nopietni neiedragās: «Jostu esam savilkuši jau krīzes gados un neko jaunu pirkuši neesam. Turklāt šis ir tāds bizness, ka bankai ienākumu kritumu var paskaidrot, vienkārši palūdzot paskatīties pa logu.»

Latvijas ebreju kopienai būtu tiesības saņemt teju 32 miljonus latu lielu finansiālo atbalstu kā kompensāciju par nekustamajiem īpašumiem, kā arī 14 nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī un citviet.

Šādas tiesības kopienai paredzēja savulaik, Aigara Kalvīša valdības laikā sagatavotais likumprojekts «Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai», kura pielikumos atrodama gan informācija par 14 īpašumiem, kas ebreju kopienai būtu atdodami bez atlīdzības, gan saraksts no 285 īpašumiem, kuru vērtība tiktu kompensēta naudā, kas 10 gadu garumā tiktu izmaksāta no valsts budžeta.

Jau ziņots, ka saistībā ar domstarpībām par restitūcijas jautājumiem, pagājušajā nedēļā no amata atkāpās tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība), kuru premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) bija mudinājis veidot darba grupu, lai apzinātu ebreju kopienai atdodamos īpašumus. No likumprojekta, kurš 2006. gadā neguva Saeimas atbalstu, gan izriet, ka šie īpašumi jau ir apzināti un darba grupas veidošana būtu formalitāte.

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, šo zonu nosakot par pils aizsardzības zonu.

Iniciatīvas iesniedzējs Gaitis Grūtups rosina steidzamā kārtā Latvijas Republikas Kultūras ministrijai īpaši noteikt Likumā par kultūras pieminekļa aizsardzību paredzēto Jelgavas pilis aizsardzības zonu. Viņaprāt, tai būtu jāietver pils ainava tās parādes pusē ievērojami vairāk nekā 100 metru apkārtnē, kā tas saskaņā ar minēto likumu ir tad, ja aizsardzības zona nav īpaši noteikta.

«Likums paredz, ka Aizsardzības zonā nav atļauts būvēt, mākslīgi pārveidot reljefu, izcirst vai stādīt kokus, pirms to nav izvērtējuši lietpratēji un tam nav dota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja. Kāpēc tas ir aktuāli? Ja Jelgavas pašvaldībā ies kā līdz šim, tad Latvijas simtgadē Jelgavas centrā pie Lielupes tilta un XVII gadsimtā pēc arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelii projektētās pils ikkatru būs tapis nomācoša izmēra lielveikals- noliktava (pēc projekta skices divreiz lielāks nekā pils), kas turklāt atradīsies pilsētas šaurākajā vietā ( kāds ir Lielupes tilts). Tādējādi var iznākt, ka, katru, kas pa Lielo ielu dosies uz Jelgavas centru, vairāk uzrunās reklāmām «daiļotais» lielveikals - noliktava un nevis Lielupes ūdenī zaigojošā pils. Pēc daudzu lietpratēju pārliecības dominantei šajā vēsturiskajā ainavā tomēr ir jāpaliek pilij,» norāda iniciatīvas autors.

Tas, ka politiķi līdz bezgalībai var blefot saistībā ar dažādiem ideoloģiskiem uzstādījumiem un vīzijām par valsts nākotni, nevienu nepārsteidz. Faktiski to dara visu kalumu politiķi visās valstīs, gan sabiezinot krāsas, gan piešpricējot kādu populisma devu, lai labāk ietiektos elektorāta prātos un sirdīs.

Tas, kas ir pārsteidzoši šajās vēlēšanās, ir lielā melu klātbūtne. Proti, politiķi nekautrējoties sauc nepareizus skaitļus, min nepatiesus statistikas datus, runā lietas, kas neatbilst likumos noteiktajam. Līdz ar to tas, ko dēvē par cietajiem faktiem, kas parasti ir neapgāžams arguments, ir neglābjami diskreditēts un zaudējis savu uzticamību.

Par to, kā un par ko partijas melo, katrs pats var pārliecināties, ielūkojoties LSM izstrādātajā rīkā Melu detektors.

Piemēram, var nekautrējoties apgalvot, ka Latvijā ir dārgākā elektroenerģija Eiropā. Jo kurš gan no potenciālajiem vēlētājiem vērs vaļā interneta pārlūku, lai to pārbaudītu. Tiesa, ir žurnālisti, kas to izdara un atklāj, ka apgalvojums ir nepatiess. Taču kaitējums jau ir nodarīts. Aplūkojot Melu detektoru par partiju priekšvēlēšanu debatēm Lielbritānijā, kur ir pārbaudīti tikai cietie fakti (proti, skaitļi), mati slienas stāvus, cik brīvi politiķi sauc dažādus skaitļus, procentus utt. Kāds pie varas esošs politiķis, kurš strādā izpildvarā, pamanās apgalvot, ka pensiju nepaliekamais minimums tiek paaugstināts katru gadu, lai gan tas neatbilst patiesībai. Var tikai minēt, vai tā ir nekompetence vai apzināta vēlētāju maldināšana. Grūti pat pateikt, kurš variants ir sliktāks. Protams, var jau teikt, ka visus skaitļus galvā turēt nav iespējams un tas nav vajadzīgs. Tam varētu piekrist, ja skaitļi netiek minēti.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Publiski pazīstamas personas un uzņēmumus savulaik biedēja preses pastiprināta uzmanība viņu teiktajam un darītajam. Tagad šīs bažas nobāl interneta jaunajā realitātē, kur katru pārsteidzīgi publicētu teikumu vai foto kāri gaida tūkstošiem vērotāju. Ko mācīties no gadījumiem, kad interneta lietotāju labvēlības iegūšanai publicētās ziņas sagādā pilnīgi pretēju rezultātu?

Privātu ziņojumu kļūdaina publicēšana uzņēmumu korporatīvajos profilos, ļaundabīgas programmatūras, kas izsūta citiem cilvēkiem ziņas no augstu amatpersonu privātajiem profiliem – tā jau ir kļuvusi par interneta lietotāju ikdienu, un šādas kļūmes raisa smaidu, tomēr par skandālu to vis nenosauksi. Tomēr arī pavisam nopietnu sociālo mediju komunikācijas izgāšanos arī Latvijā netrūkst, lai gan, šķiet, nevienam nav gājis tik apkaunojoši kā amerikāņu politiķim Entonijam Vīneram, kurš mikroblogošanas vietnē twitter.com visu šīs vietnes lietotāju aplūkošanai publicējis intīmu fotogrāfiju, kas bija domāta pavisam privātai lietošanai. Cik graujoša šāda kļūda būtu Latvijas politiķu reputācijai, ir diskutējams jautājums, jo jāsecina, ka Latvijas sabiedrība ir gatava piedot arī pavisam atšķirīgi vērtējamus, internetā paustus politiķu uzskatus, bet tik nopietns reitingu grāvējs kā Francijas prezidenta Fransuā Olanda gadījumā pie mums vēl nav novērots.

Kad politiķiem pašiem vajag, tad ar nodokļiem tiek žonglēts uz nebēdu, bet kad jātur dotais vārds biznesam – uzreiz rodas neskaitāmas atrunas

Valsts prioritātes ir skaidri sagrupētas – starp pašām galvenajām ierindojušies iedzīvotāju ziedojumi politiskajām partijām. Saeima nobalsojusi: ja cilvēks no nākamā gada būs kādu politisko partiju pabalstījis ar ziedojumu, viņam būs iespējams atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Latvijas normatīvie akti pašlaik atļauj vienam cilvēkam partijai gada laikā ziedot 50 minimālās mēnešalgas– tātad 18 tūkstošus eiro. Attaisnotie izdevumi, no kuriem pienākas IIN atlaide, gan nedrīkstēs pārsniegt 20% no konkrētā ziedotāja apliekamā ienākuma, un labi vēl, ka tā, jo iepriekš politiķi bija tā aizrāvušies, ka gribēja par attaisnotajiem izdevumiem partijām noteikt vienu minimālo mēnešalgu – t.i., 360 eiro. Pēdējā brīdī tik attapās, ka īsti glīti tas nebūtu, jo veselībai un izglītībai attaisnoto izdevumu limits jau veselu mūžību turas samērā niecīgu 213,43 eiro robežās.