Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Valsts kanceleja (VK) izstrādājusi jaunu kārtību, kādā tiek nodrošināta kolektīvo pasākumu organizēšana un finansēšana valsts pārvaldes institūcijās.

Valsts kanceleja tagad izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus, kā tiek nodrošināta kolektīvo pasākumu organizēšana un finansēšana, un tie pieteikti ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokuments norāda, ka kolektīvie pasākumi ir pasākumi, kas tiek rīkoti darbinieku saliedēšanai un motivēšanai, svinīgi pasākumi darbiniekiem nozīmīgu iestādes gadadienu un valsts svētku atzīmēšanai, sporta pasākumi, izņemot tos, kas saistīti ar iestādes darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem, iekšēji komunikācijas pasākumi, iestādes darbības plānošanas un pārskata sanāksmes, pasākumi, kas veltīti ar nozares darbību saistītām starptautiski atzīmējamām dienām, un struktūrvienību un profesionālo grupu mācības, kas saistītas ar komandas veidošanu un kolektīva saliedēšanu.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

«Es zinu, kas grib nopirkt airBaltic, kas grib šajā kompānijā investēt naudu tādā vai citā ceļā. Es šos cilvēkus zinu ļoti labi. Attiecīgi viss, ko varu teikt: biļetes varat pirkt droši un lidot. Zinu noteikti, ka airBaltic darbs neapstāsies. Protams, jāpatur prātā, ka vēl ir citi, kas grib iegādāties airBaltic,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Krievijas izcelsmes miljardieris Vladimirs Antonovs.

Vaicāts, vai tagad būtu jāpārdod valstij piederošās akcijas, Antonovs stāsta: «Tas viss ir atkarīgs ne tikai no valsts vai Satiksmes ministrijas pozīcijas, mums ir daudz uzraugi, piemēram, SVF, Pasaules banka. Tomēr kopumā laikam tagad pārdot nevajadzētu, jo vienkārši nebūs dārgi. Vajag izstrādāt tādu modeli, lai valsts varētu nopelnīt.»

Uz laikraksta jautājumu: «Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) ir pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošām airBaltic akcijām. Ja BAS izmanto šīs tiesības, vai, piemēram, Snoras banka vai Krājbanka dos vēl kredītu BAS valsts akciju izpirkšanai?» Antonovs atbildējis: «Mums ir tāda formula kā «value at risk», līdz ar to no mums pietiek. Nē, mēs esam sasnieguši tos rāmjus, līdz kuriem uzskatām, ka bankas var investēt. Ja jautā, vai mēs gribam pirkt airBaltic akcijas kā grupa, tad teiktu, ka es nezinu. Pirmkārt, mums tāds piedāvājums nav bijis un, otrkārt, tas būtu vēl jāapspriež iekšienē, direktoru padomē. Plus tādā gadījumā kļūstam saistīti, kas mums nav vajadzīgs. Tādā gadījumā mums jārefinansē kredīts, ko var izdarīt, bet krīzē jau esam pārņēmuši tik daudz saimniecības, ka rīt pārvērsties «aviatoros» vēl negribam. Mums ir ar ko nodarboties.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

«2011.gads varētu būt lūzuma punkts, kura laikā paralēli notiktu darbs pie valstij piederošo vairāku minēto uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanas un vienlaikus tiktu izstrādāti konkrēti priekšlikumi, kādā veidā Rūpniecības izaugsmes fonds atbalstītu investīcijas jaunās ražotnēs,» tā A. Kampars.

Atalgojums nākamgad varētu pieaugt

Darba devēji izvēlas samazināt darbinieku skaitu, ne atalgojumu, tā konsultante Inga Bērziņa.

Ražošana

Redzama gaisma tuneļa galā

Metālapstrāde un mašīnbūve atgūstas no krīzes, turklāt to papildinājuši jauni ambiciozi spēlētāji.

IT

Draud tiesu darbi

Lattelecom pieteikumu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ir iesniedzis pāris nedēļas iepriekš, kad uzņēmumam bija pārliecība, ka ar LVRTC nespēs vienoties.

Transports

Autobusu ažiotāža

Pašvaldības autobusus šoruden īpaši aktīvi iepērk tādēļ, ka šī gada septembrī valdība atbalstīja Pasaules Bankas finansējuma piešķiršanu 18 novadiem 23 jaunu un divu mazlietotu skolēnu autobusu iegādei.

«Latvenergo sāpīgākā vieta ir sadales tīkli - ir lietas, ko vajadzēja īstenot agrāk.»

To intervijā laikrakstam Dienas bizness saka bijušais a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

Sniega un sasalstošā lietus dēļ uz elektrolīnijām gāzās koki, tāpēc vairākiem tūkstošiem cilvēku sveču gaismā nācās sagaidīt ne vien Ziemassvētkus un Jauno gadu, bet pavadīt arī vēl pāris nedēļas, nemaz nerunājot par uzņēmējdarbībai nodarīto kaitējumu. Kārlis Miķelsons vadīja Latvenergo koncernu pēdējos desmit gadus, tādēļ laikraksts jautājis par iemesliem un iespējamiem risinājumiem.

«Tas, ka dažādu dabas stihiju rezultātā klienti tiek atslēgti no elektrības, tā ir bijis un būs, kamēr vien pastāvēs elektriskie tīkli. Jautājums vairāk ir par to, cik uzņēmums bija gatavs, lai reaģētu uz šādiem specifiskiem apstākļiem,» viņš norāda.

Ekonomikas stagnācija vairojusi vēlmi nopelnīt ar viltotiem parakstiem, zagtām pasēm un strādājot kā zicpriekšniekiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Viņš nenoliedz, ka recesija Latvijā var būt vilinājums blēžiem nopelnīt, īstenot vienkāršākas blēdīšanās shēmas. Ir dzirdēti stāsti, ka bezdarbnieks vērsies darbā iekārtošanas kompānijā un tur pēc solījuma saņemt darbu atstājis gan pases kopiju, gan parakstījis dokumentus, kurus apliecinājis zvērināts notārs, bet pēc vēstulēm no kreditoriem vai nodokļu administrācijas atskārtis, ka kļuvis par uzņēmēju pret paša gribu.

Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumi pēdējo piecu gadu laikā mainījušies – izvēloties veikalu, priekšroku dodam ērtībai, bet pārtikas izvēlē skatāmies, ne tikai uz cenu, bet arī uz kvalitāti.

Kad «treknie» gadi Latvijā beidzās, pārtikas mazumtirgotāji bija vieni no pirmajiem, kas izjuta sekas – pircējiem vairs nebija svarīgi, kāda zīmola veikalā iepirkties, jo visu noteica cena. Veikalu tīkls IKI un pētījumu aģentūra Data Serviss izpētījuši pircēju uzvedību un atklājies, ka Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vērtības pēdējo piecu gadu laikā ir mainījušās. Pētījumā apkopoti dati par pircēju paradumiem laikā no 2006. līdz 2011. gadam, kad katru gadu aptaujāja 1500 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Secināts, ka veikalos vairāk iepērkas sievietes (53%), nevis vīrieši (47%), kā arī 46% pircēju ir precēti. Lielākajai daļai pircēju ir vidējā speciālā (30%) vai augstākā izglītība (24%), un viņi strādā algotu darbu (51%). 25% savus ienākumus vērtē kā vidējus – uz vienu ģimenes locekli 111 līdz 150 lati, kamēr 23% saka, ka ģimenes vidējie ienākumi ir augsti, jo uz vienu ģimenes locekli tie sasniedz 201 līdz 250 latus.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur 2011. gadā pieaug nodokļu slogs, Igaunijā tas paliek nemainīgs, bet Lietuvā ir samazināta PVN likme tūrismam.

Grib uzgrūst operatoriem

Valstiski pareizi būtu strādāt pie elektrisko tīklu sakārtošanas, uzsver Tele2 vadītājs Valdis Vancovičs, nevis uzlikt par pienākumu mobilo sakaru operatoriem torņos nodrošināt elektrības padevi.

Enerģētika

Eesti Energia nopērk kompāniju

Igaunijas enerģētikas kompānija Eesti Energia iegādājusies 90% SIA Valkas bioenerģijas kompānija daļas.

Rakurss

Mikroblogotāju sirdis grib iekarot

Par arvien lielāku apgrūtinājumu sociālo tīklu lietotājiem kļūst spameri jeb mēstuļu izsūtītāji.

Investors

Pārejas tirgi aizvien pievilcīgi

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.

Arī apdrošinātāji ar ekonomiskām metodēm centīsies cīnīties ar «kaktu autoservisiem», kas nemaksā nodokļus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

2010. gada decembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova un Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Andris Kulbergs parakstīja vēl nebijušu sadarbības vienošanos, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un «aplokšņu algām», kā arī veicinātu godīgas konkurences apstākļus autoservisu nozarē.

A.Kulbergs minēja, ka situācija šajā nozarē ir kritiska un pastāv risks, ka ap 95% nozares uzņēmumu tikai daļēji maksā nodokļus, par nozares normu kļuvusi lētu vai zagtu materiālu iegāde, pazeminot sniegto pakalpojumu kvalitāti. LPAA, sadarbojoties ar valsts iestādēm, līzinga un apdrošināšanas uzņēmumiem, plāno piecu gadu laikā apvienot uzņēmumus, kas strādātu pēc vienotiem nodokļu ētikas, apkalpošanas, kvalitātes, ekoloģisko prasību standartiem. A. Kulbergs atzina, ka asociācija plāno šos uzņēmumus, uzlabojot godīgas konkurences apstākļus un cīnoties ar ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, «izvest gaismā» un iekļaut asociācijā, kā arī tuvāko piecu gadu laikā panākt vidējās bruto algas palielināšanu nozarē no 246 līdz 705 Ls, panākot «aplokšņu algu» legalizāciju.

Lai arī vairākas rūpniecības nozares rāda strauju atgūšanos, tomēr tikai trīs no tām pērn pārspējušas 2008. gada rādītājus. To rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati par apstrādes rūpniecības produkcijas izlaidi un apgrozījumu pa ceturkšņiem 2008.-2010. gadā.

Vienīgā nozare, kura globālo ekonomisko krīzi neizjuta, ir ķīmisku vielu un produktu ražošana, jo statistika nerāda kritumu, ļoti nelielu kritumu 2009./2008. uzrāda farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošana.

Savelkas mākoņi pār Elkor

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde kriminālprocesa ietvaros veikusi kratīšanas divos Elkor veikalos un birojā saistībā ar aizdomām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un grāmatvedības dokumentu sagrozīšanu.

Būve&Īpašums

Izgaismo kadastra vērtību problēmu

Grozījumi Imigrācijas likumā ceļ gaismā faktu, ka īpašumu kadastrālā vērtība joprojām mēdz būtiski atšķirties no tirgus vērtības, pirmdien norāda laikraksts Dienas bizness.

Līdz šim «svaigākie» šā likuma grozījumi nav būtiski ietekmējuši tirgu, bet nākotnē aptaujātie tirgus dalībnieki saskata zināmu risku.

Pašreizējās izmaiņas (likums ir papildināts ar jaunu prasību) paredz, ka Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādāto nekustamo īpašumu kopējai kadastrālajai vērtībai to iegādes brīdī ir jābūt ne mazākai par 30 tūkst. latu, bet citur Latvijā tai ir jābūt ne mazākai par 10 tūkst. latu.

Tas varētu radīt zināmu darījumu «aizķeršanos», uzskata aptaujātie, jo ne visiem pieprasītajiem īpašumiem kadastrālā vērtība atbilst šīm prasībām. Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs teic, ka neesot problēmu ar īpašumiem Jūrmalā, jaunajiem projektiem Rīgas centrā. Taču ir īpašumi renovētās mājās, kur tirgus vērtība atbilst uzturēšanās atļauju saņemšanas kritērijiem, bet kadastrālā vērtība ir zemāka par minimāli noteikto.

«Vai zināt, kā jūtas cilvēks, kam ir tik daudz ko teikt, ka viņš nespēj noformulēt nevienu pašu domu? Tā jūtas #ēģipte, atgriezusies tiešsaistē,» pēc piecu dienu ilgās pauzes populārajā sociālajā tīklā ietvītojusi kāda lietotāja no Kairas.

Bija vajadzīgas tieši 18 minūtes, lai atstātu 80 miljonus cilvēku bez saziņas ar ārpasauli – tik dramatiski notikumus Ēģiptē aprakstīja kanādiešu laikraksts Globe and Mail. Taisnības labad jāsaka, ka gluži 18 minūtēs tas nenotika vis. Tomēr fakts paliek fakts – mēģinot atņemt ērtu saziņas kanālu pret prezidenta Hosnī Mubarāka varu protestējošajiem valsts iedzīvotājiem, Ēģiptes amatpersonas pieņēma savā vērienā bezprecedenta lēmumu un uz piecām dienām atslēdza internetu. Praktiski visai valstij.

Jaunā Jūrmalas teritorijas plānojuma apspriešanas gaita izrādījusies visai ērkšķaina. Sešās sabiedriskajās plānojuma apspriešanās dzirdēti pozitīvi viedokļi, bet galvenokārt Jūrmalas iedzīvotāji ir protestējuši. Visasākā kritika veltīta plāniem atļaut būvēt tur, kur pašlaik tas ir liegts. Tiesa, dažās no šīm teritorijām dome jau reiz atļāvusi apbūvi un tagad steidz to darīt vēlreiz, jo citādi pašvaldībai ir visas iespējas tiesā pazaudēt miljonus.

Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Neskatoties uz ķibelēm un skandāliem, kas pavada e-pakalpojumu attīstību Latvijā, šajā jomā esam guvuši arī vērā ņemamus panākumu, šodien raksta Lietišķā Diena. Tomēr valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.

To apliecina arī pērn MK iesniegtais valsts institūciju īstenoto funkciju un uzdevumu IKT jomā izvērtējums. Tajā teikts, ka pašlaik lietojamās metodes IKT budžetu plānošanā gan IKT uzturēšanas, gan IS izveides jomā nav optimālas un nedod iespēju veikt objektīvu funkciju un sniegtā labuma novērtējumu. Valsts pārvaldes iestādēs novērojama plaša IKT resursu decentralizācija un sadrumstalotība, kas palielina izdevumus, kā arī nepieciešamību uzturēt pietiekami augstas IT kompetences cilvēkresursus, kuri uztur IKT infrastruktūru. Atbilstoši Valsts informācijas sistēmu reģistra sniegtajiem datiem - Latvijā kopumā ir 175 valsts informācijas sistēmas, bet kopējo IS skaits padotības iestādēs ir virs 400. Valstī ik pa laikam izskan runas par iespējamo IT resursu centralizāciju, taču arvien vēl nekas neliecina, ka tiek sperti soļi attiecīgajā virzienā. Ņemot vērā, ka pirms neilga laika uzmanības centrā nonāca Valsts ieņēmuma dienesta EDS nedienas, līdz ar to aktualizējās jautājums par IS uzturēšanu. Tāpēc DB vēlējās apzināt, cik ministrijas tērē IS uzturēšanai. Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Ārlietu ministrija atbildes DB nesniedza.

No cauruļvada izsūknētās bufernaftas pārdošanā varot būt problēmas, jo trūkstot pierādījumu par tās izcelsmi.

Tā sarunā ar laikrakstu Dienas bizness atzina Muitas brokeru asociācijas dibinātājs, bijušais VID ģenerāldirektora pirmais vietnieks un Muitas departamenta direktors Kalvis Vītoliņš (attēlā).

«Ja patiesībai atbilst ziņas, ka vienā no SIA Ventspils nafta termināls rezervuāriem ir iepildīta no maģistrālā cauruļvada izsūknētā bufernafta, bet, pārbaudot situāciju, izrādīsies, ka Latvijā šāda nafta tādā pašā daudzumā nav ienākusi, tas nozīmēs, ka no naftas vada ES muitas teritorijā ievests produkts, kurš ir apliekams ar PVN un, iespējams, arī ar akcīzes nodokli. Turklāt vienīgais veids, kas līdzinās šādai izsūknēšanai, ja vietā ES teritorijā nekas nav «iesūknēts», ir līdz šim no vada «pa ceļam nosūktā dīzeļdegviela», tikai tagad «nosūkšana» ir notikusi nevis no mākslīga cauruma, bet «no trubas gala». Tādā gadījumā nāksies secināt, ka par izsūknēto bufernaftu no tranzītam izmantotā cauruļvada nav samaksāti nodokļi ne tad, kad Latvija iestājās ES, ne arī pašlaik, un tad būtu jāatzīst, ka šādam produktam ir kontrabandas preces pazīmes ar visām no tā izrietošajām sekām,» stāsta K. Vītoliņš.

Personas datu drošības jautājums ir aktualizējies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu noplūdes skandāla dēļ. «Pirms tam valsts līmeņa informācijas sistēmu (IS) auditi tika uztverti kā formāla prasība. Izskanēja viedoklis, ka personas datiem nav vērtības, tie ir pieejami internetā, iestāžu administratoriem, un ka tos nav vērts zagt,» laikrakstam Dienas bizness norāda DPA infrastruktūras risinājumu nodaļas vadītājs Gatis Gailis.

Kopš 2010. gada vasaras ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc IT drošības auditiem, turklāt, nevis tikai formālām dokumentācijas un IS pārvaldības procedūru pārbaudēm, bet tieši īstiem ielaušanās testiem. «Uzņēmumi un iestādes apzinās - datu zagšana ir kļuvusi par realitāti,» skaidro G. Gailis.

Uzņēmumiem ir lielāka interese par drošības lietām, to vadītāji grib iegūt pārliecību, ka viņus tas neskars, saka Lattelecom Technology izpilddirektors Rinalds Sproģis. «Ar laiku šī intensitāte apsīks, līdz nākamajiem incidentiem,» pieļauj R. Sproģis.

Nozaru kompetences centri nespēj sākt pielietojamo pētījumu veikšanu, jo to īstenotāji lielākoties ir valsts zinātniskās iestādes, kas vienlaikus ir arī šo centru dibinātājas.

«No pasaules pieredzes aizgūtā ideja par kompetences centru izveidi arī Latvijā ir vērtējama pozitīvi. Jo šādu centru darbības mērķi ir paaugstināt komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanā, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecības attīstībā kopumā,» DB norāda Lattelecom Technology izpilddirektors Rinalds Sproģis.

Izstādes

Lai nesanāktu kā Expo 2010

Lai nebūtu «gribējām, kā labāk, bet sanāca - kā vienmēr», nākamajai vispasaules izstādei Expo 2015 Milānā jāsāk gatavoties jau tagad.