Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) neizskatīs iespēju atstādināt no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), bet virzīs likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, otrdien žurnālistiem sacīja Gerhards.

LETA jau rakstīja, ka pēc konsultācijām ar juristiem Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) secinājis, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, aģentūrai LETA pastāstīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars. Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Komentējot Kučinska preses sekretāra pausto, ka ministrs var vienbalsīgi no amata atstādināt Rīgas mēru, Gerhards uzsvēra, ka viņš šādu priekšlikumu nav saņēmis. Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka VARAM virzīsies uz priekšu ar Tieslietu ministrijas (TM) saskaņoto likumprojektu par Rīgas domes atstādināšanu.

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.

Par 220 miljoniem eiro pārdošanā izliktas "Zunda Towers" augstceltnes Pārdaugavā, liecina sludinājums starptautiskās nekustamā īpašuma kompānijas "Sotheby's International Realty" mājaslapā.

"Zunda Towers" projekta attīstītāja "Towers Construction Management" izpilddirektors Aigars Gerhards sacīja, ka kompleksa īpašnieka pamatbizness nav nekustamie īpašumi, tāpēc kompleksu vienmēr bijis iespējams iegādāties, ja ir pircējs, kura piedāvātā cena atbilst īpašnieka gaidītajai cenai.

Gerhards neprognozēja, cik ilgā laikā iecerēts pārdot kompleksu, vien norādīja, ka pēc cenas tas būtu viens no lielākajiem komercplatību darījumiem Baltijā.

"Ja atradīsies pircējs, kurš gatavs maksāt nosaukto cenu, tad jau juridiskās formalitātes varētu nokārtot diezgan ātri," teica Gerhards.

Jautāts, vai nav atmesti pirms gada "Towers Construction Management" izziņotie plāni kompleksā būvēt vēl trešo torni, Gerhards sacīja, ka darbs pie šīs būvniecības ieceres joprojām turpinās un notiek nepieciešamā saskaņošanas procedūra.

Lauksaimniecībā tuvāko gadu laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, kuras diktē Eiropas Savienības stratēģijas. Latvijas valsts uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Zemkopības ministrs atgādināja, ka pašlaik vairāk nekā 40% Latvijas eksporta ieņēmumu ģenerē ar zemi saistītās jomas – zeme, mežs un jūra, jo pārtikas eksporta īpatsvars ir nedaudz vairāk par 20% un tikpat arī meža nozares produkcijas realizācija ārvalstu tirgos. “Tad, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniecības produkcijas eksporta īpatsvars bija tikai 10% no kopējiem eksporta ieņēmumiem. Pārtikas eksporta ieņēmumi pēc to īpatsvara ir dubultojušies, un tas noticis pateicoties tam, ka Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti un iekļāvusies kopējā ES lauksaimniecības politikā un tai atvēlētajā atbalsta sistēmā,” uzsvēra K. Gerhards.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biogrāfiju.

Gerhards dzimis 1969.gada 7.februārī Rīgā. Viņam ir divi dēli.

Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē viņš ir ieguvis tautsaimniecības plānošanas speciālista profesiju. Pēc tam Gerhards studējis Gētes institūtā un Vilhelma Vestfāles universitātē Vācijā.

Gerhards karjeru sāka 1991.gadā kā AS «Selga» izpilddirektors, šajā amatā nostrādājot līdz 1993.gadam. No 1993.gada septembra līdz 1995.gada maijam viņš bija ekonomikas ministra palīgs. Laikā no 1996.gada septembra līdz 1999.gada aprīlim viņš strādāja Valsts prezidenta kancelejā par prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieku ekonomikas jautājumos.

Ekonomikas ministrijā Gerhards atgriezās 1999.gada aprīlī, kļūstot par ministrijas valsts sekretāru. Šajā amatā viņš bija līdz 2007.gadam. Šajā laika posmā viņš arī apstiprināts par standartizācijas padomes priekšsēdētāju, kā arī bijis Ventspils ostas valdē.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Šī gada 17. decembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards valdībā iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes (RD) atlaišanu, informē ministrija.

Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz konstatētajiem vairākiem likuma pārkāpumiem pašvaldības darbā, tai skaitā pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtēja RD atbildību «Rīgas satiksmes» lietā, kā arī, izstrādājot likumprojektu, ņemti vērā līdz šim konstatētie pārkāpumi, nepilnības un bezdarbība pašvaldības darba procesos, tai skaitā attiecībā uz «Rīgas satiksmi».

Ministrs Kaspars Gerhards: «Ir paveikts apjomīgs darbs, lai skrupulozi izvērtētu Rīgas domes darbu, it sevišķi pašvaldības kapitālsabiedrības »Rīgas satiksmes« pārraudzību un kontroli. Nav pieļaujama situācija, ka laikā, kad tiesībsargājošās institūcijas veic procesuālās darbības pašvaldības uzņēmumā, kur tiek minēts, iespējams, pat mākslīgs iepirkumu sadārdzinājums 5-7% apmērā – Rīgas dome neuzņemas atbildību par notiekošo, tā vietā sasaucot formālu sēdi »uzticības« izteikšanai priekšsēdētājam. Turklāt arī jānorāda, ka šis ne tuvu nav pirmais publiski izskanējušais skandāls saistībā ar iespējamām nelikumībām »Rīgas satiksmē«. Līdz ar to, ņemot vērā konstatētos faktus, VARAM sagatavotais likumprojekts par domes atlaišanu nekavējoties iesniegts valdībai.»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards nosūtījis Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam vēstuli, kurā iesaka izvērtēt iespēju ieviest pārejas posmu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanu 2016.gadam, nosakot to līdz 2016.gada 1.martam, informē ministra padomnieks Oskars Vizbulis.

Šajā laika periodā K.Gerhards aicina piemērot samazināto nodokļa likmi tiem Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, kas nav paspējuši deklarēties Rīgas administratīvajā teritorijā līdz 2016. gada 1. janvārim.

«Daudzi iedzīvotāji, kuri vēlējās deklarēt savu dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, minētajā laika posmā no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ to nevarēja izdarīt. Apzināmies, ka grozījumu saistošajos noteikumos veikšanas gadījumā pašvaldībai atsevišķos gadījumos būs jāveic nodokļa summas pārrēķināšana. Ministrijas ieskatā šāds īslaicīgais administratīvais slogs ir samērīgs ar ieguvumu gan pašvaldībai, kura vēlas piesaistīt savai administratīvajai teritorijai jaunus iedzīvotājus, lai palielinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, gan iedzīvotājiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nebija deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgas pilsētā,» uzsver ministrs Kaspars Gerhards.

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Ar jaunu administratīvi teritoriālās reformas pieteikumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) ir uzsācis diskusiju, kas jau pirmajās dienās pēc projekta iesniegšanas koalīcijā izraisījusi pretrunīgu reakciju. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) divi piedāvātie novadu modeļi, kas paredz līdz 2021. gadam pāriet uz 49 novadu un deviņu lielo pilsētu iedalījumu vai izveidot 29 sadarbības teritorijas ap reģionālās attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības var arī brīvprātīgi apvienoties, nav vienīgās aktivitātes šajā virzienā, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Administratīvi teritoriālās reformas projektu gatavo arī Vienotība, kura domes sēdē 10. oktobrī apstiprinās uzdevumus, kas jāpaveic līdz valsts simtgadei 2018. gadā. Viens no tiem paredz izveidot Latvijā stiprus novadus. Savukārt 23. oktobrī notiks bijušā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska pārstāvētā nodibinājuma Domnīca Certus rīkotais forums, kurā viens no jautājumiem būs par reģionālo attīstību. V. Dombrovskis apstiprināja, ka forumā prezentētā pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik novados ir iespējas nodrošināt līdzsvarotu attīstību, lai mazinātu cilvēku aizplūšanu no reģioniem.

K. Gerhards Dienai atzina, ka arī Nacionālajā apvienībā Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) jau pirms vairākiem mēnešiem notika diskusija par reģionālo attīstību un modelis, kas paredz pāriet uz 49 novadu un deviņu lielo pilsētu iedalījumu, sakrīt ar viņa partijas un paša ministra redzējumu. Tā pamatā ir divi galvenie kritēriji - novadā ir jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai un ne mazāk kā 1000 iedzīvotāju centrā. K. Gerhards personīgi uzskata, ka lielajām pilsētām būtu jāsaplūst ar novadiem, bet tas esot diskusijas jautājums. «Atšķirība starp novadiem ir tik liela, ka panākt līdzsvarotu attīstību ir ļoti grūti,» atzīst ministrs, norādot, ka šo līdzsvaru mēģina nodrošināt ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Taču tas neesot risinājums. Par to, cik dažādas ir pašvaldības, liecina arī to izveidotās organizācijas - Lielo pilsētu asociācija, Reģionālās attīstības centru apvienība un tagad vēl top Pierīgas novadu apvienība. Nesen arī ārvalstu investori uzsvēruši, ka viņiem ir svarīgi, lai pretim būtu nopietns partneris - spēcīga pašvaldība -, kas ir priekšnoteikums, lai teritorijā veiktu ieguldījumus. Nelielajiem novadiem ir arī grūtības pārņemt visas funkcijas, kuras valsts būtu gatava deleģēt pašvaldībām.

Valdība šodien lems par ieceri samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu par 50%, kā arī piemērot mājokļa valsts pabalstu lielākam saņēmēju lokam, paplašinot šī atbalsta saņēmēju noteikumus un apjomus.

Pēc koalīcijas partiju sanāksmes zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) informēja, ka, pēc Ekonomikas ministrijas (EM) aplēsēm, sadales tarifa samazināšanai tiks piešķirts apmēram 78 miljonu eiro atbalsts, savukārt 16 miljoni eiro tiks piešķirti mājokļu pabalstu subsidēšanai.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns teica, ka caur šādu mehānismu AS "Sadales tīkls" negatīvās ietekmes nav. "Tas turpina investīcijas tīklos un nekādā veidā arī neierobežojot drošas situācijas uzturēšanu nākotnē," pauda Šaicāns.

Vienlaikus EM ir rosinājusi samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi uz laiku gan elektrībai, gan gāzei, tomēr par to koalīcija nav vienojusies. Par nodokļa likmes samazināšanu iestājās Nacionālo apvienību pārstāvošais ekonomikas ministrs, bet pret to ir iebildusi "Jaunā vienotība".

Pārtikas PVN samazināšana visai pārtikai, kas stimulētu vietējās pārtikas nozares konkurētspēju un atvieglotu algas samazinājumu piedzīvojušo vai bez darba palikušo iedzīvotāju ikdienu, uz valdības sarunu galda ir viena no Zemkopības ministrijas virzītajām prioritātēm, kuru neatbalsta citas koalīcijas partijas.

Tā trešdien ministrijas tiešsaistes preses konferencē atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK").

“Samazinātā PVN pārtikai ieviešana ir ierakstīta valdības deklarācijā un ir viena no mūsu partijas prioritātēm, tomēr valdību veido piecas koalīcijas partijas un ne visas piekrīt uzreiz ieviest samazināto PVN vairākām pārtikas grupām,” norādīja K. Gerhards, cita starpā uzsverot, ka samazinātā PVN likme augļiem, ogām un dārzeņiem pagarināta un tiks pielietota arī nākamgad un līdz 2023. gadam.

Tajā pašā laikā šis pagarinājums arī nozīmē ieviestās samazinātās likmes terminēto nozīmi, kas paredz jaunus strīdus par šādas normas nepieciešamību. Jau likmes piemērošanas laikā, kas tika uzskatīts par eksperimentu, sekoja visnotaļ dažāda vienu un to pašu VID sniegto skaitļu interpretācija no Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī Nevalstiskajām organizācijām. No vienas puses Finanšu ministrija norādīja uz nodokļu ieņēmumu kritumu, savukārt Zemkopības ministrija un NVO uz dažādiem ieguvumiem – uzņēmēju konkurētspējas pieaugumu, darbaspēka algu pieaugumu nozarē, PVN shēmu samazināšanos un citiem pozitīviem efektiem, kuru tieša un nepārprotama summēšanu eiro izteiksmē ir iespējams apšaubīt, jo daudzi no labumiem iekļaujas citās nodokļu grupās un nav skaidri izdalāmi.

Iepakojumu depozīta sistēmas ieviešana ļaus iedzīvotājiem atgūt 10 centus par vienu iepakojuma vienību, turklāt tas nozīmē, ka atsevišķas preces varētu kļūt dārgākas, žurnālistiem šodien pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK).

Asociācija: Zaudē ES līdzfinansējumu depozīta sistēmas ieviešanai

Ministrs skaidroja, ka preces, uz kurām attiektos iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana, būtu ūdens, bezalkoholiskie dzērieni, alus un dzērieni ar zemu alkohola saturu, bet iepakojuma materiāli, kurus iedzīvotāji varētu nodot un saņemt par to atlīdzību, būtu PET, stikls un metāls.

Par sistēmas darbību atbildīgs būs nacionālā līmeņa operators un to veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas. Operatora pienākumos ietilps organizēt iepakojuma atpakaļ pieņemšanu un tā apsaimniekošanu, un tam jābūt noslēgtiem līgumiem ar dzērienu ražotājiem un tirgotājiem.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa (VL-TB/LNNK) aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku, sacīja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Zemkopības ministra biroja vadītājs teica, iekams nav zināmi konkrēti Helmaņa aizturēšanas iemesli, neesot iespējams izvērtēt, vai paturēt viņu par zemkopības ministra padomnieku pašvaldību sadarbības jautājumos. Līdz ar to jāsagaida tiesībsargājošo iestāžu un paša Helmaņa skaidrojums par notikušo. «Par sadarbības turpināšanu vai neturpināšanu varēsim lemt, kad būs šī informācija,» sacīja Eglīts.

Pēc viņa sacītā, līdz šim publiskajā telpā izskanējusī informācija par to, ka Helmanis, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, izkrāpis pašvaldības finanšu līdzekļus, izmantojot ārstniecības iestādes ārsta izsniegtu viltotu darba nespējas lapu, «ir spekulācijas, kuras nevar pārbaudīt».

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi valdības koalīcijas partneriem jaunu Administratīvi teritoriālās reformas koncepciju ar diviem iespējamiem variantiem, informē VARAM pārstāve Kristīne Kļaveniece.

Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz noteikt, ka Latvijā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā plānots veidot 49 novadus un deviņas republikas pilsētas. Savukārt otrs paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmēs attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi. Lēmums, kuru no pašvaldību turpmākas apvienošanas variantiem apstiprināt, tiks pieņemts pēc plašām diskusijām ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un sociālajiem partneriem.

Secināts, ka pēc Administratīvi teritoriālās reformas, kas pabeigta 2009.gadā, vēl joprojām ir daudzi novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, piemēram, vismaz 4000 iedzīvotāju novadā.

Investējot 18 miljonus eiro, AS «Dobeles dzirnavnieks» uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, informē uzņēmumā.

Plānots, ka piecu gadu laikā pēc tā īstenošanas bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.

Topošajā Baltijā lielākajā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūrā tiks ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95% produkcijas tiks eksportēta.

«Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot: «Mūsu realizētais projekts var nospēlēt izšķirošu lomu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanai. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2% ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā».

Rīdziniekiem, kuri pagājušā gada nogalē nepaspēja deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, un kuriem līdz ar to šogad tiktu piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, tiks dota iespēja deklarēties līdz 29. februārim, ieskaitot, informē Rīgas dome.

Par šādu risinājumu šodien vienojās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

«Kopā ar ministriju esam raduši korektu risinājumu situācijai, kas izveidojās pagājušā gada nogalē, kad tehnisku iemeslu dēļ portālā www.latvija.lv nebija pieejams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojums Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana. Līdz ar to daļai rīdzinieku no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams deklarēt dzīvesvietu savā nekustamajā īpašumā. Visiem, kas to nav paspējuši izdarīt, tagad dosim iespēju deklarēties savā īpašumā līdz 29. februārim un saglabāt NĪN atlaides. Tādējādi paziņojums par NĪN aprēķinu var tikt izsūtīts ar nelielu novēlošanos, pēc 15.februāra,» – norāda N.Ušakovs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards aicina veikt grozījumus likumdošanā, kas paredzētu samazinātu nodokļa likmi tiem nekustamā īpašuma nodokļu (NĪN) maksātājiem, kuriem pieder viens nekustamais īpašums un kas ir arī šī nodokļu maksātāja deklarētā dzīvesvieta, informē ministra padomnieks Oskars Vizbulis.

Pašvaldībām Latvijā ar likumu paredzētas tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļu likmes līdz pat 1,5% no dzīvošanai paredzētā nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) katru gadu turpina saņemt daudzu iedzīvotāju sūdzības un lūgumus VARAM atcelt attiecīgos pašvaldību saistošos noteikumus. Aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis iedzīvotājiem rada lielu finansiālu slogu, negatīvi ietekmē mājsaimniecību labklājības līmeni un veicina nodokļa parādu apjoma pieaugumu.

Tāpēc ministrs licis sagatavot grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli, kas nosaka, ka vienīgo mājokli nedrīkst aplikt ar nodokli lielāku par 0,2%, 0,4% vai 0,6% atkarībā no mājokļa kadastrālās vērtības.

Viesojoties Kazahstānā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards piedāvājis dalīties Latvijas pieredzē ar virzību uz zaļo ekonomiku, informē ministra padomnieks Oskars Vizbulis.

«Jautājumos, kas saistīti ar zaļo ekonomiku, Latvija var dalīties pieredzē ūdens resursu un atkritumu apsaimniekošanā. Piemēram, kvalitātes prasībām atbilstoša dzeramā ūdens apgādē, notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā. Tāpat dalītā atkritumu vākšanas attīstība Latvijā pakāpeniski samazina poligonos apglabāto atkritumu daudzumu,» uzskata K.Gerhards.

Vienlaikus ministrs aicināja visas pasaules valstis, tajā skaitā Eiropā un Centrālāzijā rast ilgtspējīgus risinājumus valsts labklājības paaugstināšanai un slodzes uz vidi samazināšanai.

Darba vizītē Kazahstānā, kas notiek no 13. līdz 15. Septembrim, ministrs tikās arī ar augsta līmeņa amatpersonām, tajā skaitā Kazahstānas Enerģētikas ministru Kanatu Bozumbajebu un Astanas mēru Asetu Isekeševu.

Likmes pieaugums par atkritumiem tiek uztverts ar izpratni, savukārt piedāvājums to palielināt kūdrai uzņēmējus pārsteidzis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie dabas resursu nodokļa (DRN) likmju paaugstināšanas priekšlikumi ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis atšķiras – daļa piedāvātos grozījumus atbalsta, savukārt citi kritizē.

Intervijā DB 09.11.2015. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards skaidroja, ka atkritumu nozari pārstāvošās asociācijas pašas rosināja paaugstināt DRN likmes par atkritumu apglabāšanu poligonos. Tas nepieciešams tādēļ, lai radītu ekonomisku stimulu sadzīves atkritumu šķirošanai un materiālu atkārtotai izmantošanai. Kā norādīja K. Gerhards, tāpat DRN pieaugums plānots kūdrai un plastmasas iepirkuma maisiņiem.

AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotā centralizēta valsts īpašumu pārvaldība nav sevi attaisnojusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Melbārde nav pārsteigta par VNĪ vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi nevarēs pabeigt iepriekš noteiktajā termiņā. Ministre uzskata, ka nekustamo īpašumu pārvaldības centralizācija VNĪ ir neefektīva.

«Muzeja pārbūvi sākotnēji bija plānots pabeigt jau 2013.gada nogalē, taču VNĪ neizdarības dēļ būvniecības process nav uzsākts pat četrus gadus vēlāk. Tā kā līdzīga situācija ar termiņu pārlikšanu ir visos lielajos kultūras objektos, VNĪ paziņojums un vēlme novelt savu vainu uz citiem iesaistītajiem partneriem vairs nepārsteidz,» sacīja Melbārde.

Politiķe piebilda, ka teju katrā kultūras objektā pārbūve un restaurācija aizkavējas par vidēji trīs gadiem. Kā piemēru Melbārde minēja Jauno Rīgas teātri, kas augusta vidū pagaidu mājvietu atrada Tabakas fabrikā.