Dabas aizsardzības pārvalde un Siguldas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā un izvēlēties savu favorītu arhitektu idejām par Gaujas Nacionālā parka (GNP) simboliskajiem vārtiem – gājēju tiltam Siguldā, informē Sigulda novada pašvaldība.

Šā gada sākumā Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar arhitektūras ieceru konkursu rīkotāju «Bee Breeders» aicināja arhitektus izstrādāt metus GNP vārtiem – simboliskai ieejai nacionālajā parkā, kas vienlaikus nodrošinātu arī gājēju tilta funkcijas, savienojot gravas malas virs Gaujas ielas Siguldā.

Izvērtējot ideju un dizainu klāstu, žūrija deva priekšroku tiem, kas piedāvāja jaunus eksperimentālus parka atklāšanas veidus, izvirzot trīs laureātus. Starp tiem arhitekti no Austrālijas, Libānas un Itālijas.

Iespējamā gājēju tilta atrašanās vieta plānota pie iebraukšanas Gaujas senielejā – pāri Gaujas ielai, un tas savienotu Baznīcas ielu un Ainas ielu pie Spieķu parka. Kā norādīja pašvaldība, tad tas ne tikai atvieglotu kājāmgājēju plūsmu starp apskates objektiem Siguldā, bet arī veicinātu Gaujas Nacionālā parka kā viena no Latvijā nozīmīgākajiem tūrisma objektiem atpazīstamību.

Kokrūpniecības uzņēmums SIA «Gaujas Koks» 2018. gadā strādājis ar apgrozījumu 84,420 miljonu eiro apmērā, kas ir augstākais uzņēmuma sasniegtais apgrozījums kopš tā dibināšanas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2018. gadu, SIA «Gaujas Koks» pērn palielinājis apgrozījumu par 35,5% jeb 21,582 miljoniem eiro. «Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt sekmēja pieprasījuma pieaugums zāģmateriālu tirgūs, kas izteikti bija jūtams pārskata gada pirmajos trīs ceturkšņos,» sacīts SIA «Gaujas Koks» gada pārskatā.

Arī uzņēmuma peļņa pērn pieaugusi - tā bija 3,742 miljoni eiro, kas bija par 16% jeb 517 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017. gadā. Peļņas rādītāju izaugsmes tempus gan bremzēja augstā pieprasījuma izraisītais zāģbaļķu cenu pieaugums gada nogalē.

«Gaujas Koks» apgrozījuma kāpums Infogram 2018. gadā SIA «Gaujas Koks» turpināja iesāktos investīciju projektus, ieguldot uzņēmuma attīstībā 8,5 miljonus eiro, ko uzņēmums nodrošināja no savas pamatdarbības naudas plūsmas, nepiesaistot papildus finansējumu no bankām.

Kokrūpniecības uzņēmuma SIA «Gaujas Koks» neto apgrozījums 2017.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 7,5%, sasniedzot 60,838 miljonus eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 3,225 miljoni eiro, kas bija par 44,2% jeb 988 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2016.gadā.

SIA «Gaujas Koks» pagājušajā gadā turpināja nodrošināt pilnu ražošanas ciklu no zāģbaļķa pirmapstrādes līdz gala produktam. Uzņēmums norāda, ka tas spēja strādāt ar peļņu un sasniegt apgrozījumu gandrīz 61 miljona eiro apmērā, «neskatoties uz neapmierinošo situāciju Latvijas darbaspēka tirgū, kura problemātika izteikti jūtama tieši reģionos», sacīts gada pārskata vadības ziņojumā.

Uzņēmumam ir divas rūpnīcas - viena Gulbenes novada Stradu pagastā un Jēkabpilī, bet 2017.gada septembrī uzņēmuma vadība pieņēma lēmumu atdalīt Gulbenes rūpnīcu, nododot ražotni saistītajam uzņēmumam SIA «Diana», kura lielākais īpašnieks ir SIA «Gaujas Koks» vienīgais īpašnieks Vitālijs Čmihovs.

Apjomīgi darbi pašlaik norisinās vienā no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā ārpus Rīgas – Gaujas Nacionālā parka teritorijā Siguldas pilsētā. Tur līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei top jauns serpentīna ceļš, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Tas būs bruģēts, ar vairākiem skatu laukiem, atpūtas zonām un velonovietnēm, un aptuveni 600 metru garumā vedīs no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabos Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo gājēju un velosipēdistu plūsma tiks novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur notiek Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus norisinās takas Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā izveide. Tā saucamās Mazās Siguldas ierīkošana ļaus Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, top jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat tiek labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ), ieguldot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, ir pabeigusi valsts nozīmes ūdensnotekas Gaujas - Daugavas kanāls pārbūvi, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Projekta mērķis bija samazināt plūdu apdraudējumu Ādažu novadā un palielināt novada iedzīvotāju drošību, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību teritorijā un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Gaujas - Daugavas kanāls būvēts laika posmā līdz 1903. gadam. Pēdējo reizi kanāla atjaunošanas darbi veikti 20. gadsimta 80. gados un 90. gadu sākumā.

ZM norāda, ka Gaujas - Daugavas kanāla pārbūve ir būtiska Ādažu novada pastāvēšanai un aizsardzībai no plūdu draudiem. Īstenojot projektu, ir samazināti plūdu draudi Ādažu novada teritorijā un palielinājusies dabas teritorijas vērtība, pievilcīgums un produktīva izmantošana Latvijas lauku teritorijās. Gaujas - Daugavas kanāls pasargās Ādažu novada 290 ha plūdu riska teritoriju no applūšanas, kā arī samazināsies plūdu draudi aptuveni tūkstotim iedzīvotāju Ādažu novada un Garkalnes novados.

Pēc pārbūves svinīgi atklāts tilts pār Gauju Rāmniekos uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) (4,2. km), informē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šovasar uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330) Kreisā krasta posmā no Niniera ezera līdz pagriezienam uz Pušklaipiem (1,88.-3,75. km) ieklāts vienkārtas asfalta seguma izmēģinājuma posms. Jauno tehnoloģiju LVC Autoceļu kompetences centra speciālistiem būs iespēja vērtēt salīdzinājumā ar divkārtu virsmas apstrādi identiskos apstākļos Gaujas labajā krastā, kur 1,4 km posmā otrpus tiltam šovasar ieklāta divkārtu virsmas apstrāde.

VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis: "LVC gan secīgi realizē projektus, kas iezīmēti divās valsts ceļu attīstības stratēģijās, gan rūpējās par tiltu drošību. Valsts tiltu programmā katru gadu tiek atjaunoti vai pārbūvēti līdz pat 20 tiltiem, kas ir būtisks priekšnosacījums ne tikai mobilitātei, bet arī drošībai. Šis ir būtisks objekts valsts ceļu tīklā, ceļš savieno Gaujas abus krastus, Valmieras un Cēsu novadus. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no posmiem, ko cēsinieki izmantos ikdienā, pārvietojoties Vaidavas un Valmieras virzienā."

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi ēkas Gaujas ielā 15 atjaunošanas projekta izstrādi ar mērķi optimizēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes telpas un pielāgot ēku Valsts policijas vajadzībām.

Projekta iecere paredz Valsts policijas struktūrvienības, kas pašlaik atrodas septiņās dažādās ēkās, pārvietot uz divām blakus esošām ēkām vienā adresē, un policijas darbiniekiem nodrošināt mūsdienīgus un energoefektivitātes prasībām atbilstošus darba apstākļi, uzlabot struktūrvienību sadarbību un komunikāciju, informē valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projekta izstrāde uzsākta ar mērķi Valsts policiju centralizēt divās blakus esošās ēkās vienā adresē iepriekšējo septiņu ēku vietā trīs adresēs. Ēkās, kuras šobrīd lieto valsts policijas iestādes – Stabu ielā 89, Gaujas ielā 15 k-1 un Klusā ielā 12, 12 k-1, 12 k-2, 12 k-3 ir zema energoefektivitāte un to vidējais nolietojums ir 40%.

Noslēgusies jaunas dabas tūrisma infrastruktūras būvniecība Siguldas apkārtnē, un daudzie jaunie objekti nodoti ekspluatācijā, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Kopumā Siguldā un apkārtnē ar Eiropas Savienības Kohēzijas atbalstu atjaunotas un izbūvētas takas aptuveni 20 km garumā. Līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei tapis jauns serpentīna ceļš.

Tas ir bruģēts, ar vairākiem skatu laukumiem, atpūtas zonām, aptuveni 600 metru garumā un ved no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabo Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo tūristu plūsma tiek novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinājās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur veikta Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus ir izveidota taka Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā. Tā dēvētās Mazās Siguldas ierīkošana ļauj Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, tapusi jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat ir labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā ir piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Valmieras pilsētas pašvaldība uzsāks skatu terases un gājēju ceļa būvniecību Atpūtas parkā, informē pašvaldībā.

Gājēju ceļš paredzēts kā esošā asfaltētā ceļa turpinājums līdz Gaujai, no pagrieziena vietas uz Vanšu tiltu.

Gājēju ceļa un terases būvniecība tiks realizēta saskaņā ar SIA DJA izstrādāto būvprojektu. SIA DJA arhitekts Didzis Jaunzems ir viens no pieprasītākajiem jaunās paaudzes latviešu arhitektiem - vairākkārtējs Latvijas Arhitektūras gada balvas laureāts, tai skaitā godalgots par Likteņdārza skatu terasi ar paviljonu 2012.gadā.

Atpūtas parkā koka terase un gājēju ceļš plānoti, ievērojot universālā dizaina principus. Ir paredzēti risinājumi, lai Gaujas krastam ērti varētu piekļūt gan cilvēki ratiņkrēslos, gan māmiņas ar bērniem, velosipēdisti, kā arī, nepieciešamības gadījumā, operatīvais transports. Būvprojektēšanas vajadzībām ir veikta arī vietas ģeotehniskā izpēte.

Eiropas Komisija (EK) izmeklē sūdzības par to, ka Parīzes atrakciju parks Disnejlenda dažādu valstu iedzīvotājiem nosakot atšķirīgas ieejas biļešu cenas.

«Mēs esam saņēmuši sūdzības par Disnejlendu Parīzē, ko rūpīgi analizējam. Mēs uzdodam jautājumus, lai labāk izprastu Disnejlendas argumentus,» norāda EK pārstāve Lusija Kodē.

Francijas pilsoņiem un iedzīvotājiem par ieejas biļetēm jāmaksā mazāk nekā vāciešiem, britiem un itāļiem.

Tas nav vienīgais uzņēmums, piebilda Kodē. Diemžēl mēs esam saņēmusi vairākas sūdzības.

ES cenu diferenciācija nav aizliegta, taču tai jābūt atklātai. Uzņēmumi arī nedrīkst liegt pieeju citu valstu tirgiem, kas piedāvā zemākas cenas.

EK un Eiropas patērētāju centri bieži saņem sūdzības par neattaisnotu cenu diferenciāciju, kas atkarīga no pilsonības vai dzīvesvietas, sacīja Kodē.

2014. gada nogalē noslēdzās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētā projekta Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā pirmais posms, kura ietvaros ir veikta esošo pretplūdu aizsargbūvju rekonstrukcija, lai no Gaujas upes izraisītajiem plūdiem aizsargātu Carnikavas ciema un Gaujas ciema daļas - dārzkopības sabiedrības Zvejnieks - 1 - iedzīvotājus un īpašumus, informēja Carnikavas novada domes pārstāve Sandra Baltruka.

«Plūdu jautājums ir aktuāls daudzviet Latvijā, un Carnikavas novadā ir paveikts liels darbs, lai pasargātu novada iedzīvotājus un viņu mājvietas no plūdiem. To nebūtu iespējams paveikt bez daudzu institūciju sadarbības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības atbalsta, piešķirot ERAF finansējumu 100% apmērā,» saka Carnikavas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.

Projekta pirmajā posmā ir veikta Carnikavas ciema pretplūdu aizsargdambju rekonstrukcija 6,2 km garumā, bet Gaujas ciemā - 285 metru garumā. Esošās dambja būves ir paaugstinātas nepieciešamajā līmenī, tajās ir iebūvēti bentonīta mālu paklāji, kas ūdens līmeņa paaugstināšanās gadījumos būtiski uzlabo dambju noturību.

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Ādažu novada dome uzsākusi projekta Gaujas ielas A pārbūve īstenošanu, kura ietvaros tiek pārbūvēts Gaujas ielas posms no Rīgas gatves līdz vecajai domes ēkai, informē pašvaldībā.

Gaujas ielas zona atbrīvota no vecajiem kokiem, vietā stādot jaunus. Pēc rekonstrukcijas Gaujas ielā iestādīs 18 sarkanos ozolus, 17 platlapu liepas, 7 purva ozolus, 650 dažādus lapu krūmus un vairāk nekā 5900 ziedošas ziemcietes. Kopumā Gaujas ielā paredzēts ierīkot jaunas apstādījumu joslas 1285 m2 platībā. Ādažu novadā vēsturiski nav bijušas attīstītas ainavu arhitektūras tradīcijas, tāpēc . Ādažu jaunais centrs būšot sākums šādas vides izveidošanā skaidro pašvaldībā.

Kāds izskatīsies Ādažu jaunais centrs, skatiet galerijā!

Veiksmīgi aizstāvot pieteikto kandidatūru starptautiskai žūrijai, Rīgas - Gaujas reģions šodien ieguvis iespēju 2017.gadā kļūt par Eiropas gastronomijas reģionu, informē Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) pārstāve Anna Blaua.

Līdzās Rīgas-Gaujas reģionam titulu ieguvusi arī Orhūsa un centrālā Dānija un Lombardijas reģions Itālijā.

Rīgas - Gaujas reģions, kura vadošais partneris ir RTAB, bet sadarbības partneri - Gaujas nacionāla parka tūrisma klasteris, Siguldas novada dome, Valmieras pilsētas pašvaldība un Cēsu novada pašvaldība, izstrādājis īpašu pasākumu un sadarbības programmu, ko kopīgi realizēs 2017.gadā.

Projekts galvenokārt vērsts uz gastronomijas tūrisma veicināšanu un Gaujas nacionālā parka kā tūrisma galamērķa stiprināšanu. Vienlaikus projektā vērība tiks pievērsta izglītībai, pilsētu un lauku mijiedarbībai, veselīgas pārtikas un uztura jautājumiem, ēdienu tradīcijām, restorānu un viesmīlības nozīmei un kultūrai, uzņēmējdarbībai, inovāciju nozīmei gastronomijā, ko īstenos katrs no projekta partneriem.

Ņemot vērā novirzes tilta tehniskā stāvokļa atzinumā, uz nenoteiktu laiku tiks slēgta sabiedriskā transporta pār Brasas tiltu. Līdz ar to 11.tramvaja kustība ir slēgta un tā vietā izveidots 11T autobuss, kurš kursēs pār tiltam līdzās izveidoto pārbrauktuvi, noskaidroja aģentūra LETA.

Uz Brasas tilta jau ilgstoši notiek remontdarbi un pēdējos mēnešus kustību pār to bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam un operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, veicot tilta tehniskā stāvokļa monitoringu, fiksēti "nobīdījumi tehniskajos mērījumos", un saskaņā ar līgumu tilts tiks slēgts līdz padziļinātas informācijas noskaidrošanai.

11T autobusa maršruts būs "Ausekļa iela - Mežaparks". Izmaiņas noteiktas arī 9.autobusa maršrutā.

11T maršruta autobuss kursēs no tramvaja pieturvietas "Ausekļa iela", tālāk pa Ausekļa ielu, Elizabetes ielu, Kronvalda bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Cēsu ielu, Tallinas ielu, Miera ielu, Kluso ielu, pāri pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvei pie Brasas dzelzceļa stacijas, Gaujas ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu līdz 9.maršruta autobusa galapunktam "Mežaparks".

Lai pasargātu no applūšanas aptuveni 5140 iedzīvotāju un viņu īpašumus 437 ha lielā platībā, Carnikavas novadā Gaujas abos krastos ir rekonstruēti četri dambji, kā arī uzbūvēti trīs jauni aizsargdambji, informē Carnikavas novada domes pārstāve Ilze Cerbule.

«Ir paveikts ārkārtīgi liels darbs, lai Carnikavas novada iedzīvotājus un viņu mājvietas pasargātu no plūdiem. Bija nepieciešams rekonstruēt esošo dambi, kā arī izbūvēt jaunas hidrobūves, lai vismaz nākamos 50 gadus novadā nevajadzētu satraukties par plūdiem,» saka Carnikavas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis. Pateicoties aizsargdambja rekonstrukcijai, jau šī gada pavasarī bija vērojams, ka ūdens palu laikā Līdums-2 teritorijā Carnikavā vairs neieplūst, un arī Garupe ir pasargāta no Gaujas upes plūdiem.

Gaujas labajā krastā izbūvētās un rekonstruētās hidrobūves – Siguļu, Zvejnieka un Saules aizsargdambji – stiepjas 3,93 km garumā. Kopumā ir izbūvēti trīs dažāda tipa dambji – atkarībā no novietojuma, attāluma līdz upei un apdzīvotai teritorijai, tie veidoti ar nogāzēm abās pusēs vai arī rievsienu gar vienu vai abiem sāniem. Savukārt Dzirnezerā ūdens līmenis vairs nevar būtiski paaugstināties, jo uz Dzirnupes izbūvētas slūžas, norāda E.Pudzis.

Būtiska Līgatnes novada teritorija atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, kas ir svarīgs zīmols Latvijas tūrisma un dabas aizsardzības jomā, bet vienlaikus sniedz lielas iespējas teritorijas un tās objektu apsaimniekošanā, kā arī uzliek pienākumus iedzīvotājiem un pašvaldībai. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) uzskata, ka valstī trūkst vienotas ilgtermiņa stratēģijas, kā izmantot dabas vērtības tūrisma attīstībā un ienākumu gūšanā, pirmdien raksta laikraksts Diena.

A. Šteins uzskata, ka dabas retumu un ainaviskas vides resursus var izmantot sabiedrības labā, turklāt ne tikai tādiem īstermiņa mērķiem kā, piemēram, māju būvniecība, bet arī ilgtermiņā un kontekstā ar dabas aizsardzības aktualitātēm pasaules mērogā. «Faktiski uzņēmējdarbībai Līgatnē nav nekādu ierobežojumu, vienkārši katrai lietai ir sava vieta. Līgatnes novadā kopumā ir gan īpaši saudzējamās un kultūrvēsturiskās teritorijas, gan arī industriālā Augšlīgatne, kur ir pievedceļi un dzelzceļš. Ir arī lauksaimnieciskās teritorijas. Rūpniecību neattīstīsim tur, kur tai nav jābūt, – Līgatnes pilsētā –, bet Augšlīgatnē gan – laipni lūdzu. Vienmēr var atrast veidu, kā gan saglabāt dabas un vēsturiskās vērtības, gan arī pelnīt naudu,» apgalvo Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.

Siguldā, Cēsu un Raiņa ielas krustojumā izveidota brīvpieejas velosipēdu apkopes stacija, informē Siguldas novada domē.

Velosipēdu pašapkalpošanās stacija ietver vairākus instrumentus velosipēdu apkopei un riepu pumpi. Apkopes stacija velobraucējiem izvietota stratēģiskā vietā, kur krustojas vairāki velomaršruti, tostarp izaicinošais brauciens lejup un augšup Gaujas senielejā, kas ir aizraujošākais kāpums Latvijā ar gandrīz 100 metru augstuma starpību.

Stacija ikvienam bez maksas būs pieejama 24 stundas diennaktī.

Stacija izveidota vietā, kur pērn par godu 25.Latvijas riteņbraucēju Vienības braucienam tika atklāts vides objekts ar iegravētiem teju sešiem tūkstošiem 2015.gada velobrauciena dalībnieku vārdu.

Kokapstrādes uzņēmumam SIA "Gaujas koks" plānots pievienot mežizstrādes uzņēmumu SIA "Diana", liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Noslēdzoties reorganizācijas procesam, "Diana" beigs pastāvēt bez likvidācijas procesa, bet tās mantu, tiesības un pienākumus pārņems "Gaujas koks".

Kreditoru prasības piesakāmas mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas datuma.

Jau vēstīts, ka šogad janvāra sākumā "Gaujas koks", kura pieder Vitālijam Čmihovam, kļuva par vienīgo "Diana" kapitāldaļu turētāju. Iepriekš "Diana" kapitālā 99% piederēja Aleksejam Čmihovam, bet Vitālijam Čmihovam piederēja 1%.

Kompānija "Diana" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 502 544 eiro. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 16,549 miljoni eiro, kas ir par 22,5% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija cieta zaudējumus 140 893 eiro apmērā pretstatā peļņai 2018.gadā. Kompānijas 2020.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

Kokapstrādes uzņēmums SIA "Gaujas koks" ziedojis miljonu eiro Ukrainas atbalstam, informē uzņēmumā.

Uzņēmums publiskojis maksājuma uzdevumu, apliecinot, ka "Gaujas koks" pirmdien pārskaitījis miljonu eiro labdarības fondam "Ziedot.lv" Ukrainas atbalstam.

Papildināta - Jau 654 uzņēmumi ir piedāvājuši praktisku atbalstu Ukrainai 

Līdz 28. februārim kopumā 654 uzņēmumi pauduši gatavību sniegt palīdzību Ukrainai un...

"Gaujas koks" īpašnieks Vitālijs Čmihovs uzsver, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem patlaban ir jāaizmirst par personīgo komfortu un "jāceļas kājās", lai aizstāvētu tādas cilvēciskās vērtības kā taisnīgums, sirdsapziņa, labestība un humānisms.

Vienlaikus Čmihovs norāda, ka uzņēmums īrēs dzīvokļus un viesu mājas Ukrainas bēgļu izmitināšanai un uzturēšanai.

"Protams, tas var ietekmēt uzņēmumu attīstību, bet šodien daudz svarīgāk ir uzveikt ļauno ar labo - darbiem, attieksmi un rīcību," pauž uzņēmuma vadītājs.

Kompānija "Gaujas koks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 558 044 eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Čmihovs.

Ziedojumus Ukrainai veikuši arī citi uzņēmumi.

AS "SAF Tehnika" informē, ka uzņēmuma valde pieņēmusi lēmumu veikt ziedojumu 100 000 eiro apmērā Ukrainas armijas atbalstam.

Pensiju pārvaldītājs INDEXO atbalsta Ukrainas cilvēkus, ziedojot 10 000 eiro Ziedot.lv platformā izveidotajā iniciatīvā, kā arī turpinās neieguldīt ar Krieviju saistītos finanšu instrumentos. Tāpat INDEXO sekos līdzi Latvijas valsts institūciju, sabiedrības un starptautisko palīdzības dienestu aicinājumiem pēc palīdzības, lai skatītos, kādu vēl praktisku palīdzību INDEXO varētu sniegt.

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem, Baltijas valstīs lielākais būvniecības, remonta un sadzīves preču veikalu tīkls “Kesko Senukai” ziedojis 100 tūkstošus eiro atbalstam Ukrainas Sarkanajam Krustam.

Uzņēmums pārtrauc reklāmas pārraidīšanu Krievijas mediju kanālos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī apturējis Krievijas izcelsmes preču iepirkumus. “Mēs solidarizējamies ar Ukrainas tautu un ukraiņiem, izrādot cieņu un atbalstu šajā situācijā," sacīja “Kesko Senukai” pārstāvis.

EY (agrāk Ernst & Young) Baltijas organizācijas Ukrainas atbalstam ziedos 100 000 eiro Sarkanajam Krustam, kas tiks izmantoti humānajai palīdzībai, pirmajai psihosociālajai aprūpei un pirmajai palīdzībai. EY Baltijas valstīs arī nodrošinās pajumti un darba vietas Ukrainas kolēģiem un viņu ģimenēm.

AS DelfinGroup ziedos 100 000 eiro Ukrainas atbalstam un aicina arī citus uzņēmumus aktīvi atbalstīt karā cietušos. Uzņēmums naudu ziedos divām Ukrainas atbalsta iniciatīvām: 70 000 eiro tiks ziedoti tehnoloģiju uzņēmumu uzsāktās kustības Uzņēmēji mieram ietvaros, bet 30 000 eiro Ziedot.lv iniciatīvai Ukrainas cilvēkiem.

Vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” uzņēmēju sāktās iniciatīvas “Uzņēmēji mieram” ietvaros Ukrainai ziedojusi 100 000 eiro šobrīd tik nepieciešamo lietu – kara aptieciņu, specializētas sausās pārtikas un degvielas – iegādei, kas tiek veikta sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Rīgā. Tāpat uzņēmumu grupa plāno īstenot virkni citu atbalsta aktivitāšu Ukrainas iedzīvotāju atbalstam un turpināt finansiālu atbalstu.

Papildus vienreizējam ziedojumam Ukrainas atbalstam “Eco Baltia” grupa izstrādā aktivitāšu plānu ilgtermiņa atbalsta sniegšanai ukraiņu tautai. Šobrīd pieņemts lēmums, ka grupas uzņēmumi vismaz nākamos trīs mēnešus ziedos 50 000 eiro ik mēnesi, lai piedalītos kopīgos centienos palīdzēt ukraiņu tautai šajā grūtajā brīdī.

Jauna komercķīla pēc gada pārtraukuma reģistrēta kokapstrādes uzņēmumam SIA «Gaujas Koks», ziņo Klientu Portfeļa monitorings.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 8,4 miljonus eiro un uzņēmums par labu OP Corporate Bank plc ieķīlājis savus krājumus un prasījuma tiesības.

Uzņēmuma pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2017.gadā tas strādājis ar 60,84 miljonu eiro apgrozījumu un pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 3,22 miljonus eiro. Līdz 2017.gada septembrim uzņēmums savu saimniecisko darbību nodrošināja divās rūpnīcās - Jēkabpilī un Gulbenes novadā -, no kurām pēdējā rūpnīca septembrī tika atdalīta, nododot to SIA «Diāna» īpašumā.

Statistikas dati rāda, ka SIA «Gaujas Koks» starp Inčukala novada uzņēmumiem pēc lielākā apgrozījuma 2017.gadā ierindojies augstajā otrajā vietā. To apsteigusi SIA «PATA», kas apgrozījusi par 100 miljoniem eiro vairāk nekā SIA «Gaujas Koks» - 163,63 miljoniem eiro. Otro vietu lielāko uzņēmumu sarakstā SIA «Gaujas Koks» ieņem kopš 2010.gada.

Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisija radusi risinājumu Alīses un Gaujas ielas vēsturisko ūdenstorņu saudzīgai pagaidu izmantošanai, tos iedzīvinot un padarot pieejamus sabiedrībai, informē Rīgas domē.

Lai veicinātu ūdenstorņu izmantošanas priekšlikumu nākšanu klajā, pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” pēc komisijas ierosinājuma ir slēdzis sadarbības līgumu* ar kustību “Free Riga” par priekšizpētes veikšanu.

“Rīga ir 19. gadsimta industriālā mantojuma Eiropas un pasaules līmeņa lielpilsēta, kuras unikālie majestātiskie mantojuma objekti bieži ir nenovērtēti. Tie stāv aizslēgti un aiz žogiem, sabiedrība pievērš tiem uzmanību tikai tad, kad tie beidz savu eksistenci jaunbūvju labā vai arī lēni drūp kopā. Mēs ar kolēģiem bijām noskaņoti situāciju mainīt. Un ‘’Free Riga” nāca tieši laikā,” saka komisijas vadītāja Rita Našeniece. “Darbs ir procesā un mēs vēl atgriezīsimies pie ūdenstorņu pastāvīgo risinājumu atrašanas.”

Investējot aptuveni divus miljonus eiro, zāģētās produkcijas ražotājs SIA Gaujas koks Krustpilī izveidojis CLT lielformāta koka celtniecības paneļu ražošanu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādējādi uzņēmums ir palielinājis ne tikai savu koka izstrādājumu piedāvājumu ar augstas pievienotās vērtības produktu, bet arī diversificējis biznesa riskus, kas pašreizējos tirgus apstākļos, kad situācija strauji mainās, ir būtisks konkurētspējas elements. Lielizmēra masīvkoka paneļi konkurē ar citiem būvmateriāliem (metāla, monolītā un saliekamā dzelzsbetona) un tehnoloģijām (mūrēšanu) daudzstāvu ēku būvniecībā. Kā svarīgākā priekšrocība, salīdzinājumā ar mūra un dzelzsbetona konstrukcijām, tiek minēts būvniecības ātrums. «Lielformāta CLT konstrukciju ražotnes jauda ir 50 tūkst. m3, pašlaik tā strādā vienā maiņā, bet iecerēta pakāpeniska ražošanas apjomu palielināšana,» skaidro SIA Gaujas koks īpašnieks Vitālijs Čmihovs. Ražošanā tiek izmantoti SIA Gaujas koks ražotie zāģmateriāli un speciāli tiek pirkta tikai līme. CLT ražotnē pašlaik nodarbināti 10 strādājošie (kopā Krustpils rūpnīcā 150).