Gaujas Nacionālajā parkā vērojams liels uzņēmējdarbības un apmeklētāju blīvums. Izpratne par dabar vērtībām atšķiras
«Pēdējā laikā aizvien aug to cilvēku skaits, kuri, dzīvojot nacionālajā parkā, saskata arī šīs teritorijas pievienoto vērtību. Tie parasti ir izglītotākie cilvēki ar augstāku atbildības sajūtu. Viņi šeit nedzīvo ar vēlmi tikai patērēt pieejamos resursus. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas resursi vajadzīgi, lai cilvēkus priecētu, garīgi un fiziski uzlādētu, tāpēc kopumā sabiedrībā būtu jāmaina izpratne par nacionālo parku vērtībām,» uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.
Viņa pārziņā ir Latvijā pirmais, vecākais un teritorijas ziņā lielākais nacionālais parks - Gaujas Nacionālais parks (GNP) -, kas izveidots 1973. gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā gan rekreācijas, gan dabas aizsardzības funkcijas.
Nacionālā parka magnēts ir arī Latvijā vislielākie devona iežu atsegumi - smilšakmens kraujas, klintis un alas -, kā arī leģendām un nostāstiem apvītās kultūrvēsturiskās bagātības. Te atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu - pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi. «Pie mums nav unikālu, īpašu retumu, bet ir liela bioloģiskās daudzveidības koncentrācija. Lielākā vērtība ir Gaujas senieleja, kas pamatā ir valsts īpašums, dabas lieguma zona,» stāsta R. Auziņš.
Parka teritorija iedalīta piecās funkcionālās zonās. Ir zonas, kurās visi dabas resursi pilnībā tiek izslēgti no saimnieciskās un citāda veida darbības. Tās ir dabas rezervātu zonas, kas aizņem nelielu, bet īpaši vērtīgu parka daļu, un to apmeklēšana nav atļauta. Pārējā parka teritorijā atļauta tikai tāda saimnieciskā darbība, kas būtiski nemaina vēsturiski izveidojušos ainavas struktūru.
«Latvijā nav kalnu, taču kalnu izjūtas efektu varam iegūt, nostājoties Gaujas senlejas krastā. Tāpēc tik svarīgi, kas ir šajā ainavā, cik daudz tā ir sašķērēta ar dažādām būvēm, torņiem, mākslīgiem veidojumiem,» skaidro R. Auziņš un turpina: «Tūrismu var attīstīt dažādi - var veidot dabas takas, atjaunot ainavas, kopt pļavas -, tomēr ir arī interese Gaujas nogāzes pārvērst par Disnejlendu. Atrakciju tūrismam reljefa īpatnības paver daudz iespēju, taču tādējādi cilvēkiem tiek piedāvāta īsa izklaide, nenovērtējot nacionālajā parkā pieejamās vērtības.»
Pasaulē nacionālā parka statuss ir kā brends, kas garantē noteikta līmeņa servisu. Tas pievilina gan apmeklētājus, gan uzņēmējus, kuri labprāt izmanto šo brendu. «Uzņēmējs bieži vien domā šauri, tikai par sava biznesa attīstību. Mums ir jādomā par sabiedrību, kas vēlas redzēt Gaujas senieleju nepārveidotu. Apmeklētājs vēlas redzēt kokus, nevis izcirtumus, dabiskas ainavas, nevis plikus kalnus vai ēkas un atrakcijas Gaujas senielejā,» uzsver R. Auziņš un min piemēru - grava gar upi ir arī pārvietošanās koridors neskaitāmām augu un dzīvnieku sugām. Ja grava tiktu piepildīta ar būvēm un gaiss virs tās sašķērēts ar neskaitāmu trošu ceļiem, tiktu sabojāta ne tikai ainava, bet ietekmēta arī sugu pārvietošanās šajā koridorā.
«Mums ir vislielākais apmeklētāju blīvums starp visām Latvijā īpaši aizsargājamām teritorijām - aptuveni miljons apmeklējumu gadā. Arī uzņēmējdarbības blīvums nekur nav tik liels kā GNP. Kompromisi tiek meklēti visdažādākajos jautājumos, taču arī uzņēmēju izpratne par dabas vērtībām atšķiras. Mūsu izaicinājums ir mainīt cilvēku attieksmi pret dabas resursiem un to iespējām,» uzsver R. Auziņš.
DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors arī bilst, ka svarīga ir pašvaldību amatpersonu izpratne par dabas nozīmību: «Gribētos, lai uzņēmumi un pašvaldības saprastu, ka nacionālā parka saglabāšanā un attīstībā jāiegulda līdzekļi, ne tikai jāizmanto tā resursi. Gribētos, lai nacionālo parku redzētu kā iespēju, nevis kā traucēkli.
Plašāk lasiet rakstā Gaujas senielejā Disnejlendas nebūs pirmdienas, 23. februāra, laikrakstā Diena (8.-9. lpp.!)
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu