Tikai divas nozarēs – cūkgaļas un mājputnu gaļas – nespējam nodrošināt pašpatēriņu ar pašu mājās saražoto.
Pēdējos desmit gados pārtikas nozarē gan būtiski audzis pašnodrošinājums ar vietējām izejvielām, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sniegtā informācija. Lai arī dārzeņu audzētāji var nodrošināt tirgu ar vietējo preci, liels ir importa un «pelēkā sektora» spiediens.
Vislielākais palielinājums desmit gadu laikā skāris liellopu gaļas nozari – pašnodrošinājums pieaudzis simtprocentīgi – no 82 % 2000. gadā līdz 180 % 2011. gadā. Mazajās saimniecībās liellopu skaits saruka, bet lielajās saimniecībās vērojams gaļas liellopu skaita pieaugums: liellopu skaits saimniecībās ar 200 līdz 299 liellopiem palielinājies par 18,1 % salīdzinot ar 2010.gadu, bet saimniecībās ar 50 līdz 99 liellopiem – par 8,1 %, liecina ZM dati.
Būtisks pašnodrošinājuma kāpums – par 56 % – bijis graudaugu nozarē. Tieši graudkopības sektors pērn uzrādīja ievērojamus rezultātus – tika sasniegtas rekordražas, un būtiski pieauga eksports. Atšķirībā no graudkopjiem ne tik labi sekmējies cūkkopjiem. 2000. gadā pašnodrošinājums cūkgaļas tirgū bija 65 %, bet 2011. gadā – 62 %. Nozares eksperti to skaidro ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, cūkkopības nozarei ir grūtības pilnvērtīgi darboties un attīstīties. Turklāt situāciju ietekmējis arī Krievijas aizliegums ievest dzīvās cūkas no ES, tostarp Latvijas. Nozare joprojām ir sadrumstalota un lielie ganāmpulki ar cūku skaitu virs tūkstoša veido tikai 2,5 %, bet lielākā daļa ganāmpulki ir ar cūku skaitu no vienas līdz 100 (92,5 %).