Vairāku darbību veikšana paralēli jeb multitaskings nav mans, atzīst SIA Wooly World dibinātāja un Mr.Bunny shop, Mr.Bunny Kitchen līdzīpašniece, miljonāre, UPB akcionāre Madara More.

Toties viņai ir spēja izveidot trīs veiksmīgus biznesus, kuri cits citu papildina, un tāda pati ir arī visu uzņēmumu komanda.

Rada pirmo uzņēmumu

Pirms uzņēmumu dibināšanas uzņēmēja ieguvusi darba pieredzi pasākumu aģentūrā. Strādājusi dažādās pozīcijās - gan kā promotere, gan biroja administratore, gan projektu vadītājas asistente un beigās projektu vadītāja. Savukārt bakalaura un maģistra grādu ieguvusi Banku augstskolā. “Gāju studēt ar domu, ka strādāšu lielā, stabilā finanšu uzņēmumā, bet aizgāju pilnībā citādā, radošākā virzienā,” saka M.More.

Bērnu apģērbu un rotaļlietu uzņēmumu SIA Wooly World (zīmols Wooly Organic) M.More dibināja 2011.gadā, vien 23 gadu vecumā. “Strādāju pasākumu aģentūrā un lasīju ziņās, ka Liepājas biznesa inkubatorā netiek apgūti finanšu līdzekļi, jo uzņēmumi nepiesakās. Man likās - kā tā var būt, jo zināju, ka Rīgā bija mežonīgas rindas. Ar draugiem diskutējām un nolēmām, ka joka pēc kāda ideja jāuzraksta, nedaudz pārveidoju to pašu Banku augstskolas biznesa plānu un iesniedzu biznesa inkubatorā ar ideju šūt filča lāčus, kas varētu būt kā suvenīrs. Man tajā brīdī nebija domas, ka tas būs uzņēmums, kurš dzīvos 10,15, 20 gadus, bet, protams, ka uzņēmums ir tik daudz transformējies un galīgi vairs nav tāds, kādu dibināju,” stāsta M.More.

Filca rotaļlietu ražošanas SIA Wooly World plāno nākamajā gadā pārkāpt mikrouzņēmuma slieksni.

Sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem tapusi jauna rotaļlietu kolekcija Wooly Organic, kurai 2013.gadā jānodrošina apgrozījums virs 75 tūkstošiem latu, plāno SIA Wooly World dibinātāja Madara More. Šobrīd, viņa lēš, sācies pārejas process no tāda kā hobija uzņēmuma uz stabilu, eksportspējīgu ražošanu. Wooly World rotaļlietas jau tagad var iegādāties ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā, Vācijā, Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā un Japānā.

Trīs topošo dizaineru darbi izpelnījās Wooly World ekspertu atzinību un viņi kļuva par jaunās kolekcijas līdzautoriem. Toms Babčuks – brieža, Ints Neiberts – zaķa, bet Liena Gusta ir lāča autore. Radīto prototipu raksturīgākās iezīmes redzamas rotaļlietu kolekcijā.

Organiskās kokvilnas rotaļlietu un bērnu apģērbu zīmols Wooly Organic nopietni nostiprinās Latvijas tirgū ar savu veikalu Rīgā, šomēnes tas atvērs savu ražotni Liepājā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā Wooly Organic (SIA Wooly World) apgrozījums bija aptuveni 260 tūkst. eiro, kas ir ievērojama izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad tas bija 50 tūkst. eiro. «Šogad domājam dubultot pagājušā gada apgrozījumu,» saka Madara More, SIA Wooly World īpašniece. Šobrīd uzņēmums ir izaudzis līdz savas ražotnes atvēršanai Liepājā, kur tiks izgatavotas rotaļlietas. Drēbīšu ražošana joprojām tiks pasūtīta ārpakalpojumā. Madara cer, ka līdz ar savu ražotni varēs samazināt izmaksas. Vidēji viens cilvēks dienā var sašūt līdz 30 rotaļlietām, atkarībā no modeļa sarežģītības. Madara gan teic, lai sasniegtu šādu rezultātu, vēl tāls ceļš ejams. Visi viņu biedējot, ka šuvējas ilgi nemēdzot strādāt vienā darbavietā un ir liela darbinieču rotācija. Tomēr Madara ir pārliecināta, ka Wooly Organic ir savi trumpji.

Cilvēku plūsma jebkurai pilsētai ir vitāla nepieciešamība, lai veicinātu ekonomikas un konkurētspējas izaugsmi. Liepāja ir valstspilsēta, kuru apmeklē ļoti daudz tūristu. Jaunākie statistikas dati liecina, ka 2023. gadā Liepājas naktsmītnēs apkalpots līdz šim vēsturiski visvairāk tūristu.

Viesu skaits no citām Latvijas pilsētām Liepājā pērn ir pieaudzis par 13,1 %, bet ārvalstu tūristu skaits – par 3,7 %. Tas ir ļoti labs rādītājs, kas apliecina, ka līdzšinējās darbības tūristu piesaistei ir bijušas veiksmīgas. Būdams lepns kā liepājnieks, ikdienā nenogurstoši priecājos par radošās industrijas izaugsmi un kvalitatīvajiem pakalpojumiem, kas Liepājā ir radīti.

Nākamgad Liepāja atzīmēs savu 400. dzimšanas dienu, bet 2027. gadā mēs būsim Eiropa kultūras galvaspilsēta. Esam radījuši visus priekšnosacījumus, lai kļūtu par Latvijas kultūras meku – vietu, kur satiekas Eiropas kultūras dzīves veidotāji un tās baudītāji. Taču gulēt uz lauriem mēs neprotam, jo pilsētas būtība ir mainīties, iet uz priekšu un atrast arvien vairāk iespēju, kas ne vien veicinātu interesi Liepāju apmeklēt, bet arī nodrošinātu ērtu, viegli pieejamu veidu, kā līdz tai tikt.

Trīs draugi - zaķis, lācis un briedis - ir jaunā mīksto rotaļlietu kolekcija, kuras darināšanai uzņēmums Wooly World piesaista cilvēkus no Liepājas neredzīgo biedrības. Pagājušā gadā ar viņu rokām tapa pirmie suvenīru lācīši, kas vairāk domāti pieaugušajiem. Tagad taps rotaļlietas bērniem, vēsta Latvijas Radio.

Mīkstās rotaļlietas top no organiskas kokvilnas un kukurūzas šķiedrām. Ar šādiem dzīvnieciņiem varēs spēlēties pat alerģiski bērni. Šonedēļ uzņēmuma darbinieki no Liepājas neredzīgo biedrības sāka mācīties veidot jaunās rotaļlietas.

Gada laikā Latvijā vislielāko popularitāti ieguvis pelēkais lācēns ar balto krāsu. Uzņēmuma vadītāja Madara More stāstījusi, ka rotaļlietas pērk pieaugušie - kā dāvanu vai suvenīru. Tāda arī ir biznesa ideja. 30% no lācīšiem pārdod Japānā, nedaudz Vācijā un Latvijā. Tos iecienījuši arī Skandināvijas uzņēmumi Latvijā. Uzņēmums nedomā apstāties pie sasniegtā, tāpēc rada pilnīgi jaunu produktu - rotaļlietas, kas domātas bērniem. Lai vecākiem nebūtu jābaidās, ka bērns mīkstās mantiņas var ielikt mutē un ņemt blakus, kad iet gulēt, tās darinās no organiskās kokvilnas, kas Latvijai ir jauns materiāls.

Kurzemes Biznesa inkubatora SIA Wooly World ieguvusi Zviedrijas biznesa balvu kategorijā Korporatīvās sociālās atbildības iniciatīva.

Kopumā šajā kategorijā Latvijā tika iesniegti 32 pieteikumi.

Dienas Bizness rakstīja, ka SIA Wooly World ir dibināta 2011. gadā un nodarbojas ar rotaļu lācīšu izgatavošanu no dabīgas vilnas. Mīksto rotaļlietu darināšanā ir iesaistīti cilvēki no Liepājas Neredzīgo biedrības, kuri šajā procesā veic rotaļlietu filcēšanu. Lācīši tiek pārdoti Latvijā, kā arī sākts to eksports uz Zviedriju un Japānu.

Latvijā projekts Zviedrijas Biznesa balva aizsākts, pateicoties Zviedrijas vēstniecībai Latvijā, Zviedrijas Tirdzniecības padomei un a/s Swedbank. Tā mērķis ir sniegt pozitīvu piemēru starptautiskajiem uzņēmumiem, sabiedrībai un veicināt uzņēmējdarbības attīstību, uzsverot Zviedrijas un Baltijas valstu sadarbības panākumus, izcilus biznesa sasniegumus un to nozīmi sabiedrībā.

Šis ir uzņēmuma Wooly World karstākais laiks. Lielākā daļa pasūtījumu tiek veikti tieši pirms svētkiem , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums visu gadu strādā pildot noliktavu, lai novembrī un decembrī būtu ko pārdot un nepietrūktu preču.

Strādāt atbildīgi

Madaras Mores uzņēmums Wooly World ražo rokām darinātas mīkstās rotaļlietas – zaķus, briežus un lāčus, darinātus no ekoloģiskās kokvilnas un kukurūzas šķiedras. «Cenšos strādāt ar atbildību pret vidi. Mēs lietojam materiālus, kuru audzēšanā nav izmantoti pesticīdi un pārmērīgs ūdens daudzums,» skaidro uzņēmēja.

Firma atrodas Liepājā un nodarbina deviņus cilvēkus. «Daži šuj mantiņas, daži vēl šo to,» viņa skaidro. Sākumā visu darījusi pati, bet, uzņēmumam augot, sākusi piesaistīt papildspēkus. «Mūsu sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmiju sākās pirms trim gadiem, es vēl toreiz studēju Banku augstskolā. Pie mums bija atnākuši lektori no Latvijas Mākslas akadēmijas – Barbara Ābele un Holgers Elers. Tad arī sapratu, ka rotaļlietu dizaina veidošanai piesaistīšu māksliniekus. Toreiz man labs kontakts izveidojās tieši ar Barbaru Ābeli, kas kļuva par galveno partneri šajā projektā no akadēmijas puses.»

Liepājas pašvaldības apbalvojumu konsultatīvā padome Gada liepājnieka titulam nolēmusi virzīt a/s Liepājas metalurgs galveno inženieri Egilu Kupši ar elektrotēraudkausēšanas ceha rekonstrukcijas komandu.

Lēmums pieņemts par spīti negatīvās informācijas plūsmai, kas pēdējā pusgada laikā izskanējusi saistībā ar a/s Liepājas metalurgs, uzsverot rekonstrukcijā ieguldīto darbu un smagos apstākļus, kādos nācās strādāt a/s Liepājas metalurgs darbiniekiem.

Kopumā Gada un Goda liepājnieka titulam šogad saņemti 289 pieteikumi - 20 Goda liepājnieka titulam un 57 - Gada liepājnieka titulam. Apbalvojumu konsultatīvā padome izvērtēja liepājnieku ieteikumus, izraugoties Gada liepājnieku TOP 15 un Goda liepājnieka titula ieguvēju. No 26. februāra vienu nedēļu visiem būs iespēja ar savu balsojumu internetā noteikt populārāko no 15 Gada liepājniekiem. Goda liepājnieka titulam izvirzīts ilggadējais Liepājas tenisa sporta skolas treneris Edgars Ernestsons, savukārt gada liepājnieku TOP 15 dominē pilsētas sportisti un radošo profesiju pārstāvji, kā arī sabiedrisko organizāciju vadītāji. Visi 15 Gada liepājnieki un Goda liepājnieks tiks sveikti 18. martā, Liepājas 388. dzimšanas dienas svētkos, īpaši sveicot populārākā Gada liepājnieka titula ieguvēju. Goda liepājnieka titulu piešķir vienu reizi, Gada liepājnieka titulu vienam cilvēkam var piešķirt arī vairākkārt.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Viesmīlības uzņēmumu grupai Tiamo no šā gada 1. aprīļa pievienojies jauns restorāns MO Liepāja, informē uzņēmumā.

Restorāna turpmākajā darbībā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. To turpinās vadīt pašreizējā vadītāja un šefpavāre Jolanta Bula, kura restorānā darbojas jau no tā atvēršanas pirmās dienas.

Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gadā restorānu atvēra liepājnieks Olafs Saulriets un basketbolista Kristapa Porziņģa brālis Mārtiņš Porziņģis, bet 2018. gada aprīlī to iegādājās advokāti Gundega un Ainars Kreiči.

Šobrīd restorāna komanda darbojas pie jaunas ēdienkartes izstrādes, kas maijā tiks prezentēta apmeklētajiem, reizē ar vasaras terases un pop-up bāra «Džina dārzs» atklāšanu.

Tāpat restorāns MO Liepāja drīzumā tiks pievienots Tiamo lojalitātes programmai.

Savu konjaku privātkolekciju festivāla Vēsture bez robežām ietvaros Liepājas muzejā izstādījis Lietuvas uzņēmējs un kolekcionārs Jozs Kabašinskis.

Kolekcijā apskatāmas konjaka pudeles no 19.gadsimta sākuma. Jozs Kabašinskis ir Kauņā dzimis uzņēmējs, pieredzes bagāts finansists un ilggadējs Lietuvas Finanšu ministrijas Ieņēmumu departamenta vadītājs. 1993. gadā nodibinājis biznesa konsultāciju un nekustamā īpašuma uzņēmumu, strādājis par sertificētu auditoru. Konjaku tirdzniecībai pievērsies 2004. gadā.

Konjaku viņš sācis kolekcionēt 1991. gadā. Pametis darbu Finanšu ministrijā un 1992. gadā pievērsies privātajam biznesam.

Kolekcija veido aptuveni 600 konjaka pudeles.

No 3.maija līdz 28. jūlijam Liepājas muzejā norisinās unikālo privātkolekciju festivāls Vēsture bez robežām, kurā ar desmit kolekcijām piedalās kolekcionāri no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Vācijas, Francijas un Krievijas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Sofijas laivu dibinātājs Turaids Šēfers. «Sofijas laivas ir Šēferu ģimenes uzņēmums, dibināts 2004.gadā Liepājā un kopš tā laika piedāvā cilvēkiem pavadīt saturīgu atpūtu Kurzemes ūdeņos,» norāda Turaids.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man vienmēr paticis komunicēt ar cilvēkiem, un tūrisma nozare ir tā vieta, kur šo untumu var samērā viegli realizēt. Satiekot cilvēkus, ik reiz gūsti sev jaunas un interesantas atziņas. Tā kā izklaidēt cilvēkus nemaz nav tik vienkāršs arods, ir liels gandarījums, kad iepriecināt citus izdodas. Tam ir atgriezeniskā saite, un tas padara paša dzīvi saistošāku un daudzveidīgāku.

8. septembrī negaidīti mūžībā aizsaukts viens no Latvijas 1. rokkafejnīcas dibinātājiem un ilggadējā festivāla Baltic Beach Party rīkotājiem, liepājnieks Mareks Mediņš, vēsta portāls liepajniekiem.lv.

Brāļu Mareka un Raivo Mediņu vārds ilgus gadus bija nesaraujami saistīts ar Liepājas mūzikas dzīvi. 2002. gadā viņi abi nodibināja Latvijas 1. rokkafejnīcu, kas Liepājā darbojās līdz pat 2013. gada sākumam un ilgus gadus bija centrālā mūziķu pulcēšanās vieta pilsētā, bet Rīgā tika atvērta 2012. gada sākumā, kur darbojas vēl joprojām. Tāpat Mareks un Raivo Mediņi desmit gadu garumā pulcēja tūkstošus festivālā Baltic Beach Party, vēsta portāls.

8. septembrī 46 gadu vecumā negaidīti mūžībā aizsaukts jaunākais no brāļiem Mareks. Atvadīšanās no M. Mediņa notiks 18. septembrī pulksten 12 Rīgas krematorijā.

LASI VĒL:

Papildināts - Latvijas 1. rokkafejnīcai Liepājā pienācis gals; vaino ekonomisko situāciju

Ziemassvētku sajūtu pilsētvidē palīdz raisīt svētku egles, kā arī dažādas gaismu instalācijas un dekorācijas

Latvijā viens no svētku sajūtu radītājiem ir dizainers un zīmola December Design radītājs Kristaps Štobis, kura gatavotās dekorācijas rotā vairākas Latvijas pilsētas un dažas idejas plānots īstenot arī Eiropā.

Jauns zīmols

Liepājnieks K. Štobis profesionālajā vides dizaina jomā Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Kristapa un viņa komandas darbi Latvijā (izkārtnes, stendi un citi) pazīstami ar nosaukumu Dizainers.LV, taču turpmāk Ziemassvētku dekorāciju un instalāciju radīšanas virziens tiks nodalīts, tāpēc izveidots zīmols December Design (šobrīd ir reģistrēts domēns www.december.lv, kas pieder SIA First Service).

Šogad šā zīmola produkti rotā Rīgu, Liepāju, Ogri, Salaspili. Sadarbība ar Liepājas pašvaldību uzņēmumam izveidojusies jau vairākus gadus, bet šogad konkursa kārtībā pirmo reizi iegūta iespēja rotāt galvaspilsētu, kur izvietotas četras uzņēmuma radītas konceptuālas Ziemassvētku egles, kā arī izdekorēta Ogres pilsētas galvenā iela un centrālā egle.

SIA “ICS Steel” metālapstrādes ražošanas vajadzībām uzbūvēta un nodota ekspluatācijā jauna ražotne Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, Meldru ielā, piesaistot Centrālās finanšu un līgumu aģentūras finansējumu.

Ražotnes būvniecībā investēti aptuveni 2,5 miljoni eiro, vēl pusotrs miljons ieguldīts ražošanas iekārtās. Kopējā ražošanas ēkas platība 3200 m2. Lai nodrošinātu pilnu pakalpojumu piedāvājumu, tuvākajos gados plānots uzbūvēt vēl divas ražošanas ēkas.

SIA “ICS Steel” biznesa ideju par ražotnes izveidi uzsāka 2018. gadā un tas ir labs piemērs kā hobiju pārvērst biznesā. Uzņēmuma līdzīpašnieks, liepājnieks Ingus Sudmalis sākotnēji vaļasprieka līmenī savā darbnīcā aizrāvies ar dažādu metāla detaļu hromēšanu un ātri vien sapratis, ka pēc tā ir liels pieprasījums. SIA “ICS Steel” ražošanas vadītājs Ingus Sudmalis atzīst, ka tas pamudinājis dibināt uzņēmumu un plānot savas ražotnes būvniecību.

Liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedrene Elīna Zālīte Liepājā ir īstenojuši Londonā noskatītu ideju.

Viņu izveidotais WunderBar piedāvā kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food. Bārs atvērts aizvadītā gada nogalē, bet ideja radusies pirms vairāk nekā gada. «Sēdējām kādā Liepājas restorānā, dzērām alu, skatījāmies uz tiem cilvēkiem, kas aiz bāra letes strādā, un Dāvids pateica – kā gribētos savu bāru! Manuprāt, Dāvids nepārspīlējot ir viena no Liepājas dvēselēm – viņš pazīst visus, un viņu pazīst visi. Mani šī ideja vairs nelaida vaļā, un es teicu, ka viņam ir jābrauc uz bārmeņu kursiem Rīgā. Savukārt mēs ar dzīvesbiedreni sākām domāt, kā īstenot ideju par bāra izveidi,» stāsta WunderBar valdes loceklis Olafs Saulriets. Bāra direktors un līdzīpašnieks D. Jansons neslēpj, ka pieredzes šajā jomā nav bijis. «Es tikai zināju, ka vēlētos atvērt bāru. Kā tas viss notiek? Ne mazākās nojausmas. Draugi varēja iedomāties, ka esmu šajā pusē bāra letei, bet ne otrpus. Viens no mūsu bārmeņiem – Edgars Riekstiņš – ir ar lielu pieredzi ne tikai Latvijā, bet pasaulē. Gan es, gan pārējie darbinieki no viņa daudz mācījāmies,» stāsta D. Jansons.

Franču maizes ceptuves un Itālijā grauzdētas kafijas smarža īpašā Liepājas kultūras atmosfērā ir SIA Boulangerie apsaimniekotās kafejnīcas koncepcija.

Pērn janvārī liepājnieks Mikus Fomins un viņa tēvs, mūziķis Igo, DB stāstīja par mazkapitāla sabiedrības priekšrocībām, kas ļauj radošiem cilvēkiem bez birokrātiskiem sarežģījumiem īstenot mākslas projektus. Mikus pirms pusotra gada dibinātā SIA MF foto joprojām funkcionē, liecinot par Mikus fotoaktivitātēm. Tomēr jau kopš šā gada sākuma Mikus, atgriezies no Parīzes, kopā ar draudzeni Ievu un vecmāmiņu – fotomākslinieci Irinu Tīri, bija manāms rosāmies topošas kafejnīcas telpās, pašā Liepājas vecpilsētas burzmā – iepretī Pētertirgum. Padomju laikā šīs telpas apdzīvoja kulinārijas veikals, vēlāk dažādas kafejnīcas un pat lombards.

Trešdien, 2. augustā, latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis atzīmē savu 22. dzimšanas dienu!

Kristaps 2012. gadā 17 gadu vecumā debitēja Spānijas basketbola līgas kluba Seviljas Cajasol sastāvā. 2015. gadā K. Porziņģi Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) draftā kā ceturto izvēlējās Ņujorkas Knicks komanda. Pēc pirmās sezonas viņu iekļāva NBA sezonas debitantu simboliskajā pirmajā izlasē.

Kristaps Porziņģis ir pārstāvējis Latvijas U-14, U-16, U-18 jaunatnes izlasēs. Pašlaik liepājnieks kopā ar Latvijas vīriešu basketbola izlasi gatavojas Eiropas čempionātam.

Fotogalerijā ieskats K. Porziņģa gaitās!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kristaps Porziņģis uzspēlē basīti ar Latvijas jaunajiem basketbolistiem

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs aizveramies, lai atvērtos. Gaidāmajās brīvdienās Last Call jeb plauktu tukšošana,» sociālajā tīklā Facebook informē «WunderBar» un piedāvā atlaides dzērieniem.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja WunderBar valdes loceklis Olafs Saulriets, pēc gaidāmās nedēļas nogales bārs paņems pauzi, lai mainītu esošo koncepciju. Jaunumus varot gaidīt šā gada oktobra beigās. To, vai tiks saglabātas esošās telpas Juliannas pagalmā Liepājā, O.Saulriets neatklāj.

«Paņemsim pauzi, lai izlemtu un izvērtētu, kā darboties tālāk,» komentēja O.Saulriets. Viņš norādīja, ka ir vairāki faktori, kāpēc bārs uz laiku tiek slēgts. «Esošais koncepts bija mazliet neveiksmīgs, negāja lāgā. Rudenī un ziemā mums veicās labāk nekā šajā vasarā, iespējams, tāpēc, ka cilvēki ātrāk pārcēlās uz pludmales bāriem. Ir vairāki faktori, kuros nošāvām greizi, iespējams, bija pārāk augstas ambīcijas,» atzīst O.Saulriets.

Šā gada augustā Liepājā savu darbību beidza bārs WunderBar, kas tur eksistēja mazāk par gadu, taču pavisam nesen līdzīga nosaukuma atpūtas vieta Vunderbārs atvērta Rīgā, Tallinas ielā, raisot jautājumus, vai liepājnieku izklaides vieta nu pārceļas uz Rīgu.

Taču, sazinoties ar bijušā Liepājas bāra WunderBar valdes locekli Olafu Saulrietu, db.lv noskaidroja, ka Rīgā atvērtais bārs nav liepājnieku uzņēmums. O.Saulriets secina, ka acīmredzot kāds pamanījies bāra nosaukumu izmantot jauna bāra izveidē. Viņš atklāja, ka nekādas pretenzijas pret jaunatvērto bāru nevar izvirzīt, jo WunderBar nebija reģistrēts kā preču zīme.

Db.lv jau rakstīja, ka WunderBar Liepājā tika atvērts 2018. gada nogalē - liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedre Elīna Zālīte Liepājā īstenoja Londonā noskatītu ideju. Viņu izveidotais WunderBar piedāvāja kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food.

Gaidāmās vētras dēļ Ventspilī un Liepājā Jaungada svinības, iespējams, notiks bez salūta, informēja pilsētu pašvaldībās.

Meteoroloģiskās prognozes liecina, ka no Baltijas jūras Ventspils pilsētas virzienā strauji tuvojas vētra, kura var sasniegt vēja ātrumu līdz pat 12-15 metrus sekundē. Ja prognozes piepildīsies, tad svētku salūts drošības dēļ tiks atcelts, skaidroja Ventspils Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Znotiņa.

Gala lēmums, ņemot vērā laika apstākļus, tiks pieņemts īsi pēc pusnakts. Znotiņa informēja, ka no plkst.23.30 ventspilnieki un pilsētas viesi aicināti pavadīt veco un sagaidīt Jauno gadu Lielajā laukumā, kur muzicēs grupa «Credo».

Jaunākās ziņas par laika prognozēm sniedz jūras kapteiņu dienests, un tiek paredzēts, ka laika apstākļi sāks pasliktināties pēc plkst.20 vakarā. Likums nosaka, - ja vēja ātrums pārsniedz deviņus metrus sekundē, izmantot pirotehniskos izstrādājumus nav atļauts, lai neapdraudētu apkārtējās vides un cilvēku drošību.

Pagājušajā nedēļā dibināts jauns uzņēmums ar 300 tūkst. Ls pamatkapitālu SIA Extra Credit, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums pieder kopumā pieciem īpašniekiem, taču vairākuma uzņēmuma kapitāldaļu (31,67%) ar 95 tūkst. Ls ieguldījumu ir 2008. gadā dibinātajai SIA S1 Projekts, kas sniedz juridiskos pakalpojumus.

25. maijā dibinātā SIA Extra Credit 16,67% daļu ar ieguldījumu 50 tūkst. Ls apmērā pieder Babītes novadā dzīvojošajai Sanitai Kārkliņai, tikpat lielu ieguldījumu uzņēmumā ir veicis arī garkalnietis Andris Vīksna un liepājnieks Evgens Sirotjuks. Atlikušie 18,33% kapitāldaļu pieder nekustamā īpašuma nozares SIA Reference, kas veikusi 55 tūkst. Ls ieguldījumu uzņēmumā. Kā SIA Reference, tā vairākumdaļu turētāja SIA S1 Projekts jusridiskā adrese atrodas vienā ēkā Blaumaņa ielā 36. Extra Credit reģistrēts Graudu ielā 68.

«Es ceļoju, pelnu un daru to, kas man patīk,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks saka liepājnieks Tomijs Virga. Jaunais puisis jau otro sezonu ieņem bārmeņa amatu kruīza kuģu kompānijā Norwegian Cruise Line.

Dzīve uz kuģa Tomijam nav sveša, jo savulaik absolvējis Liepājas Jūrniecības koledžu un ieguvis loģistikas speciālista izglītību. Tam sekoja dažādi vasaras sezonas darbi: bāros, taksometru firmā, būvniecībā un pat kā elektriķim. Kad iestājies Transporta un sakaru institūtā un meklējis darbu Rīgā, puisis atradis piedāvājumu strādāt uz kruīza kuģiem.

Pagājušajā sezonā uz kuģa Tomijs pavadīja astoņus mēnešus. Šoreiz pēc četru mēnešu prombūtnes viņš uz nedēļu iegriezies Latvijā. Šo kruīza braucienu viņš vērtē kā vieglāku, jo jau zināma visa sistēma, kā arī dzērienu sastāvi. Vaicājot, vai puisis ir vienīgais latvietis, atbilde ir noliedzoša. «Pagājušajā gadā latvieši sasniedza 1% jeb 9 cilvēkus no apkalpes, šogad mēs esam aptuveni pieci seši.»

Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dibenā plešas vairāku desmitu tūkstošu km2 lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, šodien tiek uzsākta ilgtermiņa iniciatīva Spēks ir tīrā jūrā.

Cīņu pret jūras sagandēšanu uzņēmies veikt Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, kurš apvienojis spēkus ar Pasaules Dabas Fondu un SEB banku. Viņš cer uz Latvijas iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā.

«Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Sev un draugiem esmu apsolījis likt lietā visu izdomu, talantu, zināšanas un, ja vajadzēs – pat spēku, lai vestu cilvēkus pie prāta. Esmu nolēmis cīnīties, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu, smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas,» norāda Dzintars Jūra, kampaņas Spēks ir tīrā jūrā iniciators.

Cīņa starp materiālajām un garīgajām vērtībām ir mūžīga, uzskata aktieris Mārtiņš Kalita. Galvenais – lai cilvēki nepārstāj domāt.

Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita tikko noslēdzis sezonu ar titullomu iestudējumā Minhauzena precības. Šovasar tiks uzņemta arī pēdējā epizode filmai, kurā liepājnieks lomu ieguva, izkonkurējot Bredu Pitu. Vismaz tā vēstīja Krievijas mediji, komentējot faktu, ka latviešu aktieris apstiprināts galvenajai lomai Ņikitas Mihalkova filmā pēc Ivana Buņina divu darbu – Saules dūriens un Nolādētā diena – motīviem. Lai arī šis fakts šķita pārsteidzošs, iespējams, daļēji to veicināja Mārtiņa Kalitas veiksmīgi veidotais portfolio, kura tapšanā lieti noderēja aktiera prasmes reklāmā. 2010.gadā viņš bija viens no dibinātājiem Kurzemes biznesa inkubatora uzņēmumam – sociālo mediju aģentūrai CCS. Tiesa, tagad viņa dzīvi pilnībā piepilda aktiera darbs. Pēc sarunas ar Bkodu Mārtiņš dodas atvaļinājumā – sapņu braucienā uz Grieķiju. Jaunā sezona teātrī atkal sāksies ar Minhauzenu, kurš tik ļoti pārņēmis aktiera domas, ka abu personības šķiet saplūdušas vienā.