Mārstaļu iela, kura daudziem asociējas ar Reiterna namu, kuru savulaik tautā dēvēja arī par Žurnālistu namu, tagad ir viena no skaļākajām ielām Vecrīgā

Tā kā DB aptaujātie uzņēmēji Mārstaļu ielu par sava biznesa vietu ir izvēlējušies krietni vien, pirms Reiterna namā iemājoja Rokkafejnīca, viņiem nākas sadzīvot ar trokšņainajiem kaimiņiem. Jāatzīst, ka tikai vienā Mārstaļu ielas galā kūsā dzīvība, otrā ielas galā, Daugavas pusē, atrodas vairāki pamesti un neapdzīvoti nami, no ēkas iepretim noplukušajam Dannenšterna namam aptuveni pirms gada izvācās arī LU Vēstures un filozofijas fakultāte.

Mārstaļu ielas nosaukums 1415. gadā radies no vārda marstall – zirgu stallis (vācu val.), jo šajā ielā bija izvietoti rātes zirgu staļļi. Mārstaļu ielā atrodas divas arhitektūras pērles – Reiterna nams un Dannenšterna nams.

29. septembrī norisināsies Tiesību zinātņu pētniecības institūta (TZPI) un Banku augstskolas (BA) rīkotā zinātniskā konference "Bankas mainīgajā pasaulē", kurā eksperti no tiesību zinātņu un finanšu jomas spriedīs par aktuālajiem banku sektora izaicinājumiem.

Konferenci no plkst. 9.00 varēs vērot tiešraidē TZPI "Facebook" kontā, bet no plkst. 14.35 Banku augstskolas "YouTube" kanālā.

Konferences programma ir sadalīta divās sekcijās. Pirmajā sekcijā, kas Latvijas Universitātes (LU) lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19, sāksies plkst. 9.00, tiks apskatīti kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti. Šajā sekcijā zinātniskos referātus lasīs ģenerālprokurors Juris Stukāns, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, profesore Inna Šteinbuka, prokurors Juris Juriss, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, zvērināti advokāti Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs, Aivars Lošmanis, Edvīns Danovskis, kā arī TZPI vadītājs Ringolds Balodis.

Piektdien, 13.aprīlī, Liepājas centrā, netālu no Latvijas 1. Rokkafejnīcas, atklāts jauns mūzikas klubs Pilsētas vārti.

Mūzikas kluba mērķauditorija ir «tie, kam pāri 30», Db.lv pastāstīja kluba īpašnieks, arī viens no Latvijā pazīstamākajiem bundziniekiem Uldis Knapšis. Atklāšanā kluba apmeklētāji atzinuši, ka atmosfēra ir ļoti līdzīga 20. gs. 90. gados Liepājā populārajam klubam u.t.t., kura dibinātājs bija mūziķis Igo (Rodrigo Fomins). Klubu Pilsētas vārti apsaimnieko SIA Sordo. Kapitālsabiedrību 2011. gada janvārī ar 2000 latu pamatkapitālu dibināja Uldis Knapšis kopā ar biznesa partneri, taču laika gaitā mainīti statūti un sākotnējās ieceres, līdz ar to U. Knapšis ir vienīgais kapitālsabiedrības dalībnieks. Pilsētas vārti darbosies nedēļas nogalē, iespējams, būs tematiski sarīkojumi.

Jau devīto gadu Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegs labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Pasākums norisināsies Kuldīgas kultūras centrā 30.novembrī.

Pirmajā daļā notiks akcijas Apceļo Kurzemi! dalībnieku anketu izloze un uzvarētāju apbalvošana ar sponsoru piešķirtām balvām. Galveno balvu - divu stundu izbraucienu pa Rīgas jūras līci kompānijai līdz 30 personām - dāvina Jahta Palsa. Plašu balvu klāstu veiksmīgākajiem akcijas dalībniekiem sarūpējuši Kurzemes reģiona tūrisma uzņēmēji.

Pasākuma otrajā daļā notiks laureātu apbalvošana, muzikāli priekšnesumi, kā arī citi pārsteigumi. Par nopelniem tūrisma attīstībā apbalvojumi šogad tiks piešķirti astoņās nominācijās:

1.Dižā dizaina viesnīca Kurzemē 2012;

Privāto uzņēmumu problēmu risināšana jāuzņemas to īpašniekiem, un valstij to risināšanā nebūtu jāiesaistās, uzskata eksperti.

Valsts iesaistīšanās privātu uzņēmumu glābšanā iespējama tikai gadījumos, kad konkrēta uzņēmuma maksātnespēja var izraisīt nestabilitāti kopējā ekonomiskajā sistēmā un citi atbalsta mehānismi nav iespējami, žurnālam Kapitāls teicis Banku augstskolas docētājs Andris Fomins, norādot, ka «Latvijā šobrīd tieša valsts atbalsta nepieciešamība, pārņemot savā kontrolē grūtībās nonākušus uzņēmumus, nav saskatāma».

Arī Latvijas Universitātes asociētā profesore Margarita Dunska uzskata, ka valstij ir citas funkcijas un kopumā privāto uzņēmumu glābšanā nebūtu jāiesaistās. «Bez šaubām, var būt arī izņēmumi, ja runājam par visai ekonomikai nozīmīgām nozarēm vai uzņēmumiem, bet vienmēr jāatceras: ja valsts to dara, tad tas notiek par nodokļu maksātāju naudu, un vai mēs būsim gatavi glābt visus privātos uzņēmumus?»

Latvijas uzņēmēji ir gardēži, kuri gan lietišķās tikšanās reizēs, gan atpūtas brīžos vēderpriekus bauda izsmalcinātos restorānus

Visu 2014. gadu DB ik piektdienas atpūtas rubrikā uzņēmēji izcēluši un ieteikuši virkni restorānu, kurus labprāt izvēlas biznesa pusdienām, kur ietur svētku maltītes vai mēdz iegriezties atpūtas brīžos kopā ar ģimeni un draugiem. Tāpat DB aptaujātie uzņēmēji atklāja, uz kurām kafejnīcām dodas malkot kafiju un risināt nesteidzīgas sarunas, kā arī dalījās pieredzē par to, kādus restorānus, krodziņus un kafejnīcas atklājuši ārpus Rīgas. Kopumā DB uzklausījis 46 dažādu nozaru profesionāļu sniegtās atbildes un apkopojis datus par biežāk nosauktajiem ēdināšanas uzņēmumiem. Interesanti, ka izceltie restorāni lielā mērā sakrīt ar starptautiskās žūrijas izveidoto apkopojumu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2014.