«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas atvēršanas pasākumu Kaskādes četrās dienās apmeklējuši aptuveni 10 tūkstoši interesentu, informēja bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Kā atzīst LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne, līdz ar to Gaismas pils ir sākusi «pilnvērtīgu dzīvi». «Ceram, ka visi, kas pabijuši šajās dienās Gaismas pilī, tajā atgriezīsies jau kā lasītāji,» pauž D. Mukāne.

Kā ziņots, no 12. jūnija līdz 15. jūnijam LNB rīkoja īpašu jaunās ēkas stāvu atvēršanas pasākumu Kaskādes, kura laikā apmeklētājiem tika dota iespēja iepazīties ar Gaismas pili. Interesenti varēja doties ekskursijās pa jauno ēku un piedalīties radošās aktivitātēs. Katru dienu atvēršanu svinēja kāds no stāviem, bet četru atvēršanas dienu laikā apmeklētājiem kļuva pieejami septiņi LNB jaunās ēkas stāvi.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Valmieras stikla šķiedras ražotais produkts Atex® iedvesmojis divas apņēmīgas jaunietes - valmierieti Viktoriju Šarlāni un viņas kursabiedreni no Serbijas Mariju Dondoviču (Marija Dondovic). Viņām, studējot Eindhovenas Dizaina Akadēmijā Nīderlandē, Atex® kļuvis par daļu no kopīgā diplomdarba - jaunradītā produkta «Light Screens» jeb «Gaismas ekrāni», informēja uzņēmumā.

«Gaismas ekrāni» ir funkcionāli gaismas objekti atvērtā tipa biroju telpām, kurās nav ierīkotas atdalošās sienas individuālām darba vietām un kurās trūkst dabīgā apgaismojuma. Gaismas risinājums palīdz radīt atmosfērisko gaismu. «Gaismas ekrāni» kalpo arī kā gaismas un skaņas kontroles mehānismi, nodrošinot efektīvāku gaismas izkliedēšanu telpā, izvairoties no žilbinošas un spilgtas gaismas, un labāku skaņas akustisko efektu. Radīto objektu forma ir izlocīta no vienas tērauda caurules, pie kuras piefiksēts alumīnija rāmis ar Atex® membrānu. Kā gaismas avots izmantota LED spuldze.

Ceļš pretī diplomdarba projektam «Gaismas ekrāni» saistīts ar Viktorijas interesi par to, kas īsti tiek ražots Valmieras stikla šķiedrā. Vienā vasarā viņa apmeklēja uzņēmumu, aplūkoja jaunākos materiālus un inovācijas šajā jomā un iedvesmojās no pieredzētā. Lai gūtu atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem, tika sazvanīts Valmieras stikla šķiedras meitas uzņēmums Lielbritānijā, kur tiek ražotas Atex® membrānas. Pie projekta jaunietes sāka strādāt kopā, jo abas vieno ne tikai līdzīgs redzējums dizainā, bet arī draudzība. Kā viņas pašas saka, komandas darbs pie projekta īstenošanas ir tikai stiprinājis abu draudzību.

Ar Latvijas gaismas mākslinieku radošās apvienības I Did It interaktīvā gaismas mākslas objekta Emogrāfs ceremoniālu iedarbināšanu piektdien Singapūrā atklāts Āzijas lielākais gaismas festivāls i Light Marina Bay.

Dažas dienas pirms gaismas festivāla sākuma tā rīkotāji izvēlējās, ka tieši Emogrāfs būs centrālais gaismas mākslas objekts festivāla atklāšanas ceremonijā un simboliski atklās trīs nedēļas ilgos gaismas svētkus Singapūrā.

i Light Marina Bay atklāšanas ceremonijā kā pirmais Emogrāfa ierīci izmēģināja Singapūras Nacionālās attīstības ministrs Lorenss Vongs, tādejādi iededzot pirmās gaismas un paziņojot par festivāla sākumu.

Emogrāfa dalība festivāla atklāšanas ceremonijā no rīkotāju puses līdz šim tika rūpīgi glabāta kā īpašs pārsteigums.

Latvijas autoru darbs Singapūras gaismas festivālā būs aplūkojams uz Marinas līča pilsētas mākslas galerijas fasādes visu tā norises laiku no 4. līdz pat 27. martam.

Latvijā ir pietiekami lielas ozolu audzes, lai ar tām pietiktu Gaismas pils grīdas izklāšanai, komentējot Gaismas pils autoruzrauga Mārča Mežula pausto, ka Latvijā neaug tik lielas ozolu birzis, kas atbilstu Gaismas pils parametriem, Db.lv norādīja parketa un grīdas dēļu ražotājuzņēmuma Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Turklāt bibliotēkas grīdai nepieciešamie apjomi nav tik milzīgi, lai raisītu uzņēmējos biznesa interesi par šo projektu, bet drīzāk tas ir pilsoņa pašapziņas jautājums par vietējo ražotāju atbalstu.

Diskusiju par to, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) grīdā tiks izmantota Kanādas kļava nevis Latvijas ozols, aizsāka kustība Nepērc svešu!, kuras pārstāvji atgādināja par ieceri Gaismas pils būvniecībā izmantot pēc iespējas vairāk Latvijā ražotu materiālu. Savukārt Kultūras ministrija (KM) skaidroja, ka Kanādas kļavas grīda ir Gaismas pils autora Gunāra Birkerta iecere, un bibliotēkas autoruzraugs Mārcis Mežulis piebilda, ka Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 – 18 centimetru platumā.

SIA Amber Wood līdzīpašnieks un Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras docents I. Akerfelds norāda, ka Latvijā parketu ražo vairāki uzņēmumi, kas varētu nodrošināt ozolkoka grīdas ieklāšanu LNB. Kā piemēru viņš min no Latvijas kokiem ražoto parketu Mākslas muzeja Rīgas Fondu birža grīdu apdarē. Biržas grīdā izmantotie dēļi ir 21 centimetru plati, kas ir krietni vairāk par platumu (15 – 18 centimetri), ko kā nepieciešamo izmēru Gaismas pils grīdai minēja autoruzraugs M. Mežulis.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas būvlaukumā šodien pirmo reizi kopš stāšanās amatā viesojās kultūras ministre Žaneta Jaunzeme - Grende.

Ministres viesošanās laikā LU studentu korporācija Fraternitas Lataviensis Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrībai pasniedza 101 000 Kanādas dolāru (ap 50 000 latu) ziedojumu.

Ziedojot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, korporācija atzīmē savu 85 gadu pastāvēšanas jubileju. Ziedojums tiks izmantots bibliotēkas satura veidošanai - grāmatu iepirkumiem un trimdas laikrakstu digitalizācijai.

Pateicoties par ziedojumu, korporācijas Fraternitas Lataviensis vārds tiks iemūžināts pie vienas no jaunās Nacionālās bibliotēkas telpām - plāksnītē pie Sociālo un humanitāro zinātņu auditorijas grupu nodarbību telpas.

Rīt, 26.novembrī, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Mežotnes pils apsaimniekotāju SIA VNĪ pilis rīkos plenēru, kurā kopā ar nozaru ekspertiem tiks diskutēts par Mežotnes pils darbības paplašināšanas un dažādošanas iespējām, informē VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

«1802.gadā celtā Mežotnes pils ir viens no izcilākajiem klasicisma ēras pieminekļiem Latvijas muižu arhitektūrā. Līdz šim pils ir veiksmīgi darbojusies kā tūrisma objekts, piesaistot ārvalstu tūristus, kā arī piedāvājot telpas kāzām, citām privātām svinībām un korporatīviem pasākumiem. Šos darbības virzienus plānots saglabāt arī turpmāk, taču nepieciešams izvērtēt līdz šim neizmantoto pils potenciālu - identificēt šobrīd nepilnvērtīgi izmantoto pils kompleksa ēku - pārvaldnieka ēkas, sporta zāles -, kā arī pils parka teritorijas iespējamos izmantošanas veidus, un rast jaunus darbības virzienus, kurus varētu attīstīt Mežotnes pilī,» skaidro VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane.

Ekspluatācijā nenodotajā Gaismas pilī izstādīti Rīgas bilžu grāmatu kvadriennāles Attēlu stāsts laureātu darbi. Tie nav pieejami plašākai publikai.

Kā pastāstīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, izstādi iespējams parādīt apmeklētājiem - bibliotēkas potenciālajiem sadarbības partneriem - tikai īpašās grupās, pēc to instruēšanas par drošības noteikumiem. Kaut arī procedūra ir sarežģīta, izstādi katru dienu redzot kāda cilvēku grupa, kas nāk novērtēt telpu piemērotību saviem pasākumiem.

LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts paskaidroja, ka kvadriennāles dalībnieku izstāde bijusi paredzēta, lai žūrija varētu izvērtēt iesniegtos darbus. Tā, pēc viņa teiktā, nav paredzēta plašākai auditorijai. Zilberts pauda cerību, ka nākamā pasākuma - Rīgas fotomēneša portfolio skates - laikā 9.maijā Gaismas pils būs nodota ekspluatācijā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā darbi aizkavējušies divās telpās – Gaismas pils sabiedriskās ēdināšanas telpā un bibliotēkas koncertzālē, zināja stāstīt LNB direktors Andris Vilks.

Viņš intervijā LTV pauda, ka tāpat darbi Gaismas pilī rit pie tās palīgtelpas izveides, savukārt darbi pie bibliotēkas parka izveides sāksies pavasarī.

Runājot par darbiem koncertzālē, A. Vilks skaidroja, ka tur vēl jāuzlabo akustika, un, lai to izdarītu, talkā ir nākuši eksperti. Savukārt darbi ēdināšanas telpā kavējas, jo sākotnēji tika plānots, ka to iekārtos investors. Tomēr, ņemot vērā Latvijas prezidentūras gada tuvošanos, lemts, ka telpa tiks iekārtota jau tagad, bet pēc tam tajā darbu varēs sākt uzņēmums, kas nodarbojas tikai ar ēdināšanu, LTV stāstīja A. Vilks.

Tāpat Gaismas pilī šobrīd notiek defektu kontrole un vajadzības gadījumā to vēršana par labu.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Lauku bibliotēku atbalsta biedrība (LBAB) savu ilggadējo akciju Atbalsts lauku bibliotēkām šogad bija iecerējusi noslēgt īpaši simboliski, par decembrī paredzētā gada noslēguma sarīkojuma vietu izraugoties Gaismas pili. Taču no valsts galvenās - Latvijas Nacionālās - bibliotēkas vadības saņemts laipns atteikums, kas pamatots ar «saspringtu pārkārtošanās darbu, lai pirmos četrus ēkas stāvus atbrīvotu un sagatavotu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē vajadzībām,» vēsta laikraksts Diena.

Gaismas pilī izvietota viena koncertzāle ar 500 vietām un piecas dažāda lieluma konferenču zāles. Vēl divas telpas atvēlētas izstādēm. Tās visas atrodas celtnes pirmajos četros stāvos, kas «vienkāršajiem ļaudīm» nebūs pieejamas līdz pat nākamā gada septembrim, norāda laikraksts. Kā iepriekš sacījis LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš, tajās notiks Latvijas prezidentūras ES Padomē galvenās norises. Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dagnija Grīnfelde skaidrojusi, ka to paredz starp iestādi, LNB un Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu pērn noslēgtā vienošanās: «LNB šajā laikā turpinās veikt savas pamatfunkcijas un būs pieejama lasītājiem, tomēr citi pasākumi ārpus Latvijas prezidentūras norisēm nenotiks.»

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna pārvaldītāja SIA OZRT restorāna iekārtošanā ir investējusi ap 100 000 eiro, stāsta OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Viņš norāda, ka šie līdzekļi ir investēti tādās lietās kā trauki, tekstilpreces, dažas papildu iekārtas virtuvē un bārā, kā arī vairākos dizaina elementos. Laika gaitā OZRT ieguldīto līdzekļu apjoms varētu sasniegt 150 000 eiro.

Ieguldītās investīcijas plānots atpelnīt trīs gadu laikā.

Tiesa, Streņģe arī atzīmē, ka restorāna izveidē savu daļu ir ielicis katrs Latvijas iedzīvotājs ar samaksātajiem nodokļiem. «Uzņēmums OZRT piedalījās konkursā par telpu nomu, mēs šeit ienācām jau lielā mērā izveidotās un mēbelētās telpās.»

«Konkursā par iespēju pārvaldīt restorānu Gaismas pilī OZRT pieteicās pagājušā gada nogalē, kad arī tika paziņoti rezultāti. Startējām divas reizes. Pirmajā konkursā diemžēl neuzvarējām, bet uzņēmums, kurš uzvarēja, no projekta atteicās, tāpēc tika izsludināts atkārtots konkurss,» stāsta Streņģe.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) topošajā Gaismas pilī saimniekos arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēstniecība, šodien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Pievilcīgais ēkas projekts esot ieinteresējis amerikāņus, kuri 18. novembrī, kad Gaismas pili svinīgi nodos ekspluatācijā, vēlas tur uzsākt savas valsts informācijas un kultūras centra izveidi (American corner).

Kā vēsta laikraksts, bibliotēkas maketā iznomājamu vai brīvu telpu gan nav, un ASV vēstniecībai tikai neoficiālās sarunās izdevies panākt plānu pārskatīšanu. Pēc LNB rīcībā esošās informācijas, interesi izrādījusi vēl vismaz viena vēstniecība. Taču kritēriju trūkuma dēļ izveidojusies situācija, kad konkurējošus vēstniecību piedāvājumus subjektīvi jāizvērtē valsts augstākajām amatpersonām, arī no Kultūras ministrijas (KM).

Gaismas pils grīdu nav iespējams izklāt ar Latvijas ozolu, jo Latvijā nemaz neaug tik lielas ozolu birzis, no kurām varētu piegādāt nepieciešamos dēļus divu metru garumā un 15 - 18 centimetru platumā, turklāt, būvējot kādu projektu, jāpieturas pie arhitekta izstrādātajām idejām, komentējot kustības Nepērc svešu! satraukumu par Kanādas kļavas izmantošanu Gaismas pils grīdai Latvijas ozola vietā, Db.lv norādīja autoruzraudzības grupas vadītājs Mārcis Mežulis.

«Ja arī Latvijā ir tādi parketa ražotāji, tad viņi noteikti ozolus iepērk Baltkrievijā vai kādā citā valstī, tādēļ runas par ozola izmantošanu Gaismas pils grīdā, ir demagoģija,» norāda M. Mežulis.

Lēmums par kļavas koka izmantošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas grīdu izbūvē bija Gunāra Birkerta kā būves arhitekta sākotnējā iecere un G. Birkerts iebilda pret grīdas materiāla nomaiņu pret ozolu vai osi arhitektoniski estētisku apsvērumu dēļ, Db.lv skaidroja Kultūras ministrijas pārstāve Lolita Rūsiņa. Tam piekrīt arī M. Mežulis norādot, ka, realizējot kādu projektu, ir jāpieturas pie arhitekta iecerēm, un nevar izmantot materiālus, kādi ienāk prātā.

No 18.līdz 21.novembrim Rīgā notiek ikgadējais gaismas festivāls Staro Rīga, kura devīze šogad ir Gaismu sauca... Latvijas māju sajūtu meklējot.

Festivālā būs skatāmas četras gaismu instalāciju programmas: festivāla pamatprogramma Latvijas māju sajūtu meklējot, starptautiskā projekta Baltic Light Chain (Baltijas gaismas ķēde) darbu programma, līdzdalības akcijas Rīgas karnevāls gaismas instalācijas un 2014. gada festivālā uzsāktā ārvalstu gaismas festivālu starptautiskā programma.

Festivāla rīkotāji laikā no 18.novembra līdz 21.novembrim aicina ikvienu rīdzinieku veidot gaismas instalācijas savos namu logos, lietojot dažādas gaismas tehnikas, lai svētku noskaņojums pārņemtu visu pilsētu. Rīdzinieki, kas izgaismos savus logus, varēs reģistrēt savus darbus interkatīvā kartē festivāla laikā www.staroriga.lv.

No 16. līdz 19.novembrim Rīgā notiek tradicionālais gaismas festivāls Staro Rīga, kurā šogad tiks izstādīti 43 dažādi mākslas un gaismas instalāciju objekti .

Šī gada festivāla tēma ir «Augšām cēlās Gaismas pils». Gaismas objekti veltīti gan valsts simtgadei, gan arī, piemēram vides un dzīvnieku aizsardzībai. Tāpat šogad gaidāmi vairāki jauni darbi, kas koncentrēsies un «pārvietosies» pa pilsētas apkaimēm. Gaismas objekti un stāsti apskatāmi katru dienu no plkst.17 līdz plkst.23.

Uz vēdekļveida ūdens ekrāna Rīgas kanālā iepretim Latvijas mūzikas akadēmijai būs iespēja apskatīt videoprojekciju Lāčplēša atgriešanās, Doma laukumā būs gaismas instalācija ar hologrāfiskiem efektiem Viedjūra, kurā katrs dziesmas Pūt, vējiņi! vārds tiks attēlots ar emodži zīmēm.

Uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sienas būs redzams Annas stāsts, kas 18 animētās gleznās stāstīs par 98 gadus vecu kundzi, kura apņēmusies sagaidīt savu simtgadi. Uz izstāžu zāles Arsenāls sienas tiks parādīts audiovizuāls stāsts Bezgalības formula, kur Lielvārdes jostas rakstā būs parādītas Latvijas spilgtāko personību uzrunas tautai un valstij.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Topošā biznesa centra New Hanza apkaimē Rīgas klusajā centrā durvis vēris apgaismojuma projektēšanas un tirdzniecības uzņēmuma SIA Lumenu Centrs salons, piedāvājot klātienē aplūkot un izbaudīt mūsdienīga apgaismojuma sniegtās iespējas un efektus.

Uzskatāmai mūsdienu tehnoloģiju un iespēju demonstrēšanai salonā izveidota pieredzes istaba, kas ļauj iepazīt jaunākās tendences apgaismojuma pasaulē un izmēģināt dažādus gaismas veidus, efektus, to funkciju vadību. Salonā pasūtāmi un iegādājami arī slavenu dizaineru apgaismes ķermeņi, mēbeles un interjera priekšmeti.

Salonam izvēlētās telpas vēsturiskā namā Ausekļa ielā 5 uzņēmums iegādājies un rekonstruējis, vēloties demonstrēt minimālistisku objektu un modernu mēbeļu apvienojumu klasiskā interjerā. Vietas izvēlei noteicošais bijis atrašanās vieta klusajā Rīgas centrā, vēsturiska ēka un lieli skatlogi, kā arī daudzi apkaimē esošie un topošie objekti, ērta sasniedzamība ar auto, velo vai kājām. “Esam viens no retajiem uzņēmumiem konkurentu vidū, kas salona telpas ir iegādājies īpašumā. Mūsu līdzšinējā pieredze ļauj būt pietiekami pārliecinātiem par sevi, ko apliecina patstāvīgais pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem un ilggadējā sadarbība ar Eiropā vadošiem ražotājiem un vietējiem sadarbības partneriem. Tāpēc nolēmām investēt prāvus līdzekļus šī īpašuma iegādē un salona izveidē. Ar jauno lokāciju vēlamies piesaistīt vēl vairāk privātos klientus, ne tikai dominējošo projektu izstrādi uzņēmumiem un valsts objektiem. Ar katru gadu realizējam aizvien vairāk lielākus privātos objektus, taču vēlamies vēl vairāk attīstīt vidējā segmenta projektus - daudzdzīvokļu ēkas, dzīvokļus, privātmājas, fasādes – to visu darām, veidojot bezmaksas aprēķinus, apgaismojuma vizualizācijas, dokumentāciju metu konkursiem” stāsta SIA Lumenu Centra valdes loceklis Tomass Martinsons.

17.novembrī, vienlaicīgi Rīgas ielās, parkos un svēros tika ieslēgti visi festivāla Staro Rīga gaismas objekti, tādējādi oficiāli atklājot 9.gaismas festivālu.

Šogad Gaismas festivālā Staro Rīga 2016 ir 3 programmas – pamatprogramma Gaisma ausa, starptautiskā programma, kurā ar saviem darbiem piedalās mākslinieki no Lietuvas, Kanādas, Japānas, Austrālijas, Beļģijas, Spānijas, Vācijas, Portugāles, Baltkrievijas, Francijas un Libānas, kā arī festivāla apmeklētājiem jau pazīstamā līdzdalības programma Rīgas karnevāls, kurā ar gaismas objektiem pilsētvidē piedalīsies dažādi uzņēmumi, institūcijas un privātuzņēmēji. Festivāla laikā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti aplūkot arī jaunākos Rīgas vēsturisko ēku fasāžu izgaismojumus. Kopā festivālā būs apskatāmi 42 gaismas objekti, kas galvenokārt izvietoti Vecrīgā un pilsētas centrālajā daļā.

Prezidentūra ES Padomē nākamgad būs izaicinājums Latvijas spējai prasmīgi noorganizēt pasaules līmeņa konferences un pasākumus

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sāksies jau nākamā gada 1. janvārī. Pusgada garumā mūsu valstī notiks ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi.

Paredzētas arī nozīmīgas daudz- pusējās sanāksmes – Austrumu partnerības samits (Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji), Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksme (piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji), Eiropas standartizācijas samits (piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC); kopumā pasākumā tiks pārstāvētas vairāk nekā 50 pasaules valstis).

Lai arī pēc postošā ugunsgrēka Rīgas pilī 2013.gada vasarā tajā izvietoto muzeju darbinieki ir darījuši visu iespējamo, lai novērstu kaitējumus muzeju krājumiem, mitrums joprojām tos bojā, bet muzeju darbinieki Rīgas pilī strādā nepiemērotos apstākļos, pēc Rīgas pils apmeklējuma secinājusi kultūras ministre Dace Melbārde.

Kā informē kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde, 3.janvārī Melbārde apmeklēja Rīgas pili, lai iepazītos ar tur izvietoto muzeju darba apstākļiem.

Ministre iepazinās arī ar darbiem ēkās, kuras šobrīd tiek pielāgotas muzeju pagaidu telpu vajadzībām. Viņa pauda gandarījumu, ka telpu pielāgošana norit sekmīgi un paredzētajā grafikā.

Jau ziņots, ka 2013.gada 20.jūnija naktī Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks. Lai arī ugunsgrēks tieši neskāra muzeju izmantotās telpas Rīgas pilī, ugunsgrēka dzēšanas un lokalizēšanas rezultātā ar ūdeni tika salietas arī muzeju izmantotās ekspozīciju un krātuvju telpas un ūdens skāra daļu no muzeju krājuma priekšmetiem. Ugunsgrēka dzēšanas rezultātā cieta arī muzeju personāla darba telpas - tika bojāts inventārs, sabojāta daļa no datortehnikas un tajā izmantotā programmatūra.