Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī trešdien atzinis, ka «fundamentālas kļūdas», kas pirms desmit gadiem tika pieļautas finanšu krīzes novēršanā, ir saasinājušas blokā pastāvošās politiskās pretrunas.

«Politiskā spriedze, ko piedzīvo Eiropa, manuprāt, ir tiešs rezultāts tam, kādā veidā Eiropas Savienība un dalībvalstis risināja ekonomisko krīzi,» Parīzē notiekošā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) foruma kuluāros norādīja Moskovisī.

Viņš atzina, ka pieļautas divas «fundamentālas kļūdas» - ekonomisko lēmumu pieņemšanas efektivitāte tika stādīta augstāk nekā lēmumu pieņemšana pārstāvnieciskās demokrātijas ceļā un netika gādāts par visneaizsargātāko pilsoņu aizsardzību.

Komisārs piebilda, ka, vēl būdams Francijas finanšu ministrs, viņš esot atzinis paša lomu «aktīvā Eiropas ekonomiskās pārvaldības stiprināšanā».

Moskovisī pauda nožēlu, ka tolaik pieņemtie lēmumi «radīja iespaidu, ka tos pieņēmuši eksperti, nevis politiķi».

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas lietu komisārs Pjērs Moskovisī otrdien kritizēja Lielbritānijas ieceri samazināt uzņēmumu nodokli līdz mazāk nekā 15% pēc tam, kad Lielbritānijā 23.jūnijā referendumā tika nobalsots par valsts izstāšanos no ES.

Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns svētdien publicētā intervijā laikrakstam Financial Times paziņoja, ka centīsies panākt uzņēmumu nodokļa samazināšanu no pašreizējiem 20% par vairāk nekā pieciem procentpunktiem, lai tas būtu zemāks nekā jebkurā citā ekonomikas lielvalstī.

Nodokļa samazināšanas nolūks ir iekārdināt uzņēmumus palikt Lielbritānijā pēc bažām, ka tie varētu atstāt šo valsti, glābjoties no nedrošības par Lielbritānijas turpmākajām attiecībām ar ES.

Pēc šādas nodokļa samazināšanas tas pietuvotos Īrijā pastāvošajai uzņēmumu nodokļa likmei, kas ir 12,5%.

ES vēsi uztvēra šo Lielbritānijas ieceri un paziņoja, ka tā var izraisīt valstu sacensību uzņēmumu nodokļa samazināšanā ar nolūku pārvilināt firmas.

Francijas premjerministrs paziņojis par «bezprecedenta» soli, kas rezultēsies ar 15 miljardus eiro vērtiem taupības pasākumiem 2014. gada budžetā, ziņo thelocal.fr.

Žans Marks Ero (Jean-Marc Ayraul) uzsvēris, ka šis būs mēģinājums samazināt valsts budžeta deficītu.

Runājot ar presi, Ero sacījis, ka taupības apjoms ir «bezprecedenta».

Budžeta projekts Ministru kabinetam tiks prezentēts 25. septembrī.

Kā vēstījis Francijas laikraksts Le Monde, 9 miljardus vērta samazināšana skars valdības izdevumus reģionālā un nacionālā līmenī, bet vēl 6 miljardus eiro ietaupīs uz valsts labklājības sistēmas rēķina.

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka to neapmierina Grieķijas iesniegtie reformu priekšlikumi, jo tie neatspoguļo Briseles un Atēnu iepriekš pārrunāto.

Bumba noteikti ir Grieķijas valdības laukuma pusē, sacīja ES pārstāvis.

Atēnas savus priekšlikumus EK iesniedza vakar. Iepriekš Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs Briseles izteiktos priekšlikumus reformām asi noraidīja.

Mūsu finanšu un ekonomikas lietu komisārs Pjērs Moskovisī vakar pēcpusdienā ir informējis Grieķijas valdības pārstāvjus, ka viņu pēdējie priekšlikumi neatspoguļo [EK priekšsēdētāja Žana Kloda] Junkera un premjerministra Cipra trešdienas vakara pārrunu rezultātus un komisāra Moskovisī un Grieķijas pārstāvju pirmdienas [pārrunu rezultātus], sacīja EK pārstāvis.

Viņš piebilda, ka tehniski darbs turpinās, lai pārvarētu plaisu starp dažādajām pozīcijām un radītu apstākļus vienprātīgam 19 eirozonas dalībvalstu līgumam.

Lielbritānijai joprojām ir iespēja izstrādāt abpusēji izdevīgu vieglo Breksitu, intervijā ziņu aģentūrai AFP piektdien atzina Eiropas Savienības (ES) eiro un finanšu pakalpojumu komisārs Valdis Dombrovskis.

Šādi komisārs izteicās dienu pēc tam, kad Eiropadomes prezidents Donalds Tusks bija brīdinājis - vienīgā alternatīva smagajam Breksitam ar vienotā tirgus pamešanu un stingras imigrācijas kontroles ieviešanu ir Breksitu neīstenot.

Nu, raugoties no Eiropas Komisijas skatu punkta, mēs tagad uzsveram, ka bumba ir Apvienotās Karalistes pusē. Apvienotās Karalistes valdībai ir jāizlemj, kādu sadarbības modeli ar ES tā vēlas paredzēt, sacīja komisārs.

Tomēr palikt iekšējā tirgū var kopā ar virkni nosacījumu. Ja Apvienotā Karaliste ir gatava respektēt šos nosacījumus, protams, tad ir iespēja diskutēt par tā dēvēto vieglo Breksitu, sacīja komisārs.

Eirozonas ekonomikas pieaugums šogad ir straujākais pēdējos desmit gados, norāda Eiropas Komisija (EK) Eiropas pusgada rudens priekšlikumu kopumā.

2018.gada Eiropas pusgada ekonomikas, fiskālās un sociālās politikas koordinācijas cikls sākas apstākļos, kad eirozonā un Eiropas Savienībā (ES) notiek stabila ekonomiskā aktivitāte, ir rekordaugsts nodarbinātības līmenis, bet bezdarba līmenis samazinās līdz pirmskrīzes līmenim. Tā kā visas dalībvalstis veicina šo spēcīgo izaugsmes dinamiku, patlaban prioritāte ir gādāt par to, lai šī situācija saglabātos un dotu ieguvumu visiem mūsu sabiedrības locekļiem.

EK norāda, ka līdztekus atbildīgai fiskālajai politikai strukturālo reformu īstenošanā būtu jākoncentrējas uz tādu apstākļu radīšanu, kas vēl vairāk stimulē ieguldījumus un palielina reālo algu pieaugumu, lai atbalstītu iekšzemes pieprasījumu.

Līdz ar jaunajiem politiskajiem satricinājumiem un izaicinājumiem tiek aktualizēta ES finanšu ministra ideja, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēckrīzes gados Eiropas finanšu politikas elites līmenī virmojusī ideja par pilntiesīga finanšu ministra nepieciešamību monetārajai savienībai ir materializējusies Eiropas Parlamenta rezolūcijās, kas teju kā pieņemtas ES nākotnes vīzijas ieskicēšanai un turpmākajām diskusijām starp ES pārvaldības institūcijām. Jau 2011. gadā par vienotu finanšu ministra posteni runāja tā laika ECB vadītājs Žans Klods Trišē.

Šī ideja no diskusiju telpas nepazuda un ir aktualizējusies līdz ar pēdējo pāris gadu ņemšanos ap parādus samaksāt nespējīgo Grieķiju, šai dilemmā ierautajiem kreditoriem savukārt neesot spējīgiem uz sāpīgu, bet acīmredzot nepieciešamu politisko risinājumu, ievērojamu parāda daļu atlaižot. Tāpēc ir saprotams, ka nepieciešamību pēc tāda amata ir izteikuši Francijas un Vācijas centrālie baņķieri un vienlaikus ar EP rezolūcijām savu atbalstu tam ir paudis arī ES ekonomikas un finanšu komisārs Pjērs Moskovisi. Rezolūcijas paredz pašlaik P. Moskovisi ieņemtā amata apvienošanu ar pašreizējo Eirogrupas priekšsēdētāja amatu, ko pilda Jerūns Deiselblūms. Kopā ar to tiktu izveidota praktiski eirozonas finanšu ministrija jeb, kā formulēts rezolūcijā, «finanšu līdzekļu pārvaldības struktūra Eiropas Komisijā».

Pašreizējie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumi Eiropā ir steidzami jāatjaunina, lai tie paredzētu pilnīgāku atbalstu vienotajam tirgum un atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, neatpaliekot no mūsdienu digitālās un mobilās ekonomikas attīstības, uzskata Eiropas Komisija (EK), vienlaikus piedāvājot rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi, ar kuriem pašreizējai Eiropas Savienības (ES) PVN sistēmai tiks dots jauns impulss, to vienkāršojot, samazinot krāpšanas iespējas un padarot to labvēlīgu komercdarbībai.

Kā paziņojumā norādījusi EK, PVN iztrūkums - starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN - 2013.gadā dalībvalstīs sasniedza gandrīz 170 miljardus eiro. Aplēses liecina, ka pārrobežu krāpšanas dēļ vien ES ik gadu tiek zaudēti PVN ieņēmumi apmēram 50 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā PVN sistēma ir arī sadrumstalota un joprojām rada ievērojamu administratīvo slogu, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un komercsabiedrībām, kas savu pamatdarbību veic internetā.

Rīcības plānā ir izklāstīti pašreizējo ES PVN noteikumu modernizācijas virzieni, tostarp topošās vienotās ES PVN sistēmas galvenie principi, īstermiņa pasākumi cīņā pret krāpšanu PVN jomā, PVN likmju regulējuma atjaunināšana, kā arī plāni par PVN noteikumu vienkāršošanu e-komercijas jomā saistībā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju un par vispusīgu PVN paketi, ar ko paredzēts atvieglot MVU darbību.

Pasaules ekonomikas forumam Davosā šogad aprit 50 gadi, organizētājiem cenšoties pierādīt, ka tas izaudzis no ietekmīgo un vareno "tusiņa" jēgpilnā pasākumā.

Forumā šogad vairāk tiks uzklausīti vides aktīvisti, un dalībnieku vidū būs zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga un Maika Vaits, kurš ir viens no kustības "Occupy Wall Street" izveidotājiem.

Vaits atzinis, ka piedalīšanās Davosas forumā, visticamāk, būs viņa reputācijas pašnāvība, bet paudis viedokli, ka ir nepieciešams veidot "sarežģītu aliansi" starp aktīvistiem un ekonomikas un sociālās elites locekļiem.

Pasaules ekonomikas forumu 1971.gadā izveidoja vācu ekonomists Klauss Švābs. Forums ik gadu pulcē pasaules biznesa, politisko un akadēmisko aprindu, kā arī mediju un nevalstisko organizāciju līderus, kas vēlas uzlabot ekonomisko, politisko un sociālo situāciju pasaulē.

Eiropas Savienība (ES) pirmdien paziņoja, ka tās vienīgais mērķis saistībā ar Grieķiju ir stingri noturēt valsti, kurai divas reizes ir bijis nepieciešams glābšanas aizdevums, eiro zonā.

«Vienīgā iespēja, pie kuras strādā [Eiropas] Komisija ir Grieķijas stingra noturēšana eiro zonā,» žurnālistiem teica Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāve laikā, kad izplatījušās spekulācijas, ka tirgus satricinājumu dēļ Grieķija varētu atstāt vienotās valūtas zonu.

«Domāju, ka šīs Eiropas Komisijas saistības pret Grieķijas varas iestāžu un Grieķijas iedzīvotāju centieniem ir paustas ļoti skaidri,» viņa piebilda.

Laikā, kad pasaules ekonomikai draud jauni satricinājumi, liela uzmanība tiek pievērsta Grieķijas situācijai, un ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī pirmdien sāka vizīti Grieķijā, lai iepazītos ar progresu taupības pasākumu īstenošanā, kam Grieķija piekrita apmaiņā pret diviem plašiem glābšanas aizdevumiem.

Eiropas Komisija (EK) trešdien prezentēja ierosinājumus ieviest digitālu nodokli, kas būtu piemērojams ASV tehnoloģiju gigantiem.

Šis nodoklis ir jaunākie Eiropas Savienības (ES) centieni vērsties pret Silīcija ielejas uzņēmumiem un varētu vēl vairāk saasināt tirdzniecības nesaskaņas starp Eiropu un ASV prezidentu Donaldu Trampu.

ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī Briselē prezentējis šos ierosinājumus, lai atgūtu vairākus miljardus eiro galvenokārt no ASV uzņēmumiem, kas pārvieto savus ienākumus pa Eiropu, lai maksātu zemākus nodokļus.

«Šis pašreizējais juridiskais vakuums rada nopietnu iztrūkumu mūsu dalībvalstu ienākumos,» norāda Moskovisī. «Mēs lēšam, ka šis nodoklis varētu nodrošināt vismaz piecus miljardus eiro gadā, ja tas tiks noteikts 3% apmērā.»

Komisārs vienlaikus uzsvēra, ka šis nodoklis nav paredzēts, lai vērstos pret tādiem tehnoloģiju gigantiem kā Google, Apple, Facebook un Amazon vai ASV kopumā.

Eiropas Komisija (EK) gatavo rīcības plānu taisnīgākām un izaugsmei labvēlīgākām nodokļu sistēmām Eiropā.

Komisija noturējusi ievirzošas debates par pasākumiem, kas uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu darītu taisnīgāku, labvēlīgāku izaugsmei un labāk pārredzamu. Tāpat panākta vienošanās, ka ir vajadzīga jauna Eiropas Savienības (ES) pieeja uzņēmumu ienākuma nodoklim, lai sekmīgi cīnītos pret nodokļu ļaunprātīgu nemaksāšanu, nodrošinātu ilgtspējīgus ieņēmumus un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi iekšējā tirgū, liecina EK paziņojums.

Par eiro un sociālo dialogu atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka EK vēlas, lai uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana būtu taisnīga un labvēlīga izaugsmei.

Eirozonas dalībvalstis otrdien nespēja panākt vienošanos par pretrunīgi vērtēto finanšu transakciju nodokli (FTN), taču paziņoja, ka tās plāno vienoties 2016.gada vidū, neskatoties uz Lielbritānijas saniknotajiem iebildumiem.

Finanšu transakciju nodokļa ieviešanas plāns pirmo reizi tika ierosināts 2011.gadā, lai bankām un investīciju uzņēmumiem liktu maksāt par pārmērībām, kas noveda pie 2008.gada finanšu sistēmas sabrukuma un parādsaistību krīzes.

Taču kopš tā laika šis plāns saskāries ar eirozonas dalībvalstu nesaskaņām.

Otrdien desmit eirozonas valstis paziņoja, ka tās vienojušās par šī nodokļa pamata elementiem, taču Igaunija no šī plāna izstājusies un valstis nespēs sasniegt sākotnējo mērķi par FTN ieviešanu 2016.gada janvārī.

Mēs uzskatām, ka vienošanos nepieciešams panākt līdz nākamā gada vasarai, norādīja Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Pjērs Moskovisī.

Šā gada pirmo ceturksni Francija noslēgusi ar iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu 0,2% apmērā. Tas sekojis tādam pašam kritumam aizvadītā gada pēdējos trīs mēnešos, pavēstījusi oficiālā statistikas aģentūra INSEE. Tādējādi valsts ekonomikā iestājusies recesija.

Francijas tautsaimniecības kritums bijis lielāks nekā to iepriekš prognozējuši ekonomisti, kas paredzēja valsts IKP samazināšanos 0,1% apmērā, vēsta Businesweek.

Sliktie ekonomiskie rādītāji radīs jaunu spiedienu uz Francijas prezidentu Fransuā Olandu, kuram amatā aprit pirmais gads. Francijas valdība cenšas samazināt rekordaugsto bezdarba līmeni – bez darba valstī ir aptuveni 3,22 miljoni cilvēku, kā arī cīnās ar rekordzemo sabiedrības atbalstu.

Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī iepriekš norādījis, ka svarīgākais veicamais darbs ir tautsaimniecības izaugsmes un jaunu darba vietu veicināšana. «Mums jācīnās, lai 2014. gadā būtu spēcīga izaugsme, kura sāktos jau šogad,» izteicies Francijas ministrs.

Eiropu pārņēmusī recesija patlaban apdraud kontinenta identitāti, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands, norādot, ka to izraisījusi stingrā taupības politika.

Uzstājoties konferencē, Francijas prezidents pauda uzskatu, ka finanšu krīze ir savaldīta, tomēr šobrīd lielākais drauds Eiropai ir ekonomikas recesija, kuru savukārt provocējusi taupības politika. Iepriekš kļuva zināms, ka šā gada pirmo ceturksni Francija noslēgusi ar iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu 0,2% apmērā. Tas sekojis tādam pašam kritumam aizvadītā gada pēdējos trīs mēnešos, tādējādi valsts ekonomikā iestājusies recesija.

Lai pārvarētu jaunos izaicinājums, eirozonā būtu jāizveido «ekonomikas valdība», kas palīdzētu reģionam nodrošināt ciešāku integrāciju. Šādai eirozonas vienotai ekonomikas pārvaldes struktūrai būtu savs prezidents un tā nodrošinātu harmonisku nodokļu un budžetu sistēmu. Eirozonas «ekonomikas valdības» izveidošana kļūšot par F. Olanda nākamo prezidentūras gadu prioritāti.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s atņēmusi Francijai piešķirto augsto AAA reitingu, savu lēmumu skaidrojot ar Eiropas otras lielākās ekonomikas neskaidro fiskālo perspektīvu.

Reitingu aģentūra Francijas reitingam piešķīrusi Aa1 pakāpi un, kā norāda analītiķi, tas ir trieciens valsts prezidentam Fransuā Olandam, kurš cenšas pārliecināt starptautisko sabiedrību par to, ka viņam izdosies labot stāvokli Francijas finansēs. Šā gada janvārī Francijai AAA reitingu atņēma kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P).

Moody’s arī norāda, ka Franciju sagaidošie izaicinājumi jau esot izraisījuši valsts konkurētspējas mazināšanos. Franciju apdraud elastības trūkums darba un pakalpojumu tirgos, kā arī zemais inovāciju līmenis.

Tikmēr Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī (Pierre Moscovici) Reuters atzina, ka Moody’s lēmums ir papildus motivācija valsts valdībai apņēmīgi veikt reformas un, ka valdība ir apņēmusies sasniegt savu valsts parāda samazināšanas mērķi.

Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Eiropas Komisija (EK) trešdien prezentēja plānu, kura nolūks ir samazināt ASV dolāra milzīgo dominanci pasaules ekonomikā un stiprināt eiro lomu, jo sevišķi enerģētikas darījumos.

Eiropas valstis aizvien vairāk ir neapmierinātas ar dolāra kā rezerves valūtas dominanci, kas sniedz ASV nesalīdzināmu diplomātisko un ekonomisko varu globalizētajā pasaulē.

«Pašreizējā nenoteiktību kontekstā, ņemot vērā tirdzniecības konfliktus un ASV noteiktās eksteritoriālās sankcijas, tirgus dalībnieki lūkojas pēc alternatīvas,» preses konferencē Briselē norādīja Eiropas Savienības (ES) komisārs Pjērs Moskovisī, kurš atbild par ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietām.

Nesenākais piemērs, kas sagādājis problēmas ES, ir saistīts ar Irānu, jo starptautiski uzņēmumi, kas vēlas veikt tirdzniecību ar šo valsti vai tajā investēt, neskatoties uz ASV sankcijām, tiek pakļauti iespējai, ka tiem var tikt būtiski apgrūtināti norēķini dolāros.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

Eirozonas valstu finanšu ministru grupas (Eirogrupas) vadītājs Žans Klods Junkers iecerējis atkāpties no sava amata. Ž. K. Junkers par nodomu atkāpties no ieņemamā amata jau informējis savus kolēģus, norādot, ka savu apņemšanos izpildīs līdz šā gada beigām vai arī nākamā gada sākumā.

Eirogrupas vadītājs atkāpties vēlējies jau iepriekš, tomēr līdz šim Vācijai un Francijai bija izdevies viņu pierunāt šādu soli nespert, vēsta AFP. Abas eirozonas lielākās ekonomikas patlaban nav spējušas vienoties par jaunu Eirogrupas vadītāju. Francijai pagaidām nešķiet pieņemama Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles kandidatūra.

Arī pats Ž. K. Junkers iepriekš izteicies, ka Vācijas finanšu ministrs būtu laba kandidatūra Eirogrupas vadītāja amatam. Par citiem iespējamajiem kandidātiem augstajam amatam nosaukti arī Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī un Somijas premjers Jirki Katainens.

Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri trešdienas rītā paziņoja, ka panākuši progresu pārrunās par banku savienības izveidi un jo sevišķi par finansējumu mehānismam, lai slēgtu grūtībās nonākušās bankas pirms tās iedragā ekonomiku.

Tomēr ministri atteicās sniegt detalizētu informāciju, kas liecina, ka joprojām pastāv nesaskaņas, jo sevišķi Francijas un Vācijas starpā attiecībā uz banku savienības ieviešanu.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai ir panākta vienošanās par finansējumu Kopīgajam mehānismam banku finanšu problēmu risināšanai (SRM), Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms sacīja: «Mēs šajā jautājumā esam nogājuši tālu ceļu.»

Atsakoties sniegt sīkāku informāciju, viņš norādīja, ka sasniegts ir pietiekami daudz, lai viņš būtu optimistiski noskaņots pirms trešdien paredzētās sanāksmes ar pārējiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministriem.

Neiestājoties finanšu disciplīnai eirozonā, sekas var būt augsta inflācija un nestabila valūta

Eirozonas vienotās valūtas eiro kurss pret ASV dolāru pakāpeniski, taču neatlaidīgi ir turpinājis dilt un pašlaik šo abu valūtu vērtība jau ir tikpat kā novienādojusies. No vienas puses tā ir laba ziņa eksportētājiem uz valstīm, kur norēķini notiek ASV dolāros. No otras puses eiro vājums traucē pilnvērtīgi izbaudīt lētās degvielas priekšrocības, jo šajā aspektā esošā valūtu attiecība nav izdevīga, proti, bākā lejamā degviela eirozonā atkal sadārdzinās. Neizdevīga esošā situācija ir arī tiem, kas iepērk preces par dolāriem, piemēram, minerālmēslus, kā arī nav paveicies tiem, kas ir krājuši naudu eiro. Taču jāatzīst, ka noguldītāju aptīrīšana jau kādu laiku ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotās politikas sekas. Ir par ko padomāt tiem, kas savulaik noticēja propagandai, ka nacionālās valūtas lata devalvācija būtu katastrofa un inde tautsaimniecībai, jo tagad šo procesu, tikai nu jau lielākas valūtas telpas ietvaros, mēs izbaudām uz savas ādas. Tagad, protams, tiek skaidrots, ka notiek nevis tā jau lēnās Eiropas ekonomikas indēšana, bet gan atveseļošana.

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.