Francijas datu aizsardzības regulators licis kompānijai Google trīs mēnešu laikā privātuma politiku pārveidot tā, lai tā atbilstu valsts likumiem, pretējā gadījumā interneta gigantam solot piemērot sodu.
Google nepieciešams izpildīt sešas Francijas Nacionālās informātikas un brīvības komisijas (CNIL) prasības, ieskaitot tādas, kas paredz sniegt informāciju par to, cik ilgi kompānija uzglabā lietotāju datus un kādam nolūkam tie nepieciešami. Tāpat Google nepieciešams saņemt lietotāju atļauju pirms šādu darbību veikšanas.
CNIL skaidro, ka pēc pārbaužu veikšanām nonākusi pie secinājuma, ka lietotājiem nav iespējas uzzināt, kādā veidā Google izmanto to personīgo informāciju. Tāpat lietotāji nekādā mērā nespēj šo procesu kontrolēt.
Šādu ultimātu Francijas regulatori izvirzījuši pēc konsultācijām ar citu Eiropas valstu – Lielbritānijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas un Nīderlandes – speciālistiem. Arī šīs valstis paturējušas tiesības ieviest ekonomiskas un administratīvas sankcijas pret Google, ja to prasības netiks ievērotas.
Soda nauda, kuru Google varētu saņemt, ja netiks izpildītas prasības, sasniedz 150 tūkstošus eiro. Gadījumā, ja kompānija turpinās nepakļauties Francijas prasībām, soda nauda sasniegs 300 tūkstošus eiro.
«Trīs mēnešu ilgs termiņš nav vajadzīgs tādēļ, lai Google salabotu konkrētas lietas, bet gan tādēļ, lai savu darbību saskaņotu ar likuma burtu, vienlaicīgi nenodarot kaitējumu ne savam ekonomiskajam modelim, ne arī inovāciju potenciālam,» skaidroja Francijas regulatora pārstāvji.
Tikmēr Google uzsver, ka privātuma politika respektē Eiropas likumdošanu un kompānija vienmēr konsultējoties ar varasiestādēm.
Pērnā gada sākumā Google pavēstīja par savu nodomu vienkāršot privātuma politiku un apvienot to visiem saviem pakalpojumiem. Saistībā ar šādām izmaiņām, Francijas regulators izmeklēšanu pret Google iespējamiem datu aizsardzības pārkāpumiem visu 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vārdā vada jau kopš aizvadītā gada marta. Neskatoties uz CNIL darbu, tikai sešu valstu atbildīgās institūcijas – Francijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Lielbritānijas un Spānijas – pavēstījušas, ka varētu uzsākt oficiālu tiesvedību.