Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Konkursam, kurā tiks izvēlēta kompānija, kas 160 Latvijas vietās izvietos stacionārus fotoradarus, pieteikušies 10 uzņēmumi, tiem pie radaru atrašanās vietām būs jāizvieto arī brīdinājuma zīmes.

Kā informē Iekšlietu ministrija (IeM), slēgtajā konkursā pieteikušies 10 pretendenti, no tiem nākamajā kārtā iekļuvuši astoņi, kas līdz maija beigām iesniegs savus piedāvājumus. Pirmdien valdības komitejā tika pastiprināti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas atļaus izvietot privātus fotoradarus un to īpašniekiem saņemt daļu no nomaksātajām soda naudām par pārkāpumiem, kas fiksēti ar šiem fotoradariem.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars interesējās, vai pirms radariem uz ceļa būs izvietotas brīdinājuma zīmes kā tas ir daudzviet Eiropā. IeM pārstāvji uzsvēra, ka fotoradarus plānots ieviest galvenokārt preventīvu iemeslu dēļ, tādēļ konkursa nolikumā arī noteikts, ka tā uzvarētājam abos ceļa virzienos pirms radaru atrašanās vietām būs jāizvieto brīdinājuma zīmes.

Iekšlietu ministrija plāno uz ceļiem izvietot vēl simts jaunus fotoradarus. Fotoradarus uzstādīs Iekšlietu ministrijas izraudzīts privāts partneris, taču, pēc kādiem kritēijiem to izvēlēsies, Iekšlietu ministrija slēpj.

LTV raidījums De Facto centies noskaidrot, kāpēc ir šāda slepenība.

«Pie mums tikai retais autovadītājs ievēro atļauto ātruma ierobežojumu, tāpēc iespējas uz Latvijas ceļiem uzstādīt simts fotoradarus kādam uzņēmējam sola fantastiskas biznesa iespējas, jo ienākumi šeit varētu būt mērāmi miljonos latu. Nenoliedzami, ka ļoti gards kumoss. Tikai dīvaini, ka valdība ļoti lielā slepenībā lemj, kurš pie šī gardā kumosa tiks,» secinājis De Facto.

Ministru kabinets ziņojumu par plānoto fotoradaru iepirkumu uzklausīja septembra beigās valdības sēdes slēgtajā daļā. Pie radariem plāno tikt, izmantojot privāto, publisko partnerību. Un aptuveni tas varētu notikt šādi: valsts izaugās kādu uzņēmēju, kurš uz Latvijas ceļiem uzstāda simts fotoradarus, radaru izmaksas sedz partneris, ne valsts. Uzņēmēja izdevīgums rodas soda naudās, proti, tajās valsts un uzņēmējs dalās. Taču pagaidām nekas konkrētāks nav zināms, jo par radaru iegādi atbildīgās amatpersonas Iekšlietu ministrijā un arī Valsts policijā interviju De Facto vairākkārt atteikušas.

Latvijā drīkstēs uzstādīt privātus fotoradarus un to īpašnieki saņems daļu no iekasētajiem sodiem, paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā.

Kā ziņots, jau norit Iekšlietu ministrijas konkurss, kurā tiks izvēlēti uzņēmumi, kas Latvijā uzstādīts 160 stacionāros fotoradarus.

Grozījumi no nākamā gada ļaus izvietot privātus fotoradarus un to īpašniekiem saņemt daļu no nomaksātajām soda naudām par pārkāpumiem, kas fiksēti ar šiem fotoradariem.

Valdībai vēl jāizstrādā noteikumi, kas precīzi paredzēs soda naudu daļu, ko saņems fotoradaru īpašnieks. Jau minētajā konkursā pretendenti iesniegs savu piedāvājumu par nosacījumiem, proti, daļu no sodiem, par kādu tie gatavi nodrošināt fotoradarus.

Iekšlietu ministrija prognozē, ka trīs gadu laikā fotoradari palīdzēs ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu samazināt par 70% salīdzinājumā ar 2001. gadu.

Nākamgad stacionāro fotoradaru iegādei būs nepieciešami 2 933 259 eiro.

Ministru kabinets (MK) šodien atbalstīja grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz precizēt plānotos ieņēmumus un izdevumus pasākumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanu.

Grozījumi sagatavoti, lai sekmīgi īstenotu iepriekš plānotās aktivitātes fotoradaru uzstādīšanā - 2018.gadā paredzēts uzstādīt 40 stacionāros fotoradarus, līdz ar to kopumā uz Latvijas ceļiem darbosies 100 plānotie stacionārie fotoradari. Vienlaikus ir paredzēts, ka no septembra uz Latvijas ceļiem darbu sāks 12 jauni pārvietojamie fotoradari.

Grozījumi paredz finansiālo saistību izpildi, lai pabeigtu stacionāro fotoradaru ieviešanu. Iepriekš bija paredzēts ieviest 100 fotoradarus četrās kārtās. Pirmās trīs kārtas jau ir īstenotas vai tiek realizētas.

Mēneša laikā kopš valsts Policija (VP) pieņēmusi 23 stacionāros fotoradarus par to uzstādīšanu atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri uzstādījis vēl četrus stacionāros fotoradarus.

Pēdējie fotoradari tika uzstādīti jūnija sākumā. Kā Db.lv jau ziņoja – stacionārās ātruma mērīšanas ierīces tika uzstādītas divās vitās Salaspilī un divās – Garkalnē.

Vēl četrās vietās atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri ir saskaņojis būvprojektus, tajās uzstādīti betona pamati un patlaban norisinās elektropieslēguma ierīkošanas darbi. Vienlaicīgi turpinās arī pārējo objektu būvprojektu saskaņošana, Db.lv informēja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

«Pašlaik vēl nevaram nosaukt datumus, kad jaunie fotoradari tiks uzstādīti,» Db.lv norādīja Valsts policijas (VP) pārstāve Lita Juberte.

Viņa uzsvēra, ka tad, kad jaunie fotoradari tiks uzstādīti, sabiedrība par to tiks informēta. «Noteikti neradīsies tāda situācija, ka radari jau darbosies un ķers pārkāpējus, bet ceļu satiksmes dalībnieki par to nezinās,» norādīja L. Juberte.

VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste atgādināja, ka privātie partneri kavējas ar slēgtā līguma izpildi.

Aizķeršanās ar fotoradaru uzstādīšanu esot notikusi tādēļ, ka, slēdzot līgumu, pretendents līdz galam neapzinājās tās problēmas, ar kurām saskarsies, lai izpildītu līguma nosacījumus. Tas saistīts ar stacionāro radaru uzstādīšanu, kas prasa milzu darbu, kurš jāiegulda projekta izstrādē katram objektam, kā arī projekta saskaņošanu dažādās iestādēs, iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! pauda VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Uzņēmums Vitronic Baltica un partneri uzsācis stacionāro fotoradaru uzstādīšanas darbus piecās vietās Rīgā, savukārt vēl divās vietās uz Vanšu tilta fotoradari jau ir uzstādīti, Db.lv stāstīja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Stacionāro ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšana sākusies divās vietās uz Dienvidu tilta, divās uz Salu tilta un Krasta ielā. Savukārt divās vietās uz Vanšu tilta stacionāro fotoradaru ietvari jau ir uzstādīti.

Db.lv jau rakstīja, ka pirmā stacionārā fotoradara uzstādīšanas darbi tiek uzsākti Krasta ielā 101, tomēr pēc tam tika veikti ierīces noregulēšanas darbi un tagad uzstādīšana turpinās, stāstīja A. Gaile.

Tāpat šodien, 15. maijā, Vitronic Baltica un partneri saņēmusi kārtējo stacionāro radaru komplektu piegādi no ražotāja Vācijā un «dara visu iespējamo, lai iekļautos Valsts policijas (VP) priekšnieka noteiktajā termiņā, Db.lv norādīja uzņēmuma pārstāve. Jau ziņots, ka VP priekšnieks Ints Ķuzis noteica, ka Vitronic Baltica un partneri jāpagūst uzstādīt 110 stacionāros fotoradarus līdz 20. majam. Tā kā šis datums ir brīvdiena, jaunos fotoradarus VP aplūkos 21. maijā.

No šīs svētdienas, 16. decembra, uz Latvijas ceļiem fiksēt pārkāpumus pārstās privātā komersanta V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) fotoradari. Valsts policija (VP) tomēr ir pārliecināta, ka spēs nodrošināt efektīvu satiksmes uzraudzību.

VP norāda, ka atļautā braukšanas ātruma kontrole policijai satiksmes uzraudzības jomā ir izvirzīta par vienu no prioritātēm, un no svētdienas policija strādās pastiprinātā režīmā – ātruma pārkāpēji tiks kontrolēti gan ar ceļu policijas ekipāžu, gan rokas radaru, gan līdzšinējo četru policijas pārvietojamo radaru palīdzību, kas turpinās fiksēt ātruma pārkāpumus visā valsts teritorijā – gan Rīgas reģionā, gan ārpus tā.

Aizvadītajā nedēļā Ministru kabinets, iepazīstoties ar Iekšlietu ministrijas un VP sniegto informāciju, atbalstīja ierosinājumu neatpirkt fotoradarus. Valdība vienlaikus uzdeva Iekšlietu un Satiksmes ministrijām līdz nākamā gada 1. martam sagatavot redzējumu par stacionāro fotoradaru attīstību Latvijā.

Lielākā daļa no 20 jaunajiem stacionārajiem fotoradariem atradīsies Rīgā un tās apkārtnē, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā publiskotā karte.

Rīgā fotoradari būs izvietoti Krasta ielā, Brīvības gatvē, Kalnciema ielā, uz Dienvidu tilta nobrauktuves. Divi fotoradari atradīsies uz Jūrmalas šosejas pie satiksmes mezgla ar autoceļu Salaspils-Babīte. Vēl divi fotoradari būs izvietoti uz autoceļa A8 pie divlīmeņu satiksmes mezgla ar autoceļu A5 Salaspils-Babīte.

Viens fotoradars būs izvietots Sējas novadā, Murjāņos, vēl viens Carnikavas novada Garciemā. Tāpat pa fotoradaram būs izvietots pie pievedceļa Muceniekiem, uz Daugavpils šosejas, pie pagrieziena uz Saulkalni, pie jaunās Kokneses šosejas un Mālpils - Ķeguma ceļa krustojuma. Tāpat viens fotoradars būs izvietots pie Jelgavas šosejas krustojuma ar ceļu pie Ozolniekiem.

No 20 vietām, kurās plānots izvietot stacionāros fotoradarus un kuras jau iezīmētas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapas interaktīvajā kartē, šobrīd reāli darbojas pieci radari. Valsts policija (VP) pirmo rezultātu apkopojumu sola ap marta vidu, kad būs apritējis mēnesis kopš pirmo divu radaru uzstādīšanas. Taču visas zīmes rāda, ka jaunais mēģinājums ieviest fotoradarus varētu būt veiksmīgāks nekā iepriekšējais, kas beidzās, 2012. gadā laužot līgumu ar firmu V-Traffic (pirms tam Vitronic Baltica un partneri), ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Kā Diena jau ziņoja, pirmie divi fotoradari sāka darboties 12. februārī, bet vēl trīs – apmēram nedēļu vēlāk. VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava Dienai stāsta, ka pirmos datus varētu apkopot nākamnedēļ. Taču pirms šo datu publiskošanas CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa kā labo piemēru jau min fotoradaru, kas atrodas uz autoceļa A8 pie pagrieziena uz Ozolniekiem – ja 2014. gada monitoringa rezultāti rādījuši, ka ātrumu šai vietā par 10 km/h un vairāk pārsnieguši ap 65% autovadītāju, tad pēc radara uzstādīšanas pārkāpēju esot tikai 5–7%. «Process ir sācies lēnām un stabili,» par radaru uzstādīšanu saka I. Bērziņa.

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izvēlējusies 20 stacionāro fotoradaru atrašanās vietas un tās publiskos nākamajā pirmdienā, 3.martā, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina CSDD direktors Andris Lukstiņš.

Savukārt iepirkumu procedūru par fotoradaru iegādi varētu organizēt martā vai aprīlī un paši fotoradari, pie labvēlīgiem nosacījumiem, uz ceļiem varētu parādīties rudenī, atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs.

Golubevs pastāstīja, ka fotoradaru atrašanās vietas izvēlētas sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, policiju un pašvaldības speciālistiem. Pagaidām nav zināms, cik izmaksātu stacionārie fotoradari - to parādīšot konkursa rezultāti. Iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka viena šāda radara provizoriskās izmaksas varētu būt 42 000 eiro.

Par pārvietojamo fotoradaru iegādi skaidrības nav. Golubevs skaidroja, ka konceptuāli atbalsts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē pārvietojamo fotoradaru izvietošanai ir pausts, taču pārvietojamās mērierīces būs nākamais posms, jo vispirms uz ceļiem jāuzliek stacionārie fotoradari. Tāpat pārvietojamo fotoradaru izvietošanai nepieciešams atbilstošs finansējums. Golubevs zināja teikt, ka Iekšlietu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu valdībai par nepieciešamo finansējumu gan netrafarēto policijas automašīnu, gan pārvietojamo fotoradaru iegādei.

Lai pasargātu fotoradarus no vandaļu izdarībām, šobrīd visas stacionārās iekārtas ir aprīkotas ar signalizāciju, kā arī apdrošinātas, portālam diena.lv sacījusi fotoradaru uzstādītāju Vitronic Baltica pārstāve Antra Gaile.

«Stacionārā fotorardara ietvara izturību var salīdzināt ar bankomāta izturību, un to, kā rāda mēģinātāju pieredze, nav iespējams tik vienkārši sabojāt,» sacījusi A.Gaile, jautāta, cik izturīgs ir fotoradara ietvars.

Db.lv jau rakstījis, ka šonedēļ uz Salu tilta un Dienvidu tilta kādas personas sabojāja jaunos stacionāros fotoradarus, nopūšot ar krāsu radaru aizsargstiklus. Uzņēmums Vitronic Baltica par notikušo vērsīsies policijā.

«Uzņēmums viennozīmīgi augsti novērtē atsevišķu personu radošās izpausmes, tomēr aicina nepārveidot par mākslas objektiem tehniku, kuras primārais uzdevums ir satiksmes drošības līmeņa paaugstināšana uz autoceļiem. Stacionārie fotoradari Valsts policijas uzdevumā tiek novietoti ar mērķi nodrošināt ātruma ievērošanu, tādā veidā mazinot risku autovadītājiem, pasažieriem un citiem kustības dalībniekiem iekļūt satiksmes negadījumos. Lai arī aizkrāsots stacionārā fotoradara iekārtas stikls ierobežo tehnikas darbību, iekārta turpina veikt savu preventīvo funkciju – redzot brīdinājuma zīmi, autovadītāji attiecīgajā ceļu posmā samazinās braukšanas ātrumu. Tomēr ātruma pārkāpēji šādā gadījumā paliek nesodīti, kas var novest pie bezatbildības un visatļautības ilūzijas,» uzsvērusi A.Gaile.

Valsts policija pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un partneri pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju.

Valsts policija norāda, ka atbilstoši nosacījumiem līgums tiks uzskatīts par izbeigtu 21. darba dienā pēc paziņojuma nosūtīšanas Vitronic, izņemot, ja komersants 20. dienā pēc paziņojuma saņemšanas būs novērsis līguma izpildītāja vainu un pakalpojuma neatbilstību vai iesniedzis motivētu situācijas skaidrojumu un atbilstošus priekšlikumus situācijas risinājumam.

Šādā gadījumā policija desmit darba dienu laikā būs jāizlemj par komersanta situācijas skaidrojuma un priekšlikumu noraidīšanu, un līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar šā gada 22.augustu, vai arī jāatzīst privātā partnera skaidrojums par atbilstošu un jādod termiņš (nedrīkst pārsniegt vienu kalendāro mēnesi) līgumsaistību izpildīšanai.

Šajā nedēļā saviem lasītājiem piedāvājam aplūkot tirdzniecības veikalu tīkla top! zīmola tip top biezpiena ražošanas procesu uzņēmumā Tukuma piens.

Vietējais pārtikas veikalu tīkls top! 2012. gada vidū sāka darbu pie savas privātās preču zīmes izstrādes - tip top produktiem, kuru mērķis ir nodrošināt pircējiem kvalitatīvu ikdienas produktu piedāvājumu par konkurētspējīgu cenu, stāsta veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša.

Ilgus gadus kā alternatīva privātās preču zīmes produktiem top! tīklā bija projekts Bumbiņcenas – ikdienas produkti par lētāko cenu, ko veidoja ražotāju zīmolu produkti. 2012. gadā, uzsākot privātās preču zīmes projektu, pieprasītākos, Bumbiņcenu produktus uzņēmums pārcēla uz tip top projektu. Sākām ar piena produktiem, saldējumu, maizi. Privātās preču zīmes grozu veidojam palēnām, rūpīgi izvērtējot katra produkta ieviešanas nepieciešamību. Arī pēc produkta ieviešanas sekojam līdzi produkta kvalitātei, pārdošanas datiem un veicam uzlabojumus, ja tādi ir nepieciešami. Veicam pircēju aptaujas, lai novērtētu, vai esam pareizi izvēlējušies produktus, vai pircējus apmierina kvalitāte un cena, kā arī, lai uzzinātu pircēju vēlmes par to, kādi vēl produkti ir jāiekļauj šajā preču grupā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi, tāpēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane aicina izmantot terminu privātās un darba dzīves līdzsvars, nevis darba un privātās dzīves līdzsvars.

"Lai arī dzīvojam ļoti dinamiskā laikmetā, kad laiks šķiet ritam ātrāk nekā jebkad iepriekš, mūsu mērķis nav izdzīvot, bet gan dzīvot kvalitatīvu dzīvi. Tieši tāpēc pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par privātās un darba dzīves līdzsvarošanu jeb saskaņošanu – kā strādājot neaizmirst par sevi un ģimeni. Turklāt šajā ziņā ir jāatceras, ka lietas notiek tā, kā mēs tās nosaucam. Proti, ir būtiski runāt par savas privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis otrādi," viņa uzsver.

Iekļaujoša darba vide un ģimenei draudzīga darbavieta iegūst arvien lielāku nozīmi nodarbināto acīs. Piemēram, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, D. Helmane norāda, ka jau šobrīd jaunā darbinieku paaudze meklē nevis veidus, kā līdzsvarot darbu ar privāto dzīvi, bet gan veidus, kā privātajā dzīvē integrēt darbu.

AB dambis vairs netiek izskatīts kā akustiskās koncertzāles atrašanās vieta, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers atzina, ka iepriekšējam plānam būvēt akustisko koncertzāli uz AB dambja ir vairāki trūkumi, piemēram, atrašanās vieta, pieejamība un lielās izmaksas, kas aplēstas virs 100 miljoniem eiro.

«Valdība šodien lēma palielināt akustiskās koncertzāles projekta ambīcijas un neizvēlēties pieticīgu projektu, bet projekta ietvaros līdz ar koncertzāli attīstīt lielāku publiskās un privātās partnerības projektu. Neformāli ir runāts par šāda projekta īstenošanu Skanstes rajonā, tomēr nekas netraucē izvēlēties citu vietu un citus nosacījumus,» uzsvēra Kučinskis.

Akustiskās koncertzāles projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu programmā, kas paredz degradētu teritoriju sakārtošanu. Tomēr premjers piebilda, ka degradēta teritorija ir nosacīts apzīmējums, jo minētās ES fondu programmas izpratnē degradēta teritorija var būt jebkura teritorija pilsētas ietvaros.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Ņemot vērā negatīvo pieredzi, ieviešot Latvijā fotoradarus ar privātā partnera palīdzību, visticamāk, to uzticēs darīt CSDD; uz ceļiem fotoradari parādīsies nākamgad.

Līdz vērtēšanai Ministru kabineta komitejā (MKK) nonācis Iekšlietu un Satiksmes ministriju izveidotās darba grupas izstrādātais ziņojums par fotoradaru ieviešanas risinājumiem Latvijā. To šodien paredzēts izskatīt MKK. Tas paredz, ka Latvijas ceļi ar stacionārajiem fotoradariem tiks pilnībā nokomplektēti līdz 2017. gadam. Lai gan iepriekš tika plānots, ka pirmie divdesmit fotoradari ātruma pārkāpējus jau varētu sākt ķert šogad, visticamāk, pirmās ātruma fiksēšanas ierīces uz ceļiem tomēr parādīsies tikai nākamgad.

Kā atzinis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, šobrīd vēl nav panākta vienošanās starp ministrijām, kā ieņēmumi no naudas sodiem, kas piemēroti par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem, tiks pārdalīti. Taču visi neskaidrie jautājumi varētu tikt atrisināti līdz gada beigām. Tas nozīmē, ka tikai tad varēs sākt reāli plānot fotoradaru iegādi.

Kompānijai Riga Capital ir mainīts īpašnieks, kā rezultātā Nils Melngailis, kas iepriekš bijis 100 % uzņēmuma akciju īpašnieks, ir izstājies no uzņēmuma, liecina Lursoft informācija. Tikmēr plānots, ka turpmāk fotoradaru uzstādītājs ieņēmumus gūs no iekasētajām soda naudām.

Tagad uzņēmums pilnībā pieder Kristīnei Bērziņai, kas par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju strādā jau no 2007. gada 5. septembra. Kristīne Bērziņa Db pastāstīja, ka īpašnieku maiņa notika galvenokārt tādēļ, ka N. Melngailis sāka strādāt Parex bankā. Viņa neatklāja, vai, pārņemot uzņēmuma akcijas, maksājusi naudu, vai arī tā bijusi tikai formāla īpašnieku maiņa. A/s Riga Capital dibināts 2007. gada septembrī un tas tika dibināts saistībā ar iespējamo Lattelecom privatizāciju.

Savukārt Latvijas iekšlietu ministre Linda Mūrniece norādīja, ka Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm, valsts plāno turpmāk fotoradaru iegādē un uzstādīšanā neieguldaīt naudu vispār, līdz ar to var būt grūtības atrast fotoradaru piegādātāju, jo tam ir jāuzņemas arī visi riski. Šādas normas paredzošs konkursa nolikums šobrīd ir izstrādes stadijā. Plānots, ka investors fotoradarus uzstādīs par savu naudu un tad saņems zināmus procentus no iekasētajām soda naudām.