Ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un Partneri finansiālās grūtības, 2012.gada 26.jūlijā tiesā ir iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, liecina radaru uzstādītāja šorīt medijiem izplatītais paziņojums. Šis fakts neaptur Valsts policijas (VP) īstenoto līguma laušanas procedūru, informē VP.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 3.panta pirmajai daļai «tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks», tāpēc Vitronic Baltica un Partneri izmantoja likumā noteiktās tiesības savu un kreditoru interešu aizsardzībai, teikts paziņojumā.

2012.gada 27.jūlijā tiesā ir ierosināta Vitronic Baltica un Partneri tiesiskās aizsardzības procesa lieta un saskaņā ar tiesas lēmumu Vitronic Baltica un Partneri divu mēnešu laikā ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.

Valsts policija (VP) no fotoradaru ieviesējas Vitronic Baltica un partneri (Vitronic) ir saņēmusi situācijas skaidrojumu un priekšlikumus problēmu risināšanai, kas kopā ar pielikumiem apkopoti teju uz 200 lapām.

Kā informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma, šo situācijas skaidrojumu par laikus nepildītajām līgumsaistībām Vitronic nosūtījis kā atbildi uz VP 24.jūlija paziņojumu par fotoradaru līguma laušanu.

«Skaidrojumi ir diezgan apjomīgi, tāpēc saskaņā ar līguma nosacījumiem VP tie ir jāizvērtē ne ilgāk kā desmit darbdienu laikā, lai pieņemtu atbilstošu lēmumu,» sacīja Holma.

Ņemot vērā skaidrojumu un priekšlikumu ievērojamo apjomu, VP pagaidām nav gatava komentēt no Vitronic saņemto dokumentu saturu.

Iepriekš ziņots, ka, visticamāk, Vitronic radušos situāciju skaidros ar negaidītām grūtībām iegūt fotoradaru izvietošanas vietām blakus esošo zemes īpašnieku piekrišanu viņu zemi izmantot elektrības kabeļu pievilkšanai, lai varētu darbināt fiksētās ātruma mērīšanas ierīces. Uzņēmums arī, visticamāk, apgalvos, ka Latvijas Krājbankas krahs pērn novembrī apgrūtinājis projekta finansēšanu.

Valsts policija saskaņā ar līguma nosacījumiem 28.septembrī izbeigs līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic, šodien pēc valdības slēgtās sēdes preses brīfingā paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valdība šodien sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28.septembrī tiks izbeigts, sacīja Kozlovskis. Šie priekšlikumi esot saistīti ar fotoradaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

Iekšlietu ministrs stāstīja, ka patlaban no Vitronic Baltica saņemtie rakstveida paskaidrojumi neesot pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par līguma turpināšanu. Kozlovskis vēl nemācēja teikt, kāds būs fotoradaru liktenis pēc 28.septembra, ja līgums ar fotoradaru piegādātājiem tiks lauzts. Lēmums par to būs jāpieņem tuvākā mēneša laikā.

Fotoradaru projektam vislielākās grūtības un kavēšanos izraisīja problēmas ar servitūtiem jeb tiesībām izmantot svešu zemi iekārtu elektrības vadu pievilkšanai, kā arī viena no projekta finansētāju - Latvijas Krājbankas - krahs, teica projekta īstenotāja Vitronic Baltica preses sekretāre Antra Gaile.

Gaile teica, ka, būvējot fiksētās ātruma mērīšanas iekārtas, Vitronic Baltica vadījies pēc Valsts policijas (VP) iesniegtā vietu saraksta un kartēm. Tikai, kārtojot formalitātes, izrādījies, ka vairākās vietās fotoradaru izvietojuma vietām blakus esošie zemes īpašnieki nav devuši piekrišanu elektrības vadu ierakšanai viņu zemē, lai barotu iekārtu.

Kā skaidroja Gaile, tas padarīja lāzera ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšanu par neiespējamu vairākās VP norādītajās vietās. Jaunas vietas izraudzīšana šādos gadījumos prasījusi trīs līdz piecus mēnešus.

«Aizbraucām uz policijas norādīto vietu, veicām testus, lai konstatētu, vai ierīce darbojas dabā, tad sākām saskaņošanas procesu, bet, ja tas neveicās, tad bija vieta jāmeklē no jauna,» skaidroja Gaile. Visus fiksētos fotoradarus bija paredzēts uzstādīt uz valstij piederošas zemes ceļmalās.

Patlaban Vitronic Baltica un partneri turpina sniegt pakalpojumus Valsts policijai (VP) – mobilo fotoradaru uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī turpina saskaņošanas darbus ar pašvaldībām par stacionāro ātruma mērīšanas ierīču uzstādīšanu, Db.lv stāstīja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Jau rakstīts, ka VP paziņojusi par līguma laušanas procedūru, kas paredz, ka policija līdz 22. augustam gaida uzņēmuma pamatojumu par līgumā paredzēto saistību neizpildi. Savukārt, ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un partneri finansiālās grūtības, pagājušās nedēļas beigās tiesā iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu.

Vitronic Baltica un partneri pārstāve A. Gaile portālam Db.lv norādīja, ka patlaban uzņēmums turpina darbu «ikdienas režīmā», tomēr nav konkrētu prognožu par to, kad varētu tikt uzstādīti jauni stacionārie fotoradari.

Valsts policija pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un partneri pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju.

Valsts policija norāda, ka atbilstoši nosacījumiem līgums tiks uzskatīts par izbeigtu 21. darba dienā pēc paziņojuma nosūtīšanas Vitronic, izņemot, ja komersants 20. dienā pēc paziņojuma saņemšanas būs novērsis līguma izpildītāja vainu un pakalpojuma neatbilstību vai iesniedzis motivētu situācijas skaidrojumu un atbilstošus priekšlikumus situācijas risinājumam.

Šādā gadījumā policija desmit darba dienu laikā būs jāizlemj par komersanta situācijas skaidrojuma un priekšlikumu noraidīšanu, un līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar šā gada 22.augustu, vai arī jāatzīst privātā partnera skaidrojums par atbilstošu un jādod termiņš (nedrīkst pārsniegt vienu kalendāro mēnesi) līgumsaistību izpildīšanai.

Iekšlietu ministrija (IeM) šodien saņēmusi auditorkompānijas Pricewaterhouse Coopers (PwC) sagatavoto ziņojumu par situāciju ar fotoradariem, informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma. Ziņojuma saturu ministrija gan neatklāj.

Ziņojumā ir vērtēts fotoradaru ražotāja - Vācijas kompānijas Vitronic Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH (Vitronic GmbH) - finanšu piedāvājums un iespējamie fotoradaru iegādes darījuma riski. Saņemto informāciju jau sākuši pētīt IeM, kā arī Valsts policijas (VP) juristi.

«Ņemot vērā to, ka izvērtējums ir apjomīgs, IeM nepieciešams laiks sava viedokļa noformulēšanai un saskaņošanai ar pārējām ministrijām, līdz ar to jautājums par Ministra kabineta doto uzdevumu par iespējamo fotoradaru iegādi no Vācijas uzņēmuma Vitronic Gmbh vai jauna konkursa rīkošanu tiks skatīts Ministru kabinetā 4.decembrī,» pastāstīja Holma.

Pašlaik izskatās, ka Valsts policija (VP) nākamnedēļ būs spiesta lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju Vitronic Baltica un partneri, atzīst iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece juridiskajos jautājumos Evika Siliņa.

Siliņa norādīja, ka 24.jūlijā uzņēmumam beidzas pēdējais termiņš trūkumu novēršanai pēc otrā brīdinājuma. «Nākamais solis būtu tāds, ka valstij ir tiesības paziņot viņiem par līguma izbeigšanu,» sacīja Siliņa. Jautāta, vai tas patiešām tiks darīts, viņa atbildēja: «Šobrīd izskatās, ka jā.» Tādā gadījumā lēmums par līguma laušanu būs jāpieņem VP.

Kā skaidroja Kozlovska padomniece, līdz šim valsts no fotoradaru uzstādītāja nav saņēmusi nekādus argumentētus priekšlikumus citādam situācijas risinājumam. Protams, pirms lēmuma pieņemšanas par līguma laušanu tikšot rūpīgi izvērtēts, vai valstij tas neradīs kaitējumu.

Fotoradaru ieviesēja kompānijas Vitronic Baltica un Partneri nosaukuma maiņa uz V-Traffic KS bijusi plānota aktivitāte. Vienošanās par to tikusi panākta un definēta jau pērn, slēdzot komandītsabiedrības dibināšanas līgumu, informēja V-Traffic komplementārā biedra AS Vitronic Baltica valdes loceklis Sergejs Borisovs.

Komandītsabiedrība uzsver, ka tās juridiskā forma, kā arī dalībnieku struktūra nav mainīta. S. Borisovs informēja, ka V-Traffic KS kopīgi ar Vācijas ražotāju Vitronic GmbH, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas aicinājumu, gatavo piedāvājumu, lai valsts nodrošinātu ceļu satiksmes drošības pasākumu nepārtrauktību.

Db.lv jau vēstīja, ka Valsts policija (VP) 28. septembrī varētu izbeigt līgumu ar fotoradaru uzstādītājiem. To 28. augustā pēc valdības slēgtās sēdes paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Viņš stāstīja, ka no Vitronic Baltica saņemtie rakstveida paskaidrojumi neesot pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par līguma turpināšanu.

Fotoradaru ieviesējs Latvijā Vitronic Baltica un partneri līdz dokumentu izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas brīdim no detalizētiem komentāriem par to, kādi skaidrojumi un priekšlikumi iesniegti Valsts policijai, atturas. DB norādīja uzņēmuma valdes loceklis Sergejs Borisovs.

Viņš vien bilda, ka 20.augustā Valsts policijā ir iesniegts argumentēts situācijas skaidrojums un priekšlikumi iespējamiem risinājumiem. Savukārt uzņēmuma darbība šobrīd turpinās ierastajā režīmā, proti, ātruma mērierīces tiek izvietotas saskaņā ar Valsts policijas norādījumiem. Jāmin, ka Vitronic situācijas skaidrojumu un priekšlikumus problēmu risināšanai, ar pielikumiem apkopojusi teju uz 200 lapām. Šobrīd Valsts policijai desmit darba dienu laikā būs jāiezvērtē iesniegtā informācija un attiecīgi jāpieņem lēmums.

DB jau rakstīja, ka mēģinājums uz Latvijas autoceļiem ieviest fotoradarus faktiski ir izgāzies, un, iespējams, autoceļi uz laiku varētu palikt bez fotoradariem. Pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un Partneri pārstāvjiem Valsts policija pieņēma lēmumu lauzt līgumu par fotoradaru izvietošanu un apkalpošanu. Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka vēl ir pāragri runāt, ka līgums tiks lauzts.

Mēneša laikā kopš valsts Policija (VP) pieņēmusi 23 stacionāros fotoradarus par to uzstādīšanu atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri uzstādījis vēl četrus stacionāros fotoradarus.

Pēdējie fotoradari tika uzstādīti jūnija sākumā. Kā Db.lv jau ziņoja – stacionārās ātruma mērīšanas ierīces tika uzstādītas divās vitās Salaspilī un divās – Garkalnē.

Vēl četrās vietās atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri ir saskaņojis būvprojektus, tajās uzstādīti betona pamati un patlaban norisinās elektropieslēguma ierīkošanas darbi. Vienlaicīgi turpinās arī pārējo objektu būvprojektu saskaņošana, Db.lv informēja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Valsts policijai (VP) šobrīd nav tādu resursu, lai varētu veikt satiksmes uzraudzību tādā apjomā, kādā tas ticis darīts līdz fotoradaru uzstādīšanai. Līdz ar to VP prognozē, ka uz Latvijas ceļiem pasliktināsies ceļu satiksmes uzraudzība, Latvijas Radio atzina VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns.

Viņš skaidroja, ka policiju ir skārušas dažāda veida reorganizācijas un pārstrukturizācijas, bet šobrīd tie spēki, kas piedalījās ceļu satiksmes uzraudzībā, ir novirzīti citu pienākumu veikšanai.

G. Marķitāns uzsvēra, ka fotoradari ir nepieciešami un līdzšinējā policijas sadarbība ar radaru uzstādītāju uzņēmumu Vitronic Baltica un partneri saistībā ar uzstādītajām ātruma mērīšanas iekārtām bijusi veiksmīga. «Līdzšinējo sadarbību policija vērtē kā veiksmīgu, šobrīd ir runa par līguma nosacījumu neizpildīšanu, un mēs esam spiesti rīkoties. Fotoradari sevi ir attaisnojuši, un tie ir nepieciešami,» sacīja VP priekšnieka vietnieks.

Vairākums jeb 73% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Iekšlietu ministrijai (IeM) nebūtu jāpiešķir Vitronic Baltica un partneri atkārtots līguma pagarinājums (50% - noteikti nē, 23% - drīzāk nē), liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augustā veiktais pētījums.

Pretējās domās ir 13% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri uzskata, ka IeM būtu jāpiešķir Vitronic Baltica un partneri atkārtots līguma pagarinājums (2% - noteikti jā; 11% - drīzāk jā).

14% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jau ziņots, ka līdz šim ministrija divas reizes piešķīrusi kompānijai Vitronic Baltica un partneri līguma pagarinājumu, tomēr pašlaik nepieciešamais fotoradaru skaits nav uzstādīts.

Aptauja tika veikta laikā no 2012. gada 14. līdz 16. augustam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 600 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Fotoradaru uzstādītājs Latvijā Vitronic Baltica un partneri, KS nomainījis uzņēmuma nosaukumu, liecina informācija Lursoft mājaslapā. Turpmāk uzņēmuma nosaukums būs V-Traffic,KS.

Arī Maksātnespējas reģistra mājaslapā, kur atrodams ieraksts, par to, ka uzņēmuma ir apstiprināts tiesiskās aizsardzības process (TAP), nosaukums jau nomainīts. DB jau rakstīja, ka Vidzemes priekšpilsētas tiesa šā gada 27. jūlijā ierosināja uzņēmumam TAP. Šobrīd uzņēmumam divu mēnešu laikā jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo TAP plāns, kuru realizējot, uzņēmums varētu izkļūt no radušamies grūtībām.

«Sabiedrībai ir radies maldīgs priekšstats par Vitronic Baltica un partneri finansiālajiem ieguldījumiem un ieguvumiem. Kopš projekta īstenošanas sākuma uzņēmums ir ieguldījis vairāk nekā trīs miljonus latu, taču atpakaļ saņēmis 220 tūkst. Ls, kas ir tikai 7,3% no ieguldītās summas,» norāda a/s Vitronic Baltica valdes loceklis Sergejs Borisovs. Tā rezultātā uzņēmumam radušās vairākas neizpildītas saistības pret kreditoriem, kuri, izdarot spiedienu, atsakot preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā vēl vairāk tiekot apgrūtināta projekta īstenošana.

Lielākā daļa līdz šim saņemto pārsūdzību par mērierīču fiksētajiem pārkāpumiem nav bijušas pamatotas, un, iesniedzot aplamas sūdzības, tiek tērēts gan policijas, gan autovadītāju laiks, norādīts Valsts policijas (VP) paziņojumā, kurā izklāstītas situācijas, kādos gadījumos fotoradaru sodu pārsūdzēšanai nav pamata.

Trešajā daļā iesniegto sūdzību par fotoradaru sodiem kā galvenais arguments tiek minēts fakts, ka fotogrāfijā attēlā redzami vairāki transportlīdzekļi, apšaubot, vai ātruma pārkāpums varētu būt fiksēts soda saņēmēja transportlīdzeklim. «Šis faktors nevar būt sūdzības pamats un tas nekādi nav saistāms ar potenciālu piemērotā soda atcelšanu,» uzsver VP pārstāvji.

Policijas paziņojumā skaidrots, ka privātā partnera KS Vitronic Baltica un partneri piegādātie vācu ražotāja Vitronic GmbH fotoradari PoliScanspeed spēj identificēt atļautā braukšanas ātruma pārkāpēja transportlīdzekli vairāku transportlīdzekļu plūsmā - šo radaru darbības pamatā ir ātruma mērījumu veikšana ar lāzera palīdzību, kas nodrošina spēju vienlaicīgi noteikt braukšanas ātrumu vairākiem transportlīdzekļiem, kuri pārvietojas vairākās joslās.

Lai gan publiski jau izskanējis, ka Valsts policija (VP) varētu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju Vitronic Baltica un partneri, uzņēmums gatavojas piedāvāt pasūtītājam savu redzējumu un priekšlikumus situācijas risināšanai.

Kā atzina Vitronic Baltica un partneri preses sekretāre Antra Gaile, priekšlikumu sagatavošana vēl gan esot procesā. Uzņēmuma mērķis, pirmkārt, tos ir pēc iespējas ātrāk iesniegt pasūtītājam un, ja tas nebūs pretrunā ar noslēgto līgumu, par to informēt arī plašāku sabiedrību, sacīja Gaile.

Līdz šodienai uzņēmums kopumā ir uzstādījis un nodevis VP 27 stacionāros fotoradarus, bet piecās vietās ir uzstādīti betona pamati un notiek elektrības pievades darbi.

Uzņēmums turpina sniegt līgumā paredzētos pakalpojumus attiecībā uz piegādātajām mobilajām un uzstādītajām stacionārajām iekārtām, turpina veikt atlikušo stacionāro objektu projektu izstrādi un saskaņošanu, kā arī ir gatavs sniegt detalizētu un argumentētu skaidrojumu, kādu apstākļu dēļ nav iespējams pildīt līguma saistības sākotnēji noteiktajā termiņā, uzsvēra Gaile.

Fotoradari Francijā šogad varētu nest rekordlielus ienākumus, valdībai no tiem gūstot aptuveni 700 miljonus eiro (491,9 miljonus latu).

Laika periodā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam fotoradari Francijas budžetu papildinājuši par 324 miljoniem eiro (227,7 miljoniem latu), liecina Francijas Ceļu pārkāpumu pārvaldes apkopotā informācija.

Prognozes liecina, ka šogad šie ieņēmumi varētu būt lielāki nekā pērn, kad fotoradaru sodos tika iekasēti 639 miljoni eiro (449,09 miljoni latu), kas ir rekordaugsts līmenis.

Ienākumu pieaugums tiek skaidrots ar fotoradaru skaita palielināšanos uz valsts ceļiem. 2012.gadā fotoradaru skaits sasniedzis 2200, salīdzinot ar 1473 2008.gadā.

Turklāt liels skaits fotoradaru šogad izvietots pie skolām.

Kāds ceļu satiksmes eksperts intervijā laikrakstam "Les Echos" norāda, ka daļēji šo sodu pieaugums varētu būt saistīts ar prezidenta vēlēšanu sekām.

Valdībai šodien būtu jāpieņem valstiski pareizs lēmums, tā saistībā ar fotoradariem šorīt, runājot LNT raidījumā 900 sekundes, sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Tomēr par ministrijas priekšlikumiem un to, vai līgums ar uzstādītāju tiks lauzts, viņš šobrīd nevēlējās runāt.

Kā sacīja ministrs, galvenais ir pieņemt valstiski pareizu lēmumu, un svarīgi, lai iespējama tiesas procesa rezultātā par radariem nebūtu jāmaksā nodokļu maksātājiem. Viņš arī norādīja, ka šāda apjoma projektu tomēr vajadzētu īstenot valstij.

R. Kozlovskis tomēr neatklāj, kādi ir ministrijas priekšlikumi par turpmāko rīcību.

Šodien valdība slēgtajā sēdes daļā lemšot par situāciju ar fotoradaru ieviešanu un turpmākajām līgumattiecībām ar Vitronic Baltica un partneri. Kā akcentēja iekšlietu ministrs, līgums skar divu pušu attiecības un tas saistīts ar komercnoslēpumu, bet valdības lēmums sabiedrībai noteikti tikšot izskaidrots.

Pagājušās nedēļas beigās Iekšlietu ministrija (IeM) saņēmusi priekšlikumus saistībā ar fotoradaru projektu no Vācijas Vitronic, žurnālistiem pēc valdības sēdes atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).

Plašāku informāciju par to saturu viņš nesniedza. Pēc ministra teiktā, priekšlikumu skaits ir starp diviem un pieciem.

Priekšlikumi saņemti piektdien, un, kā norādīja Kozlovskis, skaidrībai par tālāko rīcību jābūt līdz 28.septembrim, ko Valsts policija (VP) minēja kā iespējamo laušanas termiņu līgumam ar fotoradaru piegādātājiem V-Traffic. Iepriekš šis uzņēmums darbojās ar nosaukumu Vitronic Baltica un partneri.

Ministrs norādīja, ka Vācijas uzņēmums šeit ir investējis, bet nav saņēmis pilnā apjomā atlīdzību, un tā interesēs neesot būt sponsoram. Viņš piebilda, ka Vitronic Vācijas pārstāvis Norberts Šteins līdz šim ir sekmīgi darbojies.

Fotoradaru ieviesēji uzņēmums Vitronic Baltica un partneri sabojājuši labu ideju un viņiem nevar ļaut turpināt uzstādīt ātruma mērierīces, uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš uzsvēra, ka līgums ar Vitronic ir jālauž. «Tādā veidā, kā šie cilvēki ir ieviesuši fotoradarus un «sačakarējuši» labu ideju, kas domāta mūsu un mūsu bērnu drošībai – viņiem nevar ļaut turpināt to ieviest,» sacīja A. Latkovskis.

Viņš pieļāva, ka varētu apsvērt variantu, ka valsts pārņemtu fotoradarus. Tomēr šādā gadījumā ir jāizpēta dokumentācija un summas, par kādām darījums varētu notikt, kā arī ne tādā veidā, ka Vitronic vēl iedzīvotos. «Ja viņi gāja uz biznesu, cerot tur nopelnīt, bet saskārās ar grūtībām un tagad grib nogrūst izmaksas uz valsti - policijai un iekšlietu ministrijai jābūt ļoti uzmanīgām,» uzsvēra A. Latkovskis.

Nākas atzīt, ka notiekošais saistībā ar fotoradaru ieviešanu Latvijā nu jau kļūst arvien interesantāks, pamazām sākot iegūt trīcošus ceļgalus izraisošu mistikas žanra seriāla statusu. Un šoreiz runa ir nevis par to, cik precīzi jaunie radari mēra ātrumu, ir vai nav pareizi sodīt auto īpašnieku, nevis vadītāju, un tamlīdzīgām lietām, bet gan par valsts noslēgto līgumu ar šo radaru uzstādītāju Vitronic Baltica.

Tikai šīs nedēļas īsais «sēriju» izklāsts... Vispirms viens no Valsts policijas augstākās vadības pārstāvjiem Guntars Marķitāns paziņoja, ka policija lauzīs sadarbības līgumu ar privāto partneri Vitronic. Jau tās pašas dienas vakarā augstākstāvoša amatpersona - iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nāca klajā ar atziņu, ka Vēl ir pāragri runāt, ka līgums ar Vitronic tiks lauzts, lai gan ir skaidrs, ka arī kārtējā noteiktajā termiņā tas savas saistības nespēs izpildīt. Nu, varētu vēl uzskatīt, ka Marķitāns ir pārcenties ar preses konferences sasaukšanu, tur apspriežamo jautājumu neapspriežot ar augstāko vadību, par ko iekšlietu sistēmā var draudēt pat visai nopietnas nepatikšanas. Taču vēl interesantāk kļuva nākamajā dienā, kad tas pats Marķitāns pauda viedokli, ka, laužot līgumu ar uzņēmumu Vitronic par fotoradaru uzstādīšanu un apkalpošanu, pasliktināšoties ceļu satiksmes kontrole uz Latvijas ceļiem...

Vairums (74%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka Iekšlietu ministrijai būtu jālauž līgums ar Vitronic Baltica un partneri – kompāniju, kura ir atbildīga par stacionāro fotoradaru uzstādīšanu un nav to paveikusi līgumā noteiktajos termiņos.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūlija beigās veiktais pētījums.

Pretējās domās ir 14% Latvijas ekonomisko aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri uzskata, ka Iekšlietu ministrijai nebūtu jālauž līgums ar Vitronic Baltica un partneri. Savukārt 12% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Db.lv jau vēstīja, ka 26. jūlijā tiesā iesniegts pieteikums par Vitronic Baltica un Partneri tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu. Šis fakts neaptur Valsts Policijas (VP) īstenoto līguma laušanas procedūru.

Vitronic Baltica un Partneri sākotnēji plāno izstrādāt un ar nozīmīgākajiem kreditoriem, tostarp Valsts policiju, saskaņot tiesiskās aizsardzības plāna pamatprincipus un tikai pēc tam tos iekļaut plānā, kas savukārt tiks saskaņots ar kreditoriem likumā paredzētā kārtībā. Par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu lems tiesa.

Līdz šim daudzkārt izskanējušas aizdomas, ka summa, kas fotoradaru ieviesējam Vitronic bija jāmaksā kā līgumsods valstij par daudzmiljonu projekta kavēšanos, esot ļoti zema, tomēr amatpersonas precīzus skaitļus bija atteikušās nosaukt.

Izrādās, kopš 2011. gada nogales līdz pat šā gada vasarai, kad Vitronic sāka tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmums sodā samaksājis tikai 28 022 latus - tā liecina Ministru kabineta mājaslapā pieejamie dokumenti, informē laikraksts Diena.

Līdz ar pirmā fotoradaru ieviešanas piegājiena izgāšanos valdībai nācies arī mainīt budžeta ieņēmumu prognozes no fotoradaru iekasētajām soda naudām - tuvākajiem trim gadiem tās sarukušas par aptuveni 8,5 miljoniem latu kopā, bet katram nākamajam gadam par 1,85 miljoniem latu.

Šādas izmaiņas prognozēs bijušas nepieciešamas, jo valsts budžeta projekts 2013. gadam tika gatavots šovasar, kad līgums ar Vitronic vēl bija spēkā, tādēļ tajā tika pieņemts, ka līgums tiks izpildīts un uz Latvijas ceļiem darbosies aptuveni 130 radaru, skaidro laikraksts.

Iekšlietu ministrija, pēc iepazīšanās ar auditorkompānijas Pricewaterhouse Coopers sagatavoto ziņojumu par situāciju ar fotoradariem, paziņojusi, ka tomēr iesaka neiegādāties fotoradarus no to ražotāja - Vācijas kompānijas Vitronic Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH (Vitronic GmbH).

Ministrijas sagatavotais lēmuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai valdības sēdē 4. decembrī, paredz noraidīt Vitronic GmbH priekšlikumu par fotoradaru iegādi, kā arī atļaut IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Valsts policijai (VP) veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai aprīkotu policijas transportlīdzekļus ar radariem un video ieraksta sistēmu, kā arī par summu, kas nav lielāka par 487 874 latiem, modernizētu un pārbūvētu transportlīdzekļos uzstādītos radarus.

Tas nepieciešams, lai fotoradaru vietā pēc tam, kad beigsies pagaidu vienošanās starp Valsts policiju un fotoradaru uzstādītāju V-Traffic, uz ceļiem varētu patrulēt policijas ekipāžas.

Fotoradaru darbības laikā valsts budžetā ir ieskaitīti 1 200 000 latu sodu naudas, no tās 35% pārskaitīti uzņēmumam Vitronic, intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Ministrs uzsvēra, ka, lai gan tas ir pienesums budžetam, tomēr šim projektam nebūtu jābūt ar mērķi ļaut valstij nopelnīt. R. Kozlovskis atzina, ka fotoradaru ieviešana Latvijā ir vitāli svarīga, jo kopumā tie ir uzlabojuši satiksmes drošību un to darbības turpināšana būtu vēlama.

Ministrs pieļāva, ka teorētiski tiesiskās attiecībās ar valsti varētu stāties arī ierīču ražotājs no Vācijas, kurš jau paudis gatavību iesniegt konkrētus risinājumus. Latvijai jāsaņem garantija, ka radari ir uzliekami, tāpēc, iespējama vienošanās ar Vācijas pārstāvjiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Valsts policija saskaņā ar līguma nosacījumiem 28.septembrī izbeigs līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic, otrdien pēc valdības slēgtās sēdes preses brīfingā paziņoja iekšlietu ministrs R. Kozlovskis.