Trīs militāro pilsētiņu būvniecība Lietuvā izmaksājusi ap 230 miljoniem eiro, un janvārī karavīri pārcelsies uz militāro bāzi Rokantišķē netālu no Viļņas, paziņoja aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

Anušausks žurnālistiem teica, ka trīs jaunas militārās bāzes uzbūvētas par apmēram 230 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības un citus nodokļus. Viņa rīcībā esošā informācija liecinot, ka cenu pieaugums salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto nepārsniedz 8%, lai gan būvniecības nozarē kopumā tās augušas par 25% un vairāk procentiem.

Pašlaik tiek plānots, ka līdz gada beigām pilnībā tiks pabeigti būvdarbi militārajā bāzē Rokantišķē un Kņaza Vaidota motorizētā strēlnieku bataljona karavīri, kas uz laiku izvietoti Marijampolē, uz to pārcelsies janvārī.

Anušausks norādīja, ka Vācijas brigādes karavīriem, kuru uzņemšanai gatavojas Lietuva, ir nepieciešama cita infrastruktūra, tādēļ viņus plānots izvietot trīs vietās - Viļņā, Rūdninkos un Ruklā.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” uzsācis jaunā dzīvojamo māju ciemata “Vide Ādaži” projekta īstenošanu. Būvniecību veiks uzņēmums “Mitt & Perlebach”. Projektā tiks investēti 20 miljoni eiro, un pirmās mājas plānots pabeigt 2025.gada pavasarī.

“Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi) stāsta, ka ciematā “Vide Ādaži” uzņēmums vēlas atspoguļot savu apņemšanos radīt vietu ilgtspējīgai un videi draudzīgai kopienai. “Mūsu mērķis ir nodrošināt kvalitāti un ilgtspējību. Un, ņemot vērā “Mitt & Perlebach” vairāk nekā desmit gadus ilgo pieredzi gan dzīvojamo ēku, gan citu komplicētu projektu būvniecībā, mēs esam droši, ka arī jaunā ciemata “Vide Ādaži” būvniecība notiks augstākajā līmenī,” ir pārliecināts Kristjans-Tūrs Vahi.

Būvniecības uzņēmums “Mitt & Perlebach” realizē daudzus projektus Igaunijā un arī Latvijā. Piemēram, premium klases jauno projektu “Nameja Rezidence” attīstītājs realizēs tuvāko mēnešu laikā, bet projektu “Annenhof Mājas” šā gada nogalē.

Aizsardzības ministrija rosinās Latvijā ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Šodienas sistēma ir sevi izsmēlusi, piebilda ministrs.

Plānots, ka valsts aizsardzības dienests pakāpeniski tiks ieviests piecu gadu laikā. No 2023.gada 1.janvāra norisināsies pirmais ieviešanas posms, kuram varēs pieteikties brīvprātīgi.

Pirmajā gadā varētu tikt iesaukti apmēram 1000 cilvēku.

Iesaukums tiek plānots divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā. Tāpat būs iespējams izvelēties dienestu no četriem veidiem. Būs iespējams iekļauties valsts aizsardzības dienestā vai arī noslēgt piecu gadu ilgu dienestu zemessardzē (20 dienas gadā). Tāpat būs pieejams vada komandiera kurss augstskolā, kā arī alternatīvais dienests.

Paredzēts, ka dienests ilgs 11 mēnešus.

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko Ehitus Eesti" par 25 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa būvēs kazarmas Igaunijas Bruņoto spēku bāzē Emari.

"Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu, ka "Merko Ehitus Eesti" ar Igaunijas Aizsardzības investīciju centru parakstīja līgumu par karavīru izmitināšanas ēku būvniecību ar nepieciešamajām ārējām un iekšējām komunikācijām.

Būvdarbi jāpabeidz 2024.gada decembrī.

Emari atrodas Igaunijas gaisa spēku bāze. Tā atrodas nepilnus 40 kilometrus uz dienvidrietumiem no Tallinas.

"Merko Ehitus" nodarbojas ar vispārējo būvniecību, civilo inženieriju un mājokļu būvniecību.

Kompānijas akcijas kotē Tallinas biržas oficiālajā sarakstā. Uzņēmuma lielākā īpašniece ar 71,99% akciju ir Igaunijas kompānija "Riverito".

SIA "Tiesu namu aģentūra" un iepirkuma uzvarētājs SIA "Citrus Solutions" 22.novembrī parakstīja līgumu par jauna cietuma kompleksa Liepājā projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbiem.

Pamatojoties uz iepirkuma komisijas lēmumu noslēgts līgums par kopējo summu 125 874 569,87 EUR, neskaitot PVN. Jaunā cietuma būvniecību paredzēts pabeigt 34 mēnešu laikā.

"Modernas ieslodzījumu vietas ir valsts iekšējās drošības jautājums ne jau tāpēc, ka tām būs jaunas, stipras sienas un augsti žogi, bet gan tāpēc, ka mūsdienīgs, pārdomāts plānojums un atbilstoša vide dos iespēju pilnvērtīgi veikt sociālās korekcijas darbu ar ieslodzītajiem. Jaunā Liepājas cietuma infrastruktūra ir plānota tā, lai ļautu ieviest mūsdienīgas ieslodzījuma izpildes formas, tai skaitā idejiski citādākus iekšējās drošības procesus, ieviešot dinamiskās drošības elementus; nodrošinātu drošu, modernu un sakārtotu darba vidi darbiniekiem; soda izpildes laikā nodrošinātu individuāli izvērtētu pamattiesību īstenošanu, piemēram, tādejādi novēršot līdz šim saņemtos Satversmes tiesas aizrādījumus," komentē Anda Smiltēna, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos.

Pašvaldības uzņēmums "Rīgas nami" grib celt nomas un apsaimniekošanas maksas pašvaldības īpašumiem, kam iebilst domes vadība, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pagājušā gada oktobrī visas domes iestādes un institūcijas, kas nomā telpas no "Rīgas namiem", saņēmušas paziņojumus, ka no šī gada sākuma būtiski kāps nomas un apsaimniekošanas maksa. Domnieki šādu plānu sola nepieļaut.

Kā atzīmējis Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis (NA/RA), iepriekš uzņēmumam bijusi vēlme maksas celt pat par 50%. "Tas uzreiz tika noraidīts. Tad viņi tur mainīja savu pieeju un kaut kur bija samazinājuši, ka viņi varētu pat 20%. (...) Un arī šo mēs būtībā noraidījām. Tas, ko viņi dara attiecībā pret privātajiem, kur ir privātie nomnieki, tur mēs, protams, nevaram viņiem kaut ko liegt, jo tā ir kapitālsabiedrība. Un tā ir komercdarbība un to visu regulē tirgus. Tātad attiecīgi viņi uzceļ šīs nomas maksas tik augstas, ka neviens šīs telpas nepieprasa, tad tirgus kaut kā reaģē. Reaģē visdrīzāk tā, ka tās telpas ir tukšas."

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda piektdien Šauļos atklāja jaunuzbūvētu militāro pilsētiņu.

"Mūsdienīga militārā infrastruktūra ļaus mums vēl vairāk palielināt armijas personālu," atklāšanā sacīja Nausēda.

Šauļu militārajā pilsētiņā ir uzceltas administratīvās un specializētās ēkas - kazarmas, ēdnīca, štābs, medicīnas centrs, sporta būves un skvēri.

Ir arī tehniskās ēkas - noliktavas, garāžas, degvielas uzpildes stacija, automazgātava un nojume transportlīdzekļiem.

"Pienācīgi dienesta apstākļi, kad, atgriežoties no poligona, nav jāsatraucas par to, kā un kur izžāvēt formas tērpu vai apavus, kā arī iespēja labi atpūsties dod ne tikai vairāk laika un iespēju personīgajai attīstībai, bet arī profesionālajai izglītībai. Tas ir ļoti svarīgs faktors karavīru morāles, motivācijas un kaujas gatavības uzlabošanā," uzsvēra Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Valdemārs Rupšis.

SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) ir sašutis par publiskajā vidē izskanējušiem atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu un mediju izplatītajiem nepatiesajiem apgalvojumiem saistībā ar Valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, kas nav balstīti uz konkrētiem un pierādāmiem faktiem, bet gan uz emocionāliem izteikumiem.

Tas, kas pašreiz notiek publiskajā telpā, ir pielīdzināms cirka izrādei, kurā atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri zaudēja ATD rīkotajā konkursā, ar emocionāliem izteikumiem vēršas pret uzņēmumu, jo nespēj samierināties ar zaudējumu. Lai pieliktu punktu dažāda veida spekulācijām publiskajā vidē, SA ar konkrētiem statistikas datiem apliecinās, ka "B-Bus" grupas uzņēmumi var nodrošināt ATD konkursā noteiktās tehniskās un kvalitātes prasības.

"B-Bus" grupā šobrīd ietilpst šādi Latvijas un Lietuvas uzņēmumi: SIA "EKSPRESS ĀDAŽI", SIA "MIGAR", SIA "SABIEDRISKAIS AUTOBUSS", SIA "RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME", UAB "TRANSREVISS" un UAB "UMA TRANS". "B-Bus" grupas uzņēmumi apkalpo Latvijas un Lietuvas rajona un starppilsētu pārvadājumus, kā arī nodrošina pasažieru pārvadājumus Rīgas un Viļņas pilsētas maršrutos.

Vadošais Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” tuvāko pāris gadu laikā Rīgā un arī Pierīgā būvēs jaunus dzīvojamos rajonus vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru platībā, apstiprinājis uzņēmuma vadītājs Kristjans-Tūrs Vahi.

Projekts “Parka Kvartāls” atrodas pārdošanas fāzē, projekts “Vide Ādaži” šobrīd ir aktīvā attīstības fāzē, un vēl trīs vai pat četri projekti tiks izziņoti tuvākajā laikā.

“Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi) ir pārliecināts, ka pieprasījums pēc jaunuzceltiem mājokļiem Latvijas galvaspilsētā tuvākajā laikā ievērojami pieaugs.

Projekta “Vide Ādaži”, kas atrodas netālu no galvaspilsētas, būvniecības darbi tikšot uzsākti jau tuvākajā laikā.

“Parka Kvartāls” attīstība sākās 2022. gadā, sadarbojoties diviem nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas uzņēmumiem – “Invego” un “Reterra”. “Parka Kvartāls” atrodas četru ielu krustojumā, kas ir diezgan unikāls gadījums Rīgā, un pret to izvirzītais stiklotais stūris jeb erkeris ļaus telpās esošajiem vienlaicīgi pārredzēt Dignājas, Tumes, Mazās Stērstu un Stērstu ielas.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Invego" pagājušajā gadā kopumā pārdevis mājokļus par 48,9 miljoniem eiro, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš, informē attīstītāja pārstāvji.

Izstrādājot vairākus jaunus projektus, uzņēmums cer uz spēcīgu pārdošanas apjomu pieaugumu Latvijā 2025.gadā.

Uzsākta 20 miljonus eiro vērtā projekta Vide Ādaži būvniecība 

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” uzsācis jaunā dzīvojamo māju ciemata “Vide...

"Invego" izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vehi informē, ka šobrīd Latvijā tiek attīstīti trīs projekti, un vēl par vienu tiks paziņots tuvākajā laikā. Pārdaugavā top dzīvojamais rajons "Parka kvartāls", Skanstes rajonā tiks īstenots divu māju projekts "Skanstes rezidences" un Ādažos tiek būvēts jauns ciemats "Vide Ādaži".

“Šobrīd var skaidri novērot, ka priekšroka tiek dota uzticamiem projektiem, kas nodrošina augstas kvalitātes vidi ar visaptverošu koncepciju. Vairs nepietiek ar jauku dzīvokli vai māju vien - mājokļa pircējs kļūst arvien apzinīgāks,” stāsta Kristjans-Tūrs Vahi, skaidrojot, ka ir ļoti svarīgi, lai ieguldījums jaunā mājoklī indivīdam nākamajos gados būtu rentabls. “Daudziem cilvēkiem mājokļa iegāde ir viens no lielākajiem investīciju lēmumiem. Mums ir skaidrs redzējums katram mūsu attīstītajam projektam – tam ir ne tikai jānotur sava vērtība, bet arī tā jāpalielina,” saka Kristjans-Tūrs Vahi.

Turpinot paplašināšanos, "Invego" sācis arī 160 villu projekta attīstību Portugāles dienvidos, vēsturiskās galvaspilsētas Silvišas kalnos.

Pērn "Luccaranna", "Tiskreoja" un "Uus-Järveküla" projektos pārdoti 215 jauni dzīvokļi un rindu mājas, kuru kopējā platība ir 15 700 kvadrātmetru un vidējā pārdošanas cena - 227 000 eiro.

"Invego" ir Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs, kas pēdējos gados Tallinā un tās apkārtnē uzbūvējis vairāk nekā 1250 māju un 30 000 kvadrātmetru komercplatības.

Investīciju piesaistē svarīgs ir ne tikai vietas ģeogrāfiskais novietojums, sakārtota infrastruktūra, ērta loģistika, darbaspēka pieejamība, bet arī pašvaldības atbalsts, tomēr pašvaldības iespējas bieži vien ir ierobežotas, un tālākai attīstībai nepieciešama jau valsts pārvaldes iesaiste.

Tā, piemēram, Ādažu novads ap sevi pulcē vairumu pārtikas ražotāju. Iemesli, kādēļ uzņēmumi izvēlas Ādažus, ir ļoti dažādi un individuāli – ir uzņēmumi, kas jau vēsturiski ilgus gadus darbojušies šajā teritorijā, kā, piemēram, Berlat Grupa un Ādažu Čipsi (tagad Orkla), un turpina savu attīstību, ir uzņēmumi, kas attīstījušies, jo to īpašniekiem šajā novadā ir piederējuši īpašumi, bet citi ir mērķtiecīgi meklējuši ļoti specifiskām vajadzībām atbilstošas telpas.

Nozīmīgs ir arī novada ģeogrāfiskais novietojums tuvu Rīgai un labi attīstīta sauszemes transporta ceļu infrastruktūra, uzņēmējdarbības vidi Ādažu novadā komentē Ādažu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Jātniece.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” Latvijā sācis īstenot četrus liela mēroga projektus 135 miljonu eiro vērtībā un oficiāli atvēris savu biroju Rīgā.

"Pēdējā gada laikā esam strauji paplašinājušies, un šobrīd Latvijā tiek būvēti mājokļi vairāk nekā 50 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Tam pamatā ir bijusi rūpīga gatavošanās piecu gadu garumā un vērtīgā pieredze, ko desmit gadu laikā esam guvuši Igaunijā," stāsta “Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), apstiprinot, ka uzņēmumam Latvijā ieplānots īstenot vēl daudzus jaunus attīstības projektus.

Invego par 120 miljoniem eiro būvēs villu kompleksu Portugālē  

Strauji augošais Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” būvēs villu rajonu Portugālē,...

“Invego” ir pazīstams ar visaptverošu dzīvojamo rajonu attīstību. «Mūsdienās svarīgas ir ne tikai četras sienas un jumts, bet gan visa vide kopumā. Mājokļu pircēji arvien vairāk apzinās savas vajadzības un vēlmes un vienlaikus uzskata par svarīgu, lai īpašuma vērtība ar laiku pieaug. “Invego” rokraksts Igaunijā jau ir pazīstams un novērtēts, latviešiem mūsu pieeja ir diezgan jauna un rietumnieciska," teic Kristjans-Tūrs Vahi.

Invego pērn pārdevis jaunus mājokļus gandrīz 50 miljonu eiro vērtībā 

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Invego" pagājušajā gadā kopumā pārdevis mājokļus...

Rīgā šobrīd norisinās “Invego” 120 mājokļu projekta “Parka kvartāls” otrās kārtas būvniecība, kā arī uzsākta 360 dzīvokļu kompleksa “Vītolu parks” un 67 dzīvokļu kompleksa “Skanstes rezidences” mājokļu tirdzniecība. Un netālu no Rīgas, Ādažos, aktīvi norit jauna dzīvojamā rajona “Vide Ādaži” būvniecība, kas sastāvēs tikai no rindu mājām un piedāvās 86 jaunus mājokļus.

“Invego” ir viens no Igaunijas vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem, kas pēdējos gados Tallinā un tās apkārtnē uzbūvējis vairāk nekā 1250 māju un 30 000 kvadrātmetru komercplatības.

Igaunijā “Invego” lielākie projekti ir nesen pabeigtie “Tiskreoja” un “Tabasalu Kodu”, kā arī “Luccaranna”, “Uus-Järveküla” un “Keila Pargikodude” dzīvojamie rajoni, kas pašlaik tiek būvēti.

Latvijas galvaspilsētā uzņēmums attīsta projektus “Parka kvartāls”, “Skanstes rezidences” un “Vītolu parks”, kā arī ciematu “Vide Ādaži” Pierīgā. 2024. gadā “Invego” uzsāka arī projektu “Silves Hills” – villu rajonu Portugālē.

Iedzīvotāju interese par zemes iegādi Latvijā pandēmijas laikā turpināja pieaugt un zemes tirgū pieprasījums šobrīd pārsniedz piedāvājumu, liecina Luminor bankas ekspertu novērojumi.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Rīgas teritorija un Pierīga, tajā pašā laikā būtiski pieaug klientu interese par īpašumiem lielākā attālumā no Rīgas.

Šobrīd pieprasītākais zemes gabala izmērs ko iegādājas bankas klienti, ir 1200 - 1500 kvadrātmetri, kas skaidrojams ar to, ka tā lielākoties ir minimālā platība (1200 kvadrātmetri) privātmāju būvniecībai. Salīdzinoši reti mājas būvniecībai tiek iegādāti zemes gabali ar platību virs 3000 kvadrātmetriem gan tādēļ, ka šādu zemes gabalu piedāvājums ir ierobežots, gan tādēļ, ka tas tiešā veidā ietekmē kopējās zemes izmaksas.

“Pandēmijas laikā ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc zemes iegādes. Vienlaikus esam novērojuši izteiktu tendenci zemes atrašanās vietas izvēlē - klienti aizvien vairāk ir gatavi iegādāties īpašumus ārpus Rīgas, kas skaidrojams ar to, ka, ilgstoši pavadot laiku kopā ar ģimeni mājās, tiek pārvērtēts esošais īpašums un mājokļa piemērotība šī brīža apstākļiem. Klienti aizvien vairāk sāk novērtēt priekšrocības, ko sniedz privātmāja, tomēr jāatzīst, ka piedāvājums ir kļuvis ierobežots un atrast piemērotu īpašumu šobrīd ir izaicinoši. Šī iemesla dēļ klienti, kuri iepriekš nebija plānojuši paši uzsākt mājas būvniecību, sāk izvērtēt šādu iespēju, un kā pirmo soli privātmājas celtniecībai veic zemes iegādi,” skaidro Kaspars Sausais, Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

No 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums.

Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.

Par balsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "KPV LV", "Attīstībai/Par", "Jaunās konservatīvās partijas" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijām.

Savukārt pret balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, kā arī frakcijām nepiederošie deputāti. Turpretim visi "Saskaņas" frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Kā apstiprināja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumā līdz ar ATR veikšanu noteikta 42 pašvaldību izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Sekojot līdzi publiskajā telpā atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu organizētiem nepatiesiem apgalvojumiem par SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) saistībā ar valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem, SIA "B-Bus" valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars vēlas ieviest skaidrību, lai kliedētu jebkādas šaubas un pieliktu punktu nepamatoti saceltajai ažiotāžai ap uzņēmumu un konkursa rezultātiem.

"B-Bus" un SA vārds saistībā ar ATD konkursa rezultātiem tiek locīts un izmantots medijos dažādās interpretācijās, atsevišķus faktus sagrozot vai izraujot no kopēja konteksta, ar mērķi izplatīt apmelojošu informāciju un graut uzņēmumu reputāciju. Tad nu palūkosimies, vai tiešām tas velns ir tik melns, kā to mālē atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri nespēj pieņemt faktu, ka diemžēl viņi nav konkurētspējīgi brīvajā tirgū.

Domāju, ka vairums piekritīs, ka SA, kas pasažieru pārvadājumu nozarē strādā kopš 1958. gada, ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi grūti nosaukt par jaundibinātu uzņēmumu, līdzīgi kā "VTU Valmiera", "CATA" u.c. pagājušā gadsimtā dibinātie uzņēmumi. SA savu darbību uzsāka ar nosaukumu "Saldus autobusu parks", taču atšķirībā no augstāk minētajiem pašvaldību paspārnē strādājošiem uzņēmumiem 2011. gadā to iegādājās "B-Bus".

Jau nākamajā gadā daļā Pierīgas varētu sākt ieviest vienoto sabiedriskā transporta biļeti, par to šodien panākta vienošanās Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē.

To šodien sēdē ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām apliecināja “Autotransporta direkcija”, kas šobrīd kopā ar “Pasažieru vilciens” un “Rīgas satiksme” strādā pie pilota projekta ieviešanas Rīgā un daļā Pierīgas.

“Šis ir labs piemērs visu pušu un līmeņu sadarbībai, un mēs redzam būtisku progresu procesā, lai vienotā sabiedriskā transporta biļete sāktu darboties nākamajā gadā. Sākotnēji tā aptvers Rīgas pilsētas un tās tuvākās apkārtnes daļu, bet plānots tālāk iet soli pa solim un jau aptvert visu Pierīgu, kā arī attiekties uz Pierīgas autobusu satiksmi,” informē Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs un Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.

Strauji augošais Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs “Invego” būvēs villu rajonu Portugālē, vēsturiskās galvaspilsētas Silves apkaimē. Projekta kopējās izmaksas būs 120 miljoni eiro, informēja “Invego” izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi.

Projekta, kam dots nosaukums “Silves Hills”, sagatavošanas darbi ilga vairāk nekā trīs gadus, publiskā tirdzniecība sākās vasarā, un infrastruktūras izbūvi plānots sākt tuvāko 4-6 mēnešu laikā. Projekta pirmās divas kārtas tiks pabeigtas 2026. gada otrajā pusē.

“Mūsu komandai ir zināšanas par pārdošanu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, un, kas ir vēl svarīgāk šāda mēroga projektam, mums ir spēcīgs vietējās pašvaldības atbalsts,” apliecina Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Visas villas ir projektētas un tiks būvētas dzīvošanai visu gadu, tāpēc tām būs gan dzesēšanas, gan apkures sistēmas. Katrai villai būs sava plaša terase un apsildāms peldbaseins. "Pirmajā pārdošanas kārtā trīsistabu villu var iegādāties par mazāk kā 500 000 eiro, savukārt dārgākās villas maksā nedaudz zem viena miljona eiro," teic Kristjans-Tūrs Vahi, atsevišķi norādot, ka Eiropas Savienības pilsoņiem Portugālē ir ērta kredīta vide – ar pirmo iemaksu 20% bankas procentu likme ir tikai 0,75% un plus Euribor likme. "Esam paveikuši labu sagatavošanās darbu, un tagad noteikti varam palīdzēt cilvēkiem ar visām nepieciešamajām procedūrām," turpina Kristjans-Tūrs Vahi.

Ādažos, ceļoties ūdens līmenim Gaujas upē, applūdusi privātmāju teritorija, tāpēc sākta iedzīvotāju evakuācija, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šorīt ap plkst.8 glābēji saņēma izsaukumu uz Nūrnieku ielu, kur, ceļoties ūdens līmenim Gaujas upē, applūdusi privātmāju teritorija.

Notikuma vietā konstatēts, ka applūdusi ceļa braucamā daļa un teritorija pie vairākām dzīvojamām mājām, līdz ar to bija nepieciešams apsekot teritoriju.

Patlaban, izvērtējot iespējamo apdraudējumu, glābēji ar laivu no privātmājām evakuē cilvēkus un mājdzīvniekus. Darbi veikti sadarbībā ar Ādažu novada pašvaldību.

Ādažu novada pašvaldība sociālajos tīklos norādījusi, ka arī Strautkalnu ceļš ir daļēji applūdis un pašreiz tiek atbrīvots no ledus sanesuma. Pašvaldība lūdz iedzīvotājus izmantot citu ceļu.

Par 35 centimetriem Gaujā cēlies ūdens līmenis Carnikavā, sasniedzot 1,25 metrus. Pašvaldības policija turpina uzraudzīt situācijas attīstību.

Šī gada martā sekmīgi veikta inovatīvas fosfora atgūšanas tehnoloģijas Letonite demonstrēšana SIA “Ādažu Ūdens” notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Jaunā tehnoloģija atguva līdz pat 95% vērtīgās barības vielas - fosfora no notekūdeņiem, ko tālāk var izmantot lauksaimniecības vajadzībām kā augsnes mēslojumu.

Tehnoloģijas demonstrācija notika sadarbībā ar Latvijas jaunuzņēmumu P-Agro Minerals, biedrību Cleantech Latvia, kā arī ar programmas LIFE GOODWATER IP atbalstu.

“Iegūtie rezultāti un sadarbība jau agrīnā inovācijas attīstības stadijā sniedz pārliecību, ka Latvijā eksistē zaļās inovācijas ar augstu potenciālu un arī zaļi domājošas pašvaldības, kam rūp piesārņojuma mazināšana savās saimniecībās,” atzīst jaunuzņēmuma P-Agro Minerals vadītāja Annija Emersone. “Šādās partnerības zinātņietilpīgo tehnoloģiju attīstībai ir izšķirošas, ļaujot testēt un pielāgoties to nākotnes lietotāju vajadzībām ar mērķi maksimāli ātri tehnoloģiju ieviest dzīvē.”

“Ādaži ir vienmēr bijis ekonomiski darbīgs un stratēģiski nozīmīgs punkts reģionā, radot gan daudzējādas darba iespējas tās iedzīvotājiem, gan saskaroties ar izaicinājumiem rūpēs par industriju ietekmi uz vidi un cilvēku labklājību mums apkārt. Mēs varam būt lepni par iespēju nodrošināt testa infrastruktūru vietējiem jaunuzņēmumiem, kas ir arī apliecinājums “Ādažu Ūdens” atvērtībai un interesei par jaunākajiem risinājumiem vides aizsardzībā notekūdeņu attīrīšanas jomā Latvijā,” piemin Aivars Dundurs, SIA “Ādažu Ūdens” valdes loceklis.

Kopš e-veikala izveides 2019. gada rudenī, autoparka paplašināšanā, jaunu preču komplektēšanas centru izveidē, īpašu noliktavu aprīkošanā, kā arī darbinieku skaita palielināšanā mazumtirgotājs Rimi Latvia ieguldījis vairāk nekā divus miljonus eiro.

Rimi ir arī paplašinājis e-veikala pirkumu piegādes teritoriju un saīsinājis laiku no preču pasūtīšanas līdz nokomplektētā pirkuma saņemšanas brīdim.

“Šogad Rimi plānot turpināt e-veikala izaugsmi, paplašinot tā sortimentu, kapacitāti un piegādes maršrutu tīklu, lai kļūtu pieejami vēl plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam. Šobrīd Rimi e-veikalā ir reģistrējušies jau vairāk nekā 100 000 lietotāju, un ik dienas veikto pirkumu apjoms ir desmitkāršojies. Mūsu dati liecina, ka iepirkšanos Rimi e-veikalā vismaz vienu reizi izmēģinājis katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, un vairāk nekā 80% klientu e-veikalā iepērkas vairākas reizes mēnesī,” skaidro Rimi Latvia e-komercijas formāta direktors Didzis Kirstuks.

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.