Latvijas metālapstrādes uzņēmums "SFM Latvia", kas ietilpst "Patria" militārās industrijas klasterī, ir kļuvis par "Patria 6x6" bruņumašīnu šasiju piegādātāju Somijā bāzētajam starptautiskajam aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmumam "Patria", informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvijas uzņēmums ražo šasijas "Patria 6x6" bruņumašīnām, ko šobrīd jau ir pasūtījušas trīs valstis, kā arī piegādā virkni detaļu citiem starptautiskajiem "Patria" projektiem, palielinot Latvijas militārās industrijas eksporta apjomu.

2020.gadā Latvija pievienojās daudznacionālās kopējās bruņumašīnu sistēmas (CAVS) programmai, kurai kā platforma tika izvēlēts transportlīdzeklis "Patria 6x6". Vienošanās paredzēja Latvijas uzņēmumu iesaisti bruņumašīnu ražošanā. Pašlaik "Patria 6x6" industrijas klasterī darbojas un komponentes bruņumašīnām ražo seši Latvijas uzņēmumi.

"Patria Latvia" izpilddirektors Uģis Romanovs norāda, ka, noslēdzot līgumu un veidojot "Patria" bruņumašīnu klasteri Latvijā, mērķis bija attīstīt Latvijas uzņēmumu industriālās spējas, kas nodrošinās bruņumašīnu ražošanu, apkopi un remontu valstī, tādējādi garantējot piegāžu drošību Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajai 6x6 kaujas tehnikai.

Valmierā atklāta Somijā bāzētā aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmuma PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” militārās tehnikas ražotne, kurā ražos bruņumašīnas PATRIA 6x6.

Valmieras Industriālā parka teritorijā uzbūvētajā PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” ražotnē iebrauca vairākas 6x6 bruņumašīnas un simboliski tika pārgriezta lenta, oficiāli atklājot bruņumašīnu ražotni Latvijā. PATRIA bruņumašīnu ražotne Valmierā ir pirmā un pagaidām vienīgā Baltijā. Ar šo notikumu tiek uzsākta pilna cikla 6x6 bruņumašīnu ražošana Latvijā.

Parakstot līgumu ar Somijas valdību un uzņēmumu PATRIA 2021. gadā, Latvija ir pasūtījusi vairāk nekā 200 PATRIA 6x6 bruņumašīnu, kuru piegāde ir paredzēta līdz 2029. gadam. Šis sadarbības līgums stiprina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, gan Latvijas industriju un ekonomiku kopumā.

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. Viņš norāda, ka, tāpat kā jebkurai nozarei, kādas līdz tam nav bijis, arī militārajai industrijai, arī Patriai, nākas sastapties ar jautājumiem, uz kuriem konkrētajā brīdī nav atbilžu un pat risinājumu, tomēr Aizsardzības ministrija meklē un atrod risinājumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija aizsardzības industrijā Latvijā?

Šī gada martā pieņemtais Aizsardzības likums nosaka, ka aizsardzības industriju Latvijā veido tie komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militārā vai divējādā lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Šobrīd Latvijā uzņēmumu skaits, kas atbilstu šai definīcijai, nav liels, turklāt, apkopojot aizsardzības industrijas uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nozarē nodarbināto skaitu, uzņēmumu kopējo apgrozījumu, investīciju un eksporta apjomu, var droši apgalvot, ka aizsardzības industrija kā nacionālā tautsaimniecības nozare šobrīd neeksistē. Taču mēs speram pirmos soļus, un valstī ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.Šogad martā tika pieņemts aizsardzības industrijas likums, ir pieaugusi sabiedrības un politiķu izpratne par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Būtībā aizsardzības industrija no nesaprotamas un kādās atsevišķās sabiedrības grupās pat nevēlamas pakāpeniski pārvēršas par pašsaprotamu sfēru kā jebkura cita plaši izplatīta nozare.

Šodien plkst.13 militārajā bāzē Ādažos notiks svinīga ceremonija par godu pirmās Latvijā ražotās "Patria" 6x6 bruņumašīnas nodošanai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Ceremonijā piedalīsies aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), SIA "Defence Partnership Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs un NBS pārstāvji.

Ministrijā uzsver, ka bruņumašīnu pilna cikla ražošana ir ārkārtīgi nozīmīgs solis pašmāju militārās industrijas attīstībā, jo kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tik plaša mēroga militāro transportlīdzekļu ražošana mūsu valstī nav īstenota.

Latvijā ik gadu ir iecerēts saražot aptuveni 30 "Patria 6x6" bruņutransportierus, kas ir būtiski ne tikai militārās industrijas nodrošināšanai, bet arī nacionālās industrijas attīstībai un stiprināšanai, norāda ministrijā.

Pēc svinīgās ceremonijas bruņumašīna pastāvīgā lietošanā tiks nodota 3.Latgales brigādes zemessargu rīcībā.

Latvijā ik gadu ir plānots saražot aptuveni 30 "Patria" bruņumašīnu, informē Aizsardzības ministrijā (AM).

SIA "Defence Partnership Latvia" ražotnē jauno bruņutransportlīdzekļu pilna cikla ražošana tiks uzsākta šī gada maijā, kā rezultātā pirmais transportlīdzeklis testu veikšanai būs gatavs ne ātrāk kā šī gada jūlijā. AM ir identificējusi vairākus iespējamos risinājumus, lai jauno bruņumašīnu testi varētu notikt tepat Latvijā.

Bruņutransportlīdzekļu pilna cikla ražošana ir nozīmīgs solis pašmāju militārās industrijas attīstībā, norāda ministrijā, jo kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas tik plaša mēroga militāro transportlīdzekļu ražošana mūsu valstī neesot īstenota. Latvijā ik gadu ir iecerēts saražot aptuveni 30 "Patria" bruņutransportierus, kas ir būtiski ne tikai militārās industrijas nodrošināšanai, bet arī nacionālās industrijas attīstībai un stiprināšanai.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Atkritumu poligonā "Brakšķi" ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvēta un svinīgi atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) pārstrādes rūpnīca, kas izmaksāja 14 852 111 eiro, informē Jelgavas pašvaldībā.

Nešķirotie sadzīves atkritumi poligonā tiek nogādāti no Jelgavas, Jelgavas un Dobeles novada, kā arī Bauskas novada administratīvajām teritorijām. Piemēram, pērn "Brakšķos" no atkritumu radītājiem pieņemtas kopumā 39 793 tonnas atkritumu, no tām 29 506 tonnas bija nešķirotie sadzīves atkritumi, tostarp 13 066 tonnas - bioloģiski noārdāmie. Ņemot vērā, ka ik gadu tieši bioloģiskie atkritumi veido 30-40% no kopējās atkritumu plūsmas, šo atkritumu veida pārstrādes tehnoloģiju modernizācija un attīstība pēdējo gadu laikā bija katra Latvijas poligona lielais mērķis un nepieciešamība, uzsver pašvaldībā.

Realizējot projektu, poligonā uzstādīta BNA anaerobās fermentācijas iekārta, 20 000 kvadrātmetru platībā izbūvēts asfaltēts laukums, kas paplašina stacijas teritoriju un reizē palielina arī atkritumu pieņemšanas un uzglabāšanas platību, kā arī izbūvēta jauna sadzīves atkritumu pieņemšanas nojume. Lai palielinātu šķirošanas jaudas un atšķiroto atkritumu veidus, kompleksā nodrošinātas arī atkritumu šķirošanas iekārtas.

Turpinot rūpēties par ilgtspējīgu ražošanu un tiecoties pēc iespējas vairāk izmantot zaļo enerģiju pārtikas produktu ražošanā, pabeigta saules paneļu parka izveide “Orkla Latvija” zīmola “Ādažu” čipsu ražotnē Ādažos, informē uzņēmums.

Uzstādīti 528 saules paneļi, kuru kopējā jauda ir 250kW, kas ļaus nodrošināt 14% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes elektroenerģijas patēriņa. Saules parka uzstādīšanā investēti vairāk kā 300 tūkstoši eiro.

“Jau ilgāku laiku “Ādažu” čipsi zīmols mērķtiecīgi strādā pie tā, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, un jau šobrīd ražotnē tiek nodrošināts 51% “zaļās” elektroenerģijas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām “Orkla Latvija” ražotnēm. Šis solis – saules parka izveide rūpnīcas teritorijā – bija loģisks turpinājums jau ieguldītajam darbam un sniegs mums vēl lielāku neatkarību, ļaujot pašiem nodrošināt 14% no kopējā rūpnīcas elektroenerģijas patēriņa,” stāsta “Ādažu” čipsu ražotnes vadītājs Niks Bisenieks.

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.jūlija numurā lasi:

Statistika

Nekustamo īpašumu tirgū turpinās lejupslīde

Tēma

Latvija – pasaules čempione gan degvīna dzeršanā, gan eksportā

Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir “vistas un olas” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Attīstība

Valsts nākotne ir mūsu pašu rokās

Finanses

Ko darīt, ja naudu vajag, bet bankā nedod? smeGo Latvia vadītājs Agris Indričevs

Portrets

Kārlis Apalups, ZEVS Security Consulting vadītājs

2023. gadā SIA "Getliņi EKO" apgrozījums sasniedza 48,91 miljonu eiro, kas ir par 1,92 miljoniem eiro jeb 3,8% mazāks, salīdzinot ar 2021. gadu.

Pārskata gadā poligonā tika pieņemtas 246 tūkst. tonnas nešķirotu sadzīves atkritumu, kas ir kritums par 3,7%, salīdzinot ar 2022. gadu, kas liecina par pirktspējas mazināšanos augstās inflācijas ietekmē, kā arī par šķirotu atkritumu īpatsvara pieaugumu.

Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sasniedza 2,75 miljonus eiro, kuras apmēru būtiski ietekmēja ārkārtas ieņēmumi no iepriekšējo gadu uzkrājuma dabas resursa nodokļa (DNR) samazinājuma 1,02 miljonus eiro apmērā, ņemot vērā 2023. gada nogalē pieņemtos grozījumus DRN likumā.

Atkritumu apsaimniekošanas procesā iegūtā biogāze aizvadītajā gadā uzņēmumam ļāva saražot 25,9 GWh elektroenerģijas un 21,0 GWh siltumenerģijas. Tāpat "Getliņi EKO" investīcijas pamatlīdzekļu iegādē 2023. gadā sasniedza 2,07 miljonus eiro, tādējādi veiksmīgi turpinot uzņēmuma stratēģisko attīstību pie sociāli atbildīga un ilgtspējīga saimniekošanas veida.

Finanšu nozares asociācija (FNA) ir sagatavojusi ieteikumus militārās un aizsardzības nozares uzņēmumiem, lai palīdzētu uzsākt sadarbību ar bankām. FNA sagatavotais informatīvais materiāls skaidro banku sadarbības nosacījumus un sniedz padomus, lai vienkāršotu un atvieglotu iespējas iegūt finansējumu uzņēmējdarbībai.

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, Latvijas komercbankas ir apņēmušās intensīvāk finansēt militārās un nozares uzņēmumus un veicināt to izaugsmi. Lai to panāktu, FNA ir uzsākusi sadarbību gan aizsardzības ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju, gan Aizsardzības ministriju, taču vienlaikus kā nozare aicina uzņēmumus aktīvi vērsties pie bankām, lai izvērtētu finansējuma saņemšanas iespējas.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā desmit komercbankas, – katrai no tām var būt atšķirīgi nosacījumi finansējuma piešķiršanai, tādēļ, lai iegūtu labākās un atbilstošākās finansējuma iespējas, uzņēmumam būtu jāvēršas pie vairākām bankām. Pirms pieteikuma iesniegšanas, ir vērts sazināties ar kādu no bankas pārstāvjiem, lai precizētu sadarbības iespējas. Kā jau jebkurām nozarēm, attīstot sadarbību ar finanšu iestādēm, arī militārajā un aizsardzības nozarē novērojams, ka sadarbības mehānismi kļūst aizvien saprotamāki un attīstības perspektīva – saredzamāka.

"Orkla Latvija" pērn, salīdzinot ar 2022.gadu, ražotnēs samazināja kaitīgos izmešus par 32%, bet, salīdzinot ar 2017.gadu, par 47%, informē "Orkla Latvija" pārstāvji.

Kaitīgo izmešu samazinājumu saldumu un uzkodu ražošanā pagājušajā gadā sekmēja investīcijas alternatīvās enerģijas ražošanā un atsevišķi energoefektivitātes pasākumi. 2023.gadā uzņēmums uzstādīja saules paneļus "Laima", "Spilva" un "Ādažu" ražotnēs. Tāpat "Orkla Latvija" pārstāvji atzīmē, ka visas uzņēmuma ražotnes darbojas tikai ar atjaunojamo elektrību.

Pērn "Laima" ražotnē Ādažos kaitīgo izmešu daudzums samazinājies par 17% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet par 80% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Savukārt "Ādažu čipsu" ražotnē pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, kopējais kaitīgo izmešu radītais daudzums pieauga par 4,8%, bet salīdzinājumā ar 2017.gadu samazinājās par 16%. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka arī turpmāk "Orkla Latvija" apņēmusies pilnveidot energoefektivitātes risinājumus, samazināt kaitīgos izmešus visās ražotnēs un turpināt darbu pie ilgtspējas mērķiem.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda piektdien Šauļos atklāja jaunuzbūvētu militāro pilsētiņu.

"Mūsdienīga militārā infrastruktūra ļaus mums vēl vairāk palielināt armijas personālu," atklāšanā sacīja Nausēda.

Šauļu militārajā pilsētiņā ir uzceltas administratīvās un specializētās ēkas - kazarmas, ēdnīca, štābs, medicīnas centrs, sporta būves un skvēri.

Ir arī tehniskās ēkas - noliktavas, garāžas, degvielas uzpildes stacija, automazgātava un nojume transportlīdzekļiem.

"Pienācīgi dienesta apstākļi, kad, atgriežoties no poligona, nav jāsatraucas par to, kā un kur izžāvēt formas tērpu vai apavus, kā arī iespēja labi atpūsties dod ne tikai vairāk laika un iespēju personīgajai attīstībai, bet arī profesionālajai izglītībai. Tas ir ļoti svarīgs faktors karavīru morāles, motivācijas un kaujas gatavības uzlabošanā," uzsvēra Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Valdemārs Rupšis.

ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens, vizītes laikā Kijivā, 11.septembrī paziņojis par jaunu, 717 miljonus dolāru lielu ekonomiskās un humanitārās palīdzības paketi Ukrainai, kas cita starpā paredz atbalstu Krievu iebrucēju sapostītajai enerģētikas infrastruktūrai.

325 miljoni dolāri paredzēti Ukrainas enerģētikas nozarei, 290 miljoni atvēlēti humanitārajai palīdzībai, tajā skaitā nodrošināšanai ar dzeramo ūdeni, bet 102 miljoni novirzīti atmīnēšanas darbiem.

Preses konferencē Blinkens arī apsolīja pielikt pūliņus, lai pēc iespējas ātrāk apmierinātu Ukrainas prasību atcelt ierobežojumus amerikāņu piegādāto ieroču izmantošanai triecieniem Krievijas iekšienē.

Savukārt Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemijs, kas arī ieradies Kijivā, apsolīja, ka Ukraina no Apvienotās Karalistes šogad saņems vairākus simtus zenītraķešu.

Preses konferencē viņš pavēstīja, ka Londona līdz gada beigām Ukrainai nosūtīs arī papildu artilērijas šāviņus un bruņumašīnas.

Lai attīstītu un stiprinātu Latvijas dronu spējas visos veidos un Nacionālo bruņoto spēku līmeņos, to spēju attīstībā šogad investēs 20 miljonus eiro, Aizsardzības ministrijas preses konferencē informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

"Latvija strādā ne tikai, lai nodrošinātu dronus Ukrainas frontei, bet arī, lai attīstītu un stiprinātu mūsu pašu dronu spējas visos veidos, visos Nacionālo bruņoto spēku līmeņos. Dronu spēju attīstībā šogad tiks investēti 20 miljoni eiro - gan infrastruktūrā, gan arī vairāk nekā 10 miljoni eiro būs pieejami uzņēmējiem dronu iepirkumos," sacīja A. Sprūds.

Vienlaikus jūnijā Sēlijas poligonā tiks atklāts dronu mobilais mācību un testēšanas poligons un, līdz ar tā atklāšanu, Sēlijas poligonā norisināsies pirmās militārās mācības.

Savukārt, reaģējot uz industrijas interesi un veicinot uzņēmējdarbības vides attīstību, Aizsardzības ministrija aicina uzņēmumus līdz 21.jūnijam iesūtīt pieteikumus grantu konkursā inovāciju attīstībai bezpilota lidaparātu jomā, kurā starp uzvarētājiem tiks sadalīti 600 000 eiro.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

"CLT Profi" grupa pērn strādāja ar 22,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānijas peļņa auga 2,7 reizes un bija 802 987 eiro, informē SIA "CLT Profi" pārstāvji.

"CLT Profi" grupā ietilpst "CLT Profi", SIA "Steel Profi" un SIA "Cross Timber". "CLT Profi" un "Cross Timber Systems" nodarbojas ar masīvkoka jeb krustām līmētu koka (CLT) materiālu ražošanu, kā arī galvenokārt daudzstāvu un sabiedriskas nozīmes koka ēku projektēšanu, piegādi un montāžu eksporta tirgos. Nelielā apjomā uzņēmumi ražo arī privātmājas, kas pamatā tiek eksportētas uz Norvēģiju un Islandi.

"CLT Profi" pārstāvji skaidro, ka masīvkoka paneļu izmantošana ēku būvniecībā nodrošina ievērojami īsāku būvniecības laiku, vienkāršāku loģistiku, un ir ekonomiski izdevīgāka, radot mazāk būvniecības atkritumu. Tāpat koka paneļi ir ilgtspējīgāks izejmateriāls, salīdzinot ar citiem būvniecībā izmantojamiem materiāliem.

Sadarbībā ar starptautiskiem partneriem no Polijas un Francijas un Baltijā vienīgo fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāju «Cewood», Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieki attīsta inovatīvus būvizstrādājumus gandrīz nulles enerģijas ēkām, izmantojot tikai koksnes būvmateriālu ražošanas atlikumus un blakusproduktus.

Pētījums ir būtisks zinātnieku ieguldījums aprites ekonomikas attīstībā būvniecības nozarē.

Ražošanas procesā «Cewood» rodas ražošanas atlikumi – koksnes ēveļskaidas, slīpputekļi un plātņu atgriezumi. No tiem iespējams iegūt izejvielas jaunu būvmateriālu izgatavošanai. RTU zinātnieki laboratorijā eksperimentē, izgatavojot dabīgo šķiedru kompozītmateriālu paraugus, kas gan pilnībā izgatavoti no izejvielām, kas iegūtas no ražošanas atlikumiem un blakusproduktiem, gan papildināti ar citām dabīgām izejvielām, piemēram, kaņepju spaļiem. RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes tenūrprofesore, M-era.Net projekta «Koksnes atkritumu saturoši kompozītmateriāli augstas veiktspējas paneļu izgatavošanai gandrīz nulles enerģijas ēkām» vadītāja Diāna Bajāre rāda plātni, kas izgatavota tikai no ražošanas atlikumiem – skaidām un reiz jau izmantota cementa, kas ir izsijāts un apdedzināts noteiktā temperatūrā, tā atkārtoti to aktivizējot.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, atsakoties no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas.

No likuma izslēgtas normas, kas līdz šim paredzēja, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu pašvaldības no 2029.gada apvienotos ar blakus novadu vienā pašvaldībā.

Līdz ar to gan minētās pilsētas, gan arī blakus novadi - Augšdaugavas novads, Jelgavas novads, Dienvidkurzemes novads, Rēzeknes novads un Ventspils novads - paliks kā pastāvīgas pašvaldības arī pēc 2029.gada.

Attiecīgos priekšlikumus virzīja gan Zaļo un zemnieku savienības, gan "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, lai gan sākotnēji šāda virzība bija konceptuāli atbalstīta, tomēr vēlāk komisijā konkrēti priekšlikumi netika atbalstīti, balsīm daloties uz pusēm. Savukārt Saeima šodien ar pārliecinošu vairākumu lēma pretēji, atbalstot atteikšanos no šo pašvaldību apvienošanas.

Noskaidroti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti, informē pasākuma organizatori.

Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojušies 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, mārketinga nozares pasākuma – Baltic Brand Forum – laikā.

Finālisti noskaidroti, pamatojoties uz Baltijas zīmolu un dzīvesstila pētījuma Brand Capital datiem, ko veica kompānija Norstat.

Šogad pētījumā piedalījušies vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, atbildot uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi, tādējādi ļaujot apkopot patērētāju viedokļus par aptuveni 600 zīmoliem Baltijā.

Norstat vadītāja Latvijā Linda Ezera: “Brand Capital pētījums ir unikāls rīks, jo tas sniedz iespēju vairāk nekā 600 zīmolu precīzi izprast savu pozīciju Baltijas tirgū. Šāda mēroga pētījums ļauj izvērtēt patērētāju gaidas un vajadzības, kā arī nodrošina zīmoliem iespēju pielāgot savu mārketinga stratēģiju un aktivitātes atbilstoši jaunākajām tirgus tendencēm. Vienlaikus, neslēpsim, tas ļauj arī izcelties citu zīmolu vidū savā nozarē, kas mūsdienās nav mazsvarīgi!”

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Latvija "Rail Baltica" projektu nevar atļauties, tāpēc tas uz gadu jāiesaldē un jāapstādina, lai atrisinātu visus finansiālos jautājumus, intervijā teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka "Rail Baltica" projekta plānošana ir nepareiza valstiskā līmenī. Ja kādreiz projekta izmaksas bija plānotas 1,9 miljardu eiro apmērā, tad tagad tās prognozētas aptuveni desmit miljardu eiro apmērā.

"Protams, ir inflācija, bet ir skaidrs, ka nav bijusi laba plānošana un projekta virzība. Es personīgi nesaprotu, kā mēs tagad varētu atbalstīt gandrīz 10 miljardu izdevumus "Rail Baltica". Varbūt daudziem iedzīvotājiem bija sapnis, ka mēs Rīgā iekāpsim vilcienā un izkāpsim Berlīnē, tagad saprotam, ka Rīgā nekāpsim, bet Salaspilī. 10 miljardi eiro! Latvijai nav naudas, un neviens godīgi nevar pateikt, ka mēs vispār nevaram atļauties "Rail Baltica"," uzvēra Krauze.

Joprojām visbiežākā shēma, kā tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, ir trešo valstu, kas nav ieviesušas sankcijas, izmantošana, intervijā teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

"Tā tas ir bijis no kara sākuma un droši vien, ka tas nekur arī nepazudīs," teica Iļjenkovs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijas finanšu sektors nav tas ērtākais, ar kura starpniecību sankcijas apiet.

"Visbiežāk redzam, varbūt, oportūnistus, kas mēģina darboties ar kādām luksusa precēm, eksportē tās uz Centrālāzijas valstīm, mēģina varbūt kaut ko nopelnīt. Bet tādus sankciju apiešanas veidus, kas rada tiešām būtiskus ieņēmumus Krievijai, piemēram, enerģētikas sektorā, vai kas ir saistīti ar Krievijas militāri industriālo kompleksu, mēs Latvijas finanšu sektorā redzam tiešām ļoti reti," sacīja Iļjenkovs.

Viņš stāstīja, ka lieta no lietas atšķiras, un tas ir liels izmeklēšanas un operatīvais darbs, kā šādi gadījumi tiek šķetināti. Tomēr, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, kuras pret Krieviju nav ieviesušas sankcijas, preču kategorijās, kuras uz Krieviju eksportēt nedrīkst, ir jāpievērš padziļināta uzmanība tam, kas ir sadarbības partneri. Turklāt tagad līgumos ir arī jāiekļauj klauzula, ka preces, kuras ir izmantojamas militārajā ražošanā, tālāk uz Krieviju eksportēt nedrīkst. Tas uzņēmējiem ir jādara obligāti un tāpat uzņēmējiem ir jāveic aktīvas darbības, lai pārliecinātos par to, ka pēc tam šīs preces nenonāk Krievijā.