Mazais bizness

FOTO: No viesmīļa par mākslas kafejnīcu īpašnieku

Monta Glumane,14.08.2018

Mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

«Uz durvīm uzrakstīju Latvijas dizaina veikals, restorāns un galerija. Pēc nedēļas nokasījām to nost un uzrakstījām - mākslas kafejnīca. Koncepts ir sadalīts trīs daļās un katra dzīvo pati par sevi, bet vienā mirklī šķita, ka to ir vieglāk apvienot vienkāršākā un demokrātiskākā vārdā – mākslas kafejnīca. Visiem viss ir saprotams un nav lieku jautājumu,» biznesa portālam db.lv stāsta mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

Otrā kafejnīca ar nosaukumu «Jaunais Kolekcionārs» nesen atvērta Vecrīgā.

Uzņēmējs pirms aptuveni trīs gadiem no viesmīļa kļuva par savas kafejnīcas īpašnieku. Viņaprāt, ēdināšanas nozare ir tikai naudas pelnīšana, lai izmaksātu cilvēkiem algas, samaksātu īri un elektrību. Dizaina pasaule dod viņam atslodzi, gandarījumu un piepildījumu.

E.Eihmanis stāsta, ka «Kolekcionārā», kas atrodas Blaumaņa ielā, galvenais uzsvars tiek likts uz ēdināšanu un dizaina veikals ir otršķirīgs, bet «Jaunā Kolekcionāra» koncepts ir pretējs. «Ēdināšanas daļas dēļ veikals ir ierobežots - nevar izlikt visu, ko vēlies, jo ēdināšanai ir sava specifika - dažādas smaržas, smakas un viss pārējais, ar ko, piemēram, tekstilizstrādājumi var piesūkties. Ne visu var salikt kopā ar ēdināšanas daļu tā, lai tas labi izskatās, tāpēc ir «Jaunais Kolekcionārs», kas ir vairāk kā veikals. Es pat teiktu, ka 80% ir veikals, bet kafejnīcas sadaļa ir kā pievienotā vērtība – kafija, vīns, kūkas pirms operas. Ļoti vienkāršs, minimāls kafejnīcas piedāvājums,» stāsta E.Eihmanis.

Telpās Vāgnera ielā, kurās šobrīd atrodas «Jaunais Kolekcionārs», iepriekš atradās antikvariāts un picērija. Tās tiek īrētas un veikala atvēršanā ieguldīti tikai personīgie līdzekļi.

Pēc uzņēmēja domām, izveidotā vieta pieprasa mūžīgu mainīšanos, tāpat kā mainās lietas veikala plauktos. Dizaina preces tiek izvēlētas dažādi. «Produkts var būt ļoti labs, bet ne vienmēr var sastrādāties un sasniegt labāko rezultātu. Zinu, ka ir daļa dizaineru, kuriem patīk piedalīties dizaina tirgos. Ir problēma ar cenu, jo tai ir jābūt vienādai gan veikalā, gan tirdziņā, gan vēl kaut kur. Ir tādi, kuri automātiski atkrīt, jo mākslinieks nesaprot, ka tirgoju vairumā un man ir jāsamaksā arī īre un jānopelna. Tāpēc produktu atlase prasa lielu darbu,» novērojis E.Eihmanis.

Laikā, kad bija plānots atvērt otru mākslas kafejnīcu Vecrīgā, tika pieņemts, ka vairums klientu būs ārzemju tūristi. Realitātē izrādījās, ka starp klientiem ir daudz vietējo iedzīvotāju, jo Vecrīgā atrodas dažādi biroji, iestādes, teātri, izstāžu zāles. Šobrīd lielāko īpatsvaru veido tieši latviešu pircēji, un mākslas kafejnīcas īpašnieku tas priecē. «Man ir vieglāk strādāt ar klientu, kurš atgriezīsies. Vienmēr jātur kvalitātes latiņa daudz augstāk nekā tūristu pūlim, kas ienāk, nopērk, aizbrauc un varbūt nekad neatgriežas,» atzīst E.Eihmanis. Vienlaikus viņš novērojis, ka ir arī tūristi, kuri brauc uz Latviju regulāri.

Pēc uzņēmuma īpašnieka domām, arī veselīga konkurence nevienam nekad nav nākusi par sliktu. «Strādāsim, lai mēs būtu vislabākie. Kaut kā tā niša jāiekaro. Tās lietas, kuras mēs veikala sortimentā atlasām, pārsvarā nav nekur citur. Pie tā ir ļoti rūpīgi jāstrādā,» norāda E.Eihmanis.

«Protams, ka uzcenojums precēm ir tieši tāds, lai nomaksātu īri un samaksātu darbiniekiem. Dizaineriem ir otra alternatīva – var piedalīties tirdziņos, paši samaksāt īri, nostāvēt tur divas dienas, nerēķināt par to sev darba algu. Dizaineri, piedaloties tirdziņā, tāpat samaksā 40 vai 50 eiro par tirdzniecības vietu, izmanto transportu un četrpadsmit stundas nostrādā. Vislabākā sadarbība veidojas ar tiem māksliniekiem, kuri izlēmuši, ka tirdziņos nepiedalīsies, bet labāk iedos veikalam par puscenu un veikals liks uzcenojumu – 40 vai 50%. Tieši ar šādiem cilvēkiem, kuri pie sevis pārdod par tādu pašu cenu kā es, veidojas vislabākā un arī visrezultatīvākā sadarbība. Piemēram, ir porcelāna māksliniece, kurai katru mēnesi pārskaitām 1000 eiro, tas ir ļoti daudz,» stāsta E.Eihmanis.

Uz jautājumu, vai Latvijā iespējams nopelnīt ar dizainu, E.Eihmanis atbild, ka var, bet ir ļoti daudz jāstrādā un tas ir nopietns darbs, turklāt cenai ir jāatbilst kvalitātei. «Ir arī gadījumi, kad manu veikalu apmeklē klienti, kuriem interesē liels apjoms, bet, protams, ka tādā gadījumā viņi uzrunā preces izgatavotāju personīgi,» novērojis E.Eihmanis.

Pieredze liecina, ka, ja produktā ir iestrādāts zelts vai tas ir krāsains, to ir vieglāk pārdot. «Tomēr nevar izstrādāt produktu pēc principiem, kas visiem patiks. Jebkurai lietai ir jābūt savam stāstam, kāpēc tā ir radīta. Man šķiet, ka pat ierindas pircējs organiski jūt to, kas ir īsta manta un kas nav,» uzskata uzņēmējs.

Tāpat vienmēr būs klienti, kuri novērtēs un kuri nenovērtēs. «Kad paskatos, kas ir saglabājies vecmāmiņas pūra lādē, esmu pārsteigts, jo tur ir ar rokām austi lini, izcila keramika ar parakstu. Lietas, kurām pēc 50 - 60 gadiem ir pat muzejiska vērtība. Kas būs mūsu pūra lādē pēc šiem 50 - 60 gadiem? Diez vai tās būs «Ikea» mēbeles. Man pašam mājās ir pāris lietas no šī mēbeļu tirgotāja, bet ir pilnīgi skaidrs, ka pārvācoties šīs mēbeles būs pirmās, kuras tiks izmestas ārā no saraksta. Tajā pašā laikā būs lietas, kuras neaizies nekad un tiks ņemtas līdzi visu dzīvi. Es tikai varu aicināt domāt par to, kas paliks mūsu pūra lādē, mūsu bērniem, kad mēs aiziesim,» mudina E.Eihmanis.

Viņš novērojis, ka cilvēki veido kolekcijas, atnākot uz veikalu reizi mēnesī un nopērkot vienu priekšmetu. Viņaprāt, tie laiki ir pagājuši, kad bija jāpērk uzreiz visa servīze.

Domājot par nākotnes plāniem, E.Eihamanis atzīst, ka citās Latvijās pilsētās nav plānots atvērt mākslas kafejnīcas, taču ir bijusi doma par ārvalstīm. Tuvākajos plānos ir doma izveidot interneta veikalu, taču tam nepieciešamas lielas investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās darbību pārtraukusi mākslas kafejnīca «Jaunais Kolekcionārs» Vecrīgā, biznesa portālam db.lv apstiprināja mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

«Ir bizness, kas aiziet, un ir bizness, kas neaiziet. Bija pārāk lielas ekspektācijas par Vecrīgu,» komentē E.Eihmanis. Viņš atklāj, ka mākslas kafejnīca slēgta finansiālu iemeslu dēļ.

Īpašnieks stāsta, ka turpmāk «Jaunā Kolekcionāra» sortiments būs pieejams mākslas kafejnīcā «Kolekcionārs» Blaumaņa ielā. E.Eihmanis arī norāda, ka pirmā kafejnīca ir pārbaudīta vērtība un turpinās savu darbību.

Db.lv jau rakstīja, ka mākslas kafejnīca «Jaunais Kolekcionārs» Vecrīgā, Vāgnera ielā tika atvērta aizvadītā gada vasaras beigās.

LASI ARĪ:

FOTO: No viesmīļa par mākslas kafejnīcu īpašnieku

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Poliete Kinga Pavlovska (Kinga Pawlowska) ir pārcēlusies uz dzīvi Latvijā, pasniedz jogu un ražo kosmētiku Be.Loved

Pirmie pāris gadi bijuši grūti, jo viņa nezināja latviešu valodu, taču tagad Kinga runā brīvi un jūtas labi. «Kad atbraucu, runāju tikai angliski, tomēr Latvijā visi runā angliski un bija saprotoši, ka es nerunāju latviski. Man šeit ļoti patīk, man Latvijā patīk viss! Es novērtēju to, ka šeit cilvēki ir individuālisti un cits citam dod daudz personiskās telpas. Polijā visi bieži vien ir kā viena liela, liela ģimene, līdzīgi kā itāļi. Te tā nav, un man tas patīk,» viņa saka. Cilvēki Latvijā par daudz ko mēdz sūdzēties, bet Kinga vēlētos, lai viņi saprot un notic, ka situācija ir pārsvarā labvēlīga. Kinga ir darbojusies uzņēmējdarbībā arī Polijā un uzskata, ka birokrātija Latvijā ir krietni mazāka. «Latvijā ir paradīze! Lai gan tagad man palīdz ar grāmatvedību, sākumā es pati varēju tikt ar to galā. Polijā tas nebūtu iespējams,» viņa apgalvo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgus, kuru baro leģendāri stāsti un slavenību kults

Jānis Šķupelis,29.11.2019

Nesen par 340 tūkstošiem ASV dolāru tika pārdota leģendārā rokmūziķa Kurta Kobeina "Fender Mustang" ģitāra, bet viņa jaka – par 334 tūkstošiem ASV dolāru.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem vienmēr interesējušas lietas, kuras apvij leģendāri stāsti vai kuras piederējušas kādai slavenai personībai. Tas tradicionāli nozīmē, ka ap šīm lietām ir izveidojies zināms tirgus.

Proti, ja kolekcionārs grib iegādāties šādu priekšmetu, viņš to var arī darīt, piemēram, ar privātu vienošanos vai caurskatāmāku izsoļu palīdzību. Tas ietver arī nosacīti ikdienišķas lietas, kurām var piedēvēt vēsturisko vērtību, piemēram, kādu apģērba gabalu, ko valkājusi slavena persona. Nesen par 340 tūkstošiem ASV dolāru tika pārdota leģendārā rokmūziķa Kurta Kobeina "Fender Mustang" ģitāra, bet viņa jaka – par 334 tūkstošiem ASV dolāru. Pirms tam tika gaidīts, ka šis apģērba gabals tiks pārots par 200 līdz 300 tūkstošiem dolāru un interesanti, ka iepriekšējais tās īpašnieks 2015. gadā to bija iegādājies par 137,5 tūkst. ASV dolāru.

Par ievērojamām summām var pārdot arī dažādus Holivudas filmu priekšmetus. Finanšu ziņu portāls "Barrons" ziņo, ka 16. decembrī "Julien’s Auctions" organizētā izsolē liela interese varētu būt gaidāma par priekšmetiem no tādām filmām un seriāliem kā "Gredzenu pavēlnieks", "Supermens" un "Zvaigžņu ceļš" (Star Trek).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik Rīgā, Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā iecerētās mākslas telpas vietā plāno būvēt tirdzniecības centru, liecina zemesgabala īpašnieka SIA "Burdeks" Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegtais koku ciršanas pieprasījums.

Rīgas pilsētas būvvalde līdz 24.februārim ir izziņojusi publisko apspriešanu koku ciršanai Rīgā, Kalnciema ielā 38. Zemesgabals atrodas apbūves aizsardzības teritorijā "Āgenskalns" un jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, kur atļauta tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvietošana.

Plānotās tirdzniecības ēkas un autostāvvietas izbūves dēļ iecerēts Kalnciema ielā 38 nocirst četras liepas, divas ošlapu kļavas un Melnsila ielas sarkanajās līnijās - četras liepas. Paredzēts nocirst arī četrus kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem.

Kā ziņots, uzņēmējs un mākslas kolekcionārs Jānis Zuzāns pirms dažiem gadiem iegādājās īpašumu Kalnciema ielā 36/38, kas pazīstams kā kādreizējās velosipēdu fabrikas "Omega" teritorija. Gandrīz 0,8 hektāru lielajā gruntsgabalā bija iecerēts izbūvēt ēkas jaunam mākslas centram, lai uz šo vietu pārceltu mākslas salonu, kas atrodas Mūkusalas ielā. 2015.gada sākumā tika rīkots slēgts konkurss, kurā piedalījās trīs arhitektu biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijā dažiem biznesiem, kas varējuši šajos laikos turpināt darbu vai spējuši saviem klientiem piedāvāt ērtas digitālas iespējas, nemaz tik slikti klājies nav. Viena no šādām jomām, šķiet, ir arī mūzikas instrumentu pārdošana internetā.

Proti, tiek norādīts, ka pandēmija daudziem cilvēkiem pasaulē likusi padomāt gan par lielāku laika veltīšanu saviem hobijiem, gan par jaunu prasmju apguvi. Daļa šādas enerģijas spiedusies arī muzikālo prasmju attīstīšanas virzienā.

Piemēram, viens no pasaulē vadošajiem mūzikas instrumentu un tehnoloģiju pārdevējiem “Sweetwater” ziņojis, ka tā pārdošanas apmēri pagājušogad pirmo reizi vēsturē pārsnieguši vienu miljardu ASV dolārus. Līdzīgi “Bloomberg” izceļ, ka “Fender Musical Instruments” ir izdevies savai mobilajai ģitāras spēlēšanas apmācības platformai pieskaitīt klāt 900 tūkstošus jaunus tās lietotājus.

Vēl tiek izcelts, ka sevišķi augusi interese par lietotiem mūzikas instrumentiem. Šāda mazumtirgotāja “Reverb.com” vadība norāda, ka pieprasījums esot gandrīz pēc visa, ko vien varot ietilpināt dzīvojamā istabā. Piemēram, ģitāru pedāļu ražotāja “JHS Pedals” vadība atklāj, ka pagājušogad savu darbinieku skaitu dubultojusi. Attiecīgi arī tās saražoto šādu pedāļu skaits no 48 tūkstošiem esot audzis līdz 100 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne,02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Komentāri

Pievienot komentāru