SIA Kurbads un Ko valdes priekšsēdētājs, hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns ar ledus halles būvniecību Rumbulas degradētajā teritorijā ir tikai sācis atvēzēties, viņa mērķis ir tur izveidot modernu infrastruktūru sportistiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A. Pikāns atzīst, ka ir perfekcionists un tiekšanās uz izcilību nav pat pašmērķis, bet organiska vēlme izdarīt lietas pēc iespējas kvalitatīvāk. Ieejot hokeja hallē, par pārsteigumu degunā neiecērtas sviedru nepatīkamais aromāts, bet gan svaigas gumijas smarža. A. Pikāns teic, ka perfekcionista gēns viņu dzen uzturēt augstu latiņu it visā, arī halles gaisa un ledus kvalitātē. Viņš ar sirdi un dvēseli ielec visās sev svarīgās dzīves disciplīnās – hokejā, moto braucienos, kino veidošanā un, protams, arī loģistikas biznesā, kas ir galvenais instruments, kas ļauj īstenot sociālos un sirds projektus.

Tuvākajos gados lielākais projekts – attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā, kura varētu kļūt par pievilcīgu vietu ne tikai hokejistiem, bet arī daiļslidotājiem, šorttrekistiem un pat tenisistiem. Lai gan šīs sporta disciplīnas šķiet gana nesaistītas, A. Pikānam ir sava saistviela – paša azarts uz sportu, kas sliecas gan hokeja, gan tenisa virzienā.

Rumbulā, Lidlauka ielā 37 otrdien, 29.augustā atklāta Kurbads ledus halle, kuras pirmās kārtas kopējais investīciju apjoms ir 3,5 miljoni eiro, informē hokeja kluba Kurbads pārstāvis Jānis Straupe.

«Halles būvniecības procesu kopš pērnā gada rudens varu salīdzināt ar HK Kurbads ceļu pretī zeltam - ir bijušas skaistas uzvaras un sāpīgas neveiksmes, tomēr mērķis ir sasniegts - esam uzbūvējuši savu svētnīcu, kur tiks izcīnītas jaunas uzvaras hokeja laukumos un kur mūsu jaunā paaudze tieksies pretī saviem sapņiem,» halles atklāšanā teica hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns.

Jaunuzceltās Kurbads ledus halles projekta autors ir Vents Grietēns, bet ģenerālbūvnieks SIA Būvkore. Ledus halle ar 1500 skatītāju vietām ir būvniecības pirmā kārta, kam sekos treniņu halles būve, bet trešajā kārtā plānoti viesnīcas celtniecības darbi.

Hokeja halle būs mājvieta Latvijas valsts čempioniem HK Kurbads, kā arī Kurbads sporta skolai, kur šobrīd jau ir vairāk nekā 80 audzēkņu profesionālu treneru vadībā.

Hokeja klubs Kurbads ir uzsācis ledus halles būvniecību Rīgā, Rumbulā, Lidlauka ielā 37. Pirmās kārtas projekta kopējais investīciju apjoms ir 3,5 miljoni eiro.

Jauno ledus halli plānots nodot ekspluatācijā 2017. gada maijā. Projekta otrajā un trešajā kārtā paredzēta arī treniņu halles un viesnīcas izbūve.

Andis Pikāns, hokeja kluba Kurbads vadītājs, komentē: «Šeit taps mūsdienīga hokeja halle, mūsu hokeja kluba bāze. Līdz ar Kurbads ledus halli tiks izveidota arī sporta skola, kur profesionālu treneru vadībā gatavosim jaunos hokejistus ar mērķi - izaudzināt jauno Latvijas hokeja paaudzi.»

Kurbads ledus hallē plānots izbūvēt starptautiskajiem standartiem atbilstošu 58x28 metrus lielu ledus laukumu hokeja, šorttreka, kērlinga un daiļslidošanas vajadzībām, kā arī septiņas ģērbtuves, desmit žāvētavas, trenažieru zāli un kafejnīcu.

Ledus hallēm šobrīd galvenais uzdevums ir izdzīvot līdz pavasarim, cerībā, ka tad normalizēsies energoresursu cenas, taču bez atbalsta no malas to būs ļoti grūti izdarīt, intervijā atzina automašīnu transportēšanas un loģistikas uzņēmuma "Kurbads un Ko" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns, kura vadītajā uzņēmumu grupā ietilpst arī "Kurbada" ledus halles apsaimniekotājs SIA "Rumbulas sporta centrs".

Viņš sacīja, ka 70% no "Kurbada" ledus halles izdevumiem veido tieši elektroenerģija, kas darbina kompresorus, kuri ražo aukstumu, ventilācijas sistēmas un daudzas citas lietas. Ja iepriekš, lai nodrošinātu ledus laukuma uzturēšanu, maksājumi par elektroenerģiju mēnesī veidoja vidēji 6000 eiro līdz 10 000 eiro atkarībā no laika apstākļiem, tad tagad tie ir jau 30 000-40 000 eiro.

"Iepriekš mēs cīnījāmies par to, lai halle būtu pašpietiekama un strādātu bez zaudējumiem, jo hallei galvenā ir sociālā funkcija, un tas ir veids, kā mēs kā uzņēmums esam izlēmuši dalīties ar sabiedrību, atbalstot sporta skolu, 150 jauniešu visās vecuma grupās iespējas nodarboties ar sportu un būt aktīviem. Šobrīd šis svaru kauss ir par smagu. Naudas daudzums, kas mums pašlaik ir jāņem ārā no mūsu transporta uzņēmuma, lai ieliktu iekšā šajā sociālajā uzņēmumā, ir kļuvis par lielu. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā mēs to nevarēsim atļauties," atzina Pikāns.

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma “Kurbads un Ko” grupai pievienots “Daugavas Biznesa Centrs”, kas turpmāk strādās kā Kurbads kravas auto serviss. Jaunā servisa izveidē investēti 1 400 000 eiro.

Apvienošanās ietvaros “Kurbads” teritorijā Rīgā, Mazjumpravas ielā uzbūvēts jauns servisa angārs un birojs 1866 kvadrātmetru kopapjomā. Kurbads kravas auto serviss nodrošinās gan uzņēmumu, gan privātpersonu komerctransporta, kravas auto, piekabju un citas spectehnikas tehnisko apkopi un nepieciešamo remontu, tostarp detaļu, agregātu maiņu un krāsošanu. Servisā ir septiņas darba līnijas ar ērtu piekļuvi kravas tehnikai.

““Daugavas Biznesa Centrs” 18 gadus atradās tieši blakus “Kurbads” automašīnu transportēšanas un loģistikas centram. Lēmums par apvienošanos ir loģisks uzņēmumu grupas biznesa attīstības solis,” komentē Andis Pikāns, “Kurbads un Ko” valdes priekšsēdētājs.

Danske Bank noslēgusi līgumu ar Kurbads grupas uzņēmumiem par finansējuma piešķiršanu 4,4 miljonu eiro apmērā. Lielākā daļa aizdevuma tiks novirzīti ledus halles Kurbads būvniecībai Rīgā, Rumbulā, bet pārējie līdzekļi tiks izmantoti esošo saistību refinansēšanai.

Ledus halles Kurbads celtniecības darbi uzsākti šī gada augustā un to plānots nodot ekspluatācijā 2017. gada maijā. Jaunā halle būs Latvijas hokeja virslīgas kluba Kurbads mājas bāze un tajā tiks izveidota arī bērnu un jauniešu sporta skola, kur profesionālu treneru vadībā tiks sagatavota jaunā hokejistu paaudze.

Db.lv jau rakstīja, ka ledus hallē plānotas 540 sēdvietas, bet kopā ar stāvvietām paredzētas 1000 skatītāju vietas. Būvniecības procesā tiks izmantotas energoefektīvas saldēšanas tehnoloģijas, kas sevi ir apliecinājušas citās ledus hallēs un būtiski samazinās halles ekspluatācijas izmaksas.

Hokeja halles Kurbads projektu izstrādājis Vents Grietēns, arhitektu biroja SIA Projektu birojs Grietēns&Kagainis valdes loceklis. Līgums par būvniecības darbiem noslēgts ar celtniecības kompāniju SIA Būvkore.

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma SIA "Kurbads un ko" ("Kurbads") darbība Covid-19 izplatības laikā ir praktiski paralizēta un apgrozījums šogad martā krities par vairāk nekā 30% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Sintija Bērziņa.

Uzņēmuma "Kurbads" pamatdarbība ir automašīnu piegāde no autobūves rūpnīcām pie dīleriem Baltijas valstīs, taču pēc Bērziņas skaidrotā, pašreiz visā Eiropā uz noteiktu laiku ir apturētas automašīnu ražotnes. Turklāt katras valsts izstrādāto piesardzības pasākumu dēļ veidojas rindas pie robežpunktiem. Tādējādi tiek kavēti gan piegādes termiņi, gan vispārējā uzņēmuma darbība.

Tā kā strauji ir krities pieprasījums pēc jaunām automašīnām "Kurbads" darbība ir praktiski paralizēta - nav automašīnu ko pārvadāt, un nav arī pieprasījums pēc tām, skaidroja Bērziņa.

Viņa arī atzīmēja, ka apgrozījuma samazinājums par 30% šogad martā salīdzinājumā ar 2019.gada martu ir būtisks, ņemot vērā, ka krīze sākās tikai mēneša otrajā pusē. Turklāt uzņēmums ieguldīja naudu autovedēju parka palielināšanā un tāpēc iepriekš prognozēja, ka 2020.gada martā apgrozījums būs par 15-20% lielāks nekā 2019.gada martā.

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmums SIA "Kurbads un ko" ("Kurbads") pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku, informēja uzņēmuma pārstāve Sintija Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka liela daļa automašīnu ražotāju ir atsākuši vai tuvākajā laikā plāno atsākt savu darbību, tomēr tas nemazina smago stāvokli automašīnu ražošanas nozarē. Ražošanu Eiropā ir atsākuši tādi automašīnu ražotāji, kā "Volkswagen", "Ford", "BMW", "Mercedes-Benz", "Fiat Chrysler Automobiles" un citas. Tā kā pieprasījums pēc jaunām automašīnām aizvien ir zems, ražošanas apjomi neuzņem lielus apgriezienus.

Bizness - uz riteņiem 

Jauna dīkstāves gudrība vēsta: lai biznesu noturētu uz kājām, tas jāpārnes tiešsaistē un jāuzliek...

"Diemžēl nav iespējams prognozēt, vai tuvākajā laikā pieprasījums pēc jaunām automašīnām pieaugs iepriekšējā līmenī. Šobrīd par laiku un tempiem, kādos palielināsies automašīnu pārvadājumu apjoms, ir pāragri spriest," pauda Bērziņa.

Uzņēmumā skaidroja, ka pārvadāšanas kapacitāte ir lielāka par pieejamo kravu daudzumu tirgū, tāpēc ir liels spiediens uz pārvadājumu cenām. Bērziņa norādīja, ka negatīva ietekme uz nozari kopumā būs, jo pārvadājumi tiek veikti par cenu, kas nosedz algas un degvielas izmaksas, neparedzot nekādas papildus izmaksas remontiem, apkopēm, nolietojumam un citām pozīcijām.

No Latvijas valsts piedāvātajiem atbalsta veidiem "Kurbads" ir izmantojis "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" aizdevumu un iespēju atlikt nodokļu maksājumus. Uzņēmums ir izmantojis iespēju pieteikties dīkstāves pabalstiem, kurus piešķir un izmaksā Valsts ieņēmumu dienests (VID). "Kurbads" ir pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku, tādējādi saglabājot pēc iespējas vairāk darba vietu, lai uzreiz pēc krīzes beigām būtu iespējams turpināt darbu ar pilnu jaudu," pauda Bērziņa.

Uzņēmuma pārstāve pauda, ka "Kurbads" pēc ārkārtējās situācijas no valdības sagaida ekonomikas stimulēšanas pasākumus -elektroautomobiļu iegādes subsīdijas, atbalstu veco automobiļu nomaiņai pret jaunu, līdzīgi kā to īsteno Vācijā. Bērziņa skaidroja, ka Vācijas valdība un automašīnu ražošanas uzņēmumi palielinās subsīdijas elektroautomobiļu iegādei, projekts tiks īstenots līdz 2025.gadam, un tā izmaksas segs Vācijas valdība un uzņēmumi.

Tāpat viņa skaidroja, ka konkrēti ekonomikas stimulēšanai noderētu jauni Eiropas Savienības fondi, piemēram, atbalsts celtniecībai, renovācijai, biznesa uzsākšanai, attīstībai. Savukārt pārvadājumu nozarei, palīdzētu akcīzes nodokļa samazinājums, līdzīgi kā to plāno ieviest Igaunijā.

Bērziņa pauda, ka "Kurbads" cīnīsies ar Covid-19 izraisītās krīzes sekām un līdz vasaras beigām plāno sasniegt aptuveni 70% no apgrozījuma, kāds bija līdz Covid-19 krīzei.

Kompānija "Kurbads un ko" reģistrēta 1995.gadā, un tās pamatkapitāls ir 152 224 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums bija 9,751 miljons eiro, bet peļņa - 686 524 eiro. "Kurbads un ko" vienīgais īpašnieks ir Andis Pikāns.

Lai paplašinātu loģistikas iespējas Eiropā, automašīnu transporta un loģistikas uzņēmums Kurbads atvēris filiāli Vācijā, informē uzņēmumā.

"Kurbads loģistikas centra izveide Vācijā ir nākamais loģiskais solis uzņēmuma attīstībā un izaugsmē. Projekts tiek īstenots ar mērķi paplašināt loģistikas iespējas Eiropā, kā arī, lai attīstītu Kurbads zīmolu Vācijas tirgū. Atradīsimies tuvāk esošajiem sadarbības partneriem Vācijā, kā arī uzņemsim kontaktus ar jauniem partneriem," stāsta Latvijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Vācijas filiāle " Kurbads Gmbh" atrodas netālu no Berlīnes, pilsētā Genthin, stratēģiski svarīgā vietā, blakus A2 automaģistrālei. Uz vietas atrodas gan transporta bāze, gan noliktava un birojs, gan vieta, kur šoferiem atpūsties.

Šī gada augustā uzņēmums Kurbads svinēs savu 26 gadu dzimšanas dienu.

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma Kurbads jaunās biroja telpas, kuras uzbūvētas no moduļu tipa konstrukcijām, ir tapušas Latvijā, uzņēmumā KSD kompānija.

"Telpas tapušas uzņēmumā, kurš īpaši specializējies koka dizaina moduļu būvju izstrādāšanu. Mēs varam lepoties Vāczemē ar Latvijas amatnieku veikumu. Īpašu uzmanību raisa pie ieejas durvīm, uz fasādes, no koka izveidots panno ar spēka zīmju motīviem, kuras Kurbads tur cieņā un stāsta par tām. Panno ir autordarbs, kura izgatavošanā izmantoti simtgadīgi dēļi no iznīcībai nolemtām Latvijas lauku mājām. Mums ir īpašs prieks ne tikai par vizuālo baudījumu, bet arī par materiālu otrreizēju izmantošanu, kas šobrīd ir ļoti aktuāli," stāsta Kurbads valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Db.lv jau vēstīja, ka filiāle Vācijā izveidota, lai paplašinātu loģistikas iespējas Eiropā.

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma "Kurbads un Ko" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 14,676 miljoni eiro, kas ir par 39,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa saruka par 0,5% un bija 1,732 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tikmēr pati SIA "Kurbads un Ko" pērn strādāja ar 14,04 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 36,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa saruka par 3,4% - līdz 1,737 miljoniem eiro.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Kurbads un Ko" ietekmēja energoresursu cenu krīze, jo tādējādi pieauga sniegto pakalpojumu izmaksas un radās nepieciešamība koriģēt ar klientiem iepriekš noslēgtos līgumus. Tāpat kompāniju ietekmēja izaicinājumi, kas saistīti ar strauju piegādes apmēru kāpumu gada otrajā pusē.

Vadības ziņojumā arī atzīmēts, ka jauno automašīnu ražošanas tempu strauja kāpuma dēļ uzņēmums vairāk pievērsās tieši jaunu automobiļu pārvadāšanai no ražotāju rūpnīcām, pārveidojot ierastos loģistikas maršrutus.

Kurbads hokeja halle ir vērsusies pēc palīdzības pie Ķīnas vēstniecības un Starptautiskās Hokeja federācijas, lai saņemtu samaksu par 2023.gada aprīlī Ķīnas vīriešu nacionālajai hokeja izlasei sniegtajiem pakalpojumiem, informē uzņēmums.

2023.gada aprīlī Kurbads hokeja halle kalpoja par treniņu bāzi Ķīnas vīriešu nacionālā hokeja izlasei pirms dalības 2023.gada Pasaules čempionātā hokejā. Komandai ierodoties Rīgā, Ķīnas komandas menedžmentam kļuva skaidrs, ka komandai būs nepieciešama vēl virkne dažādu papildpakalpojumu, kas sākotnējā tāmē netika iekļautas - papildus transfēra pakalpojumi, papildus žāvētas, treneru istabas, papildus formas un aprīkojuma noma, ēdināšana, vārtsargu pakalpojumi komandas treniņiem utt. Visus šos papildpakalpojumus pieprasīja Ķīnas vīriešu nacionālās hokeja izlases menedžments un to izmaksas tika saskaņotas ar Ķīnas vīriešu nacionālās hokeja izlases menedžeri Vladimiru Maksimovu, norāda uzņēmums.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 95 komercķīlas, bet 86 tika dzēstas, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 224,22 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 155,47 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,75 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devušas SIA Rumbulas sporta centrs, SIA Kurbads un Ko un SIA Maskavas iela 432 – 3,51 miljona eiro apmērā.

Komercķīlu 1,066 miljonu eiro vērtībā devusi SIA Daugavas biznesa centrs, SIA Kurbads un Ko un SIA Rumbulas sporta centrs.

Savukārt komercķīlu 266,5 tūkstošu eiro vērtībā devusi SIA Rumbulas sporta centrs, SIA Daugavas biznesa centrs, SIA Maskavas iela 432 un SIA Kurbads un Ko.

Rumbulā, Lidlauka ielā trešdien tika iebūvēts ledus halles Kurbads pamatakmens. Projekta kopējais investīciju apjoms ir 3,5 miljoni eiro un halli halli plānots nodot ekspluatācijā 2017. gada maijā, kad tiks dibināta arī hokeja kluba Kurbads bērnu un jauniešu sporta skola, informē SIA Kurbads un Ko pārstāvis Jānis Straupe.

Pirmajā būvniecības kārtā paredzēts uzbūvēt mūsdienīgu ledus halli ar 1000 skatītāju vietām, septiņām ģērbtuvēm, trenažieru zāli un kafejnīcu. Otrajā kārtā paredzēta vēl vienas treniņu halles būve, bet trešajā kārtā plānoti viesnīcas būvniecības darbi. Pirmās kārtas projekta kopējais investīciju apjoms ir 3,5 miljoni eiro. Ledus halles būvniecības darbus veiks celtniecības kompānija SIA Būvkore.

«Halles projektā ir nopietni domāts par energoefektīviem risinājumiem, kas nav vienkāršs uzdevums tik energoietilpīgā būvē. Bet tas arī ir viens no lielajiem izaicinājumiem – radīt atslēgas objektu Rumbulas teritorijā, ar noteiktu budžetu, pietiekami racionālu un universālu, kas paver plašas iespējas plašas teritorijas tālākai attīstībai ne tikai konkrētam klubam, bet ļoti plašiem sociāliem slāņiem – apkaimes iedzīvotājiem,» stāsta Vents Grietēns, ledus halles projekta autors un arhitektu biroja SIA Projektu birojs Grietēns&Kagainis valdes loceklis.

Pašlaik automašīnu pārvadājumu tirgū pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, teica automašīnu transportētāja "Kurbads" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Lai gan pandēmijas dēļ šajā nozarē bija problēmas ar pusvadītāju pieejamību, daudzas autobūves rūpnīcas uz laiku apstājās un rezultātā tirgū automašīnu sāka trūkt, Pikāns stāstīja, ka šobrīd situācija ir normalizējusies.

Kā skaidroja "Kurbads" vadītājs, sankciju dēļ pasaules autoražotājiem tika nogriezts Krievijas tirgus un līdz ar to tam paredzētās automašīnu kvotas varēja piešķirt valstīm, kurās automašīnu pirms tam trūka. "Tas savā ziņā tirgu un piegāžu ķēdes ir līdzsvarojis," teica Pikāns.

Viņš norādīja, ka vienlaikus arī lielie autoražošanas koncerni saprot, ka nav bez vainas. "Kad konveijeri atsāka ar pilnu jaudu strādāt un mašīnas atsāka atgriezties pie patērētāja, izveidojās situācija, ka viņi nespēja izvest no rūpnīcu teritorijām pat visu to, kas ir saražots. Kāpēc? Tāpēc, ka nav, kas ved. Kāpēc nav, kas ved? Tāpēc, ka milzīga masa ar transporta uzņēmumiem ir vienkārši bankrotējuši, jo lielie autoražotāji iepirkumos masveidā gadiem spieda pārvadāšanas cenas uz leju," skaidroja Pikāns, uzsverot, ka ne bez vainas ir arī paši transporta uzņēmēji, kuri piekrita šim spiedienam un iesaistījās dempinga cīņā, tādā veidā vienkārši "iešaujot sev kājā".

Latvijā ir jāstrādā pie šoferu profesijas prestiža atjaunošanas, lai risinātu šajā profesijā strādājošo iztrūkumu, intervijā sacīja automašīnu transportētāja "Kurbads" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Uz jautājumu, vai vienīgais risinājums šoferu trūkumam varētu būt darbaspēka importēšana, Pikāns atbildēja noliedzoši.

"Nedomāju, ka tas ir vienīgais risinājums. Institūcijām, kuras ar to nodarbojas, - tostarp Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) - vajadzētu vairāk pievērsties šim jautājumam, un mēs sagaidām no viņiem lielāku iesaistīšanos tajā, kā atgriezt prestižu šoferu profesijai," teica "Kurbada" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka iepriekš ilgstoši bija dzirdamas runas, ka tā ir izmirstoša profesija, drīz būs roboti, šoferi vairs nebūs vajadzīgi. "Kādēļ jauniešiem iet to apgūt, ja viņi redz, ka tā tiek dēvēta par izmirstošu profesiju? Nu kāda izmirstoša profesija? Šoferi būs nepieciešami, mazākais, vēl gadus 10," teica Pikāns, piebilstot, ka, piemēram, uzņēmumā šoferi ir augsta līmeņa menedžeri pie stūres.

SIA Kurbads un Ko ir transporta un loģistikas uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu transportēšanu jau 25 gadus. Aptuveni pirms gada, pašā Covid krīzes karstumā, kad transporta nozarē bija pamatīgs kritums, uzņēmums izšķīrās par meitasuzņēmuma atvēršanu Vācijā, un šogad ir saņemta pārvadājumu licence šajā valstī.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 18. maija numurā:

Vervo strauji audzē apgrozījumu, laužas Polijas tirgū un sarīko nozares sporta spēles, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda transporta un loģistikas uzņēmuma SIA Vervo direktors Māris Dreimanis.

Kopš darbības uzsākšanas 2008.g. kompānija izvedusi ap 50 tūkst. kravu. Viņam nav akadēmiskās izglītības loģistikas jomā, bet viņa dzīvesbiedrei un uzņēmuma valdes loceklei Aijai Bērziņai ir maģistra grāds uzņēmējdarbībā.

Fragments no intervijas

Ar ko īsti Vervo nodarbojas?

Veicam pilno un salikto kravu pāvadājumus. Mums pašiem gan nepieder neviena transporta vienība, bet visu sasniedzam, izmantojot Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, arī Vācijas un Dānijas transporta uzņēmumu ārpakalpojumus.

Kas un kāpēc kompāniju dibināja? Krīzes laiks 2008.gads, kad visas nepatikšanas tikai sākās, šķiet galīgi nepareizs brīdis tādam lēmumam.

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

SIA Kurbads un Ko ir transporta un loģistikas uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu transportēšanu jau 25 gadus. Aptuveni pirms gada, pašā Covid krīzes karstumā, kad transporta nozarē bija pamatīgs kritums, uzņēmums izšķīrās par meitasuzņēmuma atvēršanu Vācijā, un šogad ir saņemta pārvadājumu licence šajā valstī.

Kāds bijis uzņēmuma ceļš, pirmsākums 90. gados, komandas tapšana, kādēļ Kurbada vilcēju kabīnes rotā latvju spēka zīmes un tautas varoņu attēli, kā veicas paplašināšanās un kāds ir nacionālā kapitāla uzņēmuma nākotnes redzējums, Dienas Biznesam intervijā atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Fragments no intervijas

Jau konkrēti par Covid-19 krīzi – kāds bija pērnā gada marts? Kopumā transporta nozarē šajā laikā bija pamatīgas problēmas, daudz kas apstājās. Kur atradāt izeju, atbalstu?

Pandēmijas sākumā patiešām bija apokaliptiskas izjūtas. Mūsu parkā pavisam ir 50 autovedēji, un parasti tie visi mājās sabrauc tikai Ziemassvētkos. Pērn martā visi 50 autovedēji nostājās un stāvēja manā acu priekšā, tepat pie biroja. Visus tobrīd novietot nebija kur, jo mūsu stāvlaukums ikdienā kalpo arī kā atvesto automašīnu noliktava Latvijas autodīleriem. Tas ir viens no mūsu pakalpojumiem, un nebija jau paredzēts, ka martā pēkšņi viss apstāsies. Visdrīzāk jau esmu krīzes menedžeris. Man bija jāpārliecina cilvēki, ka panikai šobrīd nav vietas uzņēmumā.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, ikgadējā apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā noskaidroti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk veikta autoparku pārvaldīšana.

Ceturtdien, 28. novembrī, Rīgas Motormuzejā apbalvošanas ceremonijā Zelta kategorijas apbalvojumi tiks piešķirti 8 uzņēmumiem, bet kopumā apbalvoti tiks 42 uzņēmumi un valsts un pašvaldību autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 000 transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret braukšanas kultūru un atļauto braukšanas ātrumu.

“Ātruma faktors ir mainīgs – šoferiem ir jājūt robeža starp vienkārši ātru braukšanu un iekļaušanos satiksmē. Vienlaikus uzņēmumiem ir jāspēj laikā piegādāt kravas, apkalpot klientus un ievērot termiņus. Tāpēc droša braukšanas ātruma ievērošana ir komplekss pasākumu kopums no maršruta plānošanas līdz autovadītāja braukšanas kultūrai. Šogad konkursa dalībnieku kopējais transportlīdzekļu skaits pārsniedz 10 000 auto, turklāt piedalās arī paši lielākie Latvijas autoparki,” atklāj Kristaps Liecinieks, konkursa žūrijas priekšsēdētājs un BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Pirms teju diviem gadiem pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.

“Es bieži pats sev uzdodu jautājumu – vai muiža atrada mani, vai es atradu muižu. Man vēl grūti ir atbildēt uz šo jautājumu, bet, iespējams, ka tas arī nav tik svarīgi. Skaidrs ir viens, ka es apzināti nemeklēju. Es vēroju, skatījos, un it īpaši man šī interese ir atnākusi pēdējo piecu gadu laikā,” stāsta uzņēmējs, kurš šobrīd ikdienu aizvada starp Ikšķili, kur atrodas A. Pikāna ģimenes māja, Rumbulu, kur bāzējies viņa vadītais transporta un loģistikas uzņēmums Kurbads un Ko, un Ropažiem, kur enerģija veltīta Lantes muižas atdzimšanai.

Pirms pieciem gadiem viņš kopā ar domubiedriem un fondu Viegli aizsāka projektu 1836 un ir viens no tiem vīriem, kas ar motocikliem apbraukāja Latvijas robežu un veidoja stāstus. Tas ir A. Pikāna hobijs un sociāls projekts. “Braucot apkārt robežai, es pirmo reizi ieraudzīju tik masīvi daudz pamestas vēsturiskās, vecās apbūves. Ļoti daudz var ieraudzīt to postažu. Vispirms tas ir ķermenisks, emocionāls šoks, kāds bijis liktenis lieliskajām celtnēm, kas Latvijā ir bijušas, un cilvēkiem, kuri savā veidā ir veidojuši un ielikuši pamatus kultūrai, radošumam. Arī liela daļa no brīvmūrniecības, kura šobrīd jau vairs nepastāv, ir iznīcināta. Arī amatniecība, jo, protams, lielākā daļa amatnieku, kas būvēja muižas, bija vācieši. Tie jau nebija latvieši. Protams, ka vēlāk viņu zeļļi un mācekļi pārņēma zināšanas, bet mēs tās esam ieguvuši no vāciešiem, un mums nevajag dzīvot ilūzijās. Manuprāt, tas ir forši, ka mēs varam mācīties, un no tā nevajag kautrēties. Tas, visdrīzāk, man deva lielo pamatu un interesi par šīm vēsturiskajām ēkām. It īpaši mani uzrunā koka apbūve,” stāsta A.Pikāns.

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2023” apbalvošanas ceremonijā nosauktas izcilākās pērn pabeigtās būves astoņās nominācijās.

Balva Gada betona būve šogad tika pasniegta pirmo reizi, godinot izcilu betona pielietošanu būvniecībā, veicinot estētisku, konstruktīvi drosmīgu un ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu. Šo balvu piešķir Latvijas Betona savienība.

Šajā skates ciklā teju piecdesmit nozares profesionāļu žūrijas vērtējumam astoņās nominācijās bija pieteikti 70 objekti no visiem Latvijas reģioniem. Visas būves eksperti apmeklēja klātienē un vairāk nekā pusi no tām skates finālā vērtēja arhitektu, būvnieku un pasūtītāju prezentācijās.

Visi skatei Gada labākā būve Latvijā 2023 pieteiktie objekti apskatāmi skates gadagrāmatā, kas šogad izdota jau devīto gadu.

Pirmo reizi skatē pasniegta arī balva Sabiedrībai nozīmīga būve. To no skates sadarbības partnera un titulsponsora Ceresit šogad saņēma Taureņu māja - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 1.korpusa pārbūve ar piebūvi 2. un 3.korpusa vietā Vienības gatvē 45, Rīgā, kas interneta balsojumā saņēma visaugstāko balsu skaitu.

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.