SIA Kurbads un Ko valdes priekšsēdētājs, hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns ar ledus halles būvniecību Rumbulas degradētajā teritorijā ir tikai sācis atvēzēties, viņa mērķis ir tur izveidot modernu infrastruktūru sportistiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A. Pikāns atzīst, ka ir perfekcionists un tiekšanās uz izcilību nav pat pašmērķis, bet organiska vēlme izdarīt lietas pēc iespējas kvalitatīvāk. Ieejot hokeja hallē, par pārsteigumu degunā neiecērtas sviedru nepatīkamais aromāts, bet gan svaigas gumijas smarža. A. Pikāns teic, ka perfekcionista gēns viņu dzen uzturēt augstu latiņu it visā, arī halles gaisa un ledus kvalitātē. Viņš ar sirdi un dvēseli ielec visās sev svarīgās dzīves disciplīnās – hokejā, moto braucienos, kino veidošanā un, protams, arī loģistikas biznesā, kas ir galvenais instruments, kas ļauj īstenot sociālos un sirds projektus.

Tuvākajos gados lielākais projekts – attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā, kura varētu kļūt par pievilcīgu vietu ne tikai hokejistiem, bet arī daiļslidotājiem, šorttrekistiem un pat tenisistiem. Lai gan šīs sporta disciplīnas šķiet gana nesaistītas, A. Pikānam ir sava saistviela – paša azarts uz sportu, kas sliecas gan hokeja, gan tenisa virzienā.

Ledus hallēm šobrīd galvenais uzdevums ir izdzīvot līdz pavasarim, cerībā, ka tad normalizēsies energoresursu cenas, taču bez atbalsta no malas to būs ļoti grūti izdarīt, intervijā atzina automašīnu transportēšanas un loģistikas uzņēmuma "Kurbads un Ko" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns, kura vadītajā uzņēmumu grupā ietilpst arī "Kurbada" ledus halles apsaimniekotājs SIA "Rumbulas sporta centrs".

Viņš sacīja, ka 70% no "Kurbada" ledus halles izdevumiem veido tieši elektroenerģija, kas darbina kompresorus, kuri ražo aukstumu, ventilācijas sistēmas un daudzas citas lietas. Ja iepriekš, lai nodrošinātu ledus laukuma uzturēšanu, maksājumi par elektroenerģiju mēnesī veidoja vidēji 6000 eiro līdz 10 000 eiro atkarībā no laika apstākļiem, tad tagad tie ir jau 30 000-40 000 eiro.

"Iepriekš mēs cīnījāmies par to, lai halle būtu pašpietiekama un strādātu bez zaudējumiem, jo hallei galvenā ir sociālā funkcija, un tas ir veids, kā mēs kā uzņēmums esam izlēmuši dalīties ar sabiedrību, atbalstot sporta skolu, 150 jauniešu visās vecuma grupās iespējas nodarboties ar sportu un būt aktīviem. Šobrīd šis svaru kauss ir par smagu. Naudas daudzums, kas mums pašlaik ir jāņem ārā no mūsu transporta uzņēmuma, lai ieliktu iekšā šajā sociālajā uzņēmumā, ir kļuvis par lielu. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā mēs to nevarēsim atļauties," atzina Pikāns.

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma “Kurbads un Ko” grupai pievienots “Daugavas Biznesa Centrs”, kas turpmāk strādās kā Kurbads kravas auto serviss. Jaunā servisa izveidē investēti 1 400 000 eiro.

Apvienošanās ietvaros “Kurbads” teritorijā Rīgā, Mazjumpravas ielā uzbūvēts jauns servisa angārs un birojs 1866 kvadrātmetru kopapjomā. Kurbads kravas auto serviss nodrošinās gan uzņēmumu, gan privātpersonu komerctransporta, kravas auto, piekabju un citas spectehnikas tehnisko apkopi un nepieciešamo remontu, tostarp detaļu, agregātu maiņu un krāsošanu. Servisā ir septiņas darba līnijas ar ērtu piekļuvi kravas tehnikai.

““Daugavas Biznesa Centrs” 18 gadus atradās tieši blakus “Kurbads” automašīnu transportēšanas un loģistikas centram. Lēmums par apvienošanos ir loģisks uzņēmumu grupas biznesa attīstības solis,” komentē Andis Pikāns, “Kurbads un Ko” valdes priekšsēdētājs.

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma SIA "Kurbads un ko" ("Kurbads") darbība Covid-19 izplatības laikā ir praktiski paralizēta un apgrozījums šogad martā krities par vairāk nekā 30% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Sintija Bērziņa.

Uzņēmuma "Kurbads" pamatdarbība ir automašīnu piegāde no autobūves rūpnīcām pie dīleriem Baltijas valstīs, taču pēc Bērziņas skaidrotā, pašreiz visā Eiropā uz noteiktu laiku ir apturētas automašīnu ražotnes. Turklāt katras valsts izstrādāto piesardzības pasākumu dēļ veidojas rindas pie robežpunktiem. Tādējādi tiek kavēti gan piegādes termiņi, gan vispārējā uzņēmuma darbība.

Tā kā strauji ir krities pieprasījums pēc jaunām automašīnām "Kurbads" darbība ir praktiski paralizēta - nav automašīnu ko pārvadāt, un nav arī pieprasījums pēc tām, skaidroja Bērziņa.

Viņa arī atzīmēja, ka apgrozījuma samazinājums par 30% šogad martā salīdzinājumā ar 2019.gada martu ir būtisks, ņemot vērā, ka krīze sākās tikai mēneša otrajā pusē. Turklāt uzņēmums ieguldīja naudu autovedēju parka palielināšanā un tāpēc iepriekš prognozēja, ka 2020.gada martā apgrozījums būs par 15-20% lielāks nekā 2019.gada martā.

Lai paplašinātu loģistikas iespējas Eiropā, automašīnu transporta un loģistikas uzņēmums Kurbads atvēris filiāli Vācijā, informē uzņēmumā.

"Kurbads loģistikas centra izveide Vācijā ir nākamais loģiskais solis uzņēmuma attīstībā un izaugsmē. Projekts tiek īstenots ar mērķi paplašināt loģistikas iespējas Eiropā, kā arī, lai attīstītu Kurbads zīmolu Vācijas tirgū. Atradīsimies tuvāk esošajiem sadarbības partneriem Vācijā, kā arī uzņemsim kontaktus ar jauniem partneriem," stāsta Latvijas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Vācijas filiāle " Kurbads Gmbh" atrodas netālu no Berlīnes, pilsētā Genthin, stratēģiski svarīgā vietā, blakus A2 automaģistrālei. Uz vietas atrodas gan transporta bāze, gan noliktava un birojs, gan vieta, kur šoferiem atpūsties.

Šī gada augustā uzņēmums Kurbads svinēs savu 26 gadu dzimšanas dienu.

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmums SIA "Kurbads un ko" ("Kurbads") pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku, informēja uzņēmuma pārstāve Sintija Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka liela daļa automašīnu ražotāju ir atsākuši vai tuvākajā laikā plāno atsākt savu darbību, tomēr tas nemazina smago stāvokli automašīnu ražošanas nozarē. Ražošanu Eiropā ir atsākuši tādi automašīnu ražotāji, kā "Volkswagen", "Ford", "BMW", "Mercedes-Benz", "Fiat Chrysler Automobiles" un citas. Tā kā pieprasījums pēc jaunām automašīnām aizvien ir zems, ražošanas apjomi neuzņem lielus apgriezienus.

Bizness - uz riteņiem 

Jauna dīkstāves gudrība vēsta: lai biznesu noturētu uz kājām, tas jāpārnes tiešsaistē un jāuzliek...

"Diemžēl nav iespējams prognozēt, vai tuvākajā laikā pieprasījums pēc jaunām automašīnām pieaugs iepriekšējā līmenī. Šobrīd par laiku un tempiem, kādos palielināsies automašīnu pārvadājumu apjoms, ir pāragri spriest," pauda Bērziņa.

Uzņēmumā skaidroja, ka pārvadāšanas kapacitāte ir lielāka par pieejamo kravu daudzumu tirgū, tāpēc ir liels spiediens uz pārvadājumu cenām. Bērziņa norādīja, ka negatīva ietekme uz nozari kopumā būs, jo pārvadājumi tiek veikti par cenu, kas nosedz algas un degvielas izmaksas, neparedzot nekādas papildus izmaksas remontiem, apkopēm, nolietojumam un citām pozīcijām.

No Latvijas valsts piedāvātajiem atbalsta veidiem "Kurbads" ir izmantojis "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" aizdevumu un iespēju atlikt nodokļu maksājumus. Uzņēmums ir izmantojis iespēju pieteikties dīkstāves pabalstiem, kurus piešķir un izmaksā Valsts ieņēmumu dienests (VID). "Kurbads" ir pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku, tādējādi saglabājot pēc iespējas vairāk darba vietu, lai uzreiz pēc krīzes beigām būtu iespējams turpināt darbu ar pilnu jaudu," pauda Bērziņa.

Uzņēmuma pārstāve pauda, ka "Kurbads" pēc ārkārtējās situācijas no valdības sagaida ekonomikas stimulēšanas pasākumus -elektroautomobiļu iegādes subsīdijas, atbalstu veco automobiļu nomaiņai pret jaunu, līdzīgi kā to īsteno Vācijā. Bērziņa skaidroja, ka Vācijas valdība un automašīnu ražošanas uzņēmumi palielinās subsīdijas elektroautomobiļu iegādei, projekts tiks īstenots līdz 2025.gadam, un tā izmaksas segs Vācijas valdība un uzņēmumi.

Tāpat viņa skaidroja, ka konkrēti ekonomikas stimulēšanai noderētu jauni Eiropas Savienības fondi, piemēram, atbalsts celtniecībai, renovācijai, biznesa uzsākšanai, attīstībai. Savukārt pārvadājumu nozarei, palīdzētu akcīzes nodokļa samazinājums, līdzīgi kā to plāno ieviest Igaunijā.

Bērziņa pauda, ka "Kurbads" cīnīsies ar Covid-19 izraisītās krīzes sekām un līdz vasaras beigām plāno sasniegt aptuveni 70% no apgrozījuma, kāds bija līdz Covid-19 krīzei.

Kompānija "Kurbads un ko" reģistrēta 1995.gadā, un tās pamatkapitāls ir 152 224 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums bija 9,751 miljons eiro, bet peļņa - 686 524 eiro. "Kurbads un ko" vienīgais īpašnieks ir Andis Pikāns.

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma Kurbads jaunās biroja telpas, kuras uzbūvētas no moduļu tipa konstrukcijām, ir tapušas Latvijā, uzņēmumā KSD kompānija.

"Telpas tapušas uzņēmumā, kurš īpaši specializējies koka dizaina moduļu būvju izstrādāšanu. Mēs varam lepoties Vāczemē ar Latvijas amatnieku veikumu. Īpašu uzmanību raisa pie ieejas durvīm, uz fasādes, no koka izveidots panno ar spēka zīmju motīviem, kuras Kurbads tur cieņā un stāsta par tām. Panno ir autordarbs, kura izgatavošanā izmantoti simtgadīgi dēļi no iznīcībai nolemtām Latvijas lauku mājām. Mums ir īpašs prieks ne tikai par vizuālo baudījumu, bet arī par materiālu otrreizēju izmantošanu, kas šobrīd ir ļoti aktuāli," stāsta Kurbads valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Db.lv jau vēstīja, ka filiāle Vācijā izveidota, lai paplašinātu loģistikas iespējas Eiropā.

Šogad pirmo reizi vīndarītava Ledus vīni startēja starptautiskā dzērienu konkursā International Cider Challenge 2017 Lielbritānijā, kur uzņēmumā ražotais Ledus vīns ieguva sudraba medaļu.

Kā informē ģimenes vīna darītavas saimnieks Lauris Salenieks, saņemtais apbalvojums dod gandarījumu, jo saražot ledus vīnu nav vienkārši. «Ledus vīns, kas gatavots no ziemā sasalušiem āboliem, ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk pagatavotajiem vīniem, un galvenie pamatnosacījumi, lai produktu varētu saukt par ledus vīnu, ir ziemas apstākļos dabīgi sasaluša ābola izmantošana, līdz ar to īstu ledus vīnu var pagatavot tajās valstīs, kurās ir atbilstoši klimatiskie apstākļi,» stāsta L. Salenieks. Saskaņā ar pasaulē pieņemtiem standartiem, ir aizliegta mākslīga cukura vai alkohola pievienošana. Ziemeļamerikā ābolu ledus vīnam ir izveidota stingra vīna apelācija, kuras nosacījumus izmanto arī daži Eiropas ābolu ledus vīna ražotāji, tajā skaitā vīndarītavā Ledus vīni.

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma "Kurbads un Ko" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 14,676 miljoni eiro, kas ir par 39,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa saruka par 0,5% un bija 1,732 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tikmēr pati SIA "Kurbads un Ko" pērn strādāja ar 14,04 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 36,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa saruka par 3,4% - līdz 1,737 miljoniem eiro.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Kurbads un Ko" ietekmēja energoresursu cenu krīze, jo tādējādi pieauga sniegto pakalpojumu izmaksas un radās nepieciešamība koriģēt ar klientiem iepriekš noslēgtos līgumus. Tāpat kompāniju ietekmēja izaicinājumi, kas saistīti ar strauju piegādes apmēru kāpumu gada otrajā pusē.

Vadības ziņojumā arī atzīmēts, ka jauno automašīnu ražošanas tempu strauja kāpuma dēļ uzņēmums vairāk pievērsās tieši jaunu automobiļu pārvadāšanai no ražotāju rūpnīcām, pārveidojot ierastos loģistikas maršrutus.

«Halle slēgtā pasākumā tiks atklāta 1. jūlijā, bet publiski - 2. jūlijā,» jautāts, kad tirdzniecības centrā Bērnu pasaule tiks atklāta Blue Shock Race jaunā Rīgas elektrokartingu halle, biznesa portālam db.lv pastāstīja Blue Shock Race dibinātājs un valdes loceklis Artis Daugins. Šobrīd projektā ir investēti 200 tūkstoši eiro.

Kārtojot visas formalitātes, halles atklāšana Matīsa ielā 25 nedaudz iekavējusies - sākotnējais mērķis bija to atvērt maija beigās. «Šis ir milzīgs projekts un nav daudzi, kam ir pieredze šajā lauciņā. Līdz ar to mums kā pionieriem jārisina daudz lietas, par ko neviens nezina, bet tas ir normāls pionieru pienākums, atrisināt, tā, lai nākošajiem un pašiem būtu labāk un vieglāk,» sacīja Blue Shock Race dibinātājs.

Pirmā Blue Shock Race Rīgas elektrokartingu halle atradās modes un izklaides centrā Rīga Plaza, taču tika aizvērta šā gada aprīlī. «Startējot ar šo pilotprojektu, mums telpu līgums bija noslēgts uz vienu gadu, pēc tam šīs telpas bija jāatstāj. Rīga Plaza nāca ar priekšlikumiem pārcelt halli uz blakus telpām, bet, izvērtējot visus piedāvājuma aspektus, iespējas un nākotnes vajadzības, mēs nolēmām veidot lielo kartingu halli un diemžēl tik daudz vietas Rīga Plaza mums nebija.

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Jelgavā sācies Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla konkurss, kurā piedalās 33 mākslinieki no septiņām valstīm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pirmdien, 4. februārī, tēlnieki, katrs no viena 100 x 50 x 25 cm liela un 120 kg smaga ledus bloka, izveidoja individuālās ledus skulptūras, kuras līdz festivāla atklāšanai uzglabās saldētavā.

Savukārt otrdien, 5.februārī, mākslinieki Pasta salā uzsāks komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbu pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. To būvniecībai katra komanda izmantos vienu lielo (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm).

Paralēli konkursa darbu veidošanai Jelgavā top lielformāta ledus objekti, tādi kā «Ledus vīni» ledus bārs, vairākas foto skulptūras, ledus labirints un slidkalniņš bērniem un citas.

Tēlnieki piedalās konkursā, tāpēc organizatori visiem nodrošina vienlīdzīgus darba apstākļus un ledus daudzumu. Toties, meistardarbu radīšanai, katrs skulptors izmanto savus instrumentus, sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem, fēniem, gludekļiem un beidzot ar tādiem paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli.

Daugavas stadiona ledus hallei, kuras būvniecība izmaksās vairāk nekā 10 miljonus eiro, nosvinēti spāru svētki.

Daugavas ledus halles būvniecība tika uzsākta 2020.gada sākumā, līdz šim ir pabeigti gandrīz visi betonēšanas darbi, uzstādītas dzelzbetona metāla konstrukcijas, uzsākti jumta nesošā profila un montāžas darbi, turpinās fasādes sendvičpaneļu montāžas darbi, tiek mūrētas tehniskās telpas, uzsākti ūdens kanalizācijas un siltummezglu izbūves darbi.

Būvniecības termiņi ir saspringti, jo ledus halle ekspluatācijā jānodod līdz 2021.gada martam, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Ledus halle būs divos stāvos ar kopējo platību 9526 m2, paredzot tajā divus ledus laukumus hokejam un dažādu disciplīnu slidošanai. Halles 1.stāvs tiks aprīkots ar sportistu ģērbtuvēm, kafejnīcu un trenažieru zāli, 2.stāva līmenī atradīsies skatītāju tribīnes, biroja telpas un tehniskās telpas. Ledus halle būs piemērota arī kultūras pasākumiem un pulcēšanās vieta Dziesmu un deju svētku dalībniekiem.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Daugavas stadions noslēdzis vērienīgā attīstības projekta otro kārtu - Būvniecības valsts kontroles birojs ekspluatācijā pieņēmis ledus halli.

"Neskatoties uz saspringtajiem būvdarbu termiņiem un faktu, ka viss būvniecības process tika organizēts valstī ieviestās ārkārtas situācijas laikā, esmu patiesi gandarīts, ka kopīgiem spēkiem Latvijā ir radīta lieliska ledus halle ar diviem ledus laukumiem sportisko ambīciju piepildīšanai kā bērniem un jauniešiem, tā arī sporta profesionāļiem. Pašlaik saspringti strādājam, lai jau pavisam drīz uzņemtu Pasaules čempionāta hokejā dalībniekus," norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Daniēls Nātriņš.

Halle ir paredzēta hokeja, daiļslidošanas, šorttreka un kērlinga treniņprocesu nodrošināšanai un sacensībām, kultūras pasākumiem, tajā skaitā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Ledus hallei ir divi ledus laukumi, no kuriem viens paredzēts kā hokeja izlases treniņlaukums, otrs laukums dažādu disciplīnu slidošanai. Starp abiem laukumiem izvietotas sportistu ģērbtuves un tribīnes 2.stāva līmenī. Halles 2.stāvā ir kafejnīcas telpas un trenažieru zāle.

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Kurbads hokeja halle ir vērsusies pēc palīdzības pie Ķīnas vēstniecības un Starptautiskās Hokeja federācijas, lai saņemtu samaksu par 2023.gada aprīlī Ķīnas vīriešu nacionālajai hokeja izlasei sniegtajiem pakalpojumiem, informē uzņēmums.

2023.gada aprīlī Kurbads hokeja halle kalpoja par treniņu bāzi Ķīnas vīriešu nacionālā hokeja izlasei pirms dalības 2023.gada Pasaules čempionātā hokejā. Komandai ierodoties Rīgā, Ķīnas komandas menedžmentam kļuva skaidrs, ka komandai būs nepieciešama vēl virkne dažādu papildpakalpojumu, kas sākotnējā tāmē netika iekļautas - papildus transfēra pakalpojumi, papildus žāvētas, treneru istabas, papildus formas un aprīkojuma noma, ēdināšana, vārtsargu pakalpojumi komandas treniņiem utt. Visus šos papildpakalpojumus pieprasīja Ķīnas vīriešu nacionālās hokeja izlases menedžments un to izmaksas tika saskaņotas ar Ķīnas vīriešu nacionālās hokeja izlases menedžeri Vladimiru Maksimovu, norāda uzņēmums.

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Otrdien, 17.septembrī, Daugavas stadionā tika parakstīts līgums ar personu apvienību «ARMS», kura ieguva līguma slēgšanas tiesības atklāta konkursa iepirkumā par Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību.

«Sarežģītais ledus halles būvniecības iepirkuma process, kas ilga vairāk nekā sešus mēnešus, nu ir galā un esam parakstījuši līgumu ar būvnieku personu apvienību «ARMS», kura sastāv no dalībniekiem SIA «ARMS Group» un igauņu uzņēmuma OÜ «RTS Infraehitus». Būtiski, ka līgumu noslēdzām pieejamā finansējuma ietvaros par summu 10 320 000 eiro (bez PVN 21%). Mūsu galvenā uzmanība tiks veltīta līgumā noteikto termiņu ievērošanai un kvalitatīvai darbu izpildei, lai ledus halle tiktu nodota ekspluatācijā līdz 2021.gada Pasaules čempionātam hokejā. Būvniekam sešu mēnešu laikā no līguma parakstīšanas ir jāizstrādā un Rīgas pilsētas būvvaldē jāsaskaņo būvprojekts, kā arī jāsaņem būvatļauja par projektēšanas nosacījumu izpildi. Kopējais līguma izpildes termiņš ir 18 mēneši, kas nozīmē, ka ledus halle ir jāuzbūvē gada laikā», norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Guntis Zālītis.

Industriālā nekustamā īpašuma (NĪ) attīstības un pārvaldības sabiedrība “Sirin Development” parakstījusi līgumu ar sūtījumu piegādes uzņēmumu “Venipak Latvia SIA” par 4100 m2 lielas noliktavas nomu loģistikas parkā “Rumbula”, Rīgā.

Pēc nomnieka ievākšanās parka “Rumbula” otrā noliktava ir simtprocentīgi aizņemta.

Loģistikas parks “Rumbula” atrodas 16,2 ha lielā teritorijā Rīgā, Daugavas labajā krastā, Maskavas ielā netālu no pilsētas centra. Projekts tiek īstenots trīs kārtās, šobrīd darbojas jau divas modernas un energoefektīvas A+ klases noliktavas – 22,54 tūkst. m2 un 32,7 tūkst. m2 platībā.

Nākamgad teritorijā taps trešā noliktava, tad loģistikas parka kopējā platība pārsniegs 80 tūkst. m2.

“Jau vairāk nekā 15 gadus attīstot un pārvaldot NĪ objektus Baltijas valstīs, esam ieguvuši lielu pieredzi, tāpēc klientiem varam nodrošināt kvalitatīvus risinājumus, kas atbilst viņu biznesa vajadzībām. Priecājamies, ka mūsu parku Rīgā ir izvēlējies starptautisks sūtījumu piegādes uzņēmums, kurš novērtējis rūpīgi izvēlēto objekta atrašanās vietu. Septembrī sākām “Rumbulas” parka trešo attīstības kārtu, kura pašreizējiem klientiem nodrošinās attīstības iespējas nākotnē, bet jaunajiem klientiem ļaus piedāvāt elastīgus risinājumus,” saka sabiedrības “Sirin Development” vadītājs Laurīns Kuzavs.

Pēc divu gadu pandēmijas stingrajiem ierobežojumiem, kas vienlaikus gan smagi skāra mazumtirdzniecības nozari, gan mudināja to spert lielus soļus tirdzniecības organizācijas pārmaiņu virzienā, no 26. februāra līdz 2. martam Diseldorfas izstāžu centrā klātienē pulcēsies pasaules mazumtirdzniecības nozares pārstāvji uz savas nozares galveno pasākumu - pasaulē vadošo tirdzniecības aprīkojuma un organizācijas izstādi EuroShop. Šā gada izstāde būs par ieguvumiem, ko nesusi krīze, proti, par nozares digitalizāciju un ar to saistītajām inovācijām, jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, resursu taupīšanu un ilgtspēju, fizisko un digitālo tirdzniecības procesu apvienošanu, viedajiem veikaliem un iepirkšanās centriem nākotnes pilsētās.

Piecas dienas, no svētdienas līdz ceturtdienai, Diseldorfas izstāžu centrā nozares profesionāļu fokuss būs vērsts uz iepirkšanās procesu, uz klientu ērtībām un pārdevēju reaģēšanu uz izmainītajiem iepirkšanās paradumiem, uz jaunu vajadzību apmierināšanu un tirdzniecības procesa optimizāciju.

Izstādē piedalīsies 1700 dalībnieku no 56 valstīm un sagaidāmi 94 000 apmeklētāju no vairāk nekā 142 valstīm. 16 halles un vairāk nekā 100 000 m2 ekspozīcijas laukuma.

Latviju šā gada izstādē pārstāvēs seši uzņēmumi: Baltic Exposervice SIA 1/B31, FTLV SIA 17/D56, Groglass SIA 16/B21, SAF Tehnika AS 15/B14, IBSC SIA 5/F42 un Sulapro SIA 14/E19.

Pašlaik automašīnu pārvadājumu tirgū pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, teica automašīnu transportētāja "Kurbads" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Lai gan pandēmijas dēļ šajā nozarē bija problēmas ar pusvadītāju pieejamību, daudzas autobūves rūpnīcas uz laiku apstājās un rezultātā tirgū automašīnu sāka trūkt, Pikāns stāstīja, ka šobrīd situācija ir normalizējusies.

Kā skaidroja "Kurbads" vadītājs, sankciju dēļ pasaules autoražotājiem tika nogriezts Krievijas tirgus un līdz ar to tam paredzētās automašīnu kvotas varēja piešķirt valstīm, kurās automašīnu pirms tam trūka. "Tas savā ziņā tirgu un piegāžu ķēdes ir līdzsvarojis," teica Pikāns.

Viņš norādīja, ka vienlaikus arī lielie autoražošanas koncerni saprot, ka nav bez vainas. "Kad konveijeri atsāka ar pilnu jaudu strādāt un mašīnas atsāka atgriezties pie patērētāja, izveidojās situācija, ka viņi nespēja izvest no rūpnīcu teritorijām pat visu to, kas ir saražots. Kāpēc? Tāpēc, ka nav, kas ved. Kāpēc nav, kas ved? Tāpēc, ka milzīga masa ar transporta uzņēmumiem ir vienkārši bankrotējuši, jo lielie autoražotāji iepirkumos masveidā gadiem spieda pārvadāšanas cenas uz leju," skaidroja Pikāns, uzsverot, ka ne bez vainas ir arī paši transporta uzņēmēji, kuri piekrita šim spiedienam un iesaistījās dempinga cīņā, tādā veidā vienkārši "iešaujot sev kājā".

Latvijā ir jāstrādā pie šoferu profesijas prestiža atjaunošanas, lai risinātu šajā profesijā strādājošo iztrūkumu, intervijā sacīja automašīnu transportētāja "Kurbads" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Uz jautājumu, vai vienīgais risinājums šoferu trūkumam varētu būt darbaspēka importēšana, Pikāns atbildēja noliedzoši.

"Nedomāju, ka tas ir vienīgais risinājums. Institūcijām, kuras ar to nodarbojas, - tostarp Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) - vajadzētu vairāk pievērsties šim jautājumam, un mēs sagaidām no viņiem lielāku iesaistīšanos tajā, kā atgriezt prestižu šoferu profesijai," teica "Kurbada" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka iepriekš ilgstoši bija dzirdamas runas, ka tā ir izmirstoša profesija, drīz būs roboti, šoferi vairs nebūs vajadzīgi. "Kādēļ jauniešiem iet to apgūt, ja viņi redz, ka tā tiek dēvēta par izmirstošu profesiju? Nu kāda izmirstoša profesija? Šoferi būs nepieciešami, mazākais, vēl gadus 10," teica Pikāns, piebilstot, ka, piemēram, uzņēmumā šoferi ir augsta līmeņa menedžeri pie stūres.