Pirms teju diviem gadiem pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.
“Es bieži pats sev uzdodu jautājumu – vai muiža atrada mani, vai es atradu muižu. Man vēl grūti ir atbildēt uz šo jautājumu, bet, iespējams, ka tas arī nav tik svarīgi. Skaidrs ir viens, ka es apzināti nemeklēju. Es vēroju, skatījos, un it īpaši man šī interese ir atnākusi pēdējo piecu gadu laikā,” stāsta uzņēmējs, kurš šobrīd ikdienu aizvada starp Ikšķili, kur atrodas A. Pikāna ģimenes māja, Rumbulu, kur bāzējies viņa vadītais transporta un loģistikas uzņēmums Kurbads un Ko, un Ropažiem, kur enerģija veltīta Lantes muižas atdzimšanai.
Pirms pieciem gadiem viņš kopā ar domubiedriem un fondu Viegli aizsāka projektu 1836 un ir viens no tiem vīriem, kas ar motocikliem apbraukāja Latvijas robežu un veidoja stāstus. Tas ir A. Pikāna hobijs un sociāls projekts. “Braucot apkārt robežai, es pirmo reizi ieraudzīju tik masīvi daudz pamestas vēsturiskās, vecās apbūves. Ļoti daudz var ieraudzīt to postažu. Vispirms tas ir ķermenisks, emocionāls šoks, kāds bijis liktenis lieliskajām celtnēm, kas Latvijā ir bijušas, un cilvēkiem, kuri savā veidā ir veidojuši un ielikuši pamatus kultūrai, radošumam. Arī liela daļa no brīvmūrniecības, kura šobrīd jau vairs nepastāv, ir iznīcināta. Arī amatniecība, jo, protams, lielākā daļa amatnieku, kas būvēja muižas, bija vācieši. Tie jau nebija latvieši. Protams, ka vēlāk viņu zeļļi un mācekļi pārņēma zināšanas, bet mēs tās esam ieguvuši no vāciešiem, un mums nevajag dzīvot ilūzijās. Manuprāt, tas ir forši, ka mēs varam mācīties, un no tā nevajag kautrēties. Tas, visdrīzāk, man deva lielo pamatu un interesi par šīm vēsturiskajām ēkām. It īpaši mani uzrunā koka apbūve,” stāsta A.Pikāns.
Izvelk lielo lozi
Tā uzņēmējam sākotnēji radās mērķis un sapnis arī Rīgā atrast kādu vēsturisku koka ēku, lai varētu to atjaunot un sajust procesu. Slokas ielā 30, Āgenskalnā, izdevies atrast 20.gs. sākumā būvētu divstāvu koka ēku. Brīdī, kad namu iegādājies, A.Pikāns uzrunājis arhitekti Zaigu Gaili, vai viņai būtu interese piedalīties rekonstrukcijā. “Viņai tajā laikā bija daudz darba, un viņa uzreiz neteica “jā”, bet pajautāja adresi un teica, ka padomās. Pēc divām nedēļām viņa man zvanīja un iesāka sarunu tā: “Andi, es jūs apsveicu! Jūs esat izvilcis lielo lozi!” Es domāju - kas ir noticis? Izrādās, Zaiga bija painteresējusies Valsts arhīvā, atradās unikāls materiāls - pirmais projekts šai ēkai. Šo ēku ir būvējis neviens cits kā koka jūgendstila pamatlicējs Latvijā Eduards Kupfers, kuram ir sešas, septiņas ēkas ar pieminekļa statusu Mežaparkā, un tas bija brīnums, ka viena ēka atrodas arī Pārdaugavā,” pauž A.Pikāns. Arhitekti Z.Gaili tas ieinteresēja, viņa piekrita, un šobrīd noslēguma stadijā ir rekonstrukcijas projekts šai ēkai, pie kuras, visdrīzāk, pavasarī tiks uzsākti darbi.
Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums!
Dienas Biznesa abonenti zīmola izdevumus Nekustamais īpašums, Miljonārs un TOP500 saņem bez maksas.