Jaunākais izdevums

Pirms teju diviem gadiem pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.

“Es bieži pats sev uzdodu jautājumu – vai muiža atrada mani, vai es atradu muižu. Man vēl grūti ir atbildēt uz šo jautājumu, bet, iespējams, ka tas arī nav tik svarīgi. Skaidrs ir viens, ka es apzināti nemeklēju. Es vēroju, skatījos, un it īpaši man šī interese ir atnākusi pēdējo piecu gadu laikā,” stāsta uzņēmējs, kurš šobrīd ikdienu aizvada starp Ikšķili, kur atrodas A. Pikāna ģimenes māja, Rumbulu, kur bāzējies viņa vadītais transporta un loģistikas uzņēmums Kurbads un Ko, un Ropažiem, kur enerģija veltīta Lantes muižas atdzimšanai.

Pirms pieciem gadiem viņš kopā ar domubiedriem un fondu Viegli aizsāka projektu 1836 un ir viens no tiem vīriem, kas ar motocikliem apbraukāja Latvijas robežu un veidoja stāstus. Tas ir A. Pikāna hobijs un sociāls projekts. “Braucot apkārt robežai, es pirmo reizi ieraudzīju tik masīvi daudz pamestas vēsturiskās, vecās apbūves. Ļoti daudz var ieraudzīt to postažu. Vispirms tas ir ķermenisks, emocionāls šoks, kāds bijis liktenis lieliskajām celtnēm, kas Latvijā ir bijušas, un cilvēkiem, kuri savā veidā ir veidojuši un ielikuši pamatus kultūrai, radošumam. Arī liela daļa no brīvmūrniecības, kura šobrīd jau vairs nepastāv, ir iznīcināta. Arī amatniecība, jo, protams, lielākā daļa amatnieku, kas būvēja muižas, bija vācieši. Tie jau nebija latvieši. Protams, ka vēlāk viņu zeļļi un mācekļi pārņēma zināšanas, bet mēs tās esam ieguvuši no vāciešiem, un mums nevajag dzīvot ilūzijās. Manuprāt, tas ir forši, ka mēs varam mācīties, un no tā nevajag kautrēties. Tas, visdrīzāk, man deva lielo pamatu un interesi par šīm vēsturiskajām ēkām. It īpaši mani uzrunā koka apbūve,” stāsta A.Pikāns.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums 

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas...

Izvelk lielo lozi

Tā uzņēmējam sākotnēji radās mērķis un sapnis arī Rīgā atrast kādu vēsturisku koka ēku, lai varētu to atjaunot un sajust procesu. Slokas ielā 30, Āgenskalnā, izdevies atrast 20.gs. sākumā būvētu divstāvu koka ēku. Brīdī, kad namu iegādājies, A.Pikāns uzrunājis arhitekti Zaigu Gaili, vai viņai būtu interese piedalīties rekonstrukcijā. “Viņai tajā laikā bija daudz darba, un viņa uzreiz neteica “jā”, bet pajautāja adresi un teica, ka padomās. Pēc divām nedēļām viņa man zvanīja un iesāka sarunu tā: “Andi, es jūs apsveicu! Jūs esat izvilcis lielo lozi!” Es domāju - kas ir noticis? Izrādās, Zaiga bija painteresējusies Valsts arhīvā, atradās unikāls materiāls - pirmais projekts šai ēkai. Šo ēku ir būvējis neviens cits kā koka jūgendstila pamatlicējs Latvijā Eduards Kupfers, kuram ir sešas, septiņas ēkas ar pieminekļa statusu Mežaparkā, un tas bija brīnums, ka viena ēka atrodas arī Pārdaugavā,” pauž A.Pikāns. Arhitekti Z.Gaili tas ieinteresēja, viņa piekrita, un šobrīd noslēguma stadijā ir rekonstrukcijas projekts šai ēkai, pie kuras, visdrīzāk, pavasarī tiks uzsākti darbi.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Dienas Biznesa abonenti zīmola izdevumus Nekustamais īpašums, Miljonārs un TOP500 saņem bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Auto pārvadājumu tirgū pieprasījums pārsniedz piedāvājumu

LETA,21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik automašīnu pārvadājumu tirgū pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, teica automašīnu transportētāja "Kurbads" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Lai gan pandēmijas dēļ šajā nozarē bija problēmas ar pusvadītāju pieejamību, daudzas autobūves rūpnīcas uz laiku apstājās un rezultātā tirgū automašīnu sāka trūkt, Pikāns stāstīja, ka šobrīd situācija ir normalizējusies.

Kā skaidroja "Kurbads" vadītājs, sankciju dēļ pasaules autoražotājiem tika nogriezts Krievijas tirgus un līdz ar to tam paredzētās automašīnu kvotas varēja piešķirt valstīm, kurās automašīnu pirms tam trūka. "Tas savā ziņā tirgu un piegāžu ķēdes ir līdzsvarojis," teica Pikāns.

Viņš norādīja, ka vienlaikus arī lielie autoražošanas koncerni saprot, ka nav bez vainas. "Kad konveijeri atsāka ar pilnu jaudu strādāt un mašīnas atsāka atgriezties pie patērētāja, izveidojās situācija, ka viņi nespēja izvest no rūpnīcu teritorijām pat visu to, kas ir saražots. Kāpēc? Tāpēc, ka nav, kas ved. Kāpēc nav, kas ved? Tāpēc, ka milzīga masa ar transporta uzņēmumiem ir vienkārši bankrotējuši, jo lielie autoražotāji iepirkumos masveidā gadiem spieda pārvadāšanas cenas uz leju," skaidroja Pikāns, uzsverot, ka ne bez vainas ir arī paši transporta uzņēmēji, kuri piekrita šim spiedienam un iesaistījās dempinga cīņā, tādā veidā vienkārši "iešaujot sev kājā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ledus hallēm šobrīd galvenais uzdevums ir izdzīvot līdz pavasarim, cerībā, ka tad normalizēsies energoresursu cenas, taču bez atbalsta no malas to būs ļoti grūti izdarīt, intervijā atzina automašīnu transportēšanas un loģistikas uzņēmuma "Kurbads un Ko" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns, kura vadītajā uzņēmumu grupā ietilpst arī "Kurbada" ledus halles apsaimniekotājs SIA "Rumbulas sporta centrs".

Viņš sacīja, ka 70% no "Kurbada" ledus halles izdevumiem veido tieši elektroenerģija, kas darbina kompresorus, kuri ražo aukstumu, ventilācijas sistēmas un daudzas citas lietas. Ja iepriekš, lai nodrošinātu ledus laukuma uzturēšanu, maksājumi par elektroenerģiju mēnesī veidoja vidēji 6000 eiro līdz 10 000 eiro atkarībā no laika apstākļiem, tad tagad tie ir jau 30 000-40 000 eiro.

"Iepriekš mēs cīnījāmies par to, lai halle būtu pašpietiekama un strādātu bez zaudējumiem, jo hallei galvenā ir sociālā funkcija, un tas ir veids, kā mēs kā uzņēmums esam izlēmuši dalīties ar sabiedrību, atbalstot sporta skolu, 150 jauniešu visās vecuma grupās iespējas nodarboties ar sportu un būt aktīviem. Šobrīd šis svaru kauss ir par smagu. Naudas daudzums, kas mums pašlaik ir jāņem ārā no mūsu transporta uzņēmuma, lai ieliktu iekšā šajā sociālajā uzņēmumā, ir kļuvis par lielu. Ir skaidrs, ka ilgtermiņā mēs to nevarēsim atļauties," atzina Pikāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā ir jāstrādā pie šoferu profesijas prestiža atjaunošanas

LETA,27.09.2022

Automašīnu transportētāja "Kurbads" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir jāstrādā pie šoferu profesijas prestiža atjaunošanas, lai risinātu šajā profesijā strādājošo iztrūkumu, intervijā sacīja automašīnu transportētāja "Kurbads" valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Uz jautājumu, vai vienīgais risinājums šoferu trūkumam varētu būt darbaspēka importēšana, Pikāns atbildēja noliedzoši.

"Nedomāju, ka tas ir vienīgais risinājums. Institūcijām, kuras ar to nodarbojas, - tostarp Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) - vajadzētu vairāk pievērsties šim jautājumam, un mēs sagaidām no viņiem lielāku iesaistīšanos tajā, kā atgriezt prestižu šoferu profesijai," teica "Kurbada" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka iepriekš ilgstoši bija dzirdamas runas, ka tā ir izmirstoša profesija, drīz būs roboti, šoferi vairs nebūs vajadzīgi. "Kādēļ jauniešiem iet to apgūt, ja viņi redz, ka tā tiek dēvēta par izmirstošu profesiju? Nu kāda izmirstoša profesija? Šoferi būs nepieciešami, mazākais, vēl gadus 10," teica Pikāns, piebilstot, ka, piemēram, uzņēmumā šoferi ir augsta līmeņa menedžeri pie stūres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma “Kurbads un Ko” grupai pievienots “Daugavas Biznesa Centrs”, kas turpmāk strādās kā Kurbads kravas auto serviss. Jaunā servisa izveidē investēti 1 400 000 eiro.

Apvienošanās ietvaros “Kurbads” teritorijā Rīgā, Mazjumpravas ielā uzbūvēts jauns servisa angārs un birojs 1866 kvadrātmetru kopapjomā. Kurbads kravas auto serviss nodrošinās gan uzņēmumu, gan privātpersonu komerctransporta, kravas auto, piekabju un citas spectehnikas tehnisko apkopi un nepieciešamo remontu, tostarp detaļu, agregātu maiņu un krāsošanu. Servisā ir septiņas darba līnijas ar ērtu piekļuvi kravas tehnikai.

““Daugavas Biznesa Centrs” 18 gadus atradās tieši blakus “Kurbads” automašīnu transportēšanas un loģistikas centram. Lēmums par apvienošanos ir loģisks uzņēmumu grupas biznesa attīstības solis,” komentē Andis Pikāns, “Kurbads un Ko” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma "Kurbads un Ko" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 14,676 miljoni eiro, kas ir par 39,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa saruka par 0,5% un bija 1,732 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tikmēr pati SIA "Kurbads un Ko" pērn strādāja ar 14,04 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 36,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa saruka par 3,4% - līdz 1,737 miljoniem eiro.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Kurbads un Ko" ietekmēja energoresursu cenu krīze, jo tādējādi pieauga sniegto pakalpojumu izmaksas un radās nepieciešamība koriģēt ar klientiem iepriekš noslēgtos līgumus. Tāpat kompāniju ietekmēja izaicinājumi, kas saistīti ar strauju piegādes apmēru kāpumu gada otrajā pusē.

Vadības ziņojumā arī atzīmēts, ka jauno automašīnu ražošanas tempu strauja kāpuma dēļ uzņēmums vairāk pievērsās tieši jaunu automobiļu pārvadāšanai no ražotāju rūpnīcām, pārveidojot ierastos loģistikas maršrutus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas kāpj dažādu faktoru ietekmē, augšupeju piedzīvos arī turpmāk un, iespējams, pierims vien tad, kad pietiekamā apjomā būs uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati, pēc kuriem pieprasījums aizvien vēl pārsniedz piedāvājumu kā Rīgā un Pierīgā, tā reģionos.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāk 26.oktobrī, lasiet:

  • Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes, tā intervijā saka lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.
  • Šī būs Rīgas dekāde, intervijā prognozē Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
  • Biroju vide mainās neatgriezeniski - globālā krīze ir ieviesusi pārmaiņas biroju vides koncepcijā, centrā liekot cilvēka labsajūtu un savstarpējo komunikāciju. Uzņēmēju un arhitektu pieredze, veidojot jaunajām tendencēm atbilstošu biroju vidi.
  • Miljoni īres namiem reģionos - zemas cenas daudzdzīvokļu īres namu būvniecībai reģionos ir atvēlēti 42,9 miljoni eiro no ES Atveseļošanās fonda; kad pirmie īrnieki varēs saņemt jauno mājokļu atslēgas?
  • Daudzstāvu koka ēkas jau daudzus gadus Latvijā ražo un eksportē uz ārzemēm, bet pašiem tādu vēl aizvien nav; sagaidāms, ka situācija mainīsies.
  • Kluba stila birojs jeb eksperimentāla satikšanās vieta - tieši ko tādu Laubes namā Āgenskalnā iecerējuši radīt AS MADARA Cosmetics līdzīpašnieki Uldis Iltners un Lotte Tisenkopfa-Iltnere.
  • Ik Latvijas pilsētā ir kāds objekts, kura plānojums ir SIA Grupa93 darbs. Viņi savu roku pielikuši arī pie lielākā šī gadsimta projekta Latvijā – Rail Baltica, kas ne tikai savienos mūs ar Eiropu, bet arī ietekmēs Latvijas galvaspilsētas attīstību turpmāk, mainīs Rīgas seju tik ļoti, ka vietām redzēsim pavisam citu pilsētu, un mainīs arī nekustamo īpašumu vērtību, loģistiku, mobilitāti un daudz ko citu. Kas mainīsies, kā vajadzētu to uztvert, kas nav ņemts vērā? Par to stāsta pilsētplānotājs un SIA Grupa93 vadītājs Neils Balgalis.
  • Pirms pusotra gada pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.
  • Namu tehniskais stāvoklis - īpašnieku atbildība. Sērijveida ēku atjaunošana Latvijā kopumā aizvien vēl sokas kūtri, par spīti dažādām atbalsta un līdzfinansējuma iespējām. Problēmas ir kā padomju laiku namiem, tā mājām, kas celtas, tā sauktajā, būvniecības buma laikā, no 2006. līdz 2008.gadam
  • No drupām augšāmcelt. Latvijas Arhitektūras gada balvā godalgotais objekts – Stūķu kūts - par dzīvojamo ēku pārtapa projektēšanas procesā un ir ievērojams ar to, ka tajā maksimāli izmantoti vietējie resursi un amatnieku darinājumi.
  • Mājokļu cena pasaulē pieaug straujākajos tempos kopš 2005. gada jeb kopš laikiem, kad tika piepūsts mājokļu tirgus burbulis gan ASV, gan tepat Latvijā, raisot ļoti smagu tā plīšanu vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru