Pasaules bagātnieku turība pagājušajās gadā vairojusies rekordlielos apjomos, bet Ķīnā ik nedēļu radušies divi jauni miljardieri, piektdien paziņoja Šveices banka UBS un auditorfirma PwC.

Miljardieru bagātība pērn piedzīvojusi jebkad lielāko pieaugumu - par 19% līdz 8,9 triljoniem dolāru (7,8 triljoniem eiro), kuru savā starpā dala 2158 personas.

Taču ķīniešu miljardieri savu bagātību vairojuši teju divas reizes straujāk, kura pieaugusi par 39% līdz 1,12 triljoniem dolāru (980 miljardiem eiro).

«Pēdējā desmitgadē ķīniešu miljardieri ir izveidojuši dažas no pasaules lielākajām un veiksmīgākajām kompānijām, paaugstinājuši dzīves standartus,» pavēstīja UBS pārstāvis. «Taču tas ir tikai sākums. Ķīnas milzīgais iedzīvotāju daudzums, tehnoloģiju inovācijas un ražīgums kombinācijā ar valdības atbalstu sniedz bezprecedenta iespējas personām ne tikai būvēt uzņēmumus, bet arī uz labo pusi mainīt cilvēku dzīves.»

Miljardieru skaits pasaulē šogad samazinājies, ņemot vērā Krievijas Ukrainā sākto karu, monetāro politiku izmaiņas, lejupslīdi akciju tirgos un Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos, liecina Šveices bankas UBS apkopotie dati.

Šveices lielākās bankas informācija liecina, ka 2022.gada martā pasaulē bija 2668 dolāru miljardieri, kas ir par 87 mazāk nekā pirms gada.

Šo miljardieru kopējā bagātība veido 12,7 triljonus dolāru, salīdzinot ar 13,1 triljonu dolāru pērn.

"Taču kopējās bagātības apjoms un miljardieru skaits kopš marta, visticamāk, ir samazinājies vēl vairāk, ņemot vērā aktīvu cenu kritumu," skaidro UBS.

Banka norāda, ka šogad bijuši 273 jauni miljardieri, bet 360 miljardieri no šī saraksta izkrituši.

Visvairāk miljardieru reģistrēti finanšu un investīciju nozarē (392) un tehnoloģiju sektorā (348).

Tikmēr vislielākais miljardieru skaits fiksēts Āzijas un Klusā okeāna reģionā - 1084, lai arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas sarucis par 59 bagātniekiem.

Vairāki Krievijas miljardieri piedāvā atcelt tiem piemērotās sankcijas apmaiņā pret ieguldījumiem Ukrainas atjaunošanā, vēsta aģentūra "Associated Press" (AP).

AP rīcībā esošās ziņas liecina, ar attiecīgu piedāvājumu vairāki miljardieri vērsusies pie Kanādas finanšu ministres Kristijas Frīlandes.

Aģentūra atgādina, ka ministre pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados strādāja par žurnālisti Maskavā, kur nodibinājusi kontaktus. To, ka miljardieri piedāvājums saņemts, Frīlande apstiprināja pagājušajā nedēļā notikušajā G7 finanšu ministru tikšanās laikā. AP informācijas avots arī norāda, ka par šo piedāvājumu zinot arī Ukraina.

Pagaidām publiski izskanējis par Krievijas miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena Ukrainai ziedotiem 150 miljoniem eiro, savukārt pašu Ukrainas bankas pamatkapitālu palielināšot līdz miljardam eiro.

Akciju tirgos pērn bija vērojams kritums, taču daļai pasaules bagātāko cilvēku tas neliedza kļūt vēl bagātākiem, raksta Bloomberg.

Viens no tiem ir spēles Fortnite dibinātājs Tims Svīnijs, kura bagātības apmērs pērn pieauga par 7,2 miljardiem dolāru. Savukārt Endeavour Energy Resources īpašnieka Otrija Stīvensa bagātība palielinājas par 11,4 miljardiem dolāru.

«Pērnais gads bija labs bagātības palielināšanai,» uzskata WE Family Offices vadošais partneris Maikls Zauners. «Tas bija sarežģīts gads finanšu tirgiem, taču cilvēkiem, kuri rada bagātību ar kompāniju palīdzību, tas bija labs, jo ekonomika pati par sevi ir spēcīga,» viņš saka.

Kopumā 31 Bloomberg Billionaires Index iekļautais bagātnieks pērn spēja vairot savu turību, neskatoties uz to, ka tirdzniecības karu un akciju tirgus kritums dzēsa indeksā iekļauto cilvēku bagātības apmēru par gandrīz pustriljonu dolāru – 451 miljardu dolāru. Iepriekšējā gadā bagātāko cilvēku turība pieauga par triljonu dolāru.

Krievijas oligarhi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas savus aktīvus vismaz 50 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņoja aģentūra "Bloomberg".

"Krievijas miljardieri, kuri pakļauti starptautiskām sankcijām un prezidenta Vladimira Putina spiedienam repatriēt savu bagātību, kopš iebrukuma Ukrainā ir pārveduši no Eiropas aktīvus desmitiem miljardu vērtībā," teikts aģentūras ziņojumā.

Pagājušajā mēnesī oligarhu Igora Šilova un Marka Kurcera kontrolēto uzņēmumu "United Medical Group Cy PLC" un "MD Medical Group Investments PLC" akcionāri apstiprināja šo uzņēmumu pārcelšanu no Kipras uz Krieviju.

"Bloomberg" ziņoja, ka līdz ar šo pārcelšanu bagātāko Krievijas pilsoņu pārvesto aktīvu kopējā vērtība pieaugs līdz vismaz 50 miljardiem dolāru.

Krievijas miljardieri ilgstoši bija praktizējuši savu aktīvu turēšanu Eiropā, izmantojot investoriem draudzīgas juridiskas sistēmas, iespēju saņemt dividendes ārvalstu valūtās, un zemus nodokļus.

Pasaules bagātākie cilvēki pirmdien kļuva par 35,4 miljardiem ASV dolāru bagātāki, jo akciju tirgus indeksi pieauga, palielinoties spekulācijām, ka Hilarija Klintone tiks ievēlēta ASV Valsts prezidenta amatā, raksta Bloomberg.

Bloomberg miljardieru indeksa vērtība dienas laikā pieauga par 0,8% līdz 4,4 triljoniem dolāru.

Kā liecina miljardieru ziedojumi, ASV miljardieri labprātāk ASV Prezidenta amatā redzētu Hilariju Klintoni.

Cabot Wealth Management eksperts Roberts Luiss skaidro, ka tirgus uztvere ir, ka Klintones prezidentūra būs tāda līdzīga kā iepriekšējos astoņos gados, ja runā par likumdošanu un izmaiņas ekonomikā būs mazākas nekā, ja uzvarētu Donalds Tramps.

ASV miljardieri veido trešdaļu no Bloomberg miljardieru indeksa un guvuši lielākos ienākumus, 22 miljardu dolāru apmērā. Visvairāk guvis Amazon.com dibinātājs Džefs Bezoss – 2,6 miljardus dolāru.

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautie Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans atstās savus amatus bankas "Alfa-Bank" padomē, paziņoja banka, kurā abi miljardieri ir līdzīpašnieki.

Bankas padomi atstās arī divi neatkarīgie direktori - "Almaz Capital Partners" dibinātājs Aleksandrs Gaļickis un IBS dibinātājs Sergejs Macockis.

"Alfa-Bank" padomi turpmāk vadīs tās prezidents Oļegs Sisujevs, kurš bankā strādā kopš 1999.gada un pašlaik ir padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

Avens un Fridmans plāno apstrīdēt ES noteiktās sankcijas pret viņiem 

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās...

1.martā stājās spēkā ES sankcijas pret Avenu, Fridmanu un daudziem citiem Krievijas uzņēmējiem, žurnālistiem un ierēdņiem. Viņiem liegta iebraukšana ES, iesaldēti aktīvi.

Latvijas atbildīgās institūcijas apsver iespējas, kā atņemt Avenam pilsonību, kas viņam piešķirta, jo Avena vectēvs bija latviešu strēlnieks.

"Alfa-Bank" ir viena no lielākajām privātajām bankām Krievijā. Tā pieder Luksemburgā reģistrētajam uzņēmumam "ABH Holdings", kura lielākie patiesā labuma guvēji ir Fridmans (32,9%), Germans Hans (21%), Aleksejs Kuzmičovs (16,3%), Avens (12,4%), Itālijas "UniCredit S.p.A." (9,9%), "Mark Foundation for Cancer Research" (3,9%) un Andrejs Kosogovs (3,7%).

Savukārt ES sankcijām pakļautais Aleksandrs Ponomarenko atstājis amatu Maskavas Šeremetjevas lidostas padomē.

Izrādās, ka superbagātie amerikāņi labprāt maksātu lielākus nodokļus, ziņo BBC.

18 miljardieri parakstījuši vēstuli, mudinot ASV prezidenta amata kandidātus izmantot no augstākiem nodokļiem iegūto naudu tādu problēmu risināšanai kā klimata izmaiņas.

«Amerikai ir morāla, ētiska un ekonomiska atbildība noteikt augstākus nodokļus mūsu bagātībai,» paziņojusi grupa, kuras sastāvā ir miljardieri Džordžs Soross, Facebook līdzdibinātājs Kriss Hjūzs, Volta Disneja pēcteči un Hyatt viesnīcu ķēdes īpašnieki.

Vēstules autori norāda uz faktu - miljardieris Vorens Bafets atklājis, ka viņam noteikta zemāka nodokļu likme nekā viņa sekretāram.

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Kāpēc Latvijā atmirušās koksnes apjoms ir vairākkārtīgi lielāks nekā Somijā un Zviedrijā? Iemesli ir vairāki. Viens no tiem - atšķiras normatīvo aktu prasības mežu īpašniekiem Latvijā, Somijā vai Zviedrijā. Turklāt Latvijā veidojas tā dēvētās “toksiskās teritorijas”, kuras nav ekonomiski izdevīgi apsaimniekot.

Latvijā ir kļūdaina dabas aizsardzības politika, jo balstās uz segregāciju, nodalot īpaši aizsargājamas teritorijas, kur netiek veikta nekāda saimnieciskā darbība. Dabas aizsardzības plānos nav paredzēta integrēta pieeja, kas, saudzējot dabu, ļautu arī zemes īpašniekiem gūt ienākumus, apsaimniekojot savu īpašumu.

Jau šobrīd, kad daudzviet pasaulē runā par meža platību samazināšanos, Latvijā meža platības pieaug un mežs aizņem 53% no visas zemes.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 8. septembra numurā:

Mikroblogošanas vietnes "Twitter" uzņēmums otrdien iesūdzēja ASV tiesā elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlonu Masku, apsūdzot viņu "Twitter" iegādes līguma laušanā un nosaucot viņa stratēģiju par "liekulības paraugu", liecina tiesai iesniegtie dokumenti.

ASV Delavēras štatā ierosinātajā lietā "Twitter" aicina tiesu likt Maskam pabeigt "Twitter" iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru, uzsverot, ka nekāda finansiāla kompensācija nevar labot ļaunumu, ko viņš nodarījis šim uzņēmumam.

"Maska rīcība vienkārši apstiprina, ka viņš grib aiziet no saistošā līguma, kuru viņš brīvi parakstījis, un kaitēt "Twitter" šajā procesā," teikts ierosinātajā lietā.

""Twitter" ir cietis un turpinās ciest no nelabojama kaitējuma, kas ir apsūdzētā pārkāpumu rezultāts."

"Twitter" akcijas cena nedaudz pieauga tirdzniecībā pēc biržas slēgšanas, kad kļuva zināms par ierosināto lietu.

Analītiķi uzskata, ka Maska mēģinājums atteikties no "Twitter" iegādes nostāda šo uzņēmumu ievainojamā stāvoklī kritiskā momentā.

ASV miljardieru bagātība kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma ir pieaugusi par vairāk nekā 1 triljonu ASV dolāru, liecina publicēts pētījums, kas uzkurinājis debates par augstākiem nodokļiem bagātniekiem.

651 ASV miljardiera kopējā bagātība ir palielinājusies no 2,95 triljoniem dolāru 18.martā līdz 4,01 triljonam dolāru pirmdien, konstatēja Politikas pētījumu institūts un organizācija "Amerikāņi par nodokļu taisnīgumu" (ATF).

"Amerika nekad iepriekš nav redzējusi tādu bagātības uzkrāšanos tik nedaudzās rokās," sacīja ATF izpilddirektors Frenks Klemente. Viņš atzīmēja, ka šis pieaugums pārsniedz atbalsta paketi, par kuru mēģina vienoties ASV Kongress.

"Viņu peļņa pandēmijas laikā ir tik milzīga, ka Amerikas miljardieri varētu apmaksāt lielu rēķinu Covid-19 [skarto] atbalstam, nezaudējot neko no savām pirmsvīrusa bagātībām," piebilda Klemente.

Baltā nama administrācija otrdien ierosināja ekonomikas stimulu paketi 916 miljardu ASV dolāru apmērā, lai izbeigtu mēnešiem ilgu strupceļu sarunās ar Kongresu par jaunu palīdzību Covid-19 skartajai ASV ekonomikai, pirms ASV prezidents Donalds Tramps janvārī atstās amatu.

Krievijas miljardieriem, kam noteiktas Rietumu sankcijas un kas dzīvo ārzemēs, kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu regulāri zvana no Kremļa un aicina viņus atgriezties dzimtenē, trešdien vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz diviem uzņēmējiem, kas saņēmuši šādus zvanus, kā arī citiem cilvēkiem, kas ir pazīstami ar situāciju.

Kā apgalvojuši laikraksta avoti, Rietumu sankciju iespaidā miljardieri nosveras par labu braukšanai atpakaļ uz Krieviju.

"Sankcijas liek elitei tuvināties ar Kremli, pat ja viņi labprātāk distancētos no tā," laikraksts citē vienu sarunbiedru.

Iespējamība, ka sankcijām pakļautie oligarhi mēģinās gāzt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ir ļoti maza, atzīst uzņēmēji.

"Lai sarīkotu galma apvērsumu un gāztu caru, ir jābūt pilī. Neviena no viņiem (sankcijām pakļautajiem oligarhiem) tur nav," norādījis laikraksta sarunbiedrs.

Pēc tam kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, vairākiem lieliem Krievijas uzņēmējiem Rietumu bankās tika iesaldēti konti, daži bija spiesti pārdot akcijas Rietumu uzņēmumos un zaudēja savas Vidusjūras villas.

Lasvegasas atpūtas kompleksa Palms Casino Resort renovācijā ieguldīs 620 miljonus eiro, kas ir lielākā summa pilsētas vēsturē, par kādu renovēta ēka, raksta Business Insider.

2016.gadā kompleksu iegādājās miljardieri – mākslas kolekcionāri Franks un Lorenzo Fertittas par 312,5 miljoniem dolāru. Kopš tā laika viņi investējuši viesnīcā 40 tūkstošus dolāru par divstāvu numuriem, 3 miljonus – skotu viskija glabātuvē, lobija bārā un iegādājušies daudzus mākslas darbus.

«Pabeidzot 620 miljonu dolāru renovāciju, Palms tiks pilnībā pārveidots un kļūs par vienu no Lasvegasas apmeklētākajiem galamērķiem,» uzsver kompleksa pārstāvis Džons Grejs.

Viena nakts Palms numuriņā maksā sākot no 139 dolāriem.

Viesnīcā izvietotas četras cilvēkveidīgas skulptūras, ko veidojis Bruklinas mākslinieks Dastins Jellins un katra no tām maksā 150 tūkstošus dolāru. Tāpat tajā atrodas miljoniem dolāru vērti Endija Vorhola, Damiena Hērsta, Žana Mišela Baskjē stila darbi.

Pasaules 1000 bagātākie miljardieri jau ir atguvušies no jaunā koronavīrusa pandēmijas postošās ietekmes uz ekonomiku, bet nabadzīgākajiem cilvēkiem būs nepieciešami vismaz desmit gadi, lai atgūtos, secināts starptautiskās humānās palīdzības organizācijas "Oxfam" ziņojumā.

Tūlītējā pandēmijas ietekme var izpausties kā ekonomiskās nevienlīdzības pieaugums gandrīz visās valstīs, teikts "Oxfam" ikgadējā ziņojumā par nevienlīdzību.

Pandēmijā lielie vēl lielāki un turīgie vēl turīgāki  

Jau kopš pandēmijas sākuma tiek spriests par to, kādu burtu galu galā...

"Vīruss ir izgaismojis, vairojis un palielinājis esošo bagātību, dzimumu un rasu nevienlīdzību. Vairāk nekā divi miljoni cilvēku ir miruši un simtiem miljoniem iedzīti nabadzībā, kamēr daudzi no bagātajiem - personas un korporācijas - plaukst. Miljardieru bagātības atjaunojās pirmspandēmijas augstumos nieka deviņu mēnešu laikā, kamēr pasaules nabadzīgāko cilvēku atkopšanās var ilgt vairāk nekā desmit gadus," norādīts ziņojumā.

Deviņu mēnešu laikā no pērnā gada marta līdz decembra beigām miljardieru bagātība pieaugusi par 3,9 triljoniem ASV dolāru, teikts ziņojumā.

Tikmēr nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits pasaulē pērn varētu būtu pieaudzis līdz 500 miljoniem, norādījusi "Oxfam"

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

Lielākoties uzņēmējus virza vajadzība pēc neatkarības, nevis vēlme nopelnīt vēl vienu miljonu, tā uzskata profesors Nikolauss Franke (Nikolaus Franke), Vīnes Ekonomikas un biznesa universitātes WU Vienna Uzņēmējdarbības un inovācijas institūta vadītājs.

Viņa skatījumā, visa sabiedrība iegūtu, ja jau bērniem un jauniešiem viņiem piemērotā veidā mācītu par uzņēmējdarbību un mudinātu aktivizēt uzņēmējspējas. Vairāk par mītiem saistībā ar biznesu un to, kā ieviest organizācijā inovāciju, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kas ir populārākie mīti par uzņēmējdarbību?

Viens no tiem ir par uzņēmēju kā supervaroni. Medijiem patīk šie stāsti, kur viens cilvēks pārvar visus šķēršļus un kļūt par varoni. Realitātē tā gluži nav. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, parasti ir komanda, vienam ir grūti. Ļoti reti visas vajadzīgās prasmes, spējas un zināšanas ir apvienotas vienā indivīdā. Visbiežāk cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām ir relatīvi nabadzīgi, ja runājam par biznesa prasmēm, pārdošanu, finanšu plānošanu. Otrkārt, maldīgs ir priekšstats par tūlītējiem panākumiem. Tie prasa laiku, reti notiek vienas nakts laikā. Varbūt ir tādi priekpilni brīži, kad tiek piesaistīts pirmais klients vai investors.

Koronavīrusa pandēmija izraisījusi krīzi visā pasaulē, taču vienlaikus tā ļāvusi vairākiem cilvēkiem kļūt par miljardieriem, liecina organizācijas "People's Vaccines Alliance" veikts pētījums.

Tajā norādīts, ka pasaulē pieaug "vakcīnu miljardieru" skaits, jo palielinās farmācijas uzņēmumu akciju cenas saistībā ar prognozēm par Covid-19 vakcīnu pārdošanas izraisītu ienākumu kāpumu.

"People's Vaccines Alliance" vēsta, ka kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma vairāki cilvēki kļuvuši par miljardieriem, pateicoties ar vakcīnām saistītu ienākumu un peļņas pieaugumam farmācijas uzņēmumos.

Kopš pandēmijas sākuma par miljardieriem kļuvuši vismaz deviņi cilvēki, viņu turības kopējai vērtībai veidojot 19,3 miljardus ASV dolāru (15,8 miljardus eiro).

Farmācijas kompānijas "Moderna" vadītājs Stefans Bansels un "BioNTech" izpilddirektors Ūgurs Šahins iekļuvuši miljardieru sarakstā, viņu turībai veidojot attiecīgi 4,3 miljardus dolāru un četrus miljardus dolāru.

Vairāki no bagātākajiem amerikāņu miljardieriem dažus gadus nav maksājuši ASV ienākuma nodokli, liecina otrdien publicēts Ņujorkas žurnālistu bezpeļņas organizācijas "ProPublica" ziņojums.

Tas publicēts laikā, kad ASV administrācija izskata jaunus priekšlikumus, kā vērsties pret turīgāko indivīdu un uzņēmumu izvairīšanos no nodokļiem.

Saskaņā ar šo ziņojumu kompānijas "Amazon" vadītājs Džefs Bezoss nav maksājis ienākuma nodokli 2007. un 2011.gadā, bet uzņēmuma "Tesla" vadītājs Īlons Masks izvairījies no tā maksāšanas 2018.gadā.

Starp citiem miljardieriem, kas dažus gadus nav neko samaksājuši ASV Iekšējo ieņēmumu dienestam (IRS), ir ziņu industrijas magnāts un bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs, investīciju miljardieris Karls Aikāns un finansists Džordžs Soross.

Daži no bagātākajiem amerikāņiem "maksā mazu ienākuma nodokli salīdzinājumā ar savu milzu bagātību - dažreiz pat nemaksā neko", vēstīja "ProPublica", neizpaužot, kā tā ieguvusi konfidenciālos nodokļu datus.

Kosmosa transporta uzņēmums "SpaceX" ceturtdienas rītā pirmoreiz nosūtīja Zemes orbītā kosmosa kuģi ar pilnīgi civilu apkalpi, kurā ir divi vīrieši un divas sievietes.

Piecu stundu logs misijas “Inspiration4” startam sākās plkst.3.02 pēc Latvijas laika. Saskaņā ar oficiālām sinoptiķu prognozēm laikapstākļi Kenedija Kosmosa centrā bija labi un starta iespējamība bija 80%.

Pēc tikšanās ar “SpaceX” īpašnieku miljardieri Īlonu Masku apkalpes locekļi iekāpa baltos elektromobiļos “Tesla” un devās uz Kenedija Kosmosa centru, kur viņi uzvilka skafandrus.

Nesējraķete “Falcon 9” ar kosmosa kuģi “Dragon” tika palaista no leģendārā starta kompleksa 39A Kenedija Kosmosa centrā, no kura savulaik uz Mēnesi devās “Apollo 11” misija.

"Dragon" ar četriem kosmosa tūristiem atdalījās no "Falcon 9" otrās pakāpes 12 minūtes pēc starta un tagad atrodas orbītā ap Zemi.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Lietuvā divkāršojies miljardieru skaits, liecina Lietuvas žurnāla "Top" publicētais jaunākais valsts bagātāko cilvēku saraksts.

Tajā ir trīs jauni miljardieri - kiberdrošības uzņēmuma "Tesonet" līdzdibinātāji Toms Okmans un Eimants Sabaļausks, kā arī koncerna "MG grupe" prezidents Darjus Mockus.

Okmana un Sabaļuska aktīvu vērtība katram ir 1,05 miljardi eiro, bet Mockum - viens miljards eiro, norāda žurnāls.

Uzņēmumam "Tesonet" pieder VPN pakalpojumu sniedzējs "Nord Security", kura vērtība tiek lēsta trīs miljardu ASV dolāru apmērā. 2023.gadā "Nord Security" piesaistīja 100 miljonu dolāru investīcijas no ASV privātā kapitāla fonda "Warburg Pincus".

Savukārt Mockus ir ražošanas, tirdzniecības, nekustamā īpašuma un plašsaziņas līdzekļu grupas "MG grupe" vienīgais īpašnieks.

Pēdējā gada laikā miljardieru skaits pasaulē un viņu bagātības apmērs sarucis, raksta Forbes.

Tādējādi šis ir tikai otrais gads pēdējo desmit gadu laikā, kad miljardieru skaits samazinās, un pierāda, ka pat pasaules bagātākie cilvēki nav imūni pret ekonomiskajām norisēm un vājiem akciju tirgus rezultātiem.

Jaunākie dati liecina, ka pasaulē ir 2153 miljardieri, kas ir par 55 miljardieriem mazāk nekā pirms gada. 994 no tiem jeb 46% bagātības vērtība ir samazinājusies.

Kopējais miljardieru bagātības apmērs sasniedzis 8,7 triljonus dolāru, kas ir par 400 miljardiem dolāru mazāk nekā pirms gada. No saraksta izkrituši 11% no pērnā gada dalībniekiem jeb 247 cilvēki, kas ir lielākais skaits kopš 2009.gada.

Āzijas-Klusā okeāna reģiona miljardieru skaits sarucis visstraujāk – par 60. No tiem lielākais kritums bijis Ķīnā, skaitam sarūkot par 49. Savukārt ASV un Brazīlija ir vienīgie reģioni, kur miljardieru skaits audzis.

Krievijas miljardieri Pjotrs Avens un Mihails Fridmans paziņojuši, ka plāno apstrīdēt "nepatiesās un nepamatotās" Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret viņiem par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Pirmdien stājās spēkā sankcijas pret "Alfa-Bank" līdzīpašnieku Fridmanu un šīs bankas padomes priekšsēdētāju Avenu, kuram ir arī Latvijas pilsonība.

ES sankcijas pamatoja ar to, ka "Avens ir viens no [Krievijas prezidenta] Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem" un Fridmans ir "augstākā ranga Krievijas finansists un Putina tuvākā loka atbalstītājs".

Fridmans un Avens paziņojuši, ka esot "dziļi šokēti par uzkrītoši nepatiesajām aizdomām, kas paustas ES regulējumā ar mērķi pamatot, kādēļ pret viņiem vērstas sankcijas".

Viņu paziņojumā teikts, ka tie ar "visiem viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem" apstrīdēs "nepatiesās un nepamatotās" sankcijas, kas "nepamatoti un lieki kaitē viņu daudzo darbinieku, klientu, partneru un iesaistīto dzīvei un labklājībai".