Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Izvērtējot visus pretendentus, Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 žūrija nolēmusi izvirzīt kopumā 10 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Lielākā daļa no balvas pretendentiem ir privāto investīciju projekti dažādos segmentos – viesnīcas, daudzdzīvokļu un īres nami, jaunā ražošana un pilsētvide.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda - kaut arī starp finālistiem nav iekļuvuši vairāki liela apjoma sabiedriski nozīmīgi projekti, balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei.

Arhitektūras sasniegumu skates 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā balvu pretendentu vērtēšanā aicināti iesaistīties arī paši rīdzinieki un visi, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība. Skates finālam izvirzītos objektus, kā arī žūrijas ekspertu vērtējumu var aplūkot Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā arhitekts.riga.lv, nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) dienesta viesnīcas jaunbūvē Dārza ielā 5.

Viesnīcā izbūvētas dzīvojamās telpas 220 studentiem. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Jānis Krastiņš secina, ka plānojums piedāvā plašu mājokļa tipu izvēli – gan vairākistabu dzīvokļus, gan atsevišķas istabas ar labierīcībām un ēdiena pagatavošanas vietu, gan personām ar ierobežotām pārvietošanas iespējām piemērotus mitekļus. Pagrabstāvā nodrošinātas ērtas autostāvvietas, tostarp četriem elektromobiļiem, velosipēdu novietnes, trenažieru zāles, kā arī saimniecības telpas un augstvērtīgam inženiertehniskajam aprīkojumam nepieciešamās palīgtelpas. Starp ēku un universitātes mācību korpusiem izveidots plašs, labiekārtots parks ar Rīgā reti sastopamu gleznainu reljefu un dīķi. Parks nodrošina izcilu komforta un sanitāri higiēniskās kvalitātes līmeni ēkas iedzīvotājiem.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve pārbūve" pieteiktie objekti.

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus.

Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcu atpūtas kompleksā Miķelis.

Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Klientiem pieejams arī pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.

Samazinoties bezdarbam un uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei, Bauskas pilsētā 2018. gadā ir novērota paaugstināta aktivitāte dzīvokļu darījumu skaita ziņā, kas ir veicinājis arī vidējo cenu pieaugumu. Ir reģistrēti daži spekulatīvie darījumi ar lielām savrupmāju zemes teritorijām, pircēju vidū ir arī ārvalstnieki, biznesa portālam db.lv stāsta Vineta Vigupe VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore.

V. Vigupe stāsta, ka Bauskas pilsēta ir bijusi pievilcīga arī naudas plūsmu nesošai komercēku iegādei un īpašumu darījumu cenas liecina par interesi pieteikties uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, kas sniedz iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Zemes gabalu darījumi privātmāju būvei ir maz vai praktiski nenotiek. Bauskas novada pašvaldība pēdējā gada laikā ir iegādājusies ievērojamas zemes teritorijas dzīvojamā fonda apbūvei. Arī komercbanku meitu uzņēmumi ir aktīvi turpinājuši izpārdot savu nekustamo īpašumu portfeli Bauskas pilsētā un novadā.

Viktors Svirkovskis, SIA «Latio» Zemgales reģiona Jelgavas nodaļas nekustamo īpašumu aģents informē, ka Bauskas nekustamo īpašumu tirgu var raksturot kā mēreni aktīvu. Vienistabas dzīvokļu cenas ir robežās no 7 000 līdz 15 000 eiro, bet divistabu līdz 25 000 eiro. Darījumi ar trīs un četru istabu dzīvokļiem notiek samērā reti, ko daļēji ietekmē arī tāds faktors kā augstie maksājumi par siltumpatēriņu. Paneļu konstrukcijas piecstāvu mājās trīsistabu un četristabu dzīvokļu cenu diapazons ir līdz 28 000 eiro. Dārgāk tiek piedāvāti dzīvokļi pilsētas centrā, specprojektu mājās un ar ļoti labu vai pat ar ekskluzīvu remontu, kā arī dzīvokļi jaunos projektos un renovētajās mājās. Dzīvokļu cenas renovētajās mājās ir robežās no 370 līdz 480 eiro par kvadrātmetru, atkarībā no telpu platības un tehniskā stāvokļa.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Teritorijas labiekārtojums" pieteiktie objekti.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats ēkas pārbūvē viesnīcas izveidei Kaļķu ielā 20.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Jānis Krastiņš uzskata, ka šis ir augstvērtīgs nelielas vēsturiskās Vecrīgas ēkas atjaunošanas piemērs.

«Aiz perfekti restaurētas fasādes, kurā izceļas 18. gadsimta sākumā veidotais portāls, izveidota jauna, emocionāli izteiksmīga telpiskā struktūra. Kompozīcijas kodols ir ar caurspīdīgu jumtu pārsegta lieltelpa, kas izveidota kādreizējā nelielā iekšpagalma vietā. Gar vienu telpas sānsienu izbūvētie balkoni nodrošina ērtu savienojumu ar ēkas dziļāko spārnu, bet pretējā siena veidota kā milzīgs spogulis, kas telpu vizuāli paplašina divkārt. Visa apdare izceļas ar «high-tech» kvalitāti, taču arhitektūrā integrēti pēc iespējas visi vērtīgākie vēsturiskie iekštelpu elementi (kāpnes, logi u.c.). Augšstāvā izvietotais restorāns nodrošina apmeklētājiem gleznainu skatu uz Vecrīgu,» vērtē J.Krastiņš.

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve - jaunbūve" pieteiktie objekti.

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», uzskatot, ka darbojas tomēr nedaudz atšķirīgā nišā.

Pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm. IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Ceļu būves firmas SIA «Binders» Vangažu asfaltbetona rūpnīcā (ABR) jūlijā saražota miljonā tonna asfalta. Apjoms sasniegts 11 gadu laikā, kopš darbu sāka fundamentāli atjaunotā ražotne, ko 2007.gadā uzbūvēja vecās rūpnīcas vietā.

Miljonā asfalta tonna ieklāta uz autoceļa A1 jeb uz Tallinas šosejas netālu no Svētciema, kur uzņēmums «Binders» šovasar veic ceļa seguma maiņu kopumā 33 km garā posmā no Duntes līdz Svētciemam.

Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka ar miljons tonnām pietiek, lai noasfaltētu ceļu no Vangažiem līdz Romai ar nosacījumu, ka asfalta kārta ir 4 cm bieza, bet ceļa platums ir 4 m.

Vangažu ABR maksimālā jauda ir 320 t asfalta stundā. Vidējais ražošanas apjoms gadā ir 80 000 t asfalta. Saražotā daudzuma ziņā līdz šim nepārspēts ir 2013.gads, kad produkcijas apjoms sasniedza 145 867 t.

Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir vecākā ceļu būvmateriālu ražotne Latvijā, kas tika uzbūvēta 1956.gadā. Laika gaitā tā piedzīvojusi īpašnieku maiņas, kā arī vairākas pārveides un modernizācijas, līdz 2007.gadā tika pilnībā demontēta un tās vietā uzbūvēta jauna, ko pēc uzņēmuma «Binders» speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija «AMMANN Asphalt GmbH».

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, tiks izveidots Latvijas produktu tirgus, kā arī apjomīgs tirdzniecības un izklaides centrs

Pirmais projekta attīstības posms paredz Imantas Tirgus izveidi ēkas pirmajā stāvā. Projekta noslēgums gaidāms 2020. gadā, kad pirmajā un otrajā stāvā tiks atvērtas pārējās tirdzniecības platības, kurās būs pārstāvēti arī plaši pazīstami apģērbu zīmoli, bet trešajā un ceturtajā stāvā atradīsies izklaides, tai skaitā kino, un sporta zonas, informē SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis. Imantas Tirgus tiek veidots par pašu līdzekļiem, savukārt pārējā centra izveidi finansēs banka. Ēkas īpašnieks ir SIA Imanta Retail Park.

Padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ nav īstenojies. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu, bet pārējā centrā uzsvaru likt uz izklaidi un aktīvo atpūtu. Paplašināties plāno ēkā jau strādājošais sporta klubs People Fitness, kā arī norisinās pārrunas ar kādu skandināvu zīmolu par aktīvās atpūtas pakalpojumu nodrošināšanu, kas ietvertu hokeja, basketbola, beisbola un skeitparka elementus. Plānots, ka sporta un izklaides komplekss aizņems 30 tūkstošus kvadrātmetru. Patlaban notiek pārrunas arī ar kinoteātru operatoriem un citiem iespējamajiem nomniekiem. Ēka ir sagatavota starpsienu izbūvei atkarībā no katra nomnieka vajadzībām un gaida darbu sākšanos.

Starptautiskā modes multizīmolu veikalu ķēde VAN GRAAF nākamā gada sākumā plāno atvērt veikalu topošajā daudzfunkcionālajā iepirkšanās un izklaides centrā Akropole Rīgā.

VAN GRAAF ir ģimenes uzņēmums, un šobrīd tam ir filiāles Polija, Austrijā, Šveicē, Ungārijā un Čehijā.

«Esam pagodināti, ka VAN GRAAF no visām Baltijas valstīm par savu jauno mājvietu un uzņēmējdarbības attīstības platformu ir izvēlējušies tieši Rīgu un daudzfunkcionālo iepirkšanās un izklaides centru Akropole, » saka Akropole Rīga direktors un Akropolis Group valdes loceklis Kaspars Beitiņš.

VAN GRAAF Rīgas veikalā varēs atrast līdz pat 200 vadošos modes zīmolus, tostarp, Adidas, Boss, Guess, Calvin Klein, Tommy Hilfiger u.c.

Jau vēstīts, ka tirdzniecības centra Akropole atklāšana gaidāma nākamā gada sākumā, tā kopējā platība būs apmēram 98 000 m2, no kuriem apmēram 9000 m2 tiks atvēlēti augstas klases birojiem.

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Tā, piemēram, SIA Ekopaka (mebo.lv) vadītājs Ivars Leicis uzsver, ka nekas traģisks nenotiks, jo piedāvātais sortiments atšķiras.

«Mēs sniedzam transporta pakalpojumus. Proti, cilvēki var pasūtīt lietas un mēbeles no IKEA Polijas veikala. Visticamāk, mums samazināsies pasūtījumu skaits, jo cilvēki paši brauks uz IKEA tepat, Pierīgā. Tomēr, domājams, tas nebūs tik traģiski, jo varam piedāvāt atvest tādas preces, kādu nav Latvijā, jo piedāvātais sortiments atšķiras,» viņš saka.

Tāpat cilvēkiem patīkot, ka «varam ne tikai piegādāt, bet arī samontēt», viņš akcentē.

Pagājušas nedaudz vairāk nekā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm.

IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.