«Būs šis vai cits akcionārs, bet Finanšu ministrijas pozīcija ir tāda, ka mēs šī darījuma dēļ nekādā gadījumā negribētu sākt budžeta procesu no jauna,» tā intervijā DB par Latvijas nacionālās aviokompānijas sāgu saka Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (Vienotība).
Fragments no intervijas
Esat tikko atgriezies no Vienotības frakcijas sēdes, kur šis jautājums tika apspriests. Vai paredzat, ka tiks slēgts darījums ar AirBaltic finanšu investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu?
Esam vēl krietni tālu, lai šis darījums tiktu apstiprināts. Visas iesaistītās puses tagad mēģina saprast, kāds būtu labākais tautsaimnieciskais risinājums. Viena ir AirBaltic situācija, vēl viena ir Satiksmes ministrijas situācija un vēl viena ir politiskās vides situācija. Visas politiskās partijas tagad mēģina aptvert faktus. Šodien bija tikšanās Gausa (AirBaltic izpilddirektors Martins Gauss – red.) kungam ar ZZS frakciju. Cik man ir zināms, arī citi ar viņu tiksies. Šobrīd Vienotība iztaujāja Satiksmes ministrijas valsts sekretāru, kas ir tiešais valsts kapitāla daļu pārvaldnieks nacionālajā aviokompānijā. Galvenais lēmums būs pirmdien valdības sēdē, uz kuru saskaņā ar valdības lēmumu Satiksmes ministrija virza priekšlikumu, apstiprināt šo investoru un arī paketi par valsts aizdevumu un iekļaut nākamā gada budžeta paketē aizdevuma kapitalizāciju lidsabiedrībā AirBaltic – kā daļu kapitalizāciju. Ņemot vērā, ka šie ir ļoti sarežģīti lēmumi, pašlaik visi mēģina salikt kopā tās informācijas druskas, kas šobrīd ir pieejamas. Klausās gan to, ko saka aizgājušais ministrs, gan to, ko saka premjere un kompānijas akciju turētājs un mēģina pieņemt labāko lēmumu. Pāragri teikt, ka šobrīd būtu pieņemts kāds gala lēmums.
Igaunijas nacionālā aviokompānija tiek slēgta, jo Eiropas Komisija atzinusi, ka tā ir saņēmusi nelikumīgu valsts atbalstu. Vai ir rūpīgi izsvērts, ka līdzīgus riskus nesatur plānotais valsts aizdevums AirBaltic?
Mums ir jāsaprot, ka Latvijas valdība ir izsmēlusi savas valsts atbalsta iespējas. Tātad jebkura tālāka darbība, ja valdība ieguldīs valsts līdzekļus aizdevuma formā vai kā savādāk, tiks traktēta kā valsts atbalsts. Un vēl ir otra jautājuma daļa – tas ietekmēs arī valsts budžetu. Šajā gadījumā vienīgā iespējamā rīcība ir tā, ja aviokompānijā būtu privāts akcionārs un ja akcionāru līgumā būtu pietiekami atrunāta viņa ietekme kompānijā, tad valdība varētu uz komerciāliem noteikumiem aizdot šo naudu. Tātad var rīkoties šādi, kā tas tika ierosināts šajā darījumā. Tas neveidotu arī budžeta deficītu, par ko mēs uztraucamies kā Finanšu ministrija, un ļautu kapitalizēt arī šos ieguldījumus kompānijā. Mums jāsaprot, kādēļ valdība nevar pārdot šo kompāniju pavisam – ir jāsaglabā nacionālā aviopārvadātāja statuss. Tātad valdībai ir jābūt 50% plus vienai akcijai, bet jāatrod labs līdzsvars ar privāto investoru. Un šobrīd Montāga-Girmesa gadījumā tāds tiek meklēts. Katrā ziņā – būs šis vai cits akcionārs – Finanšu ministrijas pozīcija ir tāda, ka mēs šī darījuma dēļ nekādā gadījumā negribētu sākt budžeta procesu no jauna. Ja nonākam situācija, ka mums budžeta deficītā ir jāieskaita aizdevums, kas ir 80 miljoni eiro, tas nozīmētu sākt pilnīgi visu no sākuma. Es joprojām uzskatu, ka mums šajā situācijā vissvarīgākais ir pieņemt nākamā gada budžetu. Jo, neskatoties uz visām debatēm, mums ir starptautiskās saistības drošības jomā, kas ir jāpilda. Tāpēc mēs nedrīkstētu apturēt šo procesu – tā ir pirmā izvēle. Otrā izvēle ir skatīties, vai tiešām mēs ar privāto akcionāru nevaram sabalansēt šo risinājumu tā, lai tas neietekmētu budžetu. Ja tas netiek atrisināts, tad jāskatās trešā iespēja – kompānija sašaurina savu darbību vai arī atrod kādu veidu, proti, aizdevumu, kas būtu «nevalsts» atbalsts. Uz īstermiņu valsts var arī aizdot naudu uz ļoti komerciāliem noteikumiem. Piemēram, tad būtu «padsmit» procentu likme. Tas būtu vajadzīgs, lai nodrošinātu iespēju atrast jaunu investoru. Bet tādu garantiju neviens nav devis, ka viņu varēs atrast īsā laikā. Mums starp šīm izvēlēm būs pirmdien jāizšķiras.
Ja nav noslēpums, par ko tieši šajā AirBaltic jautājumā Vienotības frakcijā bija vislielākās debates?
Šobrīd ir tāda – sauksim to tā – apzināšanās fāze. Visi mēģina saprast, kas ir noticis, kā mēs esam līdz šai situācijai nonākuši, un tad izprast pašu situāciju. Kas ir galvenie argumenti vienā vai otrā scenārijā un kā rīkoties šobrīd. Šobrīd vairāk vai mazāk fakti ir salikti uz galda. Uzsveru, ka pirmdien Ministru kabineta sēdē valdībai ir jāizšķiras, kā rīkoties tālāk.
Cik ilgi pastāvēs šī valdība?
Šajā brīdī es gribu teikt, ka budžets ir ārkārtīgi milzīga un svarīga vērtība. tas ir sabalansēts un arī iesniegtie otrā lasījuma priekšlikumi ļauj pieņemt domu, ka mēs šo budžetu varam arī pieņemt. Tā ir galvenā prioritāte. Un es, godīgi sakot, valdības stabilitātes jautājumu šajā brīdī negribētu apspriest.
Pla'dsāk lasiet rakstā Galvenais – «nenoraut» budžetu ceturtdienas, 12.novembra laikrakstā Dienas Bizness (6.lpp)!
