Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek sperti pareizi soļi, rezultāta panākšanai ir jāsadarbojas ar uzņēmēju organizācijām, domā finanšu ministrs Andris Vilks (V), vienlaikus atzīstot, ka zināmā daļā uzņēmējdarbības valda dubultmorāle un tiek mānīta ne tikai valsts, bet arī nodarbinātie.

Svarīgs instruments ēnu ekonomikas legalizācijai ir minimālās algas paaugstināšana, tā būtu pakāpeniski jāpaaugstina, sacīja finanšu ministrs. Viņa vērtējumā, patlaban minimālā alga Latvijā ir zema, un vairums uzņēmumu var atļauties saprātīgu minimālās algas kāpumu - gadā par 10 eiro, 20 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 320 eiro. «Viennozīmīgi redzam, ka tas [minimālās algas līmenis] tiek ļaunprātīgi izmantots, tas neatspoguļo reālo situāciju, bet iespēju turēt algu pie kaut kāda līmeņa,» sacīja ministrs.

Vilks vērtēja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai ir pareizā virzienā un apstāties nevajag, neskatoties uz pretestību centieniem mazināt ēnu ekonomiku.

Miris Latvijas Bankas padomes loceklis un kādreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Vilks miris nedēļas nogalē 60 gadu vecumā pēc ilgstošas slimības.

No 1987. līdz 1994.gadam Vilks strādāja valsts iestādēs un nevalstiskajās organizācijās, bet no 1995. līdz 2010.gadam viņš strādāja tagadējā "SEB bankā", tostarp no 2007. līdz 2009.gadam viņš bija bankas galvenais ekonomists.

No 2005. līdz 2010.gadam viņš bija Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācijas) Ekonomikas un monetārās komitejas vadītājs, bet no 2007. līdz 2008.gadam Vilks bija Latvijas valdības Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas grupas dalībnieks.

Vilks tika ievēlēts 10. un 11.Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta un no 2010. līdz 2014.gadam viņš bija finanšu ministrs, kā arī Latvijas pilnvarnieks Pasaules Bankā, Eiropas Investīciju bankā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, Ziemeļu Investīciju bankā un Eiropas Padomes bankā. 2008. un 2009.gadā Vilks bija Ministru prezidenta Ivara Godmaņa, bet 2009. un 2010.gadā - Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos, kā arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas ekonomikas padomnieks.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) nolēmis nekandidēt rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Līdz ar valdības maiņu viņš plāno beigt darboties valsts pārvaldē un atgriezties finanšu biznesā, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Lai gan iepriekš vairākkārt izskanējusi informācija par Vilka nesaskaņām ar Vienotības vadības kodolu saistībā ar nodokļu politiku un citām problēmām, ministrs par iemeslu aiziešanai min jau iepriekš teikto - viņaprāt, pietiekami ilgo darbošanos politikā. Vienlaikus Vilks esot ļoti gandarīts par paveikto.

Vilks intervijā LTV norādīja, ka svarīgs ir arī atalgojums. Patlaban neesot politiskas gribas risināt ministru atalgojuma paaugstināšanas jautājumus. Viņš uzsvēra, ka pie tik lielas atbildības, kāda ir finanšu ministram, jābūt arī atbilstošam materiālajam nodrošinājumam.

Uz valdībā nostrādātiem četriem gadiem viņš varot atskatīties ar gandarījumu, jo esot palīdzējis valstij noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu un ieviest eiro. Savu nākotnes darbu viņš saista ar atgriešanos banku nozarē.

«Vēlme tērēt ir milzīga. [..] Mēs esam ļoti tuvu sabalansētam budžetam, taču tagad nāk atpakaļ tas, kas bija Kalvīša laikā – pieprasījumi tēriņiem [no ministrijām - red.] nāk simtos miljonu eiro apjomā,» finanšu ministrs Andris Vilks pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Šādu vēlmi tērēt A. Vilks raksturoja kā «parastu, tipisku populismu», kas saistāms ar priekšvēlēšanu laiku, kā arī brīdināja, ka Latvijas budžeta politika tiek vērtēta arī pēc iestāšanās eirozonā un Latvijai aizvien vēl ir jāpierāda, ka valstij var uzticēties un ka tā neieslīgs atpakaļ trekno gadu tēriņu stilā.

Viņš norādīja, ka pirmsvēlēšanu laikā teju visas partijas steidz veikt nepārdomātus solījumus. Eiropa aizvien vēl vēro Latviju - «vai mēs, ieejot eirozonā, strādāsim tā, kā līdz krīzei, vai arī parādīsim sevi kā stingru, Ziemeļeiropeiski domājošu valsti, kas attiecīgi veido savu politiku un budžeta politiku», pauda A. Vilks. Viņš norādīja, ka pašlaik Latvija ir tuvu tam, lai valstij uzticētos.

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis mēģina palīdzēt Grieķijai, cik vien var, bet tik bezkaunīga attieksme ES vēsturē vēl nav redzēta, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. «Tā ir brutāla uzmešana Austrumu garā,» Grieķijas pašreizējo politiku LTV raksturoja Vilks.

Vilks atgādināja, ka «Grieķijas traģēdija» ilgst jau daudzus gadus, un Baltijas valstis savu valstu finanšu sakārtošanā divos gados izdarīja tik daudz, cik Grieķija nav spējusi izdarīt septiņos. Vilks lēsa, ka pašlaik grieķu tautas attieksme pret ES prasībām esot «puse uz pusi», bet referendumā tomēr, visticamāk, tikšot nobalsos pret aizdevēju priekšlikumiem. Tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai uzdotu to tautai, Grieķijas valdību kritizēja Vilks, paužot viedokli, ka tieši valdībai bija jāpieņem politiski lēmumi.

Bijušais politiķis domā, ka Eiropas līderi ilgus gadus ir bijuši pārāk pielaidīgi pret Grieķijas īstenoto vieglprātīgo finanšu politiku, un vien tagad beidzot ir nedaudz nobriedis lēmums ierobežot šīs valsts rīcību, taču joprojām neviens īsti negrib uzņemties atbildību par gala lēmumiem - paši grieķi atbildību grib uzvelt Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura tiek vainota «Grieķijas norakšanā» un «ES sagraušanā», bet ES valstu varas gaiteņos vēl tiekot meklēts labākais risinājums.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pirmdien paziņoja par līdzšinējās valdības demisiju pēc parlamenta jaunā sasaukuma darba uzsākšanas.

Kallasa paziņoja, ka saskaņā ar konstitūciju pašreizējā Reformu partijas, sociāldemokrātu un nacionālkonservatīvās partijas "Tēvzeme" veidotā valdība atkāpjas.

Demisionējusī valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz stāsies amatā jaunā valdība.

Kallasa tikusies ar prezidentu Alaru Karisu, kurš viņai kā vēlēšanās uzvarējušās partijas priekšsēdētājai piedāvājis veidot jauno valdību.

Pēc prezidenta teiktā, mēnesi ilgās sarunas par koalīcijas izveidi demonstrēja trīs politisko partiju kopīgo gribu valdīt kopā. "To man apstiprināja visas partijas, ar kurām es runāju. Šīm trim partijām parlamentā ir spēcīgs vairākums – 60 balsis. Tāpēc man nav vajadzīgas divas nedēļas, lai pieņemtu lēmumu. Turklāt uzskatu, ka jaunajai valdībai pēc iespējas ātrāk jāķeras pie darba, jo darāmā vēl ir daudz," sacīja Kariss.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītājs visticamāk tiks nosaukts piektdienas laikā, piektdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

«Esmu uzrunājis gan esošos padomes locekļus, gan arī FKTK departamentu vadītājus un domāju, ka šīs dienas laikā pagaidu vadītājs tiks izvirzīts,» sacīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pēc tam šis kandidāts tiks ieteikts saskaņošanai Latvijas Bankas padomei. «Būtu ideāli, ja Saeima lēmumu par pagaidu vadītāja apstiprināšanu varētu pieņemt vienlaikus ar lēmumu par esošo FKTK vadītāju atlūgumu apstiprināšanu,» sacīja Reirs.

Ministrs atturējās sniegt vērtējumu līdzšinējo FKTK vadītāju Pētera Putniņa un Guntas Razānes darbam. «Viņi vēl turpina strādāt līdz 15.jūlijam un es patlaban koncentrējos uz to, lai pildītu likuma normas un atrastu pagaidu vadītāju. Pēc 15.jūlija varēšu sniegt līdzšinējās vadības darba vērtējumu,» sacīja Reirs.

«Krievijas ekonomika ir novājināta, valsts nevar tā vienkārši ņemt un pārtraukt eksportu,» intervijā laikrakstam Бизнес&Балтия norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Runājot par sankciju pret Krieviju trešo kārtu, Vilks sacīja, ka, ja arī tāda būs, tad maz ticams, ka to iespaids uz Latvijas ekonomiku būs būtisks. «Vai jūs varat iedomāties, ka Krievija pārtrauks gāzes un ogļu piegādes un tranzītu?» retoriski vaicā Vilks, norādot, ka tas ir maz ticams. Piegādes neapstājās pat Padomju laikā, un šobrīd Krievijas budžetam ir nepieciešami līdzekļi. Ministrs uzsver, ka ostas Sanktpēterburgā un Luganskā ir pārslogotas, tāpēc maz ticams, ka Krievija varētu apturēt eksportu caur Latvijas ostām. Viņš gan nenoliedz, ka eksporta apjomu samazinājums ir iespējams.

Intervijā Vilks arī norāda, Krievijai bez Eiropas īsti nav kur pirkt pārtiku. Valsts pati saražo vien trešdaļu no kopējā patēriņa, savulaik par prioritāti izvirzot ieguves un militāro rūpniecību.

Zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai, tāpēc nepieciešama publiska diskusija, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, ar šādu aicinājumu publikācijā Latvijas Avīzē klajā nācis finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Vilks atzīmē, ka strauji tuvojas nākamā gada budžeta veidošana, kas šogad paies divu vēlēšanu kontekstā, tāpēc aizvien skaļāk tiek aktualizēts jautājums par papildu līdzekļu pieprasījumiem no dažādām ministrijām un politiskajām grupām. Dažus no šiem pieprasījumiem esot ietekmējis priekšvēlēšanu drudzis un populisms, taču pārējos gadījumos svarīgs ir jautājums, kur ņemt līdzekļus pamatoto vajadzību apmierināšanai.

Kā uzsver ministrs, nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kas tiks ievēlēti 12.Saeimā, būšot nepieciešams izšķirties - vai šādu tendenci atzīt par vēlamu vai arī veikt korekcijas nodokļu politikā.

Latvijas nacionālā bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks šobrīd nevar apgalvot, ka visi darbi, kas saistīti ar Gaismas pils būvniecību un iekārtošanu, noritēs pēc plāna.

Paredzēts, ka Kultūras ministrija Gaismas pils atslēgas nodos šā gada decembrī. A. Vilks LNT raidījumā 900 sekundes norāda, ka šobrīd «izskatās», ka šis plāns piepildīsies, taču tāpat LNB direktors teica, ka ir piesardzīgs ar termiņiem. Vilks vēlētos redzēt, kā darbojas jaunās bibliotēkas iekārtas, piemēram, vēdināšanas sistēma, jo ēkas reālā ekspluatācija, viņaprāt, būs liels notikums.

Atbildot uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotāji var būt pārliecināti, ka bibliotēkas būvniecība un citi ar Gaismas pili saistītie darbi noritēs pēc plāna, ja vēl šobrīd blakus bibliotēkai norit darbi pie infrastruktūras ēkas būvniecības, A. Vilks saka, ka tas arī ir iemesls, kādēļ viņš šobrīd nav tik pārliecināts, jo nevar kategoriski sacīt, ka viss patiešām notiks pēc plāna.

Valsts atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanā plašākam bija jābūt jau pērn, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Lielākā problēma Latvijā tika pieļauta pagājušajā gadā - atbalstam vajadzēja būt ātrākam un plašām. Ielaistās problēmas mēs redzam tagad. Iespējams, Covid-19 rādītāji mums tagad ir augstāki, sabiedrība ir neapmierināta, apjukusi," teica Vilks.

Tāpat Latvijas Bankas padomes loceklis atzīmēja, ka valsts atbalstam ir jābūt pārdomātākam un mērķētākam. "Covid-19 seku novēršanai janvāra beigās bija iztērēti apmēram 1,3 miljardi eiro, bet no šīs summas līdz iedzīvotājiem vai uzņēmējiem grantos aizgāja apmēram 10%. Tās proporcijas nav samērojamas, tāpēc ir tā viļņošanās," pauda Vilks.

Pēc viņa teiktā, arī lēmums izmaksāt 500 eiro par katru bērnu zināmā mērā apliecina nespēju valsts atbalstu sniegt mērķēti. "Ja valdība nav spējīga ar naudas atbalstiem mērķtiecīgāk sasniegt šīs grupas, tad, acīmredzot, nav vairs kur atkāpties. Tas ir pateikts, helikopteri salikti rindās, tajos salikta nauda un, acīmredzot, tie lidos. Tā zināmā veidā ir tāda nespēja problēmai pieiet mērķtiecīgi," teica Vilks.

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Latvijas ekonomikai atkopšanās prasīs apmēram divus gadus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas jaunieceltais padomes loceklis Andris Vilks.

"Mums vajadzēja būt "V" veida attīstībai. Tas nozīmē samērā dziļš, ātrs kritiens un ļoti ātra atgūšanās. Tas tā arī būtu noticis, bet tagad mēs redzam, ka no citiem reģioniem gāžas otrais [Ciovid-19] vilnis ar krietni lielākiem apmēriem, nekā mēs gaidījām. Līdz ar to ārējo faktoru dēļ atkal varētu būt aizturēts patēriņš un investīcijas, kā arī varētu būt mazāki eksporta apmēri," sacīja Vilks.

Viņš norādīja, ka tādējādi Latvijas un arī visas Baltijas ekonomikas attīstībā varētu būt vērojams "U" veida attīstības scenārijs, ekonomikai atgūstoties apmēram divu gadu laikā. "Attīstības modelis nebūs "V" veida, kad mēs gada laikā atgūstamies, bet būs "U" veida visām Baltijas valstīm, kad mums vajadzēs apmēram divus gadus. Tas vienalga ir salīdzinoši labs scenārijs, jo būs reģioni, kuros ievilksies šī atkopšanās krietni ilgāku periodu," atzīmēja Vilks.

Ieceļojot Latvijā, lidostā "Rīga" varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu, paredz valdībā otrdien apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka pēdējo dienu laikā pasaulē un arī Eiropas valstīs pakāpeniski izplatās jaunais Covid-19 vīrusa omikrona paveids un, lai iespēju robežās mazinātu šī vīrusa ievešanu Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka par jautājumu valdības sēdes laikā izvērsās plašas diskusijas.

Dodoties pusdienu pārtraukumā, iepriekš valdībā lēmuma par jautājumu nebija. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aizvietotājs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš otrdien vada sēdi, izsludināja pusstundas pārtraukumu, kuras laikā ministriem jāsaprot, vai būs iespējams nonākt pie kompromisa vai galējā variantā jāveic balsojums.

Īpašus iebildumus par lēmumu valdības sēdes laikā izteica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš atzīmēja, ka šāds valdības lēmums būtu pret Eiropas Savienības (ES) regulu, kas nosaka, ka jebkādus papildu ierobežojumus var noteikt tikai ārkārtas apstākļos un līdz 14 dienām, par to jāinformē arī Eiropas Komisija (EK).

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM), pieļāva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā, vēstīja Latvijas Radio. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Nedz šī valdība, nedz Finanšu ministrija (FM) šīs valdības pilnvaru laikā nerosina un nerosinās nodokļu likmju palielināšanu, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

«Vienmēr esmu uzsvēris, ka papildus no valsts budžeta ieņēmumus dažādu valdības prioritāšu finansēšanai ir iespējams rast ar konsekventāku un rezultatīvāku ēnu ekonomikas apkarošanu. Šogad ēnu ekonomikas apkarošanas pētījuma «Ēnu ekonomikas dinamika Latvijā un Baltijas valstīs» rezultāti norāda uz to, ka ir nepieciešams ne tikai Valsts ieņēmumu dienesta, bet visu atbildīgo pušu krietni intensīvāks un neatlaidīgāks darbs, cīņu ar ēnu ekonomiku nosakot par prioritāti. Nedrīkstam atslābt ne mirkli arī turpmāk,» saka ministrs.

Ēnu ekonomikas apkarošana ir komplekss pasākums, kurā ir jāiesaistās visām pusēm, sekmīgāk izmeklējot noziegumus, padarot efektīvāku tiesu sistēmu, mazinot nelegālo nodarbinātību, rezultatīvāk apkarojot korupciju, kā arī pastiprinot atbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Aktīvo politiku pametošais finanšu ministrs Andris Vilks (V) pēc jauna darba vairāk lūkojas ārpus Latvijas.

Vilks šorīt LNT stāstīja, ka jauna darba pēc ministra pilnvaru beigām viņam vēl neesot un nekādās padomēs viņš neesot iekārtots, tāpēc novembrī viņš nodošoties darba meklēšanai, un ir pārliecināts, ka savu prasmju un labās reputācijas dēļ spēs to viegli atrast.

Vilks uzsvēra, ka politikā un ministra amatā lielā mērā nonācis pierunāšanas dēļ, un jau sākotnēji viņš zinājis, ka no šīs nodarbes viņš agri vai vēlu aizies.

Aizejošais politiķis sūrojās, ka politikā ir tikai daži darītāji un daudz runātāji, turklāt jaunajā valdībā viņš redz ļoti maz reālus darītājus. Vilks politiku raksturoja kā vienu no sūrākajām darba vidēm, kurā valda ļoti nesaprotami noteikumi un liekulība, kurā cilvēki tiek nepamatoti gānīti un aplieti ar mēsliem. «Kam man un manai ģimenei to visu vajag?!» piebilda Vilks.

«Mums ir pietiekami daudz laika, lai saistībā ar eiro ieviešanu vēl varētu atrisināt tos jautājumus, kas ir sarežģītāki,» finanšu ministrs Andris Vilks ir pārliecināts, ka Latvijā visas institūcijas būs gatavas ieviest eiro nākamā gada sākumā.

Runājot par preču cenu izmaiņām, A. Vilks LNT raidījumā 900 sekundes pauda, ka Latvija tās izjutīs – viņš pauda, ka pēc eiro ieviešanas dažas cenas varētu samazināties, jo pašlaik daudzas preces Latvijā ir dārgākas nekā citviet Eiropā.

A. Vilks vēlreiz atgādināja, ka līdz ar eiro ieviešanu Latvija būs noturīgāka pret krīzēm, tāpat drīz vien valsts piedzīvos kredītreitingu uzlabojumu.

Runājot par saviem plāniem pēc eiro ieviešanas Latvijā, A. Vilks norādīja, ka, neņemot vērā motivācijas trūkumu tikpat smagi strādāt pie pašreizējās motivācijas sistēmas, viņš turpinās darboties amatā līdz termiņa beigām – nākamā gada rudenim. Tajā pašā laikā viņš vēlreiz uzsvēra, ka valsts aparāts zaudē cilvēkus, kas dodas strādāt uz labāk atalgoto privāto sektoru.