Ņujorkas federālā tiesa atteikusies likt kompānijai Apple palīdzēt Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) viedtālruņa iPhone uzlaušanā, kuru bija lietojuši narkotiku tirgotāji.

Izmeklētāji pieprasīja, lai tiesa liktu Apple palīdzēt FIB centienos iegūt pieeju informācijai, kas saglabāta šajā telefonā.

Šāda prasība tika iesniegta tiesā oktobrī dažus mēnešus pirms tam, kad FIB Kalifornijas štatā pieprasīja Apple palīdzēt uzlauzt citu iPhone, kuru bija lietojis apšaudes rīkotājs šī štata Sanbernardīno pilsētā.

Ņujorkas tiesnesis Džeimss Orensteins savā lēmumā atzina, ka pastāvošie likumi neparedz Apple pienākumu izpildīt FIB prasības pret savu gribu. Tiesnesis arī kritizēja ASV valdības darbības kopumā, nosaucot prasības pret Apple par mēģinājumu iegūt priekšrocības Kongresa priekšā un piespiest tiesas paplašināt tiesībsargājošo iestāžu pilnvaras. Tiesa nolēma pilnībā noraidīt FIB prasību. Tieslietu ministrija solīja pārsūdzēt šo lēmumu.

Dienvidkorejas tehnoloģiju gigants Samsung pietuvojies darījuma noslēgšanai par Galaxy sērijas viedtālruņu piegādi ASV Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB), atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Wall Street Journal.

Iespējamais darījums ievērojami uzlabotu Samsung pozīcijas, kā ierīču piegādātājam ASV valdības aģentūrām. Šajā tirgus segmentā tradicionāli dominē Kanādas viedtālruņu ražotājs BlackBerry, kura ierīces arī izmanto FIB. Patlaban gan nav skaidrs vai FIB iecerējis ar Samsung viedtālruņiem aizstāt BlackBerry ražojumus, vai arī izmantos abu minēto kompāniju pakalpojumus.

Samsung arī iecerējis noslēgt līgumu ar ASV Jūras kara floti par Galaxy viedtālruņu piegādi. Prognozēts, ka FIB un ASV Jūras kara flotes pirkumi būs salīdzinoši nelieli, tomēr tas liecinās par to, ka institūcijas, kurām svarīga ir datu aizsardzība, uzskata Samsung ierīces par pietiekami drošām. Tādējādi Samsung ierīces varētu šķist interesantas arī baņķieriem un lielu korporāciju vadītājiem. Pati kompānija gan atturējusies no komentāriem.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) ir aizturējis Igaunijas pilsoni, kurš bija iepircis elektroniku Krievijas armijai, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

FIB Hjūstonas nodaļa paziņoja sociālajos tīklos, ka sadarbībā ar ASV Tirdzniecības ministrijas Rūpniecības un drošības biroju un Igaunijas Drošības policijas departamentu tika aizturēts vīrietis, kurš iepirka Krievijas militārpersonām ASV ražotu elektroniku.

FIB Hjūstonas nodaļas galvenais izmeklētājs Džeimss Smits pavēstīja, ka 28.martā tika aizturēts Igaunijas pilsonis Andrejs Ševļakovs, kuru tur aizdomās par ASV ražota elektroniskā aprīkojuma, tostarp radaru sastāvdaļu un hakeru programmatūras, iepirkšanu Krievijas valdībai un militārpersonām.

"Daudzu gadu gaitā Ševļakova labi pārdomātais tīkls ļāva viņam iepirkt amerikāņu ražojuma sensitīvas elektroniskās iekārtas Krievijas karavīriem. Viņa nelegāli iegādātā augstas klases amerikāņu tehnoloģija radīja draudus cilvēku dzīvībām gan Ukrainā, gan ASV," sacīja Smits.

ASV Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers aicinājis Federālo Izmeklēšanas biroju (FIB) veikt izmeklēšanu saistībā ar Krievijā bāzētās populārās mobilās lietotnes «FaceApp» darbību, kas lietotājiem ļauj attēlos mainīt savu izskatu.

Šūmers aicinājis FIB un patērētāju tiesību aizsardzības struktūru FTC «noskaidrot riskus nacionālajai drošībai un privātumam» saistībā ar «FaceApp» darbību.

Lietotni izmanto miljoniem amerikāņu, bet to izstrādājis Sanktpēterburgā, Krievijā, bāzētais uzņēmums «Wireless Lab».

««FaceApp» atrašanās Krievijā raisa jautājumus par to, kā un kad uzņēmums sniegs piekļuvi ASV pilsoņu datiem trešajām pusēm, potenciāli arī ārvalstu valdībām,» vēstulē FIB norādīja senators.

«Tas radītu nopietnas raizes, ja ASV pilsoņu sensitīva personīgā informācija tiktu nodota kādai naidīgai ārvalstij, kas aktīvi ir iesaistīta kiberuzbrukumos pret ASV,» viņš piebilda.

Šūmers nav vienīgais demokrāts, kas ir satraukts. Atbilstoši avīzes «Washington Post» informācijai partijas Nacionālā komiteja brīdinājusi 2020.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas dalībniekus, lai viņi «šo lietotni dzēš bez kavēšanās».

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

ASV pirmdien kāds zvanītājs izteicis viltus draudus pret vismaz četriem transatlantiskajiem avioreisiem, ziņo mediji.

Lai pavadītu vienu no lidmašīnām, gaisā pacēlās ASV iznīcinātāji.

Visas lidmašīnas nolaidās veiksmīgi un pārmeklēšanā nekādi spridzekļi tajās netika atrasti, atsaucoties uz Federālo izmeklēšanas biroju (FIB), ziņoja mediji.

«Papildu piesardzības dēļ iznīcinātāji pavadīja [aviokompānijas] Air France reisu numur 22 uz Džona Kenedija lidostu,» teikts FIB paziņojumā, piebilstot, ka lidmašīnā, kas ielidoja no Parīzes, nekādi incidenti nav notikuši un pārmeklēšanā nekas netika atrasts.

Volstrītas investoru attiecību pārstāvis apsūdzēts par iekšējās informācijas izmantošanu, pērkot un pārdodot akcijas, gatavojot preses relīzes sava uzņēmuma klientiem, raksta Business Insider.

Viņš šīs darbības laikā nopelnīja vismaz 538 tūkstošus ASV dolāru.

Maikls Lukarelli pārkāpa gan sava kompānijas politiku, gan atbildību pret klientiem, tirgojoties gūstot materiālu labumu no informācijas, kas nav pieejama plašākai sabiedrībai. Par nelegālo tirdzniecību viņš apsūdzēts 13 epizodēs par krāpšanu saistībā ar vērtspapīriem.

Saskaņā ar apsūdzību, M. Lukarelli, iegādājās akcijas, kas minētas preses relīzes melnrakstos, kas tika gatavotas viņa uzņēmuma klientiem. Pēc tam, kad relīze tika publiskota, viņš pārdeva akcijas, gūstot peļņu no cenas izmaiņām.

Šajā vasarā Federālais izmeklēšanas birojs saņēmis izmeklēšanas orderi, un pārmeklējis M. Lukarelli biroju, viņam to nezinot. FIB atradis portfeli, kurā bija preses relīzes melnraksts par uzņēmuma Trex ceturkšņa finansiālajiem rezultātiem. FIB secinājis, ka M. Lukarelli ir iegādājies Trex akcijas laika posmā starp 25. jūliju un 1. augustu. Rezultātā ar šīs akcijas palīdzību viņš varēja nopelnīt 90 tūkstošus dolāru.

Lielbritānijas iekšējā izlūkdienesta MI5 un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītāji brīdinājuši par augošajiem ilgtermiņa draudiem, ko rada Ķīna.

MI5 ģenerāldirektors Kens Makalums pavēstīja, ka dienests ir jau "vairāk nekā divas reizes palielinājis mūsu iepriekš ierobežotās pūles pret Ķīnas darbību, kas rada bažas", piebilstot, ka tas veic septiņas reizes vairāk izmeklēšanu nekā 2018.gadā.

FIB direktors Kristofers Rejs sacīja, ka Ķīnas valdība rada lielākos ilgtermiņa draudus ekonomikai un nacionālajai drošībai gan ASV, gan Lielbritānijai, gan sabiedrotajiem Eiropā un citur.

"Ķīnas valdība cenšas veidot pasauli, iejaucoties mūsu politikā (un jāpiebilst arī mūsu sabiedroto politikā)," sacīja Rejs, apgalvojot, ka Pekina ir tieši iejaukusies ASV Pārstāvju palātas vēlēšanās šogad Ņujorkā, jo nevēlas, lai tiek ievēlēts bijušais Tjaņaņmeņas laukuma protestētājs.

ASV Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) uzskata, ka Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja negadījums laboratorijā Uhaņā, Ķīnā, apliecināja FIB direktors Kristofers Rejs.

"Atbilstoši FIB vērtējumam jau kādu laiku tiek atzīts, ka pandēmiju, visticamāk, izraisīja potenciāls laboratorijas negadījums Uhaņā," intervijā telekanālam "Fox News" sacīja Rejs.

ASV laikraksti pirms dažām dienām, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka arī ASV Enerģētikas ministrija atzinusi - Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja noplūde Ķīnas laboratorijā.

Tiesa gan, ASV izlūkošanas kopienā citas struktūras uzskata, ka vīruss radies dabīgā ceļā.

Intervijā Rejs arī pārmeta Ķīnas varasiestādēm, ka tās cenšas traucēt ASV centieniem veikt izmeklēšanu par pandēmijas izraisīšanos.

"Ķīnas valdība ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai liktu šķēršļus un vairotu neskaidrību mūsu darbā, darbā, ko mēs darām, darbā, ko dara mūsu ASV valdība un tuvie ārvalstu partneri," sacīja Rejs. "Un tas ir slikti visiem."

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka ir atguvusi vairāk nekā pusi no 4,4 miljonus dolāru (3,6 miljonus eiro) lielā izpirkuma, kuru hakeriem samaksāja ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma "Colonial Pipeline".

7.maijā pēc kiberuzbrukuma sistēmas darbība tika pilnīgi apturēta. Izpirkums kriptovalūtā "bitcoin" tika samaksāts Krievijā bāzētam kiberizspiedējam "Darkside", kas bijis aiz šī ar izspiedējvīrusu veiktā uzbrukuma, un pēc izpirkuma samaksāšanas "Colonial Pipeline" no hakeriem saņēma atšifrēšanas instrumentu.

Hakeri pierāda, ka var ietekmēt arī pārtikas drošību 

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem...

"Šodien mēs esam mainījušies lomām ar "Darkside", vēršoties pret visu ekosistēmu, kura uzkurina izspiedējprogrammatūru un digitālās izspiešanas uzbrukukumus, ieskaitot noziedzīgus ienākumus digitālas valūtas formā," sacīja ģenerālprokurora vietniece Liza Monako.

Tieslietu ministrija paziņoja, ka Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) izdevās izsekot 75 bitkoiniem, ko "Colonial" samaksāja kā izpirkumu un kas tolaik bija 4,4 miljonu dolāru vērtībā.

FIB izdevās konfiscēt 63,7 bitkoinus, tomēr digitālās valūtas vērtības krituma dēļ konfiscētā summa pirmdien bija tikai 2,3 miljonus dolāru (1,9 miljonus eiro) vērta.

Šis bija pirmais samaksāta izpirkuma konfiscēšanas gadījums, ko veica Tieslietu ministrijas jaunā Izspiedējprogrammatūras un digitālās izspiešanas operatīvā grupa.

Šonedēļ likvidēts viens no pasaulē ietekmīgākajiem hakeru forumiem – Darkode. Starptautiskas operācijas laikā aizturētas 28 personas un veiktas 37 kratīšanas, kurās atsavināts liels daudzums datoru, datu nesēju un citu tehnisko ierīču. Operācijā piedalījās arī Latvijas Valsts policija (VP), liecina medijiem sniegtā informācija.

Starptautisko operāciju ar Eiropola Eiropas kibernoziegumu centra atbalstu vadīja Federālais izmeklēšanas birojs (FIB), un operācijā kopā piedalījās 20* valstu tiesībsargājošās iestādes. Visas izmeklēšanas darbības tika koordinētas no komandcentriem, kurus bija izveidojuši FIB darbinieki Pitsburgā, ASV un Eiropola darbinieki Hāgā, Nīderlandē. Latvijā atsevišķas izmeklēšanas darbības veica VP Starptautiskā sadarbības biroja un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas.

Operācijas laikā tika pārņemta foruma vadība un foruma mājaslapā tika izvietots paziņojums, ka forums ir aizturēts. Tāpat operācijas laikā tika veiktas 37 kratīšanas 18 valstīs un kopā aizturētas 28 personas, kā arī izņemts liels daudzums datoru, datu nesēju un citu tehnisko ierīču.

ASV Senāta izstrādātajā Aizsardzības ministrijas budžeta noteikumu projektā iekļauts nosacījums, kas varētu bloķēt Krievijā bāzētā kiberdrošības uzņēmuma Kaspersky Lab produktus, ņemot vērā bažas, ka uzņēmums «var tikt pakļauts Krievijas valdības ietekmei».

Lēmums par Kaspersky Lab produktu aizliegšanu pieņemts neilgi pēc tam, kad Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) bija mājās apmeklējis vismaz desmit Kaspersky Lab darbiniekus.

Tiesa gan, FIB pagaidām ar uzņēmumu nav sazinājies.

Kaut arī Kaspersky Lab ir bāzēts Krievijā, uzņēmuma izpētes centri atrodas daudzviet pasaulē, arī ASV.

«Kaspersky Lab kā privātam uzņēmumam nav saites ne ar vienu valdību, un uzņēmums nekad nav palīdzējis un nepalīdzēs nevienai pasaules valdībai to kiberizlūkošanas centienos,» teikts atkārtoti izplatītajā uzņēmuma paziņojumā.

«Ir pilnīgi nepieņemami, ka uzņēmums netaisni tiek apsūdzēts bez nopietnām liecībām, kas pamatotu šos nepatiesos apgalvojumus.»

Nelāgu slavu iemantojušais ASV farmācijas kompānijas Turing Pharmaceuticals vadītājs Martins Škreli, kurš septembrī saskārās ar sabiedrības sašutumu, kad AIDS slimnieku izmantotu medikamentu cena tika paaugstināta par vairāk nekā 5000%, ceturtdien ticis arestēts saistībā ar apsūdzībām krāpniecībā, ziņo Federālais izmeklēšanas birojs (FIB).

Škreli arests gan nav saistīts ar medikamenta Daraprim cenas ievērojamo pieaugumu.

Bijušas augsta riska investīciju fonda jeb tā dēvētā hedžfonda vadītājs Škreli tiek apsūdzēts par 11 miljonu dolāru nozagšanu, norāda FIB.

Amatpersonas vēsta, ka krāpniecības shēmā iesaistīts uzņēmums Retrophin, kuru kādreiz vadījis Škreli, un divi hedžfondi.

Krāpniecības shēma aizsākusies 2009.gadā, kad Škreli meloja astoņiem cilvēkiem, lai tie viņa hedžfondā investētu aptuveni trīs miljonus dolāru. Kad viņš šo naudu ar slikti realizētiem tirdzniecības pasākumiem zaudēja, viņš izveidoja jaunu fondu, lai censtos noslēpt šos zaudējumus un turpinātu gūt ienākumus.

Kad padzītais FIB vadītājs senatoriem publiskajā iztaujāšanā skaidroja, kāpēc Krievijas iejaukšanās ASV vēlēšanu procesā ir tik svarīga lieta, viņš uzsvēra, ka ASV ir liela, brīnišķīga valsts, kurā visu laiku notiek savstarpēji cīniņi, bet «neviens mums nemācīs, ko domāt, par ko cīnīties, par ko balsot, kā vien citi amerikāņi». Savukārt mūsu Satversmē šī pati ideja ir izteikta šādi: «Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai». Diemžēl bieži vien mūsu politiķu vēlme aizstāvēt nacionālās intereses šķiet tikpat liela, cik aizokeāna prezidentam par krievu hakeru aktivitātēm.

Kad divi Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi paprasīja valdībai kompensēt negūtos ienākumus 8,3 milj. eiro apmērā saistībā ar tās noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, komersanti uzreiz tika nodēvēti par bezkauņām. Iepriekš ministri bija nolēmuši, ka Krievijai, Vācijai un Austrijai tik būtiskais projekts apdraud mūsu valsts nacionālo drošību. Kad iecerētās ASV sankcijas draudēja skart Nord Stream 2 iesaistītās Eiropas kompānijas, vācu un austriešu ārlietu ministri, domājot par savām nacionālajām interesēm, ieteica amerikāņiem nebāzt degunu Eiropas enerģijas apgādes jautājumos. Savukārt Vašingtona Maskavas gāzes piegāžu paplašināšanas aktivitātēs redz draudu savām globālajām politiskajām un ekonomiskajām – ASV dabasgāzes tirdzniecības ‒ interesēm. Protams, arī Ukrainai un Polijai ir savas nacionālās intereses, lai krievu gāze Eiropu sasniegtu caur gāzesvadiem to teritorijās. Un arī zviedriem sava āda tuvāka. Viena osta projektā nepiedalīšoties un par to saņemšot kompensāciju, bet cita piedalīšoties, jo mūsu aizjūras draugiem nauda nesmird...

ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma cietusi no hakeru uzbrukuma un joprojām nav spējusi pilnībā atjaunot darbību, paziņojis sistēmas operators "Colonial Pipeline Company".

Šis uzbrukums noticis pirms trīs dienām.

Uzņēmums benzīnu un aviācijas degvielu no Teksasas līča piekrastes pa 8850 kilometru garu cauruļvadu piegādā Austrumkrastam, apkalpojot 50 miljonus klientu.

"Colonial Pipeline" norāda, ka to skāris hakeru uzbrukums, kurā bloķētas datoru sistēmas, hakeriem pieprasot izpirkuma maksu.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) pirmdien paziņoja, ka uzbrukumu veicis grupējums "Darkside".

"Mēs izmeklēšanā turpinām strādāt ar kompāniju un mūsu valdības partneriem," teikts FIB paziņojumā.

"Colonial Pipeline" ir ASV lielākais cauruļvadu operators, kas parasti dienā transportē 2,5 miljonus barelu benzīna, dīzeļdegvielas, aviācijas degvielas un citu pārstrādātu naftas produktu.

Aizejošajā gadā netrūka sensacionālu incidentu, turklāt aiz dažiem no tiem var saskatīt kibernoziedzības pasaules jaunās tendences. Izanalizējuši ļaundaru uzbrukumus 2014. gadā, Kaspersky Lab speciālisti sagatavoja prognozi nākamajam gadam, norādot galvenās hakeru grupu uzvedības un prioritāšu pārmaiņas.

Eksperti informē, ka pašlaik lielāko daļu kibernoziedznieku interesē nauda, un šī prioritāte nemainīsies. Saglabāsies uzbrukumi, lai iegūtu piekļuvi internetbanku kontiem un aizvietotu maksājumu rekvizītus, taču šis «tirgus» vairs nav tik ienesīgs kā agrāk - tajā ir novērojams uzbrucēju pārdaudzums, savukārt daudzi lietotāji un pakalpojumi ir iemācījušies nodrošināt darījumu aizsardzību. Tādējādi saskaņā ar Kaspersky Lab prognozēm vienkāršie kibernoziedznieki pārņems sarežģītus mērķuzbrukumus izpildošo hakeru grupējumu pieredzi. Turklāt galveno uzmanību viņi pievērsīs nevis lietotājiem, bet gan pašām finanšu organizācijām. Piemēram, ja izdodas sekmīgs uzbrukums bankai, viņi var iegūt daudz vairāk nekā saņem no parastiem lietotājiem: hakeri varēs attālināti vadīt naudas izsniegšanu no bankas automātiem, veikt naudas pārskaitījumus un nemanāmi manipulēt ar internetbankas sistēmu.

Aktīvu ziņā lielākā ASV banka JPMorgan Chase ceturtdien paziņoja, ka cietusi no masveidīga hakeru uzbrukuma, kurā Savienotajās Valstīs tikuši ietekmēti 76 miljoni privāto un septiņi miljonu biznesa klientu.

Banka norāda, ka šajā uzbrukumā, kas piedzīvots šā gada vasarā, iegūti kontu īpašnieku vārdi un adreses, taču tāda svarīga informācija kā kontu un sociālās apdrošināšanas numuri nav iegūti.

Paziņojumā ASV Vērtspapīru un fondu tirgus komisijai (SEC) JPMorgan Chase vēsta, ka saistībā ar šo incidentu banka nav novērojusi nepierastus klientu krāpniecības gadījumus.

JPMorgan Chase jau augustā paziņoja, ka sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm pēc izskanējušās informācijas, ka hakeri, kas, kā uzskatīts, bijuši no Krievijas, ielauzušies bankas datoru sistēmās, liekot varasiestādēm uzsākt federālo izmeklēšanu.

Starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām, vēsta The Independent.

Aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Britu policija apstiprināja, ka Lielbritānijā aizturēti četri cilvēki.

Kā jau LETA ziņoja, Lielbritānijas Informācijas komisāra birojs (ICO) ceturtdien aicināja Krieviju dzēst interneta vietni, kurā hakeri pieslēgušies tiešsaistes kamerām mājokļos un uzņēmumos visā pasaulē.

ICO apstiprināja, ka hakeri izmantojuši neaizsargātas vai ar vājām parolēm apsargātas novērošanas kameras un bezvadu bērnu monitorus.

Hakeri piekļuvuši aptuveni 100 000 ASV nodokļu maksātāju datiem un uzbrukums acīmredzot nācis no Krievijas, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

ASV Ieņēmumu dienests (IRS) par datu noplūdi ziņojis otrdien, pavēstot, ka hakeri piekļuvuši trešās puses vietnei ar nodokļu maksātāju datiem, nevis paša dienesta sistēmām.

Kā ziņo CNN, par uzbrukuma saistību ar Krieviju pavēstījuši divi avoti, kuriem ir zināms par ASV Valsts kases un Iekšējās drošības ministrijas vadīto izmeklēšanu.

Noziedznieki pēc tam izmantojuši iegūto informāciju par 15 000 cilvēku, lai krāpnieciskā ceļā no valdības pieprasītu nodokļu atmaksu aptuveni 50 miljonu dolāru apmērā.

Aprīlī tika ziņots, ka hakeri no Krievijas pagājušā gadā piekļuvuši ASV prezidenta Baraka Obamas elektroniskajai sarakstei, uzlaužot Baltā nama neslepeno datorsistēmas daļu. Tāpat hakeri piekļuvuši ASV Valsts departamenta neslepenajai datorsistēmai.

Sociālā tīkla uzņēmums "Twitter" pavēstījis, ka šonedēļ notikušajā hakeru uzbrukumā uzlauzti aptuveni 130 tviterkonti, no kuriem daudzi piederējuši prominentām personībām.

"Twitter" paziņoja, ka hakeri guvuši kontroli pār mazu skaitu kontu un varējuši nosūtīt tvītus no tiem.

Kompānija piebilda, ka turpina vērtēt, vai hakeri spējuši piekļūt kontu lietotāju privātajiem datiem.

Izmeklēšanu par "Twitter" uzlaušanu vada Federālā izmeklēšanas biroja Sanfrancisko nodaļa.

Hakeri trešdien uzlauza kompānijas "Apple", uzņēmēju Īlona Maska un Džefa Bezosa, Džo Baidena, Baraka Obamas, "Uber", Bila Geitsa, operācijās ar bitkoiniem specializējušos firmu un daudzus citus tviterkontus.

Hakeri savos paziņojumos aicināja cilvēkus 30 minūšu laikā nosūtīt 1000 ASV dolārus bitkoinos uz viņu digitālo kontu, lai saņemtu atpakaļ divreiz lielāku summu.

Latvijā nav aizturēto starptautiski veiktajā policijas operācijā, kas notika septiņās Eiropas valstīs, tādējādi aizturot 11 hakerus, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām.

Kā aģentūrai LETA norādīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, lai arī tika norādīts, ka aizturēšana notikusi arī Latvijā, šeit neviens nav ticis aizturēts.

The Independent iepriekš ziņoja, ka starptautiskā policijas operācijā septiņās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, aizturēti 11 hakeri, kas izspiegojuši datorlietotājus caur datoru tīmekļa kamerām. Bija norādīts, ka aresti veikti Latvijā, Igaunijā, Lielbritānijā, Francijā, Rumānijā, Itālijā un Norvēģijā.

Aizturētie hakeri tiek turēti aizdomās par ļaunprātīgas programmas izmantošanu, lai pārņemtu savā kontrolē datoru tīmekļu kameras un izspiegotu datorlietotājus informācijas iegūšanai vai šantāžas nolūkos.

Divi vīrieši no Latvijas ilgāk nekā desmitgadi uzturējuši ļaunatūru tirdzniecības biznesu, tirgojoties ar programmām, kas izmantotas nopietnos uzbrukumos ASV uzņēmumiem, liecina trešdien Aleksandrijas federālās tiesas publiskotais apsūdzības raksts.

Prokuratūra apgalvo, ka abi vīrieši kopīgi ar savu līdzzinātāju no Virdžīnijas izveidojuši ļaunatūrtu paketi, kas tikusi piedāvāta kibernoziedznieku uzturētajās tīmekļa vietnēs.

Šos pakalpojumus, kuriem piekļūt bijis iespējams, izmantojot anonimitātes nodrošināšanas programmatūru Tor, hakeri snieguši kopš 2006.gada beigām.

Starp viņu piedāvātajām ļaunatūrām bijuši visefektīvākie vīrusi, kādi zināmi ASV Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB), teikts apsūdzības rakstā.

Apsūdzības rakstā nav teikts, kādi uzņēmumi cietuši no apsūdzēto tirgotajām ļaunatūrām un cik liels ir nodarītais kaitējums.

Apsūdzētie identificēti kā Ruslans Bondars un Jurijs Martiševs. Abiem izvirzītas apsūdzības sazvērestībā nolūkā veikt krāpšanu internetā, kā arī interneta krāpšanā un datoru uzlaušanā.

Par Imantas hakeri dēvētais Deniss Čalovskis izveidojis «sociālo nekomerciālo projektu» - interneta portālu stopbedres.lv, kuru iedzīvotāji aicināti izmantot, lai ziņotu Rīgas domei par bedrēm.

Kā paziņojumā medijiem skaidro pats Čalovskis, izmantojot stopbedres.lv, Latvijas iedzīvotāji var paziņot par problēmām pašvaldības apkaimē, tādējādi nodrošinot ātru un efektīvu komunikāciju starp sabiedrību un valsts institūcijām.

Ieraugot bedri uz ceļa, iedzīvotāji to varēs nofotografēt, augšupielādēt portālā stopbedres.lv, norādot bedres atrašanas vietu, un portāls automātiski aizsūtīs to Rīgas domei, lai pašvaldība bedri varētu likvidēt.

«Savukārt Rīgas domei vajadzēs apskatīt jūsu paziņojumu, likvidēt problēmu un nodemonstrēt izlabotu defektu ar fotogrāfijas palīdzību portālā stopbedres.lv,» klāsta Čalovskis.

Hakeri nozaguši personas datus par 1,4 miljoniem cilvēku, kas 2020.gada vidū veica Covid-19 testus Parīzes reģionā, trešdien pavēstīja slimnīcu amatpersonas Francijas galvaspilsētā.

Amatpersonas sacīja, ka trešdien iesniegušas sūdzību Parīzes prokuratūrai pēc tam, kad 12.septembrī bija apstiprinājušas, ka vasarā noticis šāds kiberuzbrukums.

Hakeri nozaga testēto cilvēku identitātes datus, sociālās apdrošināšanas numurus un kontaktinformāciju, šo testu veikšanā iesaistīto veselības darbinieku identitātes datus un kontaktinformāciju, kā arī testu rezultātus. Cita medicīniska informācija netika nozagta.

"Nozagtās lietas attiecas uz 1,4 miljoniem cilvēku, gandrīz tikai saistībā ar testiem, kas veikti 2020.gada vidū" Parīzes reģionā, paziņoja slimnīcu organizācija.

Zādzības skartie "tiks individuāli informēti tuvākajās dienās".

Fakti par šo zādzību tika paziņoti arī Francijas datu uzraudzības organizācijai CNIL un Francijas Nacionālajai informācijas sistēmu drošības aģentūrai (ANSSI).