Citas ziņas

Imantas hakeris Čalovskis ķēries pie bedrīšu problēmas risināšanas

LETA,24.04.2014

Jaunākais izdevums

Par Imantas hakeri dēvētais Deniss Čalovskis izveidojis «sociālo nekomerciālo projektu» - interneta portālu stopbedres.lv, kuru iedzīvotāji aicināti izmantot, lai ziņotu Rīgas domei par bedrēm.

Kā paziņojumā medijiem skaidro pats Čalovskis, izmantojot stopbedres.lv, Latvijas iedzīvotāji var paziņot par problēmām pašvaldības apkaimē, tādējādi nodrošinot ātru un efektīvu komunikāciju starp sabiedrību un valsts institūcijām.

Ieraugot bedri uz ceļa, iedzīvotāji to varēs nofotografēt, augšupielādēt portālā stopbedres.lv, norādot bedres atrašanas vietu, un portāls automātiski aizsūtīs to Rīgas domei, lai pašvaldība bedri varētu likvidēt.

«Savukārt Rīgas domei vajadzēs apskatīt jūsu paziņojumu, likvidēt problēmu un nodemonstrēt izlabotu defektu ar fotogrāfijas palīdzību portālā stopbedres.lv,» klāsta Čalovskis.

Projekta mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, savlaicīgi likvidējot dažāda veida problēmas. «Es esmu gatavs palīdzēt cilvēkiem un kļūt par noderīgu mūsu sabiedrībai. Projekts stopbedres.lv ir pirmais solis šajā virzienā. Mūsu valstī ir daudz problēmu, bet ne visas tiek atrisinātas [..]. Ne vienmēr sabiedrībai ir iespēja savlaicīgi paziņot par kādu problēmu, lai pašvaldība savlaicīgi to varētu atrisināt. Šobrīd viena no aktuālākajām problēmām ir bedres uz ceļiem. Atrisinot šo problēmu, es gribētu sākt risināt citas problēmas, tāds kā atkritumi, bērnu laukumi, apgaismojums utt.,» - skaidro projekta autors.

Čalovskis atzīmē, ka iepriekš ir vērsies pēc atbalsta Rīgas domē un Rīgas domes Satiksmes departamentā, kur saņēmis mutisku atbalstu, savukārt Satiksmes ministrija uz vēstuli nav atbildējusi.

Čalovskis norāda, ka 26.februārī Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atklāti paziņoja, ka patlaban gandrīz 50% ceļu stāvoklis ir kritisks. Vienlaikus Rīgas domes Satiksmes departaments katru gadu aicina ziņot par jaunām bedrēm.

Jau vēstīts, ka Čalovskis atpazīstamību ieguvis saistībā ar datorvīrusu, kas inficējis vairāk nekā miljonu datoru visā pasaulē. ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka Gozi Virus ticis radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators varēja tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu PDF formāta failu. Ar minētā datorvīrusa palīdzību no banku kontiem visā pasaulē izzagti vairāki miljoni ASV dolāru - kopējās finansiālās pretenzijas pret visu grupu ir vismaz 50 miljoni dolāru, ieskaitot gan nozagto naudu, gan vīrusa radītos zaudējumus.

Čalovski Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apsūdz par to, ka viņš ir pārdevis Gozi vīrusam domāto pārlūka injekciju 2011.gada janvārī. Pārlūka injekcija izplatās ar vīrusu palīdzību un izmaina bankas mājaslapas izskatu, ieliekot tur lūgumu sniegt dažādas ziņas, tostarp arī par bankas karti. Šie dati pēc tam tiek izmantoti kontu apzagšanai. Čalovskis pats naudu no kontiem nav zadzis, taču saņēmis atlīdzību par minētās programmatūras izstrādi, kuru viņam esot pasūtījis Kuzmins.

Latvijas valdība pērn 6.augustā lēma izdot Čalovski ASV, tomēr iespējamā kibernoziedznieka advokāti vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību, proti, aizliegumu izdot Čalovski ASV, pirms viņa lieta nav izskatīta. ECT šo lūgumu apmierināja, taču Čalovskis turpināja atrasties cietumā, no kura viņš tika atbrīvots vien 10.oktobrī.

Kā norādīja Čalovska advokāte, pēc atbrīvošanas klients mēģinot atgriezties normālā dzīves ritmā, tāpēc viņš ir arī atradis darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

Par 1000 dolāru «piepelnīšanos» krīzes laikā ASV tiesa Latvijas kibernoziedzniekam Čalovskim piespriež jau izciesto cietumsodu

LETA,06.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tiesa otrdien Latvijas pilsoni Denisu Čalovski atzina par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās par kibernoziegumiem un piesprieda viņam cietumsodu, kas līdzvērtīgs laikam, kuru viņš jau pavadījis apcietinājumā, raksta aģentūra Bloomberg.

Čalovskis tika notiesāts uz 20 ar pusi mēnešiem cietumā, kurus viņš jau ir pavadījis pirmstiesas apcietinājumā gan ASV, gan Latvijā. Prokurori gan vēlējušies vismaz divu gadu jeb 24 mēnešu cietumsoda piemērošanu, taču Čalovska advokāts iebildis, ka Čalovska loma noziegumā bijusi visai ierobežota, viņš nav saņēmis nekādu daļu no nozagtās naudas, turklāt Latvijā viņš bijis ieslodzīts ekstremālos apstākļos Centrālcietumā. Visticamāk, nedēļas laikā Čalovskis atgriezīsies Latvijā, pastāstījis advokāts Deivids Bertans.

Čalovskis, kurš savu vainu izvirzītajās apsūdzībās atzina jau septembrī, ASV tiesā atvainojies par nodarīto un stāstījis, ka viņš radījis nelegālu programmatūru, lai piepelnītos ekonomikas lejupslīdes laikā Latvijā. Par nelegālo darbu Latvijas hakeris saņēmis 1000 ASV dolārus, un šī programma izmantota vīrusā, kas inficējis vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Čalovskis pēc iznākšanas no cietuma apņēmies atgūt zaudēto dzīves gadu

Dienas Bizness,29.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Biju uztaisījis kafiju, brokastis un gaidīju mājās vecākus. Tad pēkšņi izdzirdēju lielu troksni, istabā ielidoja granāta, bet neatceros, kādu vielu tā izdalīja. Es it kā apdullu, un nākamajā mirklī mani jau turēja ciet vīrieši, kuru sejas sedza maskas; daži vīrieši iekļuva pa durvīm un uzreiz sāka pārmeklēt mēbeles. Kāds Ekonomikas policijas darbinieks bija ļoti rupjš un draudēja - ja pretošos, man sāpēs. Daudz ko no tās dienas notikumiem vairs neatceros, bija šoks. Un arī tāpēc, ka to dzīves posmu liku sev aizmirst,» laikrakstam Diena stāstījis Deniss Čalovskis, kuru Amerikas Savienoto Valstu varas iestādes apsūdz par līdzdarbošanos Gozi datorvīrusa izveidē, kas inficējis vairāk nekā miljonu datoru visā pasaulē.

Šis viņa dzīves posms sākās pagājušā gada 4. decembrī.

«Cietumā man bija emocionāli ļoti grūti - izturēju, tikai pateicoties draugu un ģimenes atbalstam,» Dienai teicis D. Čalovskis, kurš pēc iznākšanas no cietuma apņēmies atgūt zaudēto dzīves gadu.

«Režīms paredzēja celties sešos no rīta un iet gulēt desmitos vakarā - pa vidu bija daudz brīva laika. Vienu stundu dienā varēju pastaigāties pa īpašu teritoriju, pēc tam kamerā veicu vingrinājumus - pietupos, atspiedos, lai mazinātu muskuļu un kaulu sāpes,» viņš stāstījis. Ieslodzījumā pasliktinājusies redze un kopējais veselības stāvoklis, tāpēc tagad jālieto dažādi vitamīni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju Denisu Čalovski likumsargi aizturējuši jau pirmdien, bet patlaban viņš, iespējams, ir ceļā uz ASV.

Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai LETA gan nekomentēja, vai Čalovskis jau ir ceļā uz ASV. Vakar viņš apliecināja, ka ir sākts Čalovska nodošanas process ASV likumsargiem.

Čalovska advokāte Ilona Bulgakova aģentūrai LETA pastāstīja, ka viņas klientu policija aizturēja 9.februārī. Advokāte domā, ka viņš jau ir ceļā uz ASV.

Bulgakova vakar par Čalovska aizturēšanu iesniegusi sūdzību Ģenerālprokuratūrai, jo uzskata, ka notikušajā saskatāma likumsargu patvaļa. «Policija ieradās mājās. Īstenībā apmānīja viņu, jo sākumā bija dotas garantijas, ka viņš pats varētu ierasties. Policija acīmredzot gribēja nodrošināties un ar garantiju. Juridiski vērtējot, aizturēšanas maksimālais termiņš ir līdz 72 stundām. Ja skatās iepriekš, tad viņš 2012.gada decembrī bija aizturēts uz 51 stundu un tagad bija paturēts apcietinājumā vairāk nekā 60 stundas. Kopā sanāk 102 stundas, un tas ir tiešs likuma pārkāpums,» norādīja advokāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kriminālprocesā noteiks plašākas tiesības saņemt advokāta palīdzību un sazināties

Dienas Bizness,23.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās turētajiem un apcietinātajiem būs plašākas tiesības saņemt advokāta palīdzību un sazināties. To paredz Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas trešdien, 23.septembrī, konceptuāli atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Likuma izmaiņas līdztekus paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz izdošanas apcietinājuma piemērošanu un kontroli, informē Saeimas Preses dienests.

Likumā paredzēts noteikt, ka tiesības uz aizstāvību ir arī personām, kas nav sasniegušas 14 gadu vecumu. Lai arī gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis mazgadīgais, kriminālprocess pret viņu netiek uzsākts, taču praksē dažkārt rodas nepieciešamība viņu nopratināt. Tas nepieciešams, lai izlemtu, vai ir pamats uzsākt procesu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Šādās situācijās mazgadīgajam jānodrošina aizstāvība.

Likumprojekts paredz paplašināt izņēmumu attiecībā uz tikšanās un saziņas ierobežojumiem apcietinājuma laikā. Plānots noteikt, ka ārvalstniekam nevar ierobežot tiekšanās un saziņu ne tikai ar advokātu, bet arīdzan ar viņa valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru