Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

SIA ExpressCredit dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums 2016. gada peļņu un iepriekš nesadalīto peļņu kopsummā 1,07 miljonu eiro apmērā sadalīt kā dividendes, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

SIA ExpressCredit 2016. gada peļņa bija 995 tūkstoši eiro. Dividenžu izmaksa tiks veikta līdz 2017. gada 30. novembrim, ievērojot parāda vērtspapīru prospekta emisiju LV0000801322, LV0000801280 un LV0000802213 noteikumus.

SIA ExpressCredit ir licencēts nebanku paterētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. SIA ExpressCredit darbojas ar zīmoliem Banknote, MoneyMetro un Rīgas pilsētas lombards 39 lielākajās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās 92 filiālēs, piedāvājot patērētājiem lombarda aizdevumus, patēriņa aizdevumus un naudas pārskaitījumus sadarbībā ar Western Union. Uzņēmuma pakalpojumus Latvijā izmantojuši vairāk kā 310 tūkstoši fizisku personu.

SIA ExpressCredit valdei, kuru veido Agris Evertovskis, Didzis Ādmīdiņš un Kristaps Bergmanis, kopš šā gada 11.janvāra pievienojies arī Ivars Lamberts, informē uzņēmumā.

I.Lamberts darbu SIA ExpressCredit uzsāka 2015. gada maijā un kopš tā laika satrādāja kā galvenais operāciju direktors (COO). Pirms pievienošanās SIA ExpressCredit I. Lamberts strādāja vadošās pozīcijās virknē uz servisu orientētās kompānijās. Viņa pienākumos arī turpmāk būs nodrošināt veiksmīgu operāciju norisi SIA ExpressCredit.

SIA ExpressCredit ir licencēts patērētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Koncerns ir pārstāvēts ar zīmoliem Banknote, MoneyMetro un Rīgas pilsētas lombards.

Koncerna pamatpakalpojumi ir patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un naudas pārskaitījumi sadarbībā ar Western Union. Kopumā koncerns darbojas 39 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, kopumā 90 filiālēs, nodarbina 279 profesionālus darbiniekus un 2016. gadā nodokļos ir samaksājis 2,3 miljonus euro. SIA ExpressCredit ir LAFPA un LTRK biedrs.

Parlamenta vēlēšanu nedēļā Saeimas deputāti galīgajā lasījumā plāno pieņemt nebanku kreditēšanas jomu ierobežojošos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Pēc to stāšanās spēkā nozares uzņēmēji būs spiesti aizvērt daļu filiāļu visā Latvijā. Tas nozīmē, ka cilvēki reģionos zaudēs ne tikai daudzviet tik grūti atrodamo darbu, bet arī iespēju aizņemties nelielas naudas summas, prognozē SIA «ExpressCredit» valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

«Sliktākajā gadījumā būsim spiesti aizvērt līdz pat 15 lombardu filiālēm visā Latvijā. Īpaši sāpīgi to izjutīs Vidzemē un Latgalē dzīvojošie cilvēki, jo tādās pilsētās kā Viļāni esam ne tikai darbadevējs, kas maksā galvaspilsētas līmeņa atalgojumu, bet arī vienīgā iespēja aizņemties mazas summas uz īsu laiku. Šis finanšu pakalpojums īpaši svarīgs ir tiem cilvēkiem, kuriem ir regulāri, bet salīdzinoši zemi ienākumi, tādēļ ir nepieciešama nauda kaut vai malkas un zāļu iegādei,» norāda A. Evertovskis.

Viņš norāda, ka tad, ja deputāti atstās spēkā partijas «Latvijas Reģionu apvienība» piedāvātos un deputāta Edvarda Smiltēna iniciētos likuma grozījumus, uzņēmums būs spiests aizvērt filiāles reģionos, kur tas ir vienīgā vieta, kur cilvēki var vērsties pēc finanšu palīdzības: Viļānos, Kandavā, Aizputē, Iecavā, Ādažos un Ķekavā. Šajās pilsētās dzīvo vairāk nekā 68 tūkstoši cilvēku, tajā skaitā 12 tūkstoši pensionāru, kuri tiks pilnībā atrauti no jebkādas finanšu sistēmas, norāda uzņēmums.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

SIA «ExpressCredit» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 18,9 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga. Koncerna kredītportfelis 2018. gada beigās sasniedza 20,2 miljonus eiro.

Koncerna 2018. gada apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 4,6%, savukārt uzņēmuma kredītportfelis periodā ir palielinājies par 27,2%.

2018. gadā ExpressCredit palielinājis maksimālo aizdevuma summu līdz 3000 eiro, kā arī šobrīd piedāvā plašāku klāstu ar pieejamajiem aizdevuma atmaksas termiņiem, tā, piemēram, šobrīd aizdevumu var saņemt ar aizdevuma atmaksas termiņu līdz 5 gadiem. 2018. gadā realizēts arī meitas uzņēmuma SIA «ViziaFinance» distances aizdevumu projekts

Saskaņā ar PTAC datiem distances uz patēriņa kredītu kopējais kredītportfelis Latvijā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos ir pieaudzis līdz 255,3 miljoniem eiro, tādejādi sešu mēnešu laikā palielinoties par 12,5 miljoniem eiro, jeb 5,1%. ExpressCredit šajā periodā palielināja savu kredītportfeli par 18%. Lombarda aizdevumu segmentā ExpressCredit tirgus daļa pēc kredītportfeļa veido 28,7%, savukārt, pēc izsniegto kredītu summas – 39,1%.

Ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem ir nojauktas robežas starp bankām un nebankām, patēriņa kredītu cenas būs salīdzināmas, komentē SIA «ExpressCredit» valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

2018. gada 4. oktobrī Latvijas Republikas Saeima pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas cita starpā paredz ierobežot kopējās kredīta izmaksas patērētājam uz 0,07% dienā no kredīta summas.

Likums arī paredz papildus nosacījumus saistībā ar kredīta ņēmēju maksātspējas vērtēšanu, kā arī ierobežojumus saistībā ar kreditēšanas pakalpojumu reklāmām. Līguma punkti saistībā ar reklāmu un procentu likmju ierobežojumiem stāsies spēkā ar 2019. gada 1. jūliju. Likuma grozījumi būtiski neskar SIA «ExpressCredit» sniegtos lombarda pakalpojumus.

SIA «ExpressCredit» prognozē, ka pazeminoties cenai, nozarē būtiski palielināsies pieprasījums pēc patēriņa kredītiem. Pie pieņemtā regulējuma mazās summas uz īsiem termiņiem vairs nebūs rentabli izsniegt. Piemēram, šobrīd aizņemoties 50 eiro, pēc 30 dienām ir jāatdod 52,5 euro, un ļoti daudz klientu šādu iespēju izmanto, it īpaši reģionos un seniori. Līdz ar likuma grozījumiem mainīsies uzņēmumu piedāvāto pakalpojumu klāsts, un mazās summas un īsie termiņi izzudīs.

Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" akcionāri nolēmuši dividendēs izmaksāt vairāk nekā 1,2 miljonus eiro, teikts biržai "Nasdaq Riga" paziņotajos kompānijas akcionāru sapulces lēmumos.

Tostarp ārkārtas dividendēs no 2024.gada pirmā ceturkšņa peļņas izmaksās 807 719,59 eiro jeb 0,0178 eiro par vienu akciju.

Savukārt no "DelfinGroup" 2023.gada peļņas dividendēs nolemts izmaksāt 399 322,04 eiro jeb 0,0088 eiro uz katru akciju.

Noteikts, ka ārkārtas dividenžu no pirmā ceturkšņa peļņas Ex-datums ir 2024.gada 12.jūnijs. Proti, tas ir datums, sākot ar kuru par iegādātajām akcijām, par kurām pieņemts lēmums izmaksāt ārkārtas dividendes, dividendes nesaņems. Tāpat noteikts, ka dividenžu izmaksas datums ir 14.jūnijs.

Savukārt dividenžu no pagājušā gada peļņas Ex-datums ir 10.jūlijs, bet izmaksas datums - 12.jūlijs.

Tāpat "DelfinGroup" akcionāri veikts grozījumus statūtos, nosakot, ka katra akcija ir dematerializēta akcija ar nominālvērtību 0,1 eiro apmērā.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

SIA ExpressCredit dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par ārkārtas dividenžu izmaksu 1,5 miljonu eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lēmums, pieņemts, pamatojoties uz 2018. gada 12 mēnešu neauditēto peļņu.

SIA ExpressCredit 2018. gada 12 mēnešu konsolidētā neauditēta peļņa sasniedza 4,5 miljonus eiro. Dividenžu izmaksa tiks veikta līdz 2019. gada 31. martam.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA ExpressCredit apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 18,9 miljonus eiro. Koncerna 2018. gada apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 4,6%, savukārt uzņēmuma kredītportfelis periodā ir palielinājies par 27,2%.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

SIA ExpressCredit parāda vērtspapīru prospekta ietvaros emisijai ISIN LV0000801280 ar 2017. gada 27. novembri tiek dzēsta obligāciju pamatsumma 50 eiro par vienu obligāciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kopumā tiks dzēsta obligāciju pamatsummas vērtība par 250 000 eiro. Pēc darījuma vienas obligācijas (ISIN LV0000801280) nominālvērtība būs 200 eiro.

Prospekta ietvaros emisijai LV0000801280 kopumā tika izlaistas 5 000 obligācijas ar nodrošinājumu un ar sākotnējo nominālvērtību 1000 eiro. Kupona gada procentu likme ir 14% ar 5 gadu termiņu un pakāpenisku pamatsummas atmaksu.

SIA «ExpressCredit» ir licencēts patērētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Koncerns ir pārstāvēts ar zīmoliem «Banknote», «MoneyMetro» un «Rīgas pilsētas lombards».

Koncerna pamatpakalpojumi ir patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un naudas pārskaitījumi sadarbībā ar «Western Union». Kopumā koncerns darbojas 39 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, kopumā 93 filiālēs, nodarbina 279 profesionālus darbiniekus un 2016. gadā nodokļos ir samaksājis 2,3 miljonus euro. SIA «ExpressCredit» ir LAFPA un LTRK biedrs.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija Eleving Group ir uzsākusi SIA EC Finance Group integrāciju sava tiešā meitasuzņēmuma AS Eleving Finance biznesa portfelī.

EC Finance Group, kas plašāk pazīstams ar ExpressCredit zīmolu, ir patēriņa finansēšanas pakalpojumu sniedzējs Dienvidāfrikas reģionā. Darījuma rezultātā Eleving Group pārņem uzņēmuma aktīvus, meitasuzņēmumus un klientu portfeli, kā arī palielina Eleving Group pašu kapitālu.

Kā norāda Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus, tad šis ir bijis izsvērts un stratēģisks lēmums, ar ko iecerēts paplašināt kompānijas darbību Āfrikas reģionā. Eleving Group jau šobrīd strādā Kenijas un Ugandas tirgos, kur piedāvātais pamatprodukts ir transportlīdzekļu finansēšana, primāri apkalpojot pašnodarbināto un MVU segmentu. Līdz ar EC Finance Group pārņemšanu, Eleving Group esošajam portfelim Āfrikā tiek pievienota Botsvāna, Namībija, Lesoto un Zambija. Jaunajos tirgos Eleving Group plāno turpināt piedāvāt esošos patēriņa finansēšanas pakalpojumus, kā arī ieviest jaunus produktus.

SIA “ExpressCredit” reģistrējis komercķīlu atbilstoši jaunajai finansējuma nodrošinājuma struktūrai, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šajā struktūrā visi emisiju ISIN LV0000802379, ISIN LV0000802213 un ISIN LV0000801322 obligacionāri, kā arī SIA “Mintos Finance ” tiek nodrošināti ar ExpressCredit piederošās mantas un prasījuma tiesību komercķīlas nodrošinājumu 40,5 miljonu eiro vērtībā.

SIA "ExpressCredit" ir licencēts patērētāju kreditēšanas uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Koncerns ir pārstāvēts ar zīmoliem “Banknote”, "VIZIA" un “Rīgas pilsētas lombards”.

Koncerna pamatpakalpojumi ir patēriņa aizdevumi, distances aizdevumi, lombarda aizdevumi. Kopumā koncerns darbojas 39 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, kopumā 89 filiālēs, nodarbina vairāk nekā 270 profesionālus darbiniekus un 2018. gadā nodokļos ir samaksājis 2.7 miljonus eiro.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

ExpressCredit 2019.gadā plāno apgrozījuma pieaugumu par 9% un konsolidētā neto kredītportfeļa pieaugumu 40% apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

ExpressCredit grupas izpilddirektors Didzis Ādmīdiņš uzsver, ka šī ir pirmā reize, kad SIA ExpressCredit investoriem sniedz finanšu rādītāju prognozi, tajā ņemot vērā gan tirgus dinamisko raksturu, ko ietekmē likumdošanas izmaiņas un konkurence, gan uzņēmuma vēsturisko sniegumu un vadības pieredzi.

«2019.gadā, redzot septiņu mēnešu faktiskos rezultātus, varam ar pārliecību prognozēt, ka 2019.gadā neto kredītportfeļa vērtība pieaugs par 8 miljoniem eiro un apgrozījums palielināsies par 1.7 miljoniem eiro, salīdzinot ar grupas konsolidētajiem un auditētajiem 2018.gada rezultātiem. Kā jau iepriekš esam ziņojuši, uzņēmums ir pakāpeniski palielinājis maksimālo aizdevuma summu un paplašinājis piedāvātos aizdevuma atmaksas termiņus, kas ir veicinājis portfeļa pieaugumu. Sagaidāms, ka portfeļa izaugsmi sekmēs arī likumdošanas izmaiņu rezultātā samazinātās procentu likmes,» uzsver D. Ādmīdiņš.

2018. gadā 1. pusgadā SIA ExpressCredit apgrozījums sasniedza 9,2 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, ir palielinājums par 5,7%, savukārt peļņa bija 2,3 miljoni eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2018. gada pirmajā pusgadā savu darbību veiksmīgi uzsāka SIA «ExpressCredit» grupas uzņēmums SIA «ViziaFinance» ar zīmolu VIZIA. VIZIA darbojas tiešsaistes patēriņa aizdevumu izsniegšanā. Jauna zīmola radīšana atbilst uzņēmuma stratēģijai palielināt savu tirgus daļu distances aizdevumu tirgū Latvijā.

SIA «ExpressCredit» veic patstāvīgus uzlabojumos klientu maksātspējas un kredītspējas noteikšanai, lai izsniegtu tikai tādus aizdevumus, kas ir klientam piemēroti un tiktu ievērotas likumdošanas prasības attiecībā uz maksātspējas vērtēšanu. Uzņēmums ir veiksmīgi adaptējis vairākus tehnoloģisko risinājumus, kas ļauj veiksmīgi pārvaldīt uzņēmuma riskus attiecībā uz kredītspējas vērtēšanu. Uzņēmums izsniedz patēriņa aizdevumus tikai tādiem klientiem, par kuriem aizdevuma izsniegšanas brīdī ir 100% pārliecība, ka klients varēs segt savas saistības saskaņā ari aizdevuma līguma nosacījumiem. Attiecīgi 2018. gada 2. ceturksnī ir apstiprināti tikai 13% jauno klientu kredītu pieteikumu, savukārt atkārtotiem klientiem – 78%.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Latvijā strādājošās bankas šogad dividendēs plāno izmaksāt kopumā par apmēram 70% lielāku summu nekā pagājušajā gadā, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā norādīja, ka šogad no peļņas, kas gūta 2023.gadā un arī iepriekšējos gados, atbilstoši aktuālajai informācijai par kredītiestāžu plāniem dividendēs paredzēts izmaksāt kopumā apmēram 400 miljonus eiro, kamēr pērn dividendēs no 2022.gadā un iepriekšējos gados gūtās peļņas tika izmaksāti kopumā 237 miljoni eiro.

Tostarp Latvijas "Swedbank" šogad dividendēs no pagājušā gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 244 miljonus eiro, kamēr 2023.gadā "Swedbank" dividendēs izmaksāja 50,7 miljonus eiro.

"Swedbank" pārstāvji iepriekš skaidroja, ka attiecīgais lēmums pieņemts, ņemot vērā nākotnes attīstības prognozes, kapitāla pietiekamības prasības un izmaiņas nodokļu regulējumā. "Tā kā "Swedbank" Latvijā jau ir pārskaitījusi teju 60 miljonu eiro nodokļa maksājumu uz Valsts kasi, kā to nosaka Latvijā esošā likumdošana, tad arī dividenžu izmaksa tiks veikta attiecīgā apmērā," pauda bankā.