Ceļošana ar kemperi sniedz brīvības, neatkarības un plašuma sajūtas. Turklāt viena brauciena laikā ir iespējams apskatīt vairākas jaunas vietas. Šāds ceļojuma veids noteikti patiks tiem, kuri labprāt izvairās no burzmas un cilvēku pārpilnām vietām. Ja arī Tu šovasar plāno apceļot tuvākas vai tālākas zemes kemperī, raksta turpinājumā ir apkopoti padomi un ieteikumi, ko ņemt vērā, izvēloties ceļošanu ar šo trasnportlīdzekli.

Ceļošana ar kemperi – kas par to jāzina

Vispirms jāpiemin, ka kemperis ir daudzfunkcionāls transportlīdzeklis. Ar to ir iespējams nokļūt dažādās vietās, turklāt tas arī pilda naktsmītnes funkciju. Ceļošanu kemperī ir iespējams sākt īstenot jau no agra pavasara un turpināt līdz pat vēlam rudenim. Dažas no priekšrocībām, ko sniedz šāda ceļošana:

• brīvības sajūta. Brauciena laikā varēsi daudz ko apskatīt, turklāt Tev nebūs jāraizējas par to, vai laikā paspēsi uz autobusu, lidmašīnu vai vilcienu.

• ekonomisks ceļošanas veids. Dodoties šādā ceļojumā, ir iespējams ietaupīt finanses. Piemēram, jums nebūs nepieciešamas naktsmītnes, jau laicīgi vari sagādāt ēdienu visam ceļojuma laikam u.tml.

Nākotnes tūrisma atslēga ir spēja pielāgoties un fleksibilitāte. Ceļošana un patērētāju domāšana kļūst ilgtspējīgāka. Atpūtas ceļošanā parādīsies mērķtiecīgāk izvēlētāki un garāki braucieni, nevis nedēļas nogales ceļojumi.

Tā diskusijā "Tūrisma pakalpojumu patiesā cena" sprieda nozares eksperti.

"Tūrisms ir sasalis, bet mēs atsāksim darīt to, ko darījām līdz pandēmijai. Atsāksim biznesu, kas mūs aizrauj, nepārkvalificējoties un nemainot darbības jomu. Tūrisms atgūsies, jo neviena krīze nav bezgalīga. Ceļošanas sentiments nepazudīs, cilvēki vēlēsies doties tuvākos un tālākos braucienos. Šobrīd jāsāk gatavoties mirklim, kad ceļošana būs iespējama", uzskata Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

"Šobrīd izšķirošais ir spēja pielāgoties un saglabāt pakalpojuma kvalitāti tādā līmenī, lai tā atbilstu cenai. Nekas nav apstājies, taču nav viegli būt neatlaidīgam un spēt visur saredzēt iespējas. Tiem uzņēmējiem, kuros ar dažādiem projektiem atbalsta pašvaldības, ir vieglāk. Īpaši mazajiem un vidējiem. Nākotnē redzu ļoti lielu potenciālu gan Liepājai, gan Kurzemes reģionam, gan Latvijai un Baltijai kopumā. Lai to īstenotu, nepieciešama aktīva sadarbība visos līmeņos," optimistiskāka bija SIA “JA Travel” īpašniece Agita Kurzeme.

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

Daži cilvēki ceļo, lai iepazītu citas kultūras, citi ceļo, lai vienkārši atpūstos no ierastās rutīnas. Ceļošana ļauj atslēgties no ikdienas dzīves un atjaunot spēkus, bet vai Jums ir nepieciešamie līdzekļi, lai ceļotu? Primāri, protams, ir spēt laicīgi iekrāt pašam, bet, ja Jums tas nav izdevies, apsveriet citus veidus, piemēram, aizņemties naudu no ģimenes vai izskatīt kādu no patēriņa kredīta variantiem.

Kas ceļojuma laikā sagādā lielākās izmaksas un kā varat ietaupīt?

1. Vēlaties doties sapņu ceļojumā

Katram no mums noteikti ir savs sapņu saraksts ar lietām, ko vēlamies dzīvē paveikt, un vietām, kuras vēlamies dzīvē redzēt savām acīm. Nosakiet prioritātes un sastādiet plānu, kur vēlaties doties, ņemot vērā atvaļinājumam atvēlēto dienu skaitu. Sagatavojiet aptuvenu atvaļinājuma budžetu, iekļaujot neparedzētos izdevumus. Un, ja esat pārliecināts, ka šajā ceļojumā var sanākt pārtērēties, bet nevēlaties zaudēt iespēju, doties šajā ceļojumā, apsveriet citas finansējuma iespējas.

Tomēr, ja šo ceļojumu plānosiet laicīgi, tāpat kā darbā jau laicīgi zināsiet savu atvaļinājuma laiku, varēsiet laicīgi izpētīt visizdevīgāko ceļojuma piedāvājumu, lai nepārsniegtu savu budžetu.

Apdrošināšanas nozare pirmajā pusgadā ir saglabājusi stabilitāti – lai arī norises ekonomikā ir ļoti svārstīgas, apdrošināšanas nozares kopējais parakstīto prēmiju un aizmaksāto atlīdzību apjoms ir palicis tieši pērnā gada līmenī, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos divos ceturkšņos ir bijis 276,6 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir veselības apdrošināšana ar 64 miljoniem eiro, kas aizņem 23,2% tirgus un šogad ir piedzīvojusi 9% izaugsmi. Veselības apdrošināšana pandēmijas ietekmē kopumā kļūst populārāka un aug, kas apliecina cilvēku rūpes par savu veselību un to, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī ārpus valsts apmaksātās sistēmas.

Savukārt dzīvības apdrošināšana turpina lēnām kristies (58,7 miljoni eiro prēmijās, -7%), tāpat arī OCTA (39,5 miljoni; -16%). OCTA gadījumā uz tirgus kopējiem apjomiem ietekmi atstāj polišu cenu samazinājums.

Vēl pagājušā gada rudenī lielas cerības saistījās ar to, ka, noplokot Covid-19 vīrusam, atgūties izdosies arī pasaules tūrisma industrijai. Līdz ar jauniem saslimšanas uzplūdiem un lēniem vakcinēšanās tempiem šādas cerības gan lielā mērā izčabējušas.

Apvienoto Nāciju Pasaules Tūrisma organizācija 2020. gadu bez lieliem pārsteigumiem nosauca par šai industrijai pašu sliktāko gadu vēsturē. Globālo starptautisko ceļojumu skats 2021. gadā samazinājās aptuveni par miljardu. Nu iestāde arī atzinusi, ka šīs industrijas atkopšanās perspektīvas ir ievērojami pasliktinājušās. Proti, vēl oktobrī gandrīz 80% organizācijas aptaujātie nozares eksperti pauda pārliecību, ka šogad starptautiskā ceļošana atgūsies. Janvārī tie vairs bija tikai 50%. Turklāt 41% paudis pārliecību, ka globālās ceļošanas apmēri savu pirms pandēmijas līmeni nesasniegs vismaz līdz 2024. gadam. Tādējādi jāsecina – arvien lielākā mērā tiek uzskatīts, ka starptautiskā ceļošana pa grāvi var buksēt vēl gadiem.

Anglijas iedzīvotājiem, kas mēģinās bez nopietna pamatojuma doties uz ārzemēm, no nākamās nedēļas draudēs 5000 sterliņu mārciņu (5700 eiro) naudassods, paredzēts jaunajā koronavīrusa pandēmijas likumprojektā.

Sods paredzēts normās, par kurām parlamenta deputāti balsos ceturtdien.

Atļauto iemeslu vidū ir darbs, mācības, juridiskās saistības, došanās uz mājām vai arī svarīgu notikumu, tādu kā kāzu vai bēru, apmeklēšana, vēsta laikraksts "Independent".

Ar likumu arī tiks noteikts pienākums aizpildīt anketu, paskaidrojot ceļošanas iemeslus.

Braucienus uz Lamanša salām, Menas salu un Īrijas Republiku ierobežojumi neskars, norāda laikraksts.

Brīvdienu braucieni uz ārzemēm jau šobrīd ir aizliegti atbilstoši noteikumiem, kas ierobežo pārvietošanos. To termiņš beidzas pirmdien.

Atbilstoši pašreizējam ierobežojumu mazināšanas plānam Anglijas iedzīvotāji varētu doties atpūtas braucienos uz ārzemēm ne agrāk kā 17.maijā.

Ienākošais tūrisms Latvijā atgūstas daudz lēnāk nekā Baltijas kaimiņvalstīs, jo noteiktie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas izplatībai bija bargāki, vienlaikus papildu izaicinājumu radījis karš Ukrainā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Viņa norāda, ka pagātni nav iespējams mainīt un nav mūsu spēkos ietekmēt notikušo, tāpēc ir jākoncentrējas darbam visa veida ārvalstu tūristu piesaistei, un tikai tā var sasniegt atbilstošus rezultātus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ienākošā tūrisma jomā?

Viss atkarīgs, ar ko pašreizējo 2022. gada situāciju salīdzina. Ja šajā gadā Latviju apmeklējušo ārvalstu tūristu skaitu salīdzina ar 2021. gadu, tad ir labi rādītāji, jo ir būtisks šādu ceļotāju pieaugums. Jāatgādina, ka 2021. gadā bija vairāki mēneši, kad nekāda ceļošana nebija iespējama, un to ļoti sāpīgi izjuta ienākošā tūrisma sfēra visās valstīs. Lai mazinātu pandēmijas izplatību, Latvijā vairākus mēnešus neviens ārvalstu tūrists pat nevarēja iebraukt. Savukārt pavisam citādi vērtēsim 2022. gadā sasniegto rezultātu, to salīdzinot ar pirmspandēmijas laikā – 2019. gadā – iespēto.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2021. gada 15. maija plāno uzsākt regulāros lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Irakliju Grieķijā.

Lidojumi starp abām pilsētām plānoti divas reizes nedēļā.

"Mēs esam optimistiski noskaņoti par gaidāmo vasaras sezonu. Ja ceļošana kā tāda būs iespējama un epidemioloģiskā situācija uzlabosies, pieaugot vakcinācijas jaudai, pieprasījums pēc lidojumiem atjaunosies. Mēs tam būsim gatavi, tādēļ papildus Iraklijai Grieķijā mēs turpmākajās dienās paziņosim vēl par vairākiem jauniem galamērķiem. Šajā vasaras sezonā airBaltic plāno piedāvāt plašu, drošu savienojumu klāstu no Rīgas," komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Lidojumiem starp Rīgu un Irakliju tiks veikti ar Airbus A220-300 lidmašīnām.

Rail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmums publicējis nākotnes ātrgaitas vilciena zīmola dizaina konceptu.

Ņemot vērā, ka šis būs pirmais pilnībā elektrificētais vilciens, kas savienos Baltijas valstis ar pārējo Eiropu, vizualizācijās, kas balstītas uz vispārēju ātrvilciena modeli, iekļautas šī transporta līdzekļa galvenās priekšrocības.

2021. gads pasludināts par Eiropas Dzelzceļa gadu ar mērķi veicināt vilciena kā droša un ilgtspējīga transporta izmantošanu gan pasažieriem, gan kravu pārvadājumiem, tādēļ arī Rail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS turpina skaidrot ātrgaitas vilciena priekšrocības un iespējamos dizaina koncepta virzienus, ļaujot ikvienam iztēloties, kā nākotnē varētu izskatīties vilciens.

Noslēgts līgums par Rail Baltica lidostas mezgla būvuzraudzību  

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu...

“Pērn Baltijā veiktā pētījuma dati liecina, ka tikai 37% iedzīvotāju Igaunijā un Latvijā, un 27% Lietuvā ir pārvietojušies ar ātrgaitas vilcienu,” stāsta RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna. “Tas nozīmē, ka mums jāturpina aktīvi informēt un izglītot sabiedrība par personīgajiem, vides un ekonomiskajiem ieguvumiem, ko ātrgaitas vilciens sniegs mūsu reģiona iedzīvotājiem, kā arī par pozitīvo pieredzi, ko ikviens pasažieris var gūt, ceļojot ar ātrgaitas vilcienu.”

FOTO: Rail Baltica būvdarbi Rīgas Centrālajā stacijā 

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums...

Iedvesma konceptam rasta no elementa, kas savieno visas trīs Baltijas valstis – Baltijas jūras. Saule, jūra un smiltis ir atspoguļotas vilciena modeļa krāsu gammā. Šis virtuālais dizaina koncepta modelis ir radīts, iedvesmojoties no modernākajiem ātrgaitas vilcieniem Eiropā un citviet pasaulē.

Standarta klasē vilcienu veidos 8 vagoni, katrā no tiem paredzot 70 sēdvietas. Vilcieni būs aprīkoti ar bezvadu internetu, USB pieslēgvietu, uzlādes punktiem un ekrāniem, kuros tiks atspoguļota aktuālā brauciena informācija. Savukārt, pirmās klases vagoni līdzīgi kā lidmašīnās sniegs pasažieriem lielāku komforta līmeni, piemēram, ir paredzēta lielāka personiskā telpa, mazāks pasažieru skaits un papildu vieta kājām. Biznesa ceļotājiem būs iespēja izmantot telekonferenču iespējas īpaši aprīkotā sapulču telpā ar prezentācijas ekrāniem. Kafejnīca, kas atradīsies starp standarta un pirmo klasi, būs pieejama visiem pasažieriem, lai ceļojuma laikā iegādātos dzērienus un uzkodas. Dzelzceļa pieejamība visiem Lai nodrošinātu ērtu pārvietošanās iespēju ar vilcienu visiem neatkarīgi no ceļojuma mērķa, plānoti arī atsevišķi velo un bagāžas nodalījumi, savukārt, lai ceļošana būtu vēl ērtāka darījumu un atpūtas braucieniem, pasažieriem būs iespēja reģistrēt bagāžu savienojumos ar lidostām.

Rail Baltica ātrvilcienos būs paredzēta īpaša vieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī izveidota ratiņ krēsliem domāta ieeja un prioritāšu sēdvietas senioriem. Vilcienu labierīcības tiks aprīkotas ar bērnu pārtinamo galdu. Arī mājdzīvnieki varēs ceļot kopā ar saimniekiem visos Rail Baltica maršrutos.

Ņemot vērā, ka Rail Baltica būs pirmais ātrgaitas vilciens Baltijas valstīs, drošības aspekts ir īpaši svarīgs. “Vilciens tiks aprīkots ar ugunsdrošības sistēmām, tostarp dūmu detektoriem, ugunsdzēšanas ierīcēm, videonovērošanas sistēmu, vadītāju uzraudzības sistēmu, kā arī ārkārtas izsaukuma pogu, kuru pasažieri varēs izmantot, lai sazinātos ar vilciena darbiniekiem. Mēs plānojam vilcienu dizainu konceptu atbilstoši augstākajiem ergonomikas un komforta standartiem,” noslēdz Žans-Marks Bedmārs, RB Rail AS Sistēmu un Operāciju Departamenta vadītājs.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Skotijā, Velsā un Īrijā no pirmdienas atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19.

Skotijā darbu ļauts atsākt visiem veikaliem, muzejiem un sporta zālēm. Bāru, kafejnīcu un restorānu terasē pie viena galdiņa atļauts sēdēt līdz sešiem cilvēkiem, iekštelpās ļauts uzturēties līdz plkst.20, bet alkoholu atļauts pasniegt tikai terasēs.

Skotijā no pirmdienas ļauts atsākt darbu arī apkopējiem, remonta veicējiem un citiem speciālistiem, kas strādā citu cilvēku mājās.

Frizieriem, bārddziņiem, būvmateriālu veikaliem, elektropreču remontdarbnīcām un auto saloniem jau iepriekš tika atļauts atsākt darbu.

Velsā no pirmdienas darbu drīkst atsākt restorānu, kafejnīcu un krogu terases, bet iekštelpās apkalpot klientus joprojām nav atļauts.

Atkal atļauta ceļošana starp Skotiju, Angliju un Velsu un viesnīcas drīkst uzņemt tūristus.

Otrdien, 16.maijā, stājas spēkā grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", ar kuriem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu, skaidro VID pārstāvji.

No 16.maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur "sarkano koridoru", pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri "zaļajam koridoram" turpmāk ir stingri aizliegts.

Pandēmija ir apstādinājusi tūrisma nozari, tomēr vienlaikus tā sniegusi iespēju nozares restartam un jaunai pieejai.

Šobrīd visa Eiropa tūrisma nozare ir 0 punktā, visi ir vienlīdzīgi un tā ir unikāla iespēja sagatavoties, lai, atsākoties ceļošanai, visas iepriekšējās kļūdas būtu novērstas.

Laiks labot iepriekš pieļautās kļūdas

Neraugoties uz kritisko situāciju tūrisma nozarē, ir skaidrs, ka ceļošana atsāksies, tāpēc ir būtiski savlaicīgi saprast, ko Latvija kā tūrisma galamērķis piedāvās ceļotājiem nākotnē? Šobrīd ir īstais laiks izmantot situāciju un radīt jaunu pieeju un plānu tuvākajiem diviem vai trīs gadiem, pilnveidojot līdz šim īstenotās stratēģijas un radītu jaunas.

Pasaule ir būtiski mainījusies

Šobrīd scenārijs tūrisma nozares atjaunošanai izskatās ļoti līdzīgs tam, kā bijis iepriekš, tomēr pasaule ir būtiski mainījusies. Nepieciešams saprast, kā pozicionēt Latviju plašākai mērķauditorijai un segmentēt klientus pēc viņu motivācijas. Mērķtiecīgas kampaņas izstrāde un īstenošana jāsāk jau tagad, neatliekot to uz vēlāku laiku. Pieeja - "Domāsim tad, kad varēsim ceļot" – var rezultēties ar atpalikšanu no citām Eiropas valstīm.

Ministru kabinets precizējis pērn aprīlī pieņemto rīkojumu par starptautiskās lidostas "Rīga" pamatkapitāla palielināšanu. Lidostas pamatkapitāls tiks palielināts atbilstoši Eiropas Komisijas šā gada martā pieņemtajam lēmumam – par 35,23 miljoniem eiro, informē Satiksmes ministrija.

Tas nepieciešams, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu aviācijas nozarē. Lidostas rīcībā paliek arī 4,51 miljons eiro no 2019. gada dividendēm. Līdzekļi tiks izlietoti, lai pabeigtu uzsāktos lielos investīciju projektus lidostas infrastruktūras attīstībai un darbības nodrošināšanai samazinātu ieņēmumu situācijā.

"Mums ir stratēģiski svarīgi saglabāt un stiprināt Latviju kā Baltijas aviācijas centru. Jo vairāk uzlabosies epidemioloģiskā situācija, jo aktīvāka kļūs starptautiskā ceļošana, un mums ir jābūt gataviem atsākt pilnvērtīgu darbību arī aviācijas nozarē," uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Baltijas tūrisma tirgus līderis “Novaturas”, kas ietver arī Latvijas uzņēmumu “Novatours”, šī gada pirmajā ceturksnī uzrādījis stabilu izaugsmi, reģistrējot to kā vienu no labākajiem ceturkšņiem uzņēmuma vēsturē.

Reģionā daudzveidīgā un plašākā galamērķa programma, kā arī efektīva izmaksu vadība ļauj aktualizēt finanšu prognozi 2023. gadam. Gada sākumā paziņotā sagaidāmā EBITDA 3 - 5 miljonu eiro apmērā ir mainīta uz 4 - 6 miljoniem eiro.

Pirmajā ceturksnī uzņēmuma ieņēmumi bija 39,6 miljoni eiro, kas ir par 35% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. Kopējais apkalpoto ceļotāju skaits bija 38,1 tūkstotis, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2022. gadā. Uzņēmuma EBITDA bija pozitīva 2,6 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar negatīvu EBITDA -96 tūkstošu eiro apmērā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

"Stabilie pirmā ceturkšņa rezultāti nodrošina drošu pamatu turpmāko rezultātu prognozēšanai. Šobrīd mēs esam pārdevuši vairāk nekā 56% no šī gada kopējās programmas, un agrīnās rezervācijas ziemas sezonai ir gandrīz trīs reizes lielākas par pagājušā gada līmeni. Ņemot vērā pirmo trīs mēnešu panākumus, mēs esam pārskatījuši un uzlabojuši grupas gada finanšu prognozi. Mēs sagaidām, ka EBITDA būs 4–6 miljoni EUR un tīrā peļņa būs 2–4 miljoni EUR. Mēs plānojam nodrošināt šo pieaugumu, piedāvājot saviem klientiem sabalansētu programmu, plašu galamērķu klāstu un turpinot efektīvi pārvaldīt izmaksas, kā mēs to esam darījuši pirmajā ceturksnī,” stāsta “Novaturas” grupas izpilddirektors Vitālijs Rakovskis.

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti gatavojas šonedēļ pieņemt gala lēmumu par Eiropas Savienības (ES) digitālo Covid-19 sertifikātu, lai pēc iespējas drīz varētu atsākties ceļošana un ekonomikas atveseļošanās, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Sertifikāta pieņemšana EP notiek pēc paātrinātas likumdošanas procedūras, lai tas varētu būt spēkā, sākoties vasaras sezonai.

Vienošanās ar ES Padomi tika panākta divus mēnešus pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) bija iesniegusi priekšlikumu.

Sertifikāts būs bezmaksas un pastāvēs gan digitāli, gan papīra formātā. Tas apliecinās, ka īpašnieks ir vakcinēts, atveseļojies no Covid-19 vai nesen saņēmis negatīvu testa rezultātu. Vienota sistēma ļaus ES dalībvalstīm izsniegt sertifikātus, kas būs savstarpēji atzīti, savietojami, droši un verificējami visā ES.

Paredzams, ka 8.jūnija debatēs EP deputāti aicinās pēc iespējas straujāk ieviest šo sistēmu un atkārtos nepieciešamību nodrošināt plaši pieejamu testēšanu par pieņemamu samaksu. Viņi arī uzsvērs, ka dalībvalstīm nevajadzētu sertifikātu īpašniekiem noteikt papildu ceļošanas ierobežojumus, piemēram, karantīnu, pašizolāciju vai testēšanu, ja vien tas nav pamatots sabiedrības veselības apsvērumos.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV Tūrisms) atbalsta programmas ietvaros, uzsāk informatīvo kampaņu Somijā un Zviedrijā, lai popularizētu Latvijas labāko restorānu piedāvājumu un garšu daudzveidību Latvijas ēdināšanas uzņēmumos.

Kampaņa uzsākta lai veicinātu tūristu interesi par Latviju kā galamērķi un aicinātu ne tikai iepazīt dažādās kultūras un vēsturiskās apskates vietas Latvijā, bet arī baudīt autentiskus un gardus ēdienus.

Kampaņas ietvaros notiks mērķauditorijas uzrunāšana Somijā un Zviedrijā caur digitālajiem kanāliem. Tika izvēlētas un atlasītas pilsētas, no kurām ceļošana uz Latviju ir ērta un viegli pieejama.

"Latvijas dati ir vieni no sliktākajiem Eiropā attiecībā uz tūrisma plūsmas atjaunošanos pēc pandēmijas. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā negatīvi ietekmējis arī tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu. Tūristi no Ziemeļvalstīm šobrīd ir tie, kas turpina apmeklēt Baltiju, pareizi izvērtējot apstākļu drošību reģionā. Tādēļ arī šī kampaņa tiek vērsta uz Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju intereses rosināšanu par bagātīgo garšu piedāvājumu mūsu valstī, kas ir kā papildus bonuss ceļošanai. Nozares asociāciju ieskatā būtu nepieciešams arī aktīvāks Latvijas mārketings, mūsu prioritārajos tirgos ārvalstīs, skaidrojot Latvijas piedāvājumu un to, ka apmeklēt reģionu ir droši, " norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Ieceļošana Somijā trešdien teju pilnībā apturēta, spēkā stājoties jaunajiem noteiktumiem, kas tiek īstenoti centienos nepieļaut koronavīrusa jauno paveidu nonākšanu valstī.

Sākot ar pusnakti, ieceļošana valstī atļauta tikai tad, ja tam ir būtisks iemesls. Veselības ministre iepriekš brīdināja, ka koronavīrusa lipīgāko paveidu parādīšanās, kas sākotnēji konstatēti Lielbritānijā un Dienvidāfrikā, nozīmē, ka "mums priekšā ir grūtāki laiki".

Somija pandēmijā līdz šim cietusi salīdzinoši maz. Valstī reģistrēti vien 655 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi, un šis rādītājs ir viens no zemākajiem Eiropā.

Daudziem tūristiem jau šobrīd liegts iebraukt Somijā, bet jaunie ierobežojumi skars arī lielo igauņu strādnieku kopienu, no kuriem daudzi regulāri mēdz doties uz dzimteni. Kopienām ziemeļos līdzās Zviedrijas un Norvēģijas robežām iespējas brīvi pārvietoties uz laiku būs liegtas.

Viesnīcas Latvijā liek lielas cerības uz vienotā Eiropas Savienības Covid-19 digitālā sertifikāta darbību no 1.jūlija, tomēr pagaidām neizjūt lielu rezervāciju skaita pieaugumu no ārvalstu viesiem, atzina aptaujāto viesnīcu pārstāvji.

Vairāku "Wellton Hotels", "Rixwell Hotels" un "Rija Hotels" viesnīcu apsaimniekotāja SIA "Mogotel" valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore Jeļena Stirna atzina, ka uzņēmums liek lielas cerības uz sertifikātu, bet diemžēl pašreiz rezervāciju logs joprojām ir ļoti īss - viesi rezervē numuriņus vidēji septiņas dienas pirms ierašanās.

"Pavisam nenozīmīga kustība ir jūtama uz jūliju un augustu, bet tā ir niecīga. Piemēram, pirms krīzes uz jūliju šobrīd būtu norezervēti jau apmēram 45-50% istabu, bet šobrīd ir rezervēts līdz 15% istabu, un no tām daļa ir sen veiktās rezervācijas, kuras lielākoties tiek atceltas. Īsi izsakoties, kustība ir ļoti minimāla," teica Stirna.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

Ministru kabinets šodien attālinātā sēdē no plkst.9 turpinās lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 6.aprīlim un atsevišķu ierobežojumu izmaiņām.

Jau ziņots, ka ceturtdien valdība šo lēmumu vēl nepieņēma, izsludinot pārtraukumu līdz piektdienai. Atgādinām, ka otrdien valdība konceptuāli vienojās par izmaiņām ierobežojumos trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Depo: Izmaiņas tirdzniecības regulējumā kropļos konkurenci 

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās...

Tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" koncepciju, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, tirgotāju pienākumu kontrolēt epidemioloģiskās drošības prasības un policijas iespēju lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi.

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību 

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai...

Tāpat plānots ārkārtējās situācijas laikā atļaut strādāt grāmatnīcām, vienlaikus atceļot preču sortimenta ierobežojumus pārtikas un higiēnas preču veikalos.

Atliek lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu  

Ministru kabinets ceturtdien vēl neizlēma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 6.aprīlim...

Valdība arī lems par ceļošanas ierobežojumiem, kā arī 1.un 2.klases skolēnu mācību atsākšanu klātienē.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ieviesusi jaunu produktu airBaltic Holidays, piedāvājot klientiem dinamiskus ceļojumu komplektus, kas ietver gan lidojuma, gan viesnīcas rezervāciju.

"Kā inovatīva lidsabiedrība mēs vienmēr cenšamies meklēt jaunas iespējas, lai uzlabotu klientu pieredzi, sākot jau no rezervācijas procesa. Šodien, kad ceļošana dažādu ierobežojumu dēļ kļuvusi sarežģītāka, mēs vēlamies piedāvāt mūsu klientiem jaunu, ērtāku veidu savu ceļojumu plānošanai," skaidro airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Jaunais pakalpojums tiek sniegts sadarbībā ar Zviedrijas ceļojumu aģentūru un ceļošanas tehnoloģiju kompāniju TripX Travel.

Klienti var atcelt ceļojumu līdz pat septiņām dienām pirms izlidošanas un saņemt pilnīgu atmaksu par lidojuma un viesnīcas rezervāciju, neskaitot pakalpojumu sniegšanas maksu. Šis pakalpojums tiek aizsargāts arī ar Eiropas Savienības komplekso ceļojumu direktīvu.