Šī gada 23.maijā Ķīpsalas izstāžu centra BT1 konferenču zālē norisinājās konkursa Gada aģenti 2018 fināls, kurā tika noskaidroti izcilākie nekustamo īpašumu nozares profesionāļi. Pēc veiksmīgi paveiktiem dažādiem pārbaudījumiem, uzvarētāju titulu sīvā un aizraujošā cīņā ieguva Latio Real Estate, savukārt par labāko kapteini tika atzīts Aigars Strods, kurš pārstāvēja kompāniju Immostate.

Konkursa finālam bija izvirzītas un par labāko nekustamo īpašumu aģentu godu sacentās sešas komandas: Latio Real Estate (kapteinis – Edgars Behmanis), Codo Real (kapteinis – Tomass Riksis), Starlex Real Estate (kapteinis – Artūrs Lazdiņš), Arco Real Estate (kapteinis – Dzintars Bērziņš), Elitestate (kapteinis – Arvis Deksnis) un Immostate (kapteinis – Aigars Strods).

Konkursa pusfinālā komandas risināja dažādus organizatoru sagatavotos uzdevumus. Kopvērtējumā godpilno 1.vietu konkursā “Gada aģenti 2018” izcīnīja “Latio Real Estate” komanda ar kapteini Edgaru Behmani priekšgalā. Sudraba jeb otro vietu ieņēma “Immostate” (kapteinis – Aigars Strods), savukārt trešo vietu ieguva “Codo Real” (kapteinis – Tomass Riksis).

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, iespējams, aizturējis arī savulaik ar partiju No sirds Latvijai (NSL) saistīto Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Raitums savulaik sadarbojies ar NSL un esot bijis atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar partijas budžetu.

NSL līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA uzsvēra, ka Raitums nekad nav bijis partijas biedrs un partijā aktīvi nedarbojas.

Advokāts Pāvels Rebenoks aģentūrai LETA nekomentēja, vai viņš ir aizstāvis Raitumam, taču nenoliedza, ka nodrošinot aizstāvību kādai KNAB aizturētai fiziskai personai lietā, kurā figurē divas publiski nosauktās personas - Jūrmalas mērs Gatis Truksnis un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. «Es nodrošinu aizstāvību šajā procesā vienai personai, taču tās vārdu es nevaru nosaukt,» norādīja advokāts un piebilda, ka klients esot vakar aizturēts un aizturētā statusā ir joprojām.

Noslēgusies vērienīga rekonstrukcija vienā no senākajām Ventspils ostas piestātnēm – tā sauktajā Ziemas ostā. Rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas bija 2,29 miljoni eiro, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

Mūsdienīgu izskatu pēc rekonstrukcijas ieguvušas gan hidrotehniskās būves, gan apkārtējā teritorija.

Piestātnes rekonstrukcijas projekta ietvaros kapitāli remontētas hidrotehniskās konstrukcijas, kā arī labiekārtota piegulošā teritorija. Labiekārtošanā iekļautas interesantas formas, kas simbolizē jūras viļņus. To konstrukciju veido betona atbalsta sienas ar speciālu faktūru, kas pildītas ar kaltā granīta bruģi. Teritorijā uzbūvēta autostāvvieta 39 transporta vienībām. Rekonstrukcijas darbus veica pilnsabiedrība LNK INDUSTRIES GROUP.

Ventspils brīvostas pārvaldes kuģu piestātne K.Valdemāra ielā 6, kuru sauc arī par Ziemas ostu un Veco zvejas ostu, arī vintrāfenu (no vācu valodas – Winterhafen– Ziemas osta), ir piestātne Ventspils brīvostas pārvaldes naftas savācējkuģiem, gultnes dziļuma mērīšanas kuģim Skauts, ūdenslīdēju kuģim Neptūns, ekskursiju kuģim Hercogs Jēkabs, kā arī valsts krasta apsardzes kuģim.

#Iebildumi par to, ka kuģim jālīdzinās kuģim, ka tam jābūt nolaižamam ūdenī un tamlīdzīgi, nav ņemti vērā.

Tā nav māja, tas ir kuģis - tieši šādu atbildi reģionālais laikraksts Kursas Laiks saņēmis par atpūtas namu Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā, kas, pēc Valsts zemes dienesta kadastra informācijas, atrodas uz valsts zemes, tieši blakus zemes īpašumam Oļi netālu no Ulmales, vēsta reģionālais laikraksts Kursas laiks.

Pievienotas pēdējās divas rindkopas

«Šo veidojumu stāvkrastā netālu no Ulmales sāka būvēt pirms kādiem gadiem pieciem. Mums pārvaldē bija sūdzība, un atbilstoši reaģējām. Uzlikām sodu par neatļautu būvniecību un likām nojaukt. Sekoja tiesvedība, kurā īpašnieks uzrādīja dokumentus, ka pieminētā būve ir kuģis, un prāvu mēs zaudējām. Arī sods nekāds īpašniekam nebija jāmaksā, un tā nu šī būve stāv kā kuģis jūras krastā,» laikrakstam Kursas Laikas atklājusi Liepājas reģionālās Vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova.

Veicot standarta pārbaudi uz pasažieru kuģīša Liepāja, policija dzērumā pieķērusi tā kapteini, vēsta LNT raidījums 900 sekundes.

Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljona 3.rotas komandieris Artūrs Plaudis norāda, ka šis ir jau otrais gads pēc kārtas, kad konkrētā kuģa kapteinis pieķerts reibumā. Katru gadu gan tas bijis cits cilvēks. Cik lielā reibumā kapteinis bijis, policija neatklāj.

Šobrīd šo lietu izskata Krasta apsardzes dienests.

Kopumā kopš sezonas sākuma Ūdens policija noformējusi sešus pārkāpumu protokolus, bet pagājušo sezonu decembrī noslēdza ar 75 protokoliem.

Visvairāk pārkāpumu bijuši saistīti ar aprīkojumu. «Cilvēkiem, visbiežāk, nebija ne glābšanas riņķis uz kuģa, tāpat arī glābšanas vestes ļoti bieži cilvēki neizmanto, un bieži vien arī bērni zem 12 gadu vecuma atrodas uz klāja bez glābšanas vestēm,» skaidro Plaudis

Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likuma 8.pantam izšķir trīs attīstības plānošanas dokumentu darbības termiņus: “Attīstību plāno ilgtermiņā (līdz 25 gadiem), vidējā termiņā (līdz septiņiem gadiem) un īstermiņā (līdz trim gadiem).” Atgādināsim, ka Attīstības plānošanas sistēmas likuma mērķis ir, nosakot attīstības plānošanas sistēmu, sekmēt valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Šogad kalendārs rāda 2024. gadu. Dokuments, kas saucas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, ir sagatavots līdz 2030. gadam. Elementāra matemātika. Cik ir 2030 mīnus 2024? Pareizā atbilde ir seši. Tagad elementāra loģika. Formāli hierarhiski visaugstākā Latvijas ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumenta (Latvija 2030) darbības termiņš noslēdzas pēc 6 gadiem. Tas atbilst vidēja termiņa plānošanas dokumenta kritērijiem.

Secinājums. Latvijas Saeima un valdība darbojas bez fiksēta ilgtermiņa mērķa. Latvijai nav spēkā esošas ilgtermiņa (20-25 gadu garam termiņam) ilgtspējīgas attīstības stratēģijas. Turklāt ir matemātiski pierādāmi, ka spēkā esošās stratēģijas galvenais mērķis nav izpildāms. Šis jautājums jau tika aplūkots rakstā Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķis nav sasniedzams!(Dienas Bizness 2024. gada 23. janvāris 16.lpp.)Lai Latvija līdz 2030. gada pirmajam janvārim sasniegtu Latvijas stratēģisko mērķi - vidējo Eiropas Savienības IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju, tad katru gadu Latvijas IKP pieaugumam ir jābūt 9,5% gadā virs vidējā Eiropas Savienības IKP pieauguma. Elementāra matemātika.

Jaunā ātrgaitas kuģa, kas kursēs maršrutā Tallina - Helsinki un kuru būvēs Raumas kuģu būvētavā Somijā ar plānoto kuģa nodošanas laiku 2021. gada beigās, vārds būs MySTAR, pavēstījusi kompānija Tallink Grupp.

Kuģniecības uzņēmums šā gada vasarā rīkoja konkursu par vārda meklēšanu jaunajam kuģim, un gala lēmumu septembrī pieņēma uzņēmuma valde.

Kopumā konkursā par vārda meklēšanu jaunajam kuģim tika saņemti vairāk nekā 2800 pieteikumi no 30 valstīm visā pasaulē. Lielākais skaits pieteikumu tika saņemts no Tallink Grupas tiešajiem tirgiem - iedzīvotājiem Igaunijā, Somijā, Latvijā un Zviedrijā, un visvairāk pieteikumu iesniedza Somijas kuģošanas entuziasti.

Lai gan piedāvātie kuģa vārdi būtiski atšķīrās, liels skaits pieteikumu ietvēra vārdus «star» (zvaigzne) un «Baltic» (Baltija), un, salīdzinot ar iepriekšējo konkursu pirms dažiem gadiem, kurā tolaik tika meklēts vārds kuģim Megastar, šoreiz ievērojami ir pieaudzis to vārdu skaits, kuri raksturo draudzīgumu videi, piemēram, «eco» (eko) un «green» (zaļš).

Venēcijā svētdien piestātnē ietriecies kruīza kuģis, vēsta Itālijas plašsaziņas līdzekļi.

Laikraksts «Corriere della Sera» ziņo, ka kompānijas «MSC Cruises» kuģim «MSC Opera» apstājies dzinējs un tas turpinājis virzīties uz priekšu pēc inerces. Divi velkoņi, kas kuģi ievilkuši ostā, mēģinājuši to apturēt, taču pārtrūkusi tauva starp vienu no velkoņiem un kruīza kuģi, un laineris ietriecies piestātnē un līdzās esošajā tūristu kuģīti.

Uz tūristu kuģīša «Michelangelo» viegli cietuši pieci cilvēki.

2011.gadā kuģim «MSC Opera» atrodoties Baltijas jūrā pie Gotlandes salas, pārtrauca darboties elektroapgādes sistēma un apstājās dzinēji. Kuģis tika aizvilkts uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā un no tā tika evakuēti apmēram 1700 pasažieri.

Savukārt, 2010.gadā uz «MSC Opera» Lielbritānijas ostā Duvrā policija četru Latvijas un trīs Lietuvas valstspiederīgo kajītēs atrada 35 kilogramus kokaīna.

Igaunijas dabasgāzes un elektroenerģijas pārdošanas uzņēmuma «Eesti Gaas» pirmais sašķidrinātās dabasgāzes bunkurētājkuģis izmaksās aptuveni 36 miljonus eiro, liecina Eiropas Komisijas (EK) provizoriskās aplēses.

7,2 miljonus eiro jeb piekto daļu jeb šā kuģa būvniecības izmaksu segs Eiropas Savienības (ES) finansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzekļiem.

Kā ziņots, «Eesti Gaas» šonedēļ pavēstīja, ka pasūtījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes bunkurētājkuģi, kas nodrošinās sašķidrinātās gāzes bunkurēšanu Baltijas jūras ziemeļaustrumu daļā un piekrastē kursējošajiem ar sašķidrināto dabasgāzi darbināmajiem kuģiem.

Kuģi būvēs Nīderlandes kuģu būvētava «Damen Group», un to piegādās 2020.gada septembrī.

Aptuveni 100 metrus garajam kuģim būs divi degvielas dzinēji, dzenskrūves, kas ļaus veikt tādus manevrus kā nostāšanos tuvu līdzās, un 1A ledus klase atbilstoši Somijas-Zviedrijas ledus klases noteikumiem, kas kuģim ļaus darboties visu gadu.

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Eiropas transporta platforma Bolt uzsāk automašīnu koplietošanas “Bolt Drive” pakalpojuma sniegšanu Rīgā un Jūrmalā.

Automašīnas būs iespēja iznomāt, izmantojot lietotni “Bolt”, kas klientiem ļaus kartē redzēt sev tuvākos transportlīdzekļus un rezervēt sev vēlamo.

Rīga un Jūrmala ir otrā un trešā pilsēta Eiropā, kurā būs pieejams “Bolt Drive”. Automašīnu koplietošana būs daļa no “Bolt” mobilitātes piedāvāto rīku klāsta, lai palīdzētu pilsētām pārorientēties no privātajām automašīnām uz ilgtspējīgām alternatīvām. Uzņēmums Latvijā jau piedāvā kopbraukšanas un elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumus.

“Bolt Drive” automašīnas var izmantot braucieniem gan pilsētā, gan ārpus tās. Tiek piedāvāts plašs transportlīdzekļu klāsts, tostarp Toyota RAV4, Audi Q2, Audi A3, Volkswagen T-Roc un Volkswagen T-Cross, Toyota C-HR, Toyota Corolla, Hyundai i20 un citi.

Nedēļas nogalē Biķernieku sporta trasē jau ceturto gadu notika autošosejas festivāls Riga Summer Race.

Svētdien, 23. augustā, ar spraigām cīņām tika aizvadīta Baltijas autošosejas čempionāta Riga Summer Race otrā diena. Uzvarētāji tika noskaidroti sešās ieskaites klasēs. Abās sacīkšu dienās autošosejas festivāla ietvaros uz starta stājās 148 dalībnieki no 9 valstīm, kas ir jauns rekords ne tikai šo sacensību ietvaros, bet arī pēdējo gadu Latvijas autošosejas sacensību vēsturē, informē Riga Summer Race pārstāve Evita Tidmane.

Svētdienas sacīkšu braucieni tika atklāti ar aviošovu virs Biķernieku trases, kur skatītājiem bija iespēja vērot divu Latvijā būvētu lidmašīnu demonstrāciju. Ar skatītāju aplausiem tika pavadīti Aleksandra Brinciālova paraugdemonstrējumi ar sporta lidmašīnu PITTS 12 Monster.

Apbalvošanas ceremonijā pasludināti Zemkopības ministrijas Gada balvas zivsaimniecībā "Lielais loms 2024" laureāti - zivsaimniecības nozares labākie uzņēmēji un darbinieki.

"Lielajam lomam" 2024.gads ir īpašs - jubilejas gads, jo "Lielais loms" notika 10. reizi.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Zivsaimniecība izsenis Latvijā ir labi zināma un tradicionāla vērtība. Taču, lai mēs visi varētu baudīt zivju labumus, ir svarīgi mūsu cilvēki, kuri ar sirdi un dvēseli nepagurdami strādā nozarē. Viņi nodrošina, lai zivis vienmēr būtu pieejamas gan mums, gan citiem zivju cienītājiem ārvalstīs, kur Latvijas uzņēmējus jau gadu desmitiem pazīst kā ļoti nopietnus un uzticamus zivju produkcijas ražotājus un tirgus partnerus. "Lielā loma" konkurss jau desmito gadu iepazīstina sabiedrību ar nozares spožākajiem profesionāļiem un sekmīgākajiem uzņēmumiem, kā arī sniedz iespēju labāk izprast nozares specifiku un devumu valstij. Tāpēc arī šogad godinām un sveicam nozares izcilniekus. Es ceru, ka konkurss turpināsies, un ar aktīvu darbu, veiksmi un centību šodienas laureātiem nākamajos gados spēs pievienoties arī citi nozarē jau esoši un jauni pārstāvji."

Pirmdien desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa Rīgā ar skaļām ovācijām sagaidīja Latvijas hokeja izlasi, kas aizvadītajā pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas.

Teritorija ap pieminekli ir cilvēku pārpildīta, tāpat cilvēku pārpildītas ir apkārtējās ielas un tuvējie laukumi, turklāt hokeja fani turpina plūst pieminekļa virzienā. Ne pie pieminekļa, ne kanālmalā vietas vairs nav, tāpēc cilvēki stāv apkārtējās ielās. Cilvēku plūsma ir paralizējusi Brīvības laukuma apkārtnes ielas, jau sākot no Centrālās stacijas, Vērmanes dārza un citos virzienos. Arī sabiedriskais transports ir cilvēku pilns.

Klātesošos uzrunāja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš uzsvēra, ka Rīga ir pelnījusi čempionāta atgriešanos. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) atgādināja, ka šodien piešķirta brīvdiena, lai visi atcerētos šo notikumu.

Latvijas komandai Rīgas «Dinamo» tāpat kā visam pašmāju hokejam kopumā trūkst «killera» instinkta, uzskata valstsvienības kapteinis un cita Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Ņižņijnovgorodas «Torpedo» uzbrucējs Kaspars Daugaviņš.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Rīgas «Dinamo» svētdien savās mājās ar 1:3 atzina Daugaviņa pārstāvētās Ņižņijnovgorodas «Torpedo» pārākumu, ko trenē latviešu speciālists Pēteris Skudra.

«Spēlējām labi un diezgan veiksmīgi izpildījām dotos uzdevumus. Iemetām vajadzīgos brīžos, sanāca labs darba mačs. Centāmies rīdziniekiem nedot iespējas. Pāris momentus viņi izspieda, bet kopumā spēli kontrolējām diezgan labi,» pēc cīņas žurnālistiem norādīja Daugaviņš. «Par 95% izdevās noturēt savu līmeni, jo pirmajā trešdaļā skraidījām ne tā, kā gribējām. Kopumā Rīgas «Dinamo» hokejistiem pārāk bīstamus momentus pie mūsu vārtiem veidot neļāvām. Bija uzmetieni un atlēcieni, bet mačs no mūsu puses tika aizvadīts diezgan stabili.»Zīmīgi, ka Rīgas «Dinamo» galvenā trenera vietas izpildītājs pašlaik ir Ģirts Ankipāns, kurš iepriekš divus gadus palīdzēja Skudram «Torpedo» komandā.

Viena pirmā, divas otrās, viena trešā vieta dažādās disciplīnās, kā arī jauns Latvijas rekords – ar šādiem rezultātiem divas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes (MTAF) studentu komandas atgriezušās no starptautiskajām paškonstruēto pneimobiļu sacensībām «XII International Aventics Pneumobile Competition», kas no 9. līdz 11. maijam norisinājās Egerā, Ungārijā.

RTU pārstāvēja komanda «Riga Fresh» ar četru riteņu pneimobili un «Riga Airmobile» ar trīs riteņu pneimobili. «Riga Fresh» vairāk nekā 30 komandu konkurencē tālbraukšanas disciplīnā izcīnīja 1. vietu, uzstādot jaunu Latvijas rekordu – 10,6 km. Komanda izcīnīja arī 2. vietu paātrinājuma disciplīnā (dragreiss), nobraucot 220 metru distanci 20,56 sekundēs, sasniedzot ātrumu 50,3 km/h. «Riga Fresh» komanda saņēma arī uzņēmuma «National Instruments» galveno balvu par labāko vadības un kontroles sistēmu.

«Riga Fresh» komandas sastāvs: kapteinis Artūrs Rugājs, dalībnieki Kristians Radiņš, Ojārs Seglērs, Elza Sokolovska, tehniķis – MTAF lektors Māris Gailis, treneris – MTAF Transporta institūta Automobiļu katedras laboratorijas vadītājs Jānis Rudzītis.

Šā gada jūlijā noslēgušies Rīgas ostas piestātņu un kuģošanas kanāla padziļināšanas darbi, padziļinot Daugavgrīvas kuģu kanālu līdz grunts atzīmei -16.5m un paplašinot to par vēl 20m.

Galvenā kuģošanas kanāla tīrīšanas darbus pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma veica atklātā iepirkumu procedūrā izraudzīta beļģu kompānija “Jan De Nul N.V.”, kas ir viens no vadošajiem padziļināšanas darbu veicējiem pasaulē.

“Visā pasaulē, tāpat arī Rīgas ostā, apkalpoto kuģu izmēri pēdējo divdesmit piecu gadu laikā ir auguši visos parametros – kuģi kļuvuši platāki, garāki, ar lielāku iegrimi un kravnesību. Tajā pašā laikā pieejas kuģošanas kanāls Rīgas ostā jau kādu laiku nebija paplašināts”, stāsta Rīgas ostas kapteinis Arnis Šmits.

“Kanāla paplašināšana un padziļināšana būtiski uzlabos kuģošanas drošību, uzlabos kuģu kopējo kustības efektivitāti gan kanālā, gan pie piestātnēm, kā arī padarīs Rīgas ostu pievilcīgāku arī tāda tipa kuģiem kā AFRAMAX (tankkuģi ar garumu līdz 250 m un kravnesību 80+ tūkst. t) un BABYCAPE (sauskravu beramkravu tipa kuģi ar garumu līdz 260 m un kravnesību 120+ tūkst. t.)”, skaidro Rīgas ostas kapteinis.“

Pirmoreiz daudzu gadu laikā Latvijas hokeja valstsvienībai bija tik saliedēts kolektīvs, pēc turnīra pauda izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš.

Latvijas hokeja izlase turnīru iesāka ar trim uzvarām pēc kārtas, bet nākamajos četros mačos piedzīvoja neveiksmes. Izšķirošajā mačā par vietu ceturtdaļfinālā Latvija otrdien saspringtā trillerī ar 3:4 pēcspēles metienu sērijā piekāpās Vācijai, meistarsacīkstes noslēdzot desmitajā pozīcijā, kas ir labākais rādītājs kopš 2012.gada.

Savukārt pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvija nav spējusi iekļūt kopš 2009.gada.

«Manā karjerā bijuši līdzīgi mači. Ļoti vēlējāmies uzvarēt, tomēr nedaudz pietrūka,» portāls championat.com citē Daugaviņa izteikumus pēc dueļa. «Kad izpildīju «bullīti», parādīju metienu, vārtsargs nokrita uz ceļa, tomēr veica špagatu un man vairs nebija, kur likties. Gribētos, lai šādos mačos uzvarētāju noskaidro pagarinājumā, tomēr arī «bullīši» ir daļa no spēles.»

Lietuvas Neringas kūrvietas pašvaldība ir noraizējusies par tendenci, ka pērn iztīrītā un sakārtotā Nidas jahtu osta, kur tagad vienlaicīgi var piestāt 120 jahtas un izklaides kuģi, tiek izmantota citam nolūkam - uzņēmēji šovasar atskārtuši, ka var savas jahtas par diezgan prāvu samaksu piedāvāt kā peldošas viesnīcas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Pērn šīs Kuršu jomā ierīkotās ostas akvatorijas tīrīšanai no pašvaldības budžeta līdzekļiem tika atvēlēti vairāk nekā 90 000 eiro, bet šogad Klaipēdas valsts jūras ostas direkcija Neringas rīcībā nodevusi kā piestātnes izmantojamus pontonus 246 000 eiro vērtībā.

Pašlaik gan internetā, gan pašā Nidas krastmalā lasāmi sludinājumi, kur atpūtniekiem tiek piedāvāts apmesties peldošās viesnīcās un apartamentos uz ūdeņiem.

Kā uzsver pašvaldība, piestātnes domātas burātāju un ūdens tūristu piesaistei, nevis viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai.

«Ostu par pašvaldības līdzekļiem iztīrījām un sakārtojām ne jau tādēļ, lai tā kļūtu par lielu peldošu viesnīcu. Osta pirmām kārtām domāta burātājiem un ūdens tūrisma veicināšanai. Uzņēmēji rīkojas viltīgi - formāli nodarbojas ar kuģu nomu, nopirkuši vietas piestātnēs, bet faktiski piedāvā viesu izmitināšanas pakalpojumus,» norādījis kūrvietas vicemērs Dovīds Miķelis, piebilstot, ka pašvaldība jau vērsusies Valsts nodokļu inspekcijā, lūdzot pārbaudīt, vai jauno «ūdens viesnīcnieku» darbība ir likumīga.

Pēc smagajiem nokdauniem Bavārijas un Hesenes vēlēšanās Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas – valdības vadītājas Angelas Merkeles paziņojums par pakāpenisku aiziešanu no politikas nav sevišķi pārsteidzošs.

Vienlaikus jāsaka, ka pie varas, neskatoties uz pieaugošo kritiku no Vācijas pilsoņiem, Merkele ir turējusies gana ilgi. Ja ārvalstīs daudzi Angelu Merkeli ir pieskaitījuši pie ietekmīgākajām pasaules sievietēm, iekšpolitiski viņas slavas liesma, šķiet, jau pirms laba brīža apdzisusi. Un runa nav tikai par polarizējošo bēgļu uzņemšanas jautājumu. Vācieši ir noilgojušies pēc konkrētas un aktīvas rīcības daudzu būtisku lietu sakārtošanā.

Piemēram, viens no Vācijā izplatītiem sabiedriskā viedokļa veidošanas jājamzirdziņiem ir klimata katastrofa globālās sasilšanas dēļ, tomēr risinājums – samazināt ogļu staciju darbību – datējams tikai ar 2048. gadu. Ārvalstīs pamanīts ir arī kāzuss ar jaunceļamo Berlīnes lidostu, kuras ekspluatācijā nodošanas termiņš jau gadiem ir tikai pārvirzījies tālāk uz priekšu. Varbūt ironiski, ka jaunās lidostas kapacitāte tiek plānota uz 22 miljoniem pasažieru, lai gan jau šogad pasažieru skaits Berlīnē sasniegs 35 miljonus. Šie ir tikai divi piemēri, kas ieskicē faktisko situāciju Vācijā, – valstī, uz kuru daudzi ārvalstnieki joprojām veras ja ne gluži kā uz sapņu zemi, tad vismaz kā uz labo piemēru un bāku, pēc kuras orientēties krīžu skartajā Eiropas Savienībā.

Saistībā ar augošo spriedzi Ukrainas austrumos ANO Drošības padome pieprasījusi Krievijai ārkārtas tikšanos, savukārt Ukrainas prezidents Oleksandrs Turčinovs pavēstījis par «pretterorisma operācijas» sākšanu, vēsta medijs Time.

Svētdien, pēc tam, kad sadursmēs starp Ukrainas drošības spēkiem un bruņotiem kaujiniekiem gāja bojā Ukrainas Drošības dienesta specvienības «Alfa» kapteinis, O. Turčinovs paziņoja par «plaša mēroga antiterorisma operācijas» sākšanu, lai nepieļautu Krimas scenārija atkārošanos.

Jau ziņots, ka Aizvadītās nedēļas nogalē bruņoti kaujinieki ieņēma administrācijas un drošības struktūru ēkas vairākās Ukrainas austrumdaļas pilsētās. Svētdien sadursmē ar Krievijas armijas formas tērpos ģērbtiem kaujiniekiem Sljavanskā, Doņeckas apgabalā, krita Ukrainas Drošības dienesta (UDD) specvienības «Alfa» kapteinis, bet vēl četri «Alfas» kareivji tika ievainoti. Separātistu rindās ir vismaz viens bojāgājušais un vairāki ievainotie.

SIA Boatpark Pavilosta noslēgusi Jahtu apkopes centra būvniecību Sakas upes kreisajā krastā Pāvilostā. Tas nodots ekspluatācijā. Jau zināms uzņēmuma pirmais klients – tas ir Liepājas uzņēmējs Stīns Lorenss, reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks atklājis Pāvilostas ostas kapteinis Ronalds Griškēvičs.

Laivu remonta centra ēka ir praktiski gatava, tajā jau var notikt darbi, atlikuši vien ofisa telpu remontdarbi. «Tas ir ļoti nozīmīgs ostas attīstības posms, jo tagad praktiski ir redzams, ka Pāvilostā varam uzņemt jahtas gan ziemošanai, gan remontam. Ir vēl daudz darba Sakas upes kreisā krasta nostiprināšanā, tomēr būtiskākais ir noticis - uzņēmēji uzsākuši darbu, kas ieviesīs papildu dzīvību visās ostas darbības jomās,» uzsver R. Griškēvičs.

Par pirmo remonta centra klientu kļuvis Stīns Lorenss ar kuģi Spurn, kas Liepājā pērn decembrī nogrima. «Kuģim nebūs nepieciešamas uzņēmuma telpas, tomēr reāli viņš ir pirmais uzņēmuma klients, jo pakalpojumus viņam sniedz Boatpark Pavilosta,» pastāsta R. Griškēvičs.

Svētdien Baltijas jūrā netālu no Klaipēdas notikušās kuģa avārijas dēļ piesārņojuma draudu nedz Lietuvā, nedz arī Latvijā nav, aģentūru LETA informēja VVD.

VVD pārstāve Maruta Bukleviča aģentūrai LETA sacīja, ka pašlaik nav ziņu par iespējamu piesārņojumu vai šādu risku.

Kā ziņots, Baltijas jūrā netālu no Klaipēdas svētdien uzskrēja sēklī 190 metrus garš kravas kuģis «Ocean Crown» ar 20 cilvēku apkalpi.

Pēc provizoriskām ziņām, negadījuma cēlonis ir tāds, ka kuģim bija sabojājies galvenais dzinējs. Spēcīgā vēja dēļ kuģis nevarēja ieiet ostā, tāpēc bija izmetis enkuru, lai gan kuģa kapteinis vairākkārt brīdināts, ka šādos laika apstākļos to labāk nedarīt. Pēc kāda laika no kuģa saņemts ziņojums, ka tam bojāts dzinējs un tas dreifē, bet pēc dažām stundām tas uzskrējis sēklī apmēram 200 metrus no krasta.