Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedzis, ka vēlētos bezvienošanās breksitu, taču uzstāj, ka no viņa noteiktā termiņa - 31.oktobra - nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona valdība ceturtdien paziņoja, ka ierosinās nākamajā pirmdienā parlamentā rīkot otru balsojumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu.

Pārstāvju palātas līderis Džeikobs Rīss-Mogs deputātiem pavēstīja, ka iesniegs «priekšlikumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām», par kuru būs jābalso pirmdien. Kā ziņots, Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Savukārt "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.

EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu - 25,07% - ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.

LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS - 8,18%. Vienlaikus "Progresīvie" ieguvuši 7,42% balsu, bet "Saskaņa" - 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. "Suverēnā vara" ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība - 2,28%, "Apvienība Jaunlatvieši" - 2,13%, partija "Stabilitātei" ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, "Centra partija" - 1,72%, "Jaunā konservatīvā partija" saņēmusi 1,5% balsu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Šodien kopumā 945 iecirkņos visā Latvijā sāksies Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iepriekšējā balsošana, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Pirmdien nobalsot būs iespējams no plkst.8 līdz 13, ceturtdien, 6.jūnijā, - no plkst.16 līdz 20, bet piektdien, 7.jūnijā, - no plkst.13 līdz 18.

No šodienas līdz sestdienai, 8.jūnijam, plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī EP vēlēšanu dienā, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vārds un uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, adrese, daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods.

Iesniegumu var rakstīt, izmantojot CVK izveidoto anketu, vai arī brīvā formā. Uzrakstīto iesniegumu par balsošanu mājās var nodot tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona. To var arī nosūtīt e-pastā savas pašvaldības vēlēšanu komisijai - tāds iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.

Četrus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām Eiropas Parlaments atklājis jaunu tīmekļa vietni www.eiropas-velesanas.eu, kurā izskaidrota balsošanas norise katrā dalībvalstī un ārpus ES robežām, informē EP.

Mājaslapa veidota, lai ļautu visu būtisko informāciju atrast vienuviet. Šī ir pirmā reize, kad Eiropas Parlaments izveidojis šādu palīgrīku dalībai Eiropas vēlēšanās.

Mājaslapā jautājumu un atbilžu veidā izskaidroti balsošanas noteikumi katrā valstī. Tajā atrodama informācija par vēlēšanu datumu, vecuma ierobežojumiem, reģistrācijas termiņiem, nepieciešamajiem dokumentiem, iekļūšanai Parlamentā noteikto procentu barjeru, no katras valsts ievēlamo deputātu skaitu, kā arī vēlēšanu iestāžu kontaktinformācija.

Tā kā šī informācija katrā valstī atšķiras, mājas lapā tā atrodama katras valsts oficiālajā) valodā un angļu valodā.

Interneta vietnē atrodama informācija par iespējām balsot ārzemēs (citā ES dalībvalstī vai trešā valstī), kā arī par balsošanu pa pastu. Šī informācija varētu izrādīties īpaši noderīga tiem aptuveni trīs miljoniem ES pilsoņu, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē.

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta otrdienas vakarā nobalsojusi par to, ka tā apspriedīs likumprojektu, kas bloķēs valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Par to nobalsoja 328 deputāti, bet 301 deputāts bija pret. Starp deputātiem, kas balsoja par, bija arī 21 politiķis no premjerministra Borisa Džonsona vadītās Konservatīvās partijas. Džonsons iepriekš draudēja, ka konservatīvie, kuri pāries opozīcijas pusē, tiks izslēgti no partijas.

Šis balsojums ir trieciens Džonsonam, kurš ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar ES būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.

Likumprojekts, par kuru parlamenta apakšpalāta balsos trešdien, paredzēs, ka gadījumā, ja līdz 19.oktobrim ar ES nebūs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem un to nebūs apstiprinājis parlaments, Džonsonam būs jālūdz ES pagarināt Lielbritānijas izstāšanās termiņu līdz 31.janvārim.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadīta Konservatīva partija decembrī gaidāmajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās iegūs pārliecinošu vairākumu, liecina trešdien publiskotie aptaujas rezultāti.

Pirmstermiņa vēlēšanas, kas paredzētas 12.decembrī, tika izsludinātas pēc tam, kad parlaments atteicās apstiprināt Džonsona panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "YouGov" aplēsēm toriji vēlēšanās izcīnīs 359 no 650 parlamenta apakšpalātas deputātu vietām, kas ir par 41 mandātu vairāk nekā 2017.gada vēlēšanās un par 61 vietu vairāk nekā pašreizējā konservatīvo pārstāvniecība apakšnamā, kas sarukusi pēc vairāku deputātu aiziešanas no frakcijas, paužot neapmierinātību ar Džonsona Brexit politiku.

Tikmēr leiboristi, kuru pašreizējā frakcija zaudējusi 19 deputātus, kas bijuši neapmierināti ar partijas līdera Džeremija Korbina attieksmi pret antisemītismu un Brexit, vēlēšanās var cerēt uz 211 vietām, kas ir par 51 mandātu mazāk nekā pēc 2017.gada vēlēšanām.

Parlamentārietis, kādreizējais premjers un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) nolicis Saeimas deputāta mandātu, atklāja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Darbu parlamentā viņš pametīs no šodienas un turpmāk pievērsīsies profesionālajiem izaicinājumiem privātajā sektorā.

Jurēvics uzsvēra, ka Kariņš vairāk nekā 20 gadus ir profesionāli un enerģiski strādājis Latvijas labā.

""Jaunās vienotības" vārdā vēlos izteikt pateicību par negurstošu darbu mūsu valsts labā šo gadu garumā. Krišjānis Kariņš ir daļa no mūsu komandas, un es zinu, ka arī turpmāk viņš neliegs mums savu padomu un atbalstu," akcentēja Jurēvics.

Jurēvics norādīja, ka pašlaik neesot skaidrs, kas nāks Kariņa vietā Saeimā, šis jautājums tiks atrisināts tuvākajā laikā.

"Kariņš aktīvajā politikā strādājis vairāk nekā 20 gadus, šo laiku veltot kalpošanai Latvijas valstij un tās cilvēkiem. Viņam vienmēr ir bijusi svarīga Latvijas kā demokrātiskas, eiropeiskas un transatlanitiskajai drošības telpai piederošas valsts attīstība. Šo gadu laikā pārvarētas lielas krīzes, pieņemti Latvijas nākotnei būtiski lēmumi un Latvija nostiprinājusies kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO valsts," norādījusi viņa partijas biedre, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Šodien Lielbritānijā notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, kurās, domājams, uzvarēs konservatīvie, taču pēdējo dienu laikā cīņai saasinoties, pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona izredzes iegūt pārliecinošu vairākumu vairs nav tik drošas.

Visas britu partijas atzinušas, ka šīs vēlēšanas ir pašas svarīgākās no tām, kas ir saglabājušās pašreizējo vēlētāju atmiņā, un Džonsons aicinājis pilsoņus nodrošināt viņam pietiekamu vairākumu, lai Lielbritānija janvāra beigās varētu beidzot pamest Eiropas Savienību (ES).

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - apsolījusi sarīkot vēl vienu breksita referendumu, kā arī apņēmusies īstenot plašu infrastruktūras nacionalizāciju, startējot ar tik radikāli kreisu platformu, kādu briti nav pieredzējuši desmitgadēm ilgi.

Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "YouGov", kas spēja precīzi prognozēt 2017.gadā notikušo vēlēšanu iznākumu, izvērtējot situāciju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, vairāk nekā divkārt samazinājusi iepriekš prognozēto sagaidāmo toriju vairākumu no 68 līdz 28 vietām.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods kārtējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākās 26. janvārī, taču šoreiz pa Rīgas ielām neredz braukājam autobusus ar kandidātu sejām uz sāniem. Šoreiz autobusi pat bez īpaša marķējuma ir kā baļķis acī, kurš novērš uzmanību no Eiroparlamenta vēlēšanām.

Gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas notikumi kopš gada sākuma ir bijuši skaļāki par Eiroparlamenta kandidātu uzrunām. Jau priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākums bija gandrīz vienlaicīgs ar ilgi gaidītās valdības apstiprināšanu. 23. janvārī Saeima apstiprināja Kariņa valdību, un zem sabiedrības lupas nomāca jaunie ministri, nevis ziņas par partiju sarakstiem, kuri mērķē uz Eiroparlamentu.

Savukārt ārpolitikā visa Eiropa sekoja un joprojām seko līdzi Brexit attīstībai, un tā atlikšana iedzīvotāju noskaņojumu doties uz vēlēšanām, iespējams, ietekmē pozitīvi. Proti, Brexit nenotikšana rada iespaidu, ka joprojām esam liela ģimene, nevis šķirta. Kopumā šogad var apgalvot tieši to pašu ko 2014. gadā – vēl nekad EP vēlēšanas nav notikušas uz šāda krīzes, pesimisma un eiroskepticisma fona.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Mūžībā devies kādreizējais iekšlietu ministrs, uzņēmējs un Latvijas Motosporta federācijas prezidents Dzintars Jaundžeikars, aģentūra LETA uzzināja federācijā.

Bijušais politiķis miris 66 gadu vecumā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Jaundžeikars dzimis 1956.gada 14.februārī. Viņš ir studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, Lauksaimniecības uzņēmumu augstākajā vadības skolā.

Jaundžeikars ir bijis AS "Limbažu piens" valdes priekšsēdētājs un prezidents, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētājs, SIA "Vidrižu lauksaimnieks" un SIA "Viva Agro" valdes priekšsēdētājs; SIA " Limbažu siera vērtspapīri" valdes priekšsēdētājs, SIA "Ievziedi" un SIA "Piensaimnieku laboratorija" valdes loceklis, SIA "Vidrižu vidzemnieks" izpilddirektors.

2001.gadā viņš kandidējis Limbažu rajona Vidrižu pagasta padomes vēlēšanās no saraksta "Mēs - pagastam" un ievēlēts par deputātu

Akciju cenas Eiropas biržās un eiro vērtība pirmdien samazinājās pēc galēji labējo partiju panākumiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kas pamudināja Francijas prezidentu Emanuelu Makronu izsludināt Francijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Akciju cenas Volstrītā pieauga.

Eiropā visstraujākais kritums bija Parīzes biržā, kuras indekss CAC 40 drīz pēc atvēršanas kritās par 2,4%, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu par 1,4%.

Londonas un Parīzes biržu indeksi saruka attiecīgi par 0,2% un 0,3%. Eiro vērtība pret ASV dolāru un britu mārciņu samazinājās.

ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu, un indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus.

Francijas galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) guva pārliecinošu uzvaru EP vēlēšanās, iegūstot apmēram trešdaļu balsu jeb divreiz vairāk nekā valdošā koalīcija.

Galēji labējās partijas guva uzvaru EP vēlēšanās ne tikai Francijā, bet arī Itālijā un Austrijā. Vācijā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) bija otrajā vietā, tomēr pārspējot kanclera Olafa Šolca Vācijas Sociāldemokrātisko partiju (SPDS). Galēji labējiem bija labi panākumi arī Nīderlandē.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojuši kopumā 464 020 cilvēki jeb 32,86% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Tādējādi 2019.gada EP vēlēšanās piedalījušies procentuāli vairāk vēlētāju nekā 2014.gadā, kad tajās piedalījās 445 225 vēlētāji jeb 30% no balsstiesīgajiem valsts iedzīvotājiem.

Jau vēstīts, ka sestdien Latvijā notika EP vēlēšanas. Kopumā EP vēlēšanās varēja piedalīties 1 411 955 Latvijas iedzīvotāju.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās līdz sestdienas plkst.16 bija nobalsojis kopumā 389 391 vēlētājs jeb 27,58% no kopējā vēlētāju skaita, liecināja Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati par 999 no 1000 vēlēšanu iecirkņiem.

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.