Izņēmums ir pēcpadomju telpa, kurā tendence ir pretēja pat Latīņamerikai un Subsahāras Āfrikai , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Atkarībā no ideoloģiskās nostājas pret ekonomiku vispār un šo fenomenu konkrēti ēnu ekonomika pasaulē tiek dēvēta gan par melno tirgu, gan neitrālāk – par neformālo ekonomiku. Pēdējo gadu saasināto uzmanību pret darījumiem «bez čekiņa» u.tml. visā pasaulē izraisīja globālā finanšu krīze, kas deva pamatīgu triecienu valstu budžetiem.
Ne velti neformāla
Grūtības ar ēnu ekonomikas apkarošanu sakņojas ne tikai neizdarībā, bet arī principiālajā problēmā – tie ne velti ir neformāli, tāpēc arī grūti apzināmi darījumi. Tas ir iemesls ļoti dažādajiem vērtējumiem par ēnu ekonomiku patieso apmēru, ko dod, piemēram, Eiropas Komisijas oficiālās aplēses (skat. tabulu) un dažādu citu institūciju vērtējumi.
Ēnu ekonomikas pētnieki gan ir vienisprātis par to, ka neformālās ekonomiskās attiecības ir plaši izplatītas un rada nopietnus izaicinājumus valstu sociālajai, ekonomiskajai un politiskajai struktūrai. Tomēr aizvien nav arī vienotas sistēmas, pēc kuras tas viss būtu mērāms. Neformālo ekonomiku noteicošie faktori, tās izpausmes un pamatsakarības aizvien ir jomas ar plašām pētniecības iespējām, raksta Londonas Ekonomikas politikas pētījumu centra politikas analītikas portāls voxeu.org.
Nav pat īsti skaidras sakarības, vai ēnu ekonomika ir lielāka sabiedrībās un valstīs ar augstiem vai ar zemiem ienākumiem. Nav empīriski pierādīts un noskaidrots arī tas, vai starp ēnu ekonomiku un nodokļu politiku tiešām ir tieša, pozitīva sakarība, lai gan parasti taču tas tiek izmantot par argumentu, kad spriežam par šīm jomām. Pētnieki arī nav pārliecināti, vai ēnu ekonomika un korupcija iet roku rokā, vai arī tās darbojas kā savstarpēji aizstājošas ekonomiskās pieejas.
Visu rakstu Ēnu ekonomika pasaulē lēnām dilst lasiet 28. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.